Rīgā
2021. gada 16. martā
SAEIMAS PREZIDIJAM
Administratīvi teritoriālās reformas komisija lūdz Saeimas Prezidiju sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi š.g. 17. martā plkst.15.00 un iekļaut tajā izskatīšanai Administratīvi teritoriālās reformas komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā”.
Komisija lūdz nodot minēto likumprojektu tikai Administratīvi teritoriālās reformas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
Komisija lūdz minēto likumprojektu izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā.
Komisija lūdz atzīt minēto likumprojektu par steidzamu.
Pielikumā: 1. Likumprojekts “Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā” uz 1 lpp.;
2. Likumprojekta anotācija uz 3 lpp.
* Šis dokuments ir elektroniski parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu
Iesniedz Administratīvi teritoriālās reformas komisija
Likumprojekts
Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā
Izdarīt Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā (Latvijas Vēstnesis, 2020, 119.C. nr.) šādus grozījumus:
1. Pārejas noteikumos:
izslēgt 14. punkta trešo apakšpunktu;
papildināt 29.punktu ar trešo teikumu šādā redakcijā:
“Pirmajā no ziņojumiem papildus iekļauj izvērtējumu un pētījumos balstītu informāciju par Saulkrastu novada attīstības potenciālu”.
2. Pielikumā:
papildināt 11. punktu ar jaunu 11.2. apakšpunktu, attiecīgi mainot turpmāko apakšpunktu numerāciju, šādā redakcijā:
“11.2. Ādažu pilsēta”;
papildināt 22. punktu ar jaunu 22.6. apakšpunktu šādā redakcijā:
“22.6. Ķekavas pilsēta”;
papildināt 23. punktu ar jaunu 23.14. apakšpunktu, attiecīgi mainot turpmāko apakšpunktu numerāciju, šādā redakcijā:
“23.14. Skultes pagasts”;
papildināt 27. punktu ar jaunu 27.3. apakšpunktu, attiecīgi mainot turpmāko apakšpunktu numerāciju, šādā redakcijā:
“27.3. Mārupes pilsēta”;
izslēgt 35. punkta 35.4. apakšpunktu.
Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.
Likumprojekta “Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā” anotācija
1) Kādēļ likums ir vajadzīgs?
Satversmes tiesa 2021. gada 12. martā pieņēma spriedumu lietā Nr. 2020-37-0106 “Par Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pielikuma “Administratīvās teritorijas, to administratīvie centri un teritoriālā iedalījuma vienības” 28.2., 28.19. un 35.4. apakšpunkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 101. pantam, Eiropas vietējo pašvaldību hartas 4. panta trešajai un sestajai daļai, kā arī 5. pantam”, un tajā nolēma atzīt Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma (turpmāk – ATAVL) pielikuma “Administratīvās teritorijas, to administratīvie centri un teritoriālā iedalījuma vienības” (turpmāk – Pielikums) 35.4. apakšpunktu par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 1. un 101. pantam (turpmāk – Satversmes tiesas spriedums). Līdz ar to nepieciešams izdarīt grozījumus ATAVL, lai nodrošinātu tā atbilstību Satversmei.
ATAVL, kas stājās spēkā 2020. gada 23. jūnijā, paredz, ka no 2021. gada 1. jūlija Latvijā tiks izveidotas 42 administratīvās teritorijas – pašvaldības. Saskaņā ar ATAVL Pielikuma 35.4. apakšpunktu Skultes pagasts ietilpst Saulkrastu novada pašvaldības administratīvajā teritorijā. Ņemot vērā Satversmes tiesas spriedumu, ar likumprojektu “Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā” (turpmāk – Likumprojekts) nepieciešams grozīt ATAVL Pielikumu, iekļaujot Skultes pagastu (ATAVL Pielikuma 35.4. apakšpunkts) nevis Saulkrastu novadā, bet Limbažu novadā. Limbažu novada pašvaldības administratīvajā teritorijā ietilpstošās teritoriālā iedalījuma vienības noteic ATAVL Pielikuma 23. punkts, līdz ar to tas ir jāpapildina ar jaunu apakšpunktu, ietverot Skultes pagastu un attiecīgi no Pielikuma 35. punkta (Saulkrastu novada teritoriālais iedalījums) izslēdzot 35.4. apakšpunktu.
Savukārt no ATAVL pārejas noteikumu 14. punkta izslēdzams 3. apakšpunkts, kas paredz no 2021. gada 1. jūlija līdz 2021. gada 31. decembrim Limbažu novada pašvaldībai un Saulkrastu novada pašvaldībai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nodrošināt pašvaldību institūciju, finanšu, mantas, tiesību un saistību pārdali attiecībā uz Saulkrastu novada Skultes pagastu.
Saskaņā ar Satversmes tiesas secinājumiem, par jaunā Saulkrastu novada attīstības potenciālu tika izteikti vispārīgi apsvērumi, nevis sniegta konkrēta, pētījumos balstīta informācija. Līdz ar to lai varētu pienācīgi izvērtēt Saulkrastu novada attīstības potenciālu Ministru kabinetam jāiesniedz Saeimā izvērtējumu un pētījumos balstītu informāciju par Saulkrastu novada attīstības potenciālu.
Tā kā ATALV pārejas noteikumu 29.punkts paredz pienākumu Ministru kabinetam reizi četros gados, sākot ar 2022. gadu iesniegt Saeimā ziņojumu par izmaiņām pašvaldību un administratīvo reģionu sociālekonomiskajā situācijā, attiecīgo pienākumu (Pārejas noteikumu 29.punkts) ierosināts papildināt nosakot, ka izvērtējumu un pētījumos balstītu informāciju par Saulkrastu novada attīstības potenciālu jāiesniedz kopā ar pirmo ziņojumu .
Šajā izvērtējumā būtu jāiekļauj tāda analīze, kas ļauj identificēt vai Saulkrastu novads veidojās kā nozīmīgs reģiona kultūras vai ražošanas centrs ar attīstītu sociālo infrastruktūru un kur pieejami daudzveidīgi pakalpojumi, vienlaikus apskatot ostas un kūrorta attīstības potenciālu, kas pamatots ar datos balstītu analīzi par laika periodu līdz 2022.gadam. Šāds izvērtējums kalpotu par pamatu iespējai nākamajā plānošanas periodā pārskatīt valsts attīstības plānošanas dokumentos noteiktos nacionālos un reģionālos attīstības centrus.
Administratīvi teritoriālās reformas komisija 2020. gada 8. maija sēdē atbalstīja priekšlikumu noteikt likuma pielikumā pilsētas statusu Ādažiem, Mārupei un Ķekavai. Vienlaikus komisija atbalstīja arī priekšlikumu izteikt jaunā redakcijā likuma pārejas noteikumu 26. punktu. Šā priekšlikuma jēga citstarp bija noteikt, ka pilsētas statuss Ādažiem, Mārupei un Ķekavai stājas spēkā 2022. gada 1. jūlijā un līdz ar to attiecīgo pašvaldību domēm nav jāizpilda likuma 9. panta ceturtajā daļā noteiktais pienākums iesniegt “Ministru kabinetam ierosinājumu par pilsētas statusa noteikšanu attiecīgajam ciemam”, jo jau likumprojekta izstrādes brīdī iedzīvotāju skaits attiecīgajos ciemos pārsniedza 5000. Virzot likumprojektu izskatīšanai Saeimas sēdē trešajam lasījumam, likumprojekta tabulā tika iekļauts tikai komisijas priekšlikums par likuma pārejas noteikumu 26. punktu, bet netika iekļauts komisijas priekšlikums par likuma pielikuma papildināšanu ar norādi uz attiecīgajām pilsētām. Tādējādi Saeima ir balsojusi par atliekošo nosacījumu attiecībā uz pilsētas statusa piešķiršanu Ādažiem, Mārupei un Ķekavai, bet nav balsojusi par komisijā atbalstīto priekšlikumu likuma pielikumā noteikt Ādažiem, Mārupei un Ķekavai pilsētas statusu. Ievērojot šos apstākļus, Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pielikumu nepieciešams papildināt ar norādi uz Ādažiem, Mārupi un Ķekavu kā teritorijām, kurām noteikts pilsētas statuss.
2) Kāda var būt likuma ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?
Atbilstoši Iedzīvotāju reģistra datiem uz 2021. gada 1. janvāri Skultes pagastā ir 2854 iedzīvotāji, līdz ar to pēc Likumprojekta stāšanās spēkā iedzīvotāju skaits Limbažu novadā un Saulkrastu novadā saglabāsies mazāks nekā 30 000 (uz vēlēšanu izsludināšanas dienu Limbažu novadā bez Skultes pagasta 27 107 iedzīvotāji, Saulkrastu novadā ar Skultes pagastu 12 855 iedzīvotāji, skat. Centrālās vēlēšanu komisijas 2021. gada 26. janvāra lēmumu Nr. 4 “Par 2021. gada pašvaldības domes vēlēšanās ievēlējamo deputātu skaitu”). Tātad atbilstoši Pašvaldības domes vēlēšanu likumam Likumprojekta stāšanās spēkā neietekmēs ievēlējamo deputātu skaitu Limbažu novada domē un Saulkrastu novada domē (abās domēs būs ievēlējami 15 deputāti).
Ņemot vērā, ka Likumprojekts paredz izslēgt ATAVL pārejas noteikumu 14. punkta 3. apakšpunktu, Saulkrastu novada pašvaldībai un Limbažu novada pašvaldībai tiks mazināts administratīvais slogs attiecībā uz pašvaldību institūciju, finanšu, mantas, tiesību un saistību pārdali – uz tām neattieksies Ministru kabineta 2020. gada 10. novembra noteikumu Nr. 671 “Pašvaldību institūciju, finanšu, mantas, tiesību un saistību pārdales kārtība pēc administratīvo teritoriju robežu grozīšanas vai sadalīšanas” III sadaļa “Papildu nosacījumi reorganizējamām pašvaldībām, kuras nodod teritoriālo vienību vai tās daļu iegūstošajai pašvaldībai”.
Saulkrastu novadā un Limbažu novadā apvienojamām pašvaldībām būs nepieciešams pārskatīt izstrādātos dokumentu projektus un plānoto attiecināmo izmaksu sadalījumu:
Ø administratīvās struktūras projektus, kas tiek izstrādāti atbilstoši ATAVL pārejas noteikumu 7. punktam un Ministru kabineta 2020. gada 15. septembra noteikumiem Nr. 577 “Kārtība, kādā administratīvi teritoriālās reformas ietvaros pašvaldībām piešķir valsts mērķdotāciju kopīga jaunveidojamā novada pašvaldības administratīvās struktūras projekta izstrādei”;
Ø plānošanas dokumentu izstrādes projektus, kas tiek izstrādāti atbilstoši ATAVL pārejas noteikumu 9. punktam un Ministru kabineta 2020. gada 13. oktobra noteikumiem Nr. 631 “Jaunizveidojamo pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentu projektu valsts līdzfinansējuma piešķiršanas kārtība”.
3) Kāda var būt likuma ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?
Likumprojektam nav tiešas ietekmes uz valsts un pašvaldību budžetiem. Kopējo pašvaldībām uz 2. punktā minēto Ministru kabineta noteikumu pamata izmaksājamo valsts budžeta finansējumu Likumprojekts arī neietekmē.
4) Kāda var būt likuma ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?
Likumprojektam uz tiesību normu sistēmu būtiskas ietekmes nav.
5) Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts?
Nav attiecināms.
6) Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu?
Likumprojekts izstrādāts sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un Saeimas Juridisko biroju. Uz Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas sēdi, kurā tika izskatīts Likumprojekts, bija uzaicināti Latvijas pašvaldību savienības pārstāvji, Limbažu novada pašvaldības un Saulkrastu novada pašvaldības pārstāvji, kā arī Sējas novada pašvaldības pārstāvji.
7) Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?
Sakarā ar Likumprojektu būs nepieciešams izdarīt grozījumus vismaz šādos tiesību aktos, kuros ietvertas atsauces uz ATAVL 2020. gada 23. jūnija redakcijā paredzēto administratīvi teritoriālo iedalījumu attiecībā uz Skultes pagastu:
Ø Ministru kabineta 2020. gada 1. decembra noteikumos Nr. 721 “Noteikumi par zvērinātu tiesu izpildītāju skaitu, viņu amata vietām, iecirkņiem un to robežām” (3.73. apakšpunkts);
Ø Ministru kabineta 2014. gada 16. decembra noteikumos Nr. 785 “Kārtība, kādā iedzīvotāju ienākuma nodokli, ar nodokli saistīto nokavējuma naudu un soda naudu ieskaita budžetā” (12.2.3 apakšpunkts);
Ø Ministru kabineta 2020. gada 10. novembra noteikumos Nr. 671 “Pašvaldību institūciju, finanšu, mantas, tiesību un saistību pārdales kārtība pēc administratīvo teritoriju robežu grozīšanas vai sadalīšanas” (22. punkts);
Ø Ministru kabineta 2020. gada 10. decembra noteikumi Nr. 749 “Noteikumi par pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda ieņēmumiem un to sadales kārtību 2021. gadā” (11.3. apakšpunkts);
Ø Centrālās vēlēšanu komisijas 2021. gada 26. janvāra lēmumā Nr. 4 “Par 2021. gada pašvaldības domes vēlēšanās ievēlējamo deputātu skaitu” (attiecībā uz Limbažu novadu un Saulkrastu novadu).
Visām ministrijām jāveic arī papildu izvērtējums par Likumprojekta ietekmi uz tiesību aktiem un to projektiem, kuros minētas administratīvās teritorijas, it sevišķi tajos, kur būtisks administratīvās teritorijas iedzīvotāju skaits vai teritoriālais iedalījums (teritoriālā iedalījuma vienības).
Oriģinālais dokumenta saturs
Oriģinālais dokumenta saturs