Rīgā, 2021.gada ___.janvārī
Nr. ______________
SAEIMAS PREZIDIJAM
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija iesniedz Saeimai izskatīšanai komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā”.
Komisija lūdz nodot minēto likumprojektu tikai Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 86. pantu komisija lūdz minēto likumprojektu iekļaut izskatīšanai Saeimas sēdē pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā.
Komisija lūdz atzīt minēto likumprojektu par steidzamu.
Pielikumā: 1. Likumprojekts “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” uz 2 lapām;
2. Likumprojekta anotācija uz 3 lapām;
3. Finanšu ministrijas 26.01.2021. atzinums Nr. 3.2-2/2-2/449 uz 1 lp.;
4. Izglītības un zinātnes ministrijas 26.01.2021. atzinums Nr. 4-3.2e/21/282 uz 1 lp.
Ar cieņu
Komisijas priekšsēdētājs A. Ašeradens
Grozījumi Vispārējās izglītības likumā
Izdarīt Vispārējās izglītības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1999, 14., 17., 21. nr.; 2000, 15., 19. nr.; 2002, 24. nr.; 2004, 20. nr.; 2005, 14. nr.; 2007, 22. nr.; 2008, 23. nr.; 2009, 2., 14. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 196. nr.; 2010, 206. nr.; 2011, 112., 202. nr.; 2012, 190. nr.; 2013, 142. nr.; 2015, 127. nr.; 2018, 65., 132. nr.; 2020, 21., 102. nr.) šādus grozījumus:
Papildināt pārejas noteikumus ar 48. un 49. punktu šādā redakcijā:
“48. Izglītības iestāde, kura līdz 2020. gada 10. jūnijam uzsākusi darbības, lai izpildītu Vispārējās izglītības likumā, kas bija spēkā līdz 2020. gada 10. jūnijam, un uz tā pamata izdotajos normatīvajos aktos, noteiktās valsts ģimnāzijas statusa iegūšanai nepieciešamās prasības, ir tiesīga, saskaņojot ar izglītības iestādes dibinātāju, līdz 2021. gada 31. maijam iesniegt Izglītības un zinātnes ministrijā iesniegumu ar lūgumu piešķirt izglītības iestādei valsts ģimnāzijas statusu. Vienlaikus iesniedzami dokumenti, kas apliecina izglītības iestādes atbilstību šādiem kritērijiem:
1) izglītības iestādes 10. līdz 12. klasē pēc datiem par 2019. gada 1. septembri ir mācījušies:
a) ne mazāk par 250 izglītojamiem – Rīgā;
b) ne mazāk par 180 izglītojamiem – republikas pilsētās, izņemot Rīgu;
c) ne mazāk par 120 izglītojamiem – administratīvajās teritorijās, izņemot republikas pilsētas;
2) izglītības iestāde 2019./2020. mācību gadā ir īstenojusi vismaz divas vispārējās vidējās izglītības programmas un vismaz vienu no tām – matemātikas, dabaszinātņu un tehnikas virzienā;
3) ja izglītības iestāde 2019./2020. mācību gadā ir īstenojusi divas pamatizglītības programmas vai vairāk, vienu no tām – matemātikas, dabaszinību un tehnikas virzienā;
4) izglītības iestādē 2018./2019. un 2019./2020. mācību gadā izglītojamo mācību sasniegumu vidējais procentuālais novērtējums centralizētajos eksāmenos ir bijis:
a) vismaz par 10 procentiem augstāks nekā vidējais procentuālais novērtējums valstī;
b) vismaz par 5 procentiem augstāks nekā vidējais procentuālais novērtējums attiecīgajā plānošanas reģionā;
5) izglītības iestāde 2019./2020. mācību gadā ir veikusi pedagogu tālākizglītības un metodiskā centra funkcijas plānošanas reģionā:
a) sniegusi vispārējās izglītības iestādēm un pedagogiem metodisko atbalstu izglītības procesa organizēšanā pedagoģijas un skolvadības jautājumos;
b) nodrošinājusi izglītības iestādes bibliotēkā esošās informācijas un literatūras pieejamību izglītojamiem un pedagogiem;
c) atbalstījusi izglītojamo sadarbību zinātniskās pētniecības jomā valsts un starptautiskā līmenī;
d) organizējusi vispārējās izglītības iestāžu pedagogu profesionālās kompetences pilnveidi;
6) izglītības iestādes pedagogi 2019./2020. mācību gadā ir iesaistījušies valsts izglītības politikas un izglītības attīstības stratēģijas veidošanā (valsts pārbaudījumu vērtēšanā, izglītības satura izveidē, mācību literatūras izvērtēšanā) pašvaldību vai valsts līmenī.
49. Izglītības un zinātnes ministrija mēneša laikā pēc šā likuma pārejas noteikumu 48. punktā minēto dokumentu saņemšanas izvērtē izglītības iestādes atbilstību noteiktajiem kritērijiem un sniedz izglītības iestādes dibinātājam motivētu atbildi. Ja izglītības iestāde atbilst šā likuma pārejas noteikumu 48. punktā noteiktajām prasībām, valsts ģimnāzijas statusu izglītības iestādei, ņemot vērā valsts budžetā paredzēto finansējumu, piešķir Ministru kabinets pēc izglītības un zinātnes ministra ierosinājuma.”
Likumprojekta “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” anotācija
1. Kādēļ likums ir vajadzīgs?
2020. gada 11. jūnijā stājās spēkā Vispārējās izglītības likuma pārejas noteikumu 47. punkts, kas, nosaka, ka Ministru kabinets līdz 2020. gada 30. jūnijam izstrādā jaunus Ministru kabineta noteikumus, kas noteiktu kārtību, kādā tiek piešķirts un anulēts valsts ģimnāzijas statuss, paredzot pakāpenisku jauno noteikto kritēriju piemērošanu izglītības iestādēm, kurām valsts ģimnāzijas statuss piešķirts ar Ministru kabineta lēmumu, kas pieņemts līdz 2020. gada 31. maijam. Vienlaikus šis punkts paredz, ka, lai nodrošinātu valsts ģimnāziju darbības pilnveidi, līdz 2023. gada 31. decembrim valsts ģimnāzijas statusu izglītības iestādei nepiešķir.
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija konstatēja, ka - pieņemot Vispārējās izglītības likuma pārejas noteikumu 47. punktu laikā, kad nebija zināmi 2019./2020. mācību gada centralizēto eksāmenu rezultāti (kas ir viens no kritērijiem valsts ģimnāzijas statusa iegūšanai) ir radusies tiesību normu kolīzija ar spēkā esošo Vispārējās izglītības likuma pārejas noteikumu 29. punktu, kurš paredz, ka pašvaldības ģimnāzijas statuss izglītības iestādēm pašvaldībās vēl varēs būt līdz 2021. gada 1. septembrim. Tiesību normu kolīzija liedz iespēju izglītības iestādēm iegūt valsts ģimnāzijas statusu, kuras to bija plānojušas veikt pamatojoties uz iepriekšējo kārtību un kritērijiem, tas ir, Ministru kabineta 2001. gada 20. marta noteikumiem Nr. 129 “Kārtība, kādā tiek piešķirts un anulēts valsts ģimnāzijas statuss” (turpmāk - noteikumi Nr.129).
Ievērojot minēto, ir izstrādāts Vispārējās izglītības likuma 48. un 49. punkts, kas paredz izņēmumu no pārejas noteikumu 47. punkta otrajā teikumā ietvertā ierobežojuma. Priekšlikums paredz iespēju izglītības iestādei, saskaņojot ar izglītības iestādes dibinātāju, 2021. gadā pretendēt uz valsts ģimnāzijas statusu, ja izglītības iestāde līdz 2020. gada 10. jūnijam bija uzsākusi darbības, lai izpildītu Vispārējās izglītības likuma redakcijā, kas bija spēkā līdz 2020. gada 10. jūnijam, un uz tā pamata izdotajos normatīvajos aktos, noteiktās valsts ģimnāzijas statusa iegūšanai nepieciešamās prasības. Tas nozīmē to, ka izglītības iestāde 2021. gadā ir tiesīga pretendēt uz valsts ģimnāzijas statusu, ja tā 2019./2020. mācību gadā ir atbildusi piedāvātā pārejas noteikumu 48. punktā norādītajām prasībām (savukārt pārejas noteikumu 48. punkta 4. apakšpunktā ietvertajai prasībai par izglītojamo mācību sasniegumu vidējo procentuālo novērtējumu centralizētajos eksāmenos izglītības iestāde ir atbildusi gan 2018./2019., gan 2019./2020. mācību gadā). Minētās prasības ir atbilstošas noteikumu Nr. 129 5. punktā ietvertajām prasībām. Noteikumi Nr. 129 zaudēja spēku ar Ministru kabineta 2020. gada 11. augusta noteikumiem Nr. 518 “Kārtība, kādā tiek piešķirts un anulēts valsts ģimnāzijas statuss” (turpmāk – noteikumi Nr. 518). Izglītības iestāžu darbība par 2020./2021. mācību gadu vērtējama atbilstoši noteikumos Nr. 518 ietvertajiem kritērijiem (vērtējot izglītības iestādes darbību par trīs mācību gadiem – 2020./2021., 2021./2022. un 2022./2023. mācību gadu, pretendējot uz valsts ģimnāzijas statusa iegūšanu ar 2024. gada 1. septembri).
Ievērojot minēto, likumprojektā nepieciešams noteikt, ka Vispārējās izglītības likuma pārejas noteikumu 48. punktā minēto kritēriju izpilde vērtējama par 2019./2020. mācību gadu (pārejas noteikumu 48. punkta 4. apakšpunktā minētā kritērija izpilde – par 2018./2019. un 2019./2020. mācību gadu), pretējā gadījumā rastos nevienlīdzība 2020./2021. mācību gada darbības izvērtēšanā attiecībā uz izglītības iestādēm, kas pretendētu uz valsts ģimnāzijas statusa iegūšanu ar 2024. gada 1. septembri, un tām izglītības iestādēm, kas pretendētu uz valsts ģimnāzijas statusu atbilstoši likumprojektā ietvertajam pārejas noteikumu 48. punktam.
2. Kāda var būt likuma ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?
Likumprojekts šo jomu neskar.
3. Kāda var būt likuma ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu?
Attiecībā uz valsts ģimnāzijas statusu ieguvušo izglītības iestāžu finansēšanu norādāms, ka tām tiek piešķirts papildu valsts budžeta finansējums. Minēto papildu valsts budžeta finansējumu veido:
1) papildu finansējums pedagogu darba samaksai (aprēķinot nepieciešamo finansējumu pedagogu darba samaksai, valsts ģimnāziju vispārējās vidējās izglītības īstenotajās programmās izglītojamo skaitam 10.–12. klasē piemērojot koeficientu 1,22. To paredz Ministru kabineta 2016. gada 5. jūlija noteikumu Nr. 447 “Par valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs un valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestādēs” (turpmāk – noteikumi Nr. 447) 7.5. apakšpunkts);
2) finansējums reģionālā metodiskā centra un pedagogu tālākizglītības centra funkciju veikšanai (finansējuma apjoms ir atkarīgs no kopējā pedagogu skaita valsts ģimnāzijā un valsts ģimnāzijas atbildībā esošajās administratīvajās teritorijās. No Vispārējās izglītības likuma 63. panta otrās daļas izriet, ka valsts ģimnāzijas saņem papildu valsts budžeta finansējumu minēto funkciju veikšanai).
Saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas sniegto informāciju viena vispārējās vidējās izglītības iestāde (Tukuma Raiņa ģimnāzija) ir informējusi par nodomu pretendēt uz valsts ģimnāzijas statusa iegūšanu. Gadījumā, ja atbilstoši piedāvātajam Vispārējās izglītības likuma pārejas noteikumu 49. punktam tiks pieņemts lēmums par valsts ģimnāzijas statusa piešķiršanu šai izglītības iestādei ar 2021. gada 1. septembri, 2021. gadā izglītības iestādes pedagogu darba samaksas finansēšanai papildus būtu nepieciešami 24 648 euro (par četriem mēnešiem), 2022. gadā un turpmākajos gados – 73 944 euro (par 12 mēnešiem gadā). Šāds aprēķins veikts, pamatojoties uz Valsts izglītības informācijas sistēmā ievadīto un apstiprināto informāciju par izglītojamo skaitu 10.–12. klasē minētajā izglītības iestādē 2020. gada 1. septembrī. Mainoties izglītojamo skaitam uz 2021. gada 1. septembri, attiecīgi mainītos arī nepieciešamā finansējuma apmērs. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu (pedagogu darba samaksa) finansēšanai tiktu nodrošināti valsts budžeta resora “62. Mērķdotācijas pašvaldībām” programmas 05.00.00. “Mērķdotācijas pašvaldībām – pašvaldību izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām” apstiprinātā finansējuma ietvaros (apstiprināts likumā “Par valsts budžetu 2021. gadam”), jo saskaņā ar noteikumu Nr. 447 17. punktā noteikto iepriekš minētais regulējums piemērojams apstiprinātā finansējuma ietvaros. Savukārt valsts budžeta finansējumu reģionālā metodiskā centra un pedagogu tālākizglītības centra funkciju veikšanai šī izglītības iestāde saņemtu ministrijas apakšprogrammas 01.08.00 “Vispārējās izglītības atbalsta pasākumi” apstiprinātā finansējuma ietvaros. Paredzot jaunajai valsts ģimnāzijai finansējumu reģionālā metodiskā centra un pedagogu tālākizglītības centra funkciju īstenošanai, atsevišķām citām valsts ģimnāzijām minētais finansējums proporcionāli tiktu samazināts, tostarp ievērojot to, ka daļa pedagogu, kurus līdz šim atbilstoši minētajai funkcijai izglītojušas esošās valsts ģimnāzijas, tiks pievienoti arī jaunās valsts ģimnāzijas kompetencei, lai tos izglītotu minētās funkcijas īstenošanas ietvaros.
Atbilstoši iepriekš minētajam par nepieciešamā papildu finansējuma aprēķināšanas principiem tiktu aprēķināts papildu finansējums jebkurai izglītības iestādei, kurai atbilstoši priekšlikumos ietvertajam Vispārējās izglītības likuma pārejas noteikumu 48. un 49. punktam ar 2021. gada 1. septembri tiktu piešķirts valsts ģimnāzijas statuss. Vienlaikus vēršam uzmanību, ka minimālais izglītojamo skaits valsts ģimnāzijas statusa piešķiršanai Rīgā, citās republikas pilsētās un administratīvajās teritorijās ir atšķirīgs un, attiecīgi, ir atšķirīgs arī izglītības iestādē strādājošo pedagogu skaits, tāpēc precīzas prognozes par nepieciešamo valsts budžeta finansējumu nav iespējamas. Tomēr papildu finansējumu būtu nepieciešams rast augstāk minētajās budžeta programmās. Izrietoši, piedāvātajā pārejas noteikumu 49. punktā norādīts, ka valsts ģimnāzijas statusu izglītības iestādei piešķir Ministru kabinets pēc izglītības un zinātnes ministra ierosinājuma, ņemot vērā valsts budžetā paredzēto finansējumu.
4. Kāda var būt likuma ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?
Likumprojekts šo jomu neskar.
5. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts?
Likumprojekts šo jomu neskar.
6. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu?
Sadarbība ar Izglītības un zinātnes ministriju, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību, Latvijas izglītības vadītāju asociāciju, Latvijas Pašvaldību savienību.
7. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?
Likumprojekta izpildei nav nepieciešams radīt jaunas institūcijas.
Rīgā
| |
Nr. |
||
| |
|
|
|
| Uz |
Nr. |
| Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājam A.Ašeradena kungam |
| Par atzinuma sniegšanu |
Finanšu ministrija atbilstoši kompetencei iepazinās ar š.g. 20.janvāra Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vēstuli Nr.142.9/5-6-13/21 ar aicinājumu sniegt atzinumu par Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas izstrādāto likumprojektu "Grozījumi Vispārējās izglītības likumā" (turpmāk – likumprojekts) un tā anotāciju.
Ņemot vērā likumprojektam pievienotajā anotācijā minēto, ka likumprojekts tiks īstenots valsts budžeta resora “62. Mērķdotācijas pašvaldībām” programmas 05.00.00 "Mērķdotācijas pašvaldībām – pašvaldību izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām" un Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta apakšprogrammas 01.08.00 “Vispārējās izglītības atbalsta pasākumi’ apstiprinātā finansējuma ietvaros, informējam, ka neiebilstam tā tālākai virzībai.
Vienlaikus atzīmējam, ja likumprojekta izpildes gaitā tiks konstatēta papildu valsts budžeta līdzekļu nepieciešamība, attiecīgais finansējumus ir nodrošināms Izglītības un zinātnes ministrijas un valsts budžeta resora “62. Mērķdotācijas pašvaldībām” esošo budžeta līdzekļu ietvaros, veicot finansējuma pārdales starp budžeta programmām/apakšprogrammām.
| Ministrs |
J.Reirs |
|
| |
|
|
| *Dokuments ir parakstīts ar drošu elektronisko parakstu |
Antropova 67095448
Jelena.Antropova@fm.gov.lv
| Rīgā |
Datums skatāms |
Nr. |
4-3.2e/21/282 |
| Uz |
20.01.2021 |
Nr. |
142.9/5-5-13/21 |
Latvijas Republikas Saeimas
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai
Par atzinumu par likumprojektu “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā”
Izglītības un zinātnes ministrija (turpmāk – ministrija) ir izvērtējusi Latvijas Republikas Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas (turpmāk – komisija) izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” un tā anotāciju (ministrijā saņemti ar komisijas 2021. gada 20. janvāra vēstuli Nr. 142.9/5-5-13/21) un atbalsta tālāku virzību bez iebildumiem.
Parlamentārais sekretārs Reinis Znotiņš
Ance Rudzīte 67047807
Ance.Rudzite@izm.gov.lv
Oriģinālais dokumenta saturs
Oriģinālais dokumenta saturs