Rīgā
Datums skatāms laika zīmogā
Saeimas Prezidijam
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz iekļaut tuvākajā Saeimas kārtējās vai ārkārtas sēdes darba kārtībā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā”.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz nodot minēto likumprojektu tikai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 86. pantu komisija lūdz virzīt minēto likumprojektu izskatīšanai 1. lasījumā tajā pašā tuvākajā Saeimas kārtējās vai ārkārtas sēdē bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā.
Pielikumā:
1.Likumprojekts “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” uz 3 lpp;
2.Likumprojekta “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” anotācija uz 5 lpp;
3.Finanšu ministra J. Reira atzinums par likumprojektu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” uz 1 lapas.
* Šis dokuments ir elektroniski parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu
Iesniedz Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija
Likumprojekts
Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā
Izdarīt Pievienotās vērtības nodokļa likumā (Latvijas Vēstnesis, 2012, 197. nr.; 2013, 27., 194., 232., 237. nr.; 2014, 123. nr.; 2015, 42., 248., 251. nr.; 2016, 120., 241. nr.; 2017, 90., 156., 242. nr.; 2019, 118., 132., 248.A nr.; 2020, 204., 240.A nr.) šādus grozījumus:
1. Izteikt 39. panta trešās daļas 3.punktu šādā redakcijā:
“3) saskaņā ar normatīvajiem aktiem iepakojuma jomā noteikto depozīta maksu par atpakaļ saņemto depozīta iepakojumu;”.
2. Izslēgt 65. panta otrās daļas trešo teikumu.
3. 66. pantā:
izslēgt pirmās daļas trešo teikumu;
izslēgt piekto daļu;
izteikt sesto daļu šādā redakcijā:
“(6) Lēmumu par PVN grupas reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, lēmumu par jauna dalībnieka pievienošanu PVN grupai, lēmumu par atteikumu reģistrēt PVN grupu Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā vai lēmumu par atteikumu PVN grupai pievienot jaunu dalībnieku Valsts ieņēmumu dienests paziņo PVN grupas galvenajam uzņēmumam.”;
izslēgt septīto daļu.
4. 67. pantā:
izslēgt pirmo un otro daļu;
izteikt 2.1 daļu šādā redakcijā:
“(21) Nodokļa maksātāju (izņemot PVN grupu) uzskata par reģistrētu Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā ar dienu, kad lēmums par nodokļa maksātāja reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā saskaņā ar likumu “Par nodokļiem un nodevām” uzskatāms par paziņotu.”
5. 68. pantā:
izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:
“(1) Pievienojot PVN grupai jaunu dalībnieku, PVN grupas galvenais uzņēmums iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam iesniegumu un attiecīgi grozītu PVN grupas dibināšanas līgumu.”;
izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:
“(4) Lai dalībnieks izstātos no PVN grupas, galvenais uzņēmums iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam iesniegumu par dalībnieka izslēgšanu no PVN grupas un attiecīgi grozītu PVN grupas dibināšanas līgumu.”;
izteikt sestās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:
“Lai galvenais uzņēmums izstātos no PVN grupas, tas iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam iesniegumu par tā izslēgšanu no PVN grupas un attiecīgi grozītu PVN grupas dibināšanas līgumu, kurā norādīts PVN grupas dalībnieks, kas turpmāk būs galvenais uzņēmums.”
6. 74. pantā:
izteikt otrās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:
“Reģistrētu nodokļa maksātāju (izņemot PVN grupu) uzskata par izslēgtu no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra ar dienu, kad lēmums par reģistrēta nodokļa maksātāja izslēgšanu no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra uzskatāms par paziņotu saskaņā ar likumu “Par nodokļiem un nodevām”.”;
izslēgt piektās daļas 1.punktā vārdus “nodots pastā vai”.
7. Aizstāt 90. pantā vārdus “atkārtoti lietojamam iepakojumam piemēro depozīta sistēmu” ar vārdiem “ir depozīta iepakotājs”.
8. Aizstāt 117. panta piektās daļas 4.punktā vārdus “atkārtoti lietojamam iepakojumam piemēro depozīta sistēmu” ar vārdiem “tas ir depozīta iepakotājs”.
9. Papildināt pārejas noteikumus ar 39., 40. un 41.punktu šādā redakcijā:
“39. Grozījumi attiecībā uz šā likuma 39. panta trešās daļas 3.punkta izteikšanu jaunā redakcijā, grozījumi 90. pantā un 117. panta piektās daļas 4.punktā attiecībā uz vārdu par atkārtoti lietojama iepakojuma depozīta sistēmu aizstāšanu ar normatīvajos aktos iepakojuma jomā minētajiem terminiem stājas spēkā ar 2022. gada 1.februāri.
40. Grozījumi attiecībā uz šā likuma 66. panta piektās daļas izslēgšanu, sestās daļas izteikšanu jaunā redakcijā, septītās daļas izslēgšanu, 67. panta pirmās un otrās daļas izslēgšanu, 2.1 daļas izteikšanu jaunā redakcijā, 74. panta otrās daļas pirmā teikuma izteikšanu jaunā redakcijā, piektās daļas 1.punkta grozīšanu saistībā ar nodokļa maksātājiem adresēto lēmumu paziņošanu tikai elektroniskā veidā, ievietojot tos Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskā deklarēšanas sistēmā, stājas spēkā vienlaicīgi ar grozījumiem likumā “Par nodokļiem un nodevām”, ar ko tiek ieviesta šāda lēmumu paziņošanas kārtība.
41. Grozījumi attiecībā uz šā likuma 65. panta otrās daļas trešā teikuma izslēgšanu, 66. panta pirmās daļas trešā teikuma izslēgšanu, 68. panta pirmās un ceturtās daļas, sestās daļas pirmā teikuma izteikšanu jaunā redakcijā, nosakot, ka nodokļa maksātāju saziņa ar Valsts ieņēmumu dienestu notiek tikai elektroniskā veidā, izmantojot Elektronisko deklarēšanas sistēmu, stājas spēkā vienlaicīgi ar grozījumiem likumā “Par nodokļiem un nodevām”, ar ko tiek ieviesta šāda saziņas kārtība.”
Likumprojekta
„Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā”
ANOTĀCIJA
1. Kādēļ likums ir vajadzīgs?
Šā likuma mērķis ir precizēt pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) regulējumu, lai vienkāršotu PVN piemērošanu, samazinātu administratīvo slogu un izmaksas un saskaņotu PVN regulējumu ar citos normatīvajos aktos pieņemtu regulējumu.
VID lēmumu paziņošana un iesniegumu iesniegšanas kārtība
Regulējuma mērķis ir samazināt administratīvo slogu un izmaksas, vienkāršojot Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) lēmumu paziņošanas kārtību un PVN maksātāju saziņu ar VID.
1. Atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa likuma (turpmāk – PVN likums) 66.pantam VID lēmumu par personas (izņemot PVN grupu) reģistrāciju VID PVN maksātāju reģistrā var paziņot trīs veidos. Atkarībā no personas reģistrācijas iesniegumā izvēlētā lēmuma paziņošanas veida šādu lēmumu VID paziņo VID mājaslapā internetā, VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (turpmāk – EDS), ja persona ir šīs sistēmas lietotāja, vai pa pastu.
No personas lēmuma paziņošanas veida ir atkarīgs arī brīdis, kad persona kļūst reģistrēts PVN maksātājs un attiecīgi tam iestājas tā ar PVN likuma noteiktie pienākumi un tiesības:
· ar nākamo dienu pēc lēmuma paziņošanas VID mājas lapā internetā;
· ar otro darbdienu pēc lēmuma ievietošanas EDS;
· ar septīto dienu pēc šā lēmuma nodošanas pastā.
Vēsturiski, kopš 2009.gada 1.decembra, PVN maksātājam tika dota iespēja izvēlēties sev ērtāko sasniegšanas veidu, jo, ņemot vērā tā laika tehnoloģiskās iespējas, VID nebija nostiprināts viens konkrēts personas sasniegšanas veids. Arī likumā “Par nodokļiem un nodevām” līdz 2013.gadam nebija iekļauts regulējums, kas paredzētu VID izdoto dokumentu paziņošanu, izmantojot elektroniskos sakarus. Tomēr, attīstoties informācijas tehnoloģijām, situācija ir mainījusies, un saziņas process starp VID un nodokļu maksātājiem pašlaik galvenokārt notiek elektroniskajā veidā, izmantojot EDS, kas ir drošs un ērts veids dokumentu iesniegšanai, saziņai ar VID un tiešsaistes pakalpojumu saņemšanai.
Valsts kontrole savā ziņojumā par Latvijas Republikas 2018.gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem sniedza ieteikumu izvērtēt iespēju veikt grozījumus PVN likumā, nosakot vienu veidu, kādā PVN maksātājam tiek paziņots lēmums par tā reģistrāciju VID PVN maksātāju reģistrā. Šī ieteikuma mērķis ir mazināt administratīvo slogu, efektivizēt VID izmaksas un vienkāršot lēmuma paziņošanu PVN maksātājiem par reģistrāciju VID PVN maksātāju reģistrā.
Likuma “Par nodokļiem un nodevām” 7.2 pants nosaka, ka VID izdoto administratīvo aktu (arī nelabvēlīgu administratīvo aktu) un citus lēmumus, dokumentus un informāciju nodokļu maksātājam, kurš ir EDS lietotājs, paziņo, izmantojot EDS. Tomēr pašlaik ir noteikums, ka minētais neattiecas uz gadījumiem, kad nodokļu maksātājs, kurš ir EDS lietotājs, ir norādījis citu konkrētā dokumenta paziņošanas veidu. Ņemot vērā, ka juridiskajām un fiziskajām personām, kas veic saimniecisko darbību, ir noteikti daudz un dažādi pienākumi, kas sevī būtībā ietver tādu aktīvu sadarbību ar VID, kuras efektīva un ātra izpilde ir nodrošināma, izmantojot tikai elektronisko saziņu, ir izstrādāts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (Nr.418/Lp13), kas 2020.gada 20.februārī ir pieņemts 2.lasījumā. Likumprojektā “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” ir paredzēts, ka no 2021.gada 1.janvāra citu dokumenta paziņošanas veidu būs tiesības izvēlēties tikai fiziskām personām, kas neveic saimniecisko darbību. Savukārt, izskatot konkrēto likumprojektu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas 2020.gada 16.septembra sēdē, tika atbalstīts konkrētās komisijas priekšlikums pagarināt spēkā stāšanās laiku uz 2022.gada 1.janvāri. Tādā veidā saskaņā ar likumu “Par nodokļiem un nodevām” visām personām, kas veic saimniecisko darbību (proti, attiecas arī uz PVN maksātājiem), lēmumu paziņošana notiks elektroniski, ievietojot šos lēmumus EDS, vienlaikus par to nosūtot informāciju uz nodokļu maksātāja EDS sistēmā norādīto e-pasta adresi un oficiālo e-pasta adresi, ja tam ir aktivizēts oficiālās e-pasta adreses konts. Nodokļu maksātāju ērtībai administratīvajam procesam PVN jomā pēc iespējas nebūtu jāatšķiras no likumā “Par nodokļiem un nodevām” noteiktā vispārīgā regulējuma. Attiecīgi likumprojektā ir iekļauti pārejas noteikumi, lai šī regulējuma spēkā stāšanās datums tiktu vienādots ar likumprojektā “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”(Nr.418/Lp13) paredzēto.
Turklāt, lai noskaidrotu PVN maksātāju viedokli par lēmumu paziņošanas izvēles iespējām, Finanšu ministrija veica aptauju, kurā piedalījās 83 respondenti, no kuriem 80% atbalstīja tikai vienu lēmuma par reģistrāciju vai atteikumu reģistrēt VID PVN maksātāju reģistrā paziņošanas veidu, priekšroku dodot lēmuma paziņošanai EDS (89% respondentu).
Saskaņā ar VID sniegto informāciju 2019.gadā VID pieņēma 6714 labvēlīgus lēmumus par PVN maksātāja reģistrēšanu VID PVN maksātāju reģistrā, no kuriem atbilstoši personu izdarītai izvēlei 5663 jeb 84% lēmumus paziņoja EDS, 968 jeb 15% ievietoja VID mājas lapā internetā un tikai 83 jeb 1% nosūtīja pa pastu. Ņemot vērā minēto, ir secināms, ka jau pašlaik vairākums VID pieņemto lēmumu tiek paziņoti PVN maksātājiem, izmantojot EDS, un PVN maksātāji dod priekšroku tieši šādam lēmumu paziņošanas veidam. Ievietojot lēmumus EDS, ir iespēja paziņot PVN maksātājiem gan labvēlīgus, gan nelabvēlīgus lēmumus. Finanšu ministrijas aptaujā tikai 5% respondentu atbalstīja lēmuma par atteikumu reģistrēt VID PVN maksātāju reģistrā paziņošanu oficiālajā VID mājas lapā. Kā galvenie riski nelabvēlīgu lēmumu publiskošanai tika minēti šādas informācijas sensitīvais raksturs, kas skar personas reputāciju un ietekmē konkurētspēju.
Tādējādi, ņemot vērā Valsts kontroles ieteikumu un likumprojektā “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (Nr.418/Lp13) paredzētos grozījumus, kā vienīgais lēmuma par PVN maksātāja reģistrēšanu VID PVN maksātāju reģistrā paziņošanas veids ir izvēlēta EDS.
2. Lai vienādotu lēmumu paziņošanas kārtību, tādējādi samazinot administratīvo slogu un izmaksas, tiek vienādota dažādu VID izdoto lēmumu (gan labvēlīgo, gan nelabvēlīgo) paziņošanas kārtība PVN maksātājiem.
Atbilstoši spēkā esošajam regulējumam šādus lēmumus VID PVN maksātājam nosūta pa pastu vai, ievietojot tos EDS, ja PVN maksātājs ir EDS lietotājs. Analoģiski ar reģistrācijas brīdi VID PVN maksātāju reģistrā tiek noteikts arī izslēgšanas brīdis no šī reģistra:
· ar otro darbdienu pēc lēmuma ievietošanas EDS;
· ar septīto dienu pēc šā lēmuma nodošanas pastā.
Ņemot vērā, ka tiek precizēta lēmumu par reģistrāciju VID PVN maksātāju reģistrā paziņošanas kārtība, kā arī veikti grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”, ir nepieciešams PVN likumā precizēt arī regulējumu, kas attiecas uz lēmumu par izslēgšanu no VID PVN maksātāju reģistra paziņošanas kārtību, nosakot vienu lēmumu paziņošanas veidu – EDS, tādējādi minimizējot administratīvo slogu un izmaksas gan PVN maksātājiem, gan VID. Ar EDS izmantošanu nodokļu maksātājiem tiek nodrošināta informācijas pieejamība vienā veidā un vietā.
Tā kā likumā “Par nodokļiem nodevām” attiecībā uz nodokļu administrēšanas procesu ir noteikts vispārējs regulējums, PVN likumā nav nepieciešams dublēt VID lēmumu paziņošanas kārtību. Tādējādi saskaņā ar plānotajiem grozījumiem likumā “Par nodokļiem un nodevām” lēmumu par reģistrāciju VID PVN maksātāju reģistrā un izslēgšanu no tā vienīgais paziņošanas veids būs to ievietošana EDS.
3. Atbilstoši spēkā esošajam PVN likuma regulējumam no lēmumu par reģistrāciju VID PVN maksātāju reģistrā un izslēgšanu no tā ir atkarīga arī PVN maksātāja reģistrācijas vai izslēgšanas brīdis VID PVN maksātāja reģistrā, tas ir, brīdis, kad uzskata, ka lēmums ir paziņots PVN maksātājam.
PVN administrēšanas procesā reģistrācijas faktam ir būtiska nozīme un tas rada tūlītējas sekas PVN maksātājam, jo tam kļūst saistoši PVN likumā noteiktie reģistrētā PVN maksātāja pienākumi, t.sk. PVN rēķina izrakstīšana, PVN deklarācijas iesniegšana utt. Tādējādi PVN maksātājam ir svarīgi saņemt informāciju par tā reģistrācijas brīdi VID PVN maksātāju reģistrā, kas vislabāk ir realizējams, ievietojot lēmumu EDS.
Atbilstoši likuma “Par nodokļiem un nodevām” 7.2 panta otrajai daļai VID izdotais administratīvais akts (arī nelabvēlīgs administratīvais akts) un citi lēmumi, dokumenti un informācija nodokļu maksātājam ir uzskatāma par paziņotu otrajā darba dienā pēc tās ievietošanas EDS. Atbilstoši labas pārvaldības principam, lai nedublētu tiesību normas, no PVN likuma būtu svītrojams identisks regulējums attiecībā uz lēmuma paziņošanas brīdi PVN maksātāja reģistrēšanai VID PVN maksātāju reģistrā vai izslēgšanai no tā, bet ir saglabājama tikai atsauce uz likumā “Par nodokļiem un nodevām” noteikto lēmumu paziņošanas brīdi.
4. Likumā “Par nodokļiem un nodevām” (15.panta pirmās daļas 3.punktā) ir noteikts, ka visu nodokļu maksātāju (tai skaitā reģistrēto PVN maksātāju) pienākums ir, izmantojot EDS, iesniegt VID nodokļu deklarācijas un informatīvās deklarācijas. Lai paātrinātu informācijas apriti un samazinātu administratīvo slogu ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (Nr.418/Lp13), ir paredzēts līdzīgu kārtību ieviest arī attiecībā uz iesniegumu, kas adresēti VID un kas saistīti ar nodokļu administrēšanu, iesniegšanas kārtību, tajā pat laikā paredzot izņēmumu attiecībā uz fiziskās personas, kas neveic saimniecisko darbību, iesniegumu iesniegšanu.
PVN likumā nav nepieciešams speciāls regulējums, kas nosaka iesniegumu, informācijas un deklarāciju iesniegšanas veidu, jo tas ir atrunāts likumā “Par nodokļiem un nodevām”. Līdz ar to minētie grozījumi paredz, ka turpmāk visa saziņa starp personām, kas veic saimniecisko darbību, un VID notiks elektroniskā veidā, izmantojot EDS.
5. Attiecībā uz PVN grupu PVN likumā ir noteikts īpašs regulējums. Tādējādi ar veicamajiem grozījumiem mainās arī noteikumi, kas attiecas uz PVN grupas saziņas kārtību ar VID. Pašlaik PVN likumā ir noteikts, ka VID lēmumus, kas saistīti ar PVN grupas reģistrāciju VID PVN maksātāju reģistrā vai izslēgšanu no tā, paziņoja PVN grupas galvenajam uzņēmumam pa pastu. Ņemot vērā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (Nr.418/Lp13), arī PVN grupas saziņai ar VID būtu jānotiek tikai elektroniskā veidā. Līdz ar to PVN likumā būtu nepieciešams tikai atrunāt, ka lēmumus saistītos ar PVN grupas reģistrāciju VID nosūta PVN grupas galvenajam uzņēmumam. Savukārt atbilstoši likumprojektam “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (Nr.418/Lp13) PVN grupas galvenā uzņēmuma saziņai ar VID ir jānotiek elektroniski, izmantojot EDS.
Tāpat ir precizējama arī PVN grupas iesniegumu par jauna dalībnieka pievienošanu PVN grupai vai par dalībnieka izslēgšanu no PVN grupas iesniegšanas kārtība, nosakot, ka minēto iesniegumu ar grozītu PVN grupas dibināšanas līgumu iesniedz PVN grupas galvenais uzņēmums. Turpmāk nebūs nepieciešams, lai iesniegumu paraksta gan PVN galvenais uzņēmums, gan pievienojamais vai izslēdzamais PVN grupas dalībnieks, jo galvenajam uzņēmumam tiek uzticēta saziņa ar VID un grozītajā PVN grupas dibināšanas līgumā PVN grupas dalībnieki ir izteikuši savu gribu.
Depozīta sistēma
Regulējuma mērķis ir saskaņot PVN likuma regulējumu ar grozījumiem Iepakojuma likumā, ar kuriem ar 2022.gada 1.februāri ievieš obligāto depozīta sistēmu atkārtoti lietojamam un vienreiz lietojamam iepakojumam.
Šobrīd PVN likumā ir ieviestas atsevišķās normas attiecībā uz depozīta sistēmu atkārtoti lietojamam iepakojumam. PVN likuma 39.pantā ir noteikts, ka darījuma ar PVN apliekamajā vērtībā neiekļauj atkārtoti lietojamā depozīta maksu. Savukārt PVN likuma 90.pantā reģistrētam PVN maksātājam, kurš atkārtoti lietojamam iepakojumam piemēro depozīta sistēmu, ir noteikts pienākums, iesniedzot deklarāciju par taksācijas gadu, koriģēt piegādāto preču ar PVN apliekamo vērtību par atpakaļ nesaņemtā depozīta iepakojuma vērtību un iemaksāt aprēķināto PVN summu valsts budžetā. Tāpat PVN likuma 117.panta piektās daļas 4.punktā reģistrētam PVN maksātājam ir noteikts pienākums iesniegt deklarāciju par taksācijas gadu, ja tas atkārtoti lietojamam iepakojumam piemēro depozīta sistēmu.
Atbilstoši spēkā esošajam Iepakojuma likuma regulējumam šobrīd iepakotāji var piemērot brīvprātīgu depozīta sistēmu atkārtoti lietojamam dzērienu iepakojumam. 2019.gada 24.oktobrī Saeima pieņēma likumu “Grozījumi Iepakojuma likumā”, ar kuru Latvijā no 2022.gada 1.februāra tiek ieviesta obligāta vienota depozīta sistēma gan atkārtoti lietojamam, gan vienreiz lietojamam dzērienu iepakojumam. Līdz ar to ir nepieciešams veikt grozījumus PVN likumā atbilstoši Iepakojuma likumā veiktajiem grozījumiem un lietotajai terminoloģijai. Ar PVN likumu ir jānosaka, ka saskaņā ar normatīvajiem aktiem iepakojuma jomā noteiktā depozīta maksa netiks iekļauta pārdodamās preces ar PVN apliekamajā vērtībā. Tomēr depozīta iepakotājam ir pienākums iesniegt deklarāciju par taksācijas gadu, kurā jākoriģē piegādātās preces ar PVN apliekamo vērtību par iepriekšējā gadā nesaņemtā depozīta iepakojuma vērtību, kā rezultātā jāiemaksā valsts budžetā aprēķinātā PVN summa. Ar PVN apliekamā vērtība ir jākoriģē par summu, kas ir vienāda ar atpakaļ nesaņemtā depozīta iepakojuma depozīta maksu, kurā ir jau iekļauts PVN. Šim PVN jomas regulējumam ir jāstājas spēkā vienlaicīgi ar minētās depozīta sistēmas ieviešanu, t.i., 2022.gada 1.februārī, tādējādi ar likumprojektu ir piedāvāts attiecīgi papildināt likuma pārejas noteikumus.
2. Kāda var būt likuma ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?
Likumprojekta ieviešana daļā par lēmumu paziņojumu kopumā pozitīvi ietekmēs uzņēmējdarbības vidi. Ar likumprojektu tiks vienkāršota lēmumu paziņošana nodokļu maksātājiem, nosakot vienu lēmumu paziņošanas veidu un vienādojot PVN regulējumu ar vispārīgo likumā “Par nodokļiem un nodevām” noteikto regulējumu. Tāpat PVN likumā netiks īpaši atrunāts PVN maksātāju saziņas veids ar VID, tādā veidā visa saziņa notiks EDS atbilstoši likumā “Par nodokļiem un nodevām” noteiktajam regulējumam.
Saistībā ar likumprojekta ieviešanu daļā par depozīta sistēmu pieaugs administratīvais slogs depozīta iepakotājiem saistībā ar pienākumu iesniegt deklarāciju par taksācijas gadu un ar PVN apliekamās vērtības koriģēšanu, jo tiek ieviesta obligāta depozīta sistēma, kas attieksies gan uz atkārtoti lietojamu iepakojumu, gan arī uz vienreiz lietojamu iepakojumu. Tomēr šī sloga pieaugums nav saistīts ar administratīvo prasību pieaugumu PVN jomā, bet gan ir atkarīgs no obligātās depozīta sistēmas ieviešanas Latvijā kopumā. Savukārt depozīta sistēmas ieviešanai būs pozitīva ietekme uz vidi, kas veicinās izlietotā iepakojuma pārstrādes apjoma palielināšanu un izlietotā iepakojuma apjoma, kas jāapglabā atkritumu poligonā, samazināšanu, kā arī dzērienu iepakojuma pārdomātu patēriņu.
3. Kāda var būt likuma ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?
Saskaņā ar biedrības “Zaļā brīvība” mājas lapā publicēto pētījumu “Dzērienu taras iepakojuma depozīta sistēmas Baltijas valstīs” (autori Balcers O., Brizga J., Moora H., Raal R., 2019.gads) kopā gadā pārdodamais iepakojuma daudzums tiek prognozēts 355,1 milj. vienību. Atbilstoši Ministru kabineta 2020.gada 11.augusta noteikumiem Nr.519 “Depozīta sistēmas darbības noteikumi” depozīta maksa ir noteikta 0,10 euro vērtībā, bet saskaņā ar noteikumu anotācijā iekļauto informāciju ir plānots atpakaļ saņemt līdz 90 % iepakojuma vienību. Respektīvi, atpakaļ nesaņemti tiks 10% jeb 35,51 milj. iepakojuma vienību par kopējo depozīta maksas summu 3,55 milj. euro. Depozīta iepakotājiem, iesniedzot PVN deklarāciju par iepriekšējo taksācijas gadu, par šo summu ir jākoriģē piegādāto preču ar PVN apliekamo vērtību. Tā kā uzskatāms, ka šajā summā jau ir iekļauts PVN, tad, veicot korekcijas par iepriekšējo taksācijas gadu, valsts budžetā maksājamā PVN summa ir aprēķināta 616 289 euro apmērā. Depozīta sistēma tiek ieviesta ar 2022.gada 1.februāri, tādējādi ar PVN apliekamās vērtības par atpakaļ nesaņemto depozīta iepakojumu koriģēšana ir jāveic 2023.gadā, iesniedzot PVN gada deklarāciju par 2022.gadu. Tomēr jāņem vērā, ka 2022.gadā depozīta sistēma darbosies tikai 11 mēnešus. Līdz ar to valsts budžetā maksājamā PVN summa 2023.gadā varētu būt 564 932 euro apmērā.
PVN likuma grozījumi attiecībā uz VID lēmumu paziņošanu neradīs ietekmi uz valsts budžetu.
4. Kāda var būt likuma ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?
Saistībā ar likumprojektā iekļauto regulējumu ir nepieciešams veikt grozījumus Ministru kabineta 2013.gada 3.janvāra noteikumos Nr.17 “Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanas kārtība un atsevišķas prasības pievienotās vērtības nodokļa maksāšanai un administrēšanai”, lai precizētu regulējumu par VID lēmumu paziņošanu un saziņas veidiem starp VID un PVN maksātājiem.
5. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts?
Likumprojekts šo jomu neskar.
6. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu?
Konsultācijas par likumprojekta normām ir notikušas ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un Valsts ieņēmumu dienestu, Finanšu ministrijai virzot sagatavoto likumprojektu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (Nr. 815/Lp13) uz Saeimu.
7. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?
Sabiedrība par likumu tiks informēta ar oficiālā izdevuma “Latvijas Vēstnesis” starpniecību.
Likuma izpilde tiks nodrošināta likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Komisijas priekšsēdētājs M.Bondars
Rīgā
| |
Nr. |
||
| |
|
|
|
| Uz |
Nr. |
| Par Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas izstrādāto likumprojektu "Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā" |
Finanšu ministrija ir izskatījusi Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas 2021.gada 13.janvāra vēstuli Nr.111.9/2-3-13/20 par atzinuma sniegšanu un informē, ka konceptuāli atbalsta Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā”.
| Ministrs |
J.Reirs |
|
| |
|
|
Jacuka 67095511
Tatjana.Jacuka@fm.gov.lv
Oriģinālais dokumenta saturs
Oriģinālais dokumenta saturs