Tiesību akta projekta anotācijas kopsavilkums

Mērķis, risinājums un projekta spēkā stāšanās laiks (500 zīmes bez atstarpēm)

Likumprojekta „Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” (turpmāk – Likumprojekts) mērķis ir veicināt elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbību atbilstoši mainīgajai mediju videi, elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozari regulējošajiem normatīvajiem aktiem, kā arī paredzēt Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (turpmāk arī – NEPLP) tiesības, izsniedzot jaunu apraides atļauju, vērtēt elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbību iepriekšējās apraides atļaujas darbības laikā un atteikt apraides atļaujas izsniegšanu. 

I. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.

Pamatojums

Likumprojekts izstrādāts, pamatojoties uz nepieciešamību pielāgot elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares darbību atbilstoši mainīgajai mediju videi, kā arī paredzēt NEPLP tiesības vērtēt elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbības atbilstību ne tikai Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā (turpmāk arī – EPLL) noteiktajām prasībām, bet arī citu elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozari regulējošo normatīvo aktu prasībām. Tāpat,  beidzoties elektroniskā plašsaziņas līdzekļa apraides atļaujas termiņam, pirms jaunas apraides atļaujas izsniegšanas vērtēt elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbību iepriekšējās apraides atļaujas darbības laikā.

2.

Pašreizējā situācija un problēmas, kuru risināšanai tiesību akta projekts izstrādāts, tiesiskā regulējuma mērķis un būtība

Elektronisko plašsaziņas līdzekļu 18.panta pirmā daļa paredz, ka apraides atļauja apliecina elektroniskā plašsaziņas līdzekļa tiesības veidot un izplatīt programmas un nosaka tā saistības un pienākumus. Vairumā Eiropas valstu apraides atļaujas tiek izmantotas kā instrumenti, lai iesaistītu elektroniskos plašsaziņas līdzekļus sabiedrības kopējo interešu sasniegšanā un sociālo uzdevumu pildīšanā. Lielākajā daļā Eiropas valstu apraides atļaujas ir terminētas, atļaujas tiek izsniegtas uz laika periodu no pieciem līdz divpadsmit gadiem. Spēkā esošā Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 18.panta otrajā daļā ir noteikts: “Apraides atļauja tiek izsniegta uz 10 gadiem.” Ievērojot minēto, secināms, ka Latvijā apraides atļaujas termiņš ir viens no garākajiem Eiropā, tādējādi, piemēram, lai veidotu un izplatītu programmu, kurai nepieciešams radiofrekvenču resurss, konkursa rezultātā konkrētam komersantam tiek piešķirtas tiesības 10 gadus izmantot valsts resursu. Pētījumi[1] un elektronisko plašsaziņas līdzekļu sniegtā informācija liecina, ka elektronisko plašsaziņas līdzekļu, kuri izplata radio programmas, auditorija, īpaši jauniešu auditorija, samazinās un, ņemot vērā arvien jaunu satura izplatīšanas formu un platformu veidošanos, arī elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozare piedzīvo dinamiskas pārmaiņas. Ņemot vērā mainīgo mediju vidi un sabiedrības intereses un vajadzības, secināms, ka 10 gadu laikā sabiedrības vēlmes un vajadzības var ievērojami mainīties. Lai iesaistītu elektroniskos plašsaziņas līdzekļus sabiedrības kopējo interešu sasniegšanā un lietderīgi tiktu izmantoti valsts frekvenču resursi, jānodrošina moderna un pieprasījumam atbilstoša elektronisko plašsaziņas līdzekļu vide, kura spēj pielāgoties pārmaiņām auditorijas vēlmēs un paradumos. Viens no veidiem, kādā to panākt, ir pārskatīt elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem izsniegtās apraides atļaujas biežāk kā reizi 10 gados, tādēļ nepieciešams samazināt apraides atļaujas darbības termiņu.

Izvērtējot iespēju samazināt apraides atļaujas termiņa ilgumu, ir tikusi analizēta statistikas informācija par citu Eiropas valstu pieredzi.  Tā, piemēram, uz termiņu, kas ir mazāks par 10 gadiem, apraides atļaujas tiek izsniegtas Igaunijā, Dānijā, Francijā, Nīderlandē, Itālijā, Norvēģijā, Zviedrijā un Beļģijā.²    Ņemot vērā citu Eiropas valstu pozitīvo pieredzi, termiņš, uz kādu tiek izsniegta apraides atļauja Latvijā, būtu samazināms no 10 uz 6 gadiem. Tādējādi tiktu veicināta elektronisko plašsaziņas līdzekļu konkurence, stiprināta apraides atļauju turētāju atbildība izmantot ierobežotu valsts resursu – frekvences, atbildīgi, samaksājot visus ar biznesu saistītos maksājumus valsts budžetā. Vienlaikus šāda termiņa samazināšana būtiski neietekmē elektronisko plašsaziņas līdzekļu īpašnieku investīcijas un ieguldījumus, uzsākot biznesu, jo atpelnīt ar biznesa uzsākšanu saistītos izdevumus ir iespējams četru līdz sešu gadu laikā.

Tāpat jādod tiesības NEPLP izvērtēt elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbību atbilstoši nozares attīstības nacionālajā stratēģijā noteiktajām prioritātēm, kas balstītas pienākumā stiprināt valsts informatīvo telpu un tās drošību. NEPLP locekļus ievēlē uz 5 gadiem, savukārt nozares attīstības stratēģiju apstiprina 5 gadu periodam. NEPLP locekļiem savu pilnvaru laikā būtu jābūt tiesībām izvērtēt esošo elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbību atbilstoši tajā laikā spēkā esošajai nozares attīstības stratēģijai. Apraides atļauja tiek izsniegta uz 6 gadiem, jo tiek ņemts vērā, ka, pieņemot lēmumu par rezultātiem konkursā par brīvās frekvences piešķiršanu, elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim nepieciešams laiks, lai tehniski uzsāktu apraidi jaunajā frekvencē. Tāpat būtiski uzsvērt, ka gadījumā, ja elektroniskais plašsaziņas līdzeklis apraides atļaujas termiņa laikā būs darbojies atbilstoši elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozari regulējošo normatīvo aktu prasībām un Latvijas informatīvās telpas drošības interesēm, neradot apdraudējumu valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai, apraides atļaujas termiņam beidzoties, NEPLP pieņems lēmumu bez konkursa izsniegt elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim jaunu apraides atļauju.

EPLL 18.panta sestajā daļā ir noteikts: “Apraides atļaujas termiņam beidzoties, elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim bez konkursa tiek izsniegta jauna apraides atļauja, ja ar spēkā stājušos tiesas spriedumu pēdējā tā darbības gadā nav konstatēti šā likuma pārkāpumi.” Šī EPLL norma Padomei jāpiemēro imperatīvi un, atkārtoti izsniedzot jaunu apraides atļauju, nedod NEPLP tiesības izvērtēt elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbību un uzliek par pienākumu izsniegt apraides atļauju bez konkursa uz jaunu termiņu. Tiesības neizsniegt jaunu apraides atļauju bez konkursa NEPLP ir tikai tajā gadījumā, ja ar spēkā stājušos tiesas spriedumu elektroniskā plašsaziņas līdzekļa pēdējā darbības gadā konstatēti Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma pārkāpumi. Gadījumā, ja elektroniskā plašsaziņas līdzekļa pārkāpums konstatēts ar spēkā stājušos NEPLP lēmumu un lēmums tiesā nav pārsūdzēts, tad  NEPLP tāpat ir pienākums izsniegt jaunu apraides atļauju.

Tiesību normā nav ņemts vērā arī tas, ka elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbības pārkāpumi var tikt konstatēti, pamatojoties arī uz citām elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozari regulējošo normatīvo aktu normām, piemēram, Priekšvēlēšanu aģitācijas likumu, tādējādi var izveidoties situācija, ka elektroniskais plašsaziņas līdzeklis izdara vairākus būtiskus pārkāpumus priekšvēlēšanu aģitācijas perioda laikā, tiek par to sodīts saskaņā ar Priekšvēlēšanu aģitācijas likumu, bet, apraides atļaujas termiņam beidzoties, NEPLP tāpat ir pienākums izsniegt jaunu apraides atļauju bez konkursa un bez iespējas izvērtēt elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbības atbilstību elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozari regulējošo normatīvo aktu prasībām. Tāpēc, pieņemot lēmumu par jaunas apraides atļaujas izsniegšanu, ir nepieciešams vērtēt elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbību ne tikai atbilstoši Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumam, bet arī citiem elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozari regulējošajiem normatīvajiem aktiem, piemēram,  Priekšvēlēšanu aģitācijas likumam, likumam Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu un Reklāmas likumam, Administratīvo sodu likumam par pārkāpumiem valsts pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas jomā (normatīvo aktu uzskatījums nav izsmeļošs un, mainoties mediju videi un tiesiskajam regulējumam, tas var mainīties). Arī apraides atļaujas darbības termiņa pēdējā darbības gada laikā elektroniskais plašsaziņas līdzeklis savā darbībā var pieļaut vairākus pārkāpumus – gan būtiskus, gan nebūtiskus un NEPLP, pieņemot lēmumu par apraides atļaujas izsniegšanu, jāņem vērā visa informācija par izdarītajiem pārkāpumiem. EPLL 60.panta pirmās daļas 13.punktā kā viena no NEPLP kompetencēm noteikts pienākums “veicināt Latvijas nacionālajām interesēm atbilstošu elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu politiku”. Ievērojot minēto, jādod NEPLP tiesības izvērtēt arī valsts iestāžu sniegto informāciju par elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbības radīto apdraudējumu valsts drošībai vai būtisku apdraudējumu sabiedriskajai kārtībai vai drošībai. Izvērtējot visu šo informāciju kopumā, NEPLP pieņem motivētu lēmumu izsniegt elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim apraides atļauju bez konkursa vai atteikt apraides atļaujas izsniegšanu.

Analizējot situāciju, ir tikusi apkopota informācija par elektronisko plašsaziņas līdzekļu, kuri raida radio programmas, izdarītajiem normatīvo aktu pārkāpumiem laika posmā no 2015.gada līdz 2020.gadam. Laika posmā no 2015.gada līdz 2019.gadam dažādi elektroniskie plašsaziņas līdzekļi, kas raida radio programmas, kopumā izdarījuši normatīvo aktu pārkāpumus 14 reizes, savukārt 2020.gadā pēc NEPLP Monitoringa departamenta kapacitātes palielināšanas laika posmā līdz 2020.gada novembrim uzsāktas jau 17 administratīvo pārkāpumu lietvedības par elektronisko plašsaziņas līdzekļu, kas raida radio programmas, darbībā konstatētajiem pārkāpumiem, atsevišķās lietās jau ir tikuši pieņemti lēmumi, bet dažas joprojām tiek izskatītas.   Elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbības vērtēšana veicinās elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbības atbilstību elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozari regulējošajiem normatīvajiem aktiem, pārkāpumu nepieļaušanu un konkurenci starp elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem.  

Ja, izvērtējot elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbību, tiek pieņemts motivēts lēmums neizsniegt apraides atļauju bez konkursa, gadījumā, ja programmai nepieciešamas radiofrekvenču resurss, NEPLP sešu mēnešu laikā no frekvences atbrīvošanās brīža rīko konkursu uz brīvo frekvenci. Ievērojot to, ka radio programmu veidošanai un nepieciešams valsts resurss – frekvences, ir samērīgi noteikt noteikumus, kuri ierobežo šī resursa izmantošanas termiņu konkrētam komersantam. Tādējādi ir nepieciešams paredzēt NEPLP tiesības pēc apraides atļaujas termiņa beigām vērtēt elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbību un automātiski neizsniegt jaunu apraides atļauju, bet gan, gadījumos, kad pieņemts motivēts lēmums, ar kuru atteikta apraides atļaujas izsniegšana, rīkot konkursu uz brīvo radiofrekvenču resursu, tādējādi veicinot lietderīgu valsts frekvenču resursu izmantošanu un dodot iespēju piedalīties konkursā ne tikai komersantam, kura rīcībā frekvence bijusi līdz šim, bet arī citiem tirgus dalībniekiem. Rīkojot konkursu uz brīvajām frekvencēm, NEPLP jāņem vērā sabiedrības vajadzības, tirgus apstākļi un nozares attīstības stratēģijā noteiktās prioritātes, kas balstītas pienākumā stiprināt valsts informatīvo telpu un tās drošību.

Analizējot situāciju un iespējamos tās risinājumus, ir tikusi apkopota informācija par elektronisko plašsaziņas līdzekļu radio programmām, kurām apraides atļaujas termiņš beidzas tuvāko piecu gadu laikā:  

1) 2021.gadā izsniegto apraides atļauju termiņi beidzas 17 elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, kas raida radio programmas; 

2) 2022.gadā izsniegto apraides atļauju termiņi beidzas 4 elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, kas raida radio programmas; 

3) 2023.gadā izsniegto apraides atļauju termiņi beidzas 5 elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, kas raida radio programmas; 

4) 2024.gadā izsniegto apraides atļauju termiņi beidzas 7 elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, kas raida radio programmas; 

5) 2025.gadā izsniegto apraides atļauju termiņi beidzas 3 elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, kas raida radio programmas. 

EPLL 18.panta piektā daļa spēkā esošajā redakcijā nosaka: “Ja konkursa uzvarētājs vai tāds nacionālais vai reģionālais elektroniskais plašsaziņas līdzeklis, kuram ar Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes lēmumu apstiprinātas tiesības palielināt programmas apraides aptveršanas zonu, 12 mēnešu laikā no dienas, kad stājies spēkā lēmums par konkursa rezultātiem vai lēmums par aptveršanas zonas palielināšanu, neizņem apraides atļauju vai 15 mēnešu laikā neuzsāk darbību, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome minēto lēmumu atceļ.” Šajā normā noteiktie 12 mēneši būtu saīsināmi uz termiņu līdz 6 mēnešiem un 15 mēnešu termiņš būtu saīsināms uz 12 mēnešu termiņu, lai nodrošinātu valsts frekvenču resursu lietderīgu izmantošanu. Ņemot vērā, ka termiņš tiek saīsināts, tad būtu atvieglojams obligātais nosacījums par lēmuma par konkursa rezultātiem atcelšanu gadījumā, ja elektroniskais plašsaziņas līdzeklis neiekļaujas likumā noteiktajos termiņus un 6 mēnešu laikā nesaņem apraides atļauju vai 12 mēnešu laikā neuzsāk darbību, dodot NEPLP tiesības lēmumu par konkursa rezultātiem atcelt, nevis nosakot to par obligātu pienākumu, kā tas ir bijis līdz šim. NEPLP pienākums būs vērtēt, vai termiņa pagarinājumam, lai uzsāktu darbību konkrētā frekvencē, ir pamatoti un objektīvi iemesli vai nav. Ja elektroniskais plašsaziņas līdzeklis nepamatoti kavēsies un laikā nesaņems apraides atļauju un neuzsāks darbību konkrētā frekvencē, tad NEPLP būs tiesības anulēt lēmumu par konkursa rezultātiem par brīvās frekvences piešķīrumu. 

Spēkā esošais EPLL regulējums nosaka, ka Padomei ir tiesības ierobežot elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbību uz septiņām dienām, ja tas gada laikā atkārtoti pārkāpis Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu (EPLL 21.panta otrās daļas 1.punkts), vai anulēt apraides vai retranslācijas atļauju, ja elektroniskais plašsaziņas līdzeklis trīs reizes gada laikā administratīvi sodīts par būtisku EPLL pārkāpumu (EPLL 21.panta trešās daļas 1.punkts), tādējādi netiek ņemti vērā un vērtēti būtiski citu nozari regulējošo normatīvo aktu pārkāpumi un veidojas situācija, kurā elektroniskais plašsaziņas līdzeklis var izdarīt būtiskus citu elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozari regulējošo normatīvo aktu, bet ne EPLL, pārkāpumus un par to nevar tikt ierobežota tā darbība. Piemēram, kopš 2020.gada 1.jūlija atbildība par priekšvēlēšanu aģitācijas noteikumu pārkāpumiem elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos paredzēta Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā,  Padomes ieskatā, Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma pārkāpumi ir tikpat būtiski kā Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma pārkāpumi, tāpēc būtu jāparedz Padomes iespējas rīkoties arī gadījumos, kad elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbībā ir konstatēti būtiski arī citu elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozari regulējošo normatīvo aktu pārkāpumi, piemēram, Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma, likuma Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu, Reklāmas likuma, Administratīvo sodu likuma par pārkāpumiem valsts pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas jomā, Azartspēļu un izložu likuma, Enerģijas dzērienu aprites likuma, Alkoholisko dzērienu aprites likuma, Narkotisko un psihotropo vielu un zāļu, kā arī prekursoru likumīgās aprites likuma, Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likuma, Pornogrāfijas ierobežošanas likuma pārkāpumi (normatīvo aktu uzskatījums nav izsmeļošs un, mainoties mediju videi un tiesiskajam regulējumam, tas var mainīties). Piemēram, aģitācijas ierobežojumu mērķis ir nodrošināt pilsoņiem vienlīdzīgas iespējas īstenot likumdošanas tiesības, saņemot vispusīgu informāciju lēmuma pieņemšanā un mazinot materiālo līdzekļu ietekmi uz vēlēšanu rezultātu. Pārkāpjot likumdevēja noteikto aģitācijas kārtību, tiek pārkāpti arī demokrātiskas valsts principi, tādējādi kaitējot sabiedrības interesēm un valsts pārvaldes kārtībai kopumā. Tāpat būtiski pārkāpumi var tikt izdarīti arī citās jomās, piemēram, aizskarot un kaitējot nepilngadīgo tiesībām un interesēm, neatļauti popularizējot dažādas preces un pakalpojumus, kuru reklamēšana ir aizliegta. Ņemot vērā minēto, kā arī īpaši uzsverot priekšvēlēšanu aģitācijas periodos pastāvošo aktualitāti par iespējamiem informatīvās telpas apdraudējumiem, ir nepieciešama paredzēt tiesības NEPLP rīkoties un uzraudzīt elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbību, vērtējot ne tikai Elektronisko plašsaziņas līdzekļu, bet arī citu elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozari regulējošo tiesību aktu pārkāpumus.

Latvijas tiesību sistēmā kopumā un arī Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, tiek izmantots jēdziens “būtisks pārkāpums”, piemēram, Administratīvā procesa likumā, Krimināllikumā, Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kā arī citos normatīvajos aktos ir izmantoti jēdzieni “būtisks tiesību aizskārums”, “būtiska kaitējuma radīšana”, “būtisks līguma pārkāpums”. Minētais liecina, ka tiesību normās iekļautais jēdziens “būtisks” tiek izmantots dažādās tiesību nozarēs, katrā nozarē un normā to piepildot ar atbilstošu saturu. Jēdzienam “būtisks pārkāpums” nav vienotas un universālas definīcijas, šis jēdziens tulkojams kontekstā gan ar tiesību normu, kurā tas iekļauts, gan tiesību aktu, katrā konkrētā gadījumā jēdzienu piepildot ar atbilstošu saturu. Ievērojot minēto, NEPLP, vērtējot elektronisko plašsaziņas līdzekļu izdarīto pārkāpumu būtiskumu, ņem vērā pārkāpuma būtību un visu svarīgāko informāciju par pārkāpumu, taču katrā konkrētā gadījumā piepilda normu ar saturu atbilstoši lietas faktiskajiem apstākļiem. Pieņemot lēmumu, NEPLP ņem vērā arī izstrādātās vadlīnijas sankciju piemērošanā par administratīvajiem un reklāmas pārkāpumiem, kas ir publicētas NEPLP mājaslapā un pieejamas arī elektronisko plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem, taču tās nav uz āru saistošs normatīvais akts un nekādā veidā neaizstāj ārējos normatīvajos aktos noteikto un ir izmantojamas tikai kā tiesību normu paskaidrojošs materiāls.

EPLL 24.panta trešā daļa pašreiz spēkā esošā redakcijā paredz, ka elektroniskie plašsaziņas līdzekļi ievēro tos darbības pamatnosacījumus, kurus tie iesnieguši  Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei, lai saņemtu apraides atļauju, cita starpā tiesību norma noteic: “[..] Elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu pamata audiovaloda un programmu formāts nav maināmas darbības pamatnosacījumu sastāvdaļas izsniegtās apraides atļaujas darbības termiņā.” Savukārt Valsts valodas politikas pamatnostādņu 2021.-2027.gadam projektā kā valsts valodas politikas virsmērķis 2021.–2027.gadam ir noteikts “nodrošināt latviešu valodas ilgtspēju, tās lietojumu visās sabiedrības darbības jomās, sekmējot valodas izpēti un valodas resursu attīstību un digitalizāciju, stiprināt sabiedrības līdzdalību un individuālo atbildību valsts valodas politikas īstenošanā, un atbalstīt latgaliešu rakstu valodas attīstību un lībiešu valodas saglabāšanu.” Lai veicinātu valsts valodas izmantošanu ikdienā, kā arī valodu konkurences apstākļos saglabātu latviešu valodu, nepieciešams noteikt, ka elektroniskā plašsaziņas līdzekļa pamata audiovaloda ir maināma darbības pamatnosacījumu sastāvdaļa apraides atļaujas darbības termiņā gadījumā, ja elektroniskais plašsaziņas līdzeklis vēlas mainīt programmas pamata audiovalodu uz valsts valodu. Tādējādi elektroniskie plašsaziņas līdzekļi arī apraides atļaujas darbības termiņā, izvērtējot darbības virzienus un mērķauditorijas  vēlmes, varēs mainīt pamata audiovalodu uz valsts valodu. Vienlaikus tas neietekmē elektroniskos plašsaziņas līdzekļus, kuru pamata audiovaloda ir svešvaloda, darbību, jo pamata audiovalodas maiņa uz valsts valodu ir paredzama kā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa izvēle, nevis pienākums.

Tāpat, ņemot vērā mainīgo mediju vidi un izmaiņas auditorijas interesēs un pieprasījumā, jāuzsver elektronisko plašsaziņas līdzekļu tiesības, saņemot jaunu apraides atļauju, mainīt programmas formātu, ņemot vērā nozares stratēģijā noteiktās nacionālās un informatīvās telpas drošības intereses. Tādējādi elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, motivējot vēlmi un nepieciešamību mainīt programmas formātu, kā arī raksturojot apraides atļaujas termiņa laikā veiktās darbības, sasniegto auditoriju un plānus nākamajam apraides atļaujas termiņam, ar NEPLP piekrišanu ir tiesības mainīt arī programmas formātu.     

3.

Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, Kultūras ministrija, biedrība “Latvijas Raidorganizāciju asociācija”, biedrība “Latvijas komerciālo radiostaciju asociācija”.

4.

Cita informācija

Nav

II. Tiesību akta projekta ietekme uz sabiedrību, tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu

1.

Sabiedrības mērķgrupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē vai varētu ietekmēt

Likumprojektā noteiktais regulējums attieksies uz elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, to atbildīgajām amatpersonām.

2.

Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību un administratīvo slogu

3.

Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Likumprojekts šo jomu neskar.

4.

Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Likumprojekts šo jomu neskar.

5.

Cita informācija

Nav

III. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

Likumprojekts šo jomu neskar.

IV. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

Likumprojekts šo jomu neskar.

V. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām

Likumprojekts šo jomu neskar.

VI. Sabiedrības līdzdalība un komunikācijas aktivitātes

1.

Plānotās sabiedrības līdzdalības un komunikācijas aktivitātes saistībā ar projektu

2.

Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē

3.

Sabiedrības līdzdalības rezultāti

4.

Cita informācija

Nav

VII. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām

1.

Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome.

2.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru.

Jaunu institūciju izveide, esošu institūciju likvidācija vai reorganizācija, to ietekme uz institūcijas cilvēkresursiem

Likumprojekts šo jomu neskar.