___.11.2020.

 

 

Saeimas Prezidijam

 

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz iekļaut Saeimas tuvākās ārkārtas vai kārtējās sēdes darba kārtībā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījums Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā”.

Komisija lūdz nodot minēto likumprojektu tikai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 86.pantu komisija lūdz virzīt minēto likumprojektu izskatīšanai 1.lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. 

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz atzīt minēto likumprojektu par steidzamu.

 

 

Pielikumā:     Likumprojekts „Grozījums Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā” uz ___lpp un likumprojekta anotācija uz ___lpp.

 

 

Ar cieņu

 

 

 

 

Ralfs Nemiro

komisijas priekšsēdētājs

 

Likumprojekts

 

 

 

 

 

 

 

Grozījums Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā

 

 

Izdarīt Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā  (Latvijas Vēstnesis, 2014, 216. nr.; 2015, 127. nr.; 2016, 120. nr.; 2018, 57. nr.; 2019, 129. nr.) šādu grozījumu:

 

Papildināt pārejas noteikumus ar 30. punktu šādā redakcijā:

 

"30. Pašvaldībām, kuru administratīvās teritorijas atbilstoši Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā noteiktajam tiek apvienotas un kuras ir kapitāla daļu turētājas kapitālsabiedrībās, nav jāpilda šā likuma 7. pantā noteiktais pienākums.  Pašvaldības, kuras līdz 2021. gada 1. jūnijam tiek izveidotas Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā noteiktajā kārtībā no apvienojamām administratīvajām teritorijām, izpilda šā likuma 7. pantā noteikto pienākumu līdz 2022. gada 1. jūnijam.”

 

 

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

 

 

 

Likumprojekta „ Grozījums Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā” 

anotācija

  

 

1.       Kādēļ likums ir vajadzīgs?

 

 

Likums ir nepieciešams, lai pašvaldībām, kuru administratīvās teritorijas atbilstoši Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā noteiktajam tiek apvienotas un kuras ir kapitāla daļu turētājas kapitālsabiedrībās, nav jāpilda šā likuma 7. pantā noteiktais pienākums  veikt izvērtējumu par tiešās līdzdalības saglabāšanu kapitālsabiedrībās līdz administratīvi teritoriālajai reformai (turpmāk arī – ATR). Šis likumprojekts nosaka, ka pašvaldības, kuras līdz 2021. gada 1. jūnijam tiek izveidotas Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā noteiktajā kārtībā no apvienojamām administratīvajām teritorijām, izpilda šā likuma 7. pantā noteikto pienākumu par tiešās līdzdalības saglabāšanu kapitālsabiedrībās līdz 2022. gada 1. jūnijam. Tas ir nepieciešams, lai šā likuma 7.pantā minētais izvērtējums tiktu veikts saprātīgā termiņā pēc Latvijas Republikā uzsāktās ATR pabeigšanas.

Saskaņā ar Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumu publiska personas ne retāk kā reizi piecos gados pārvērtē katru tās tiešo līdzdalību kapitālsabiedrībā un atbilstību šā likuma nosacījumiem.

Pamatojoties uz Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu, Latvijas Republikā tiks ieviesta administratīvi teritoriālā reforma, kā rezultātā mainīsies administratīvi teritoriālais iedalījums, vairākas pašvaldības tiks apvienotas un tiks grozītas administratīvo teritoriju robežas. Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā noteikts, ka republikas pilsētu un novadu pašvaldības turpina pildīt savas funkcijas un uzdevumus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā līdz 2021. gada pašvaldību vēlēšanās ievēlētās pašvaldības domes pirmajai sēdei, kura tiek sasaukta šajā likumā noteiktajā kārtībā 2021. gada 1. jūlijā.

Ievērojot iepriekš minēto, ir nepieciešams paredzēt saprātīgu, lietderīgu un ar ATR ieviešanu saskaņotu termiņu, kurā pašvaldībām būtu jāpārvērtē līdzdalības saglabāšana kapitālsabiedrībās, jo nav lietderīgi jau šobrīd – pirms ATR pabeigšanas – pārvērtēt līdzdalības saglabāšanu kapitālsabiedrībās, jo šāds pašvaldību domju izvērtējums zaudēs aktualitāti jau 2021. gada 1. jūlijā, kad sanāks jaunievēlētās pašvaldību domes un Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums un pašvaldību skaits, sastāvs būtiski atšķirsies no līdzšinējā.

 

2.       Kāda var būt likuma ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

 

          Svarīgi ir nodrošināt kvalitatīva pašvaldības izvērtējuma par tiešās līdzdalības saglabāšanu kapitālsabiedrībā veikšanu. Līdz ar to likuma ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību ir vērtējama pozitīvi, jo, ar likumu tiek sinhronizēti normatīvajos aktos noteiktie pašvaldību pienākumi, nodrošinot, ka pašvaldībām īsā laika periodā nebūs jāveic divi izvērtējumi par tiešās līdzdalības saglabāšanu kapitālsabiedrībā, tādējādi nodrošinot arī pašvaldības līdzekļu un kapacitātes lietderīgāku izmantošanu.

 

3.       Kāda var būt likuma ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

 

Ņemot vērā, ka ar šo likumu pašvaldībām tāpat saglabāsies Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā noteiktais pienākums – veikt tiešās līdzdalības kapitālsabiedrībā pārvērtēšanu, šis likums valsts vai pašvaldību budžetiem negatīvu ietekmi nerada. Turklāt tas novērš izmaksas, kas būtu nepieciešamas divu izvērtējumu veikšanai.

 

4.       Kāda var būt likuma ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

 

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

5. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts?

 

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

6. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu?

 

Konsultācijas ir notikušas ar noteiktu daļu pašvaldībām, kurām ir pienākums pārvērtēt tiešās līdzdalības saglabāšanu kapitālsabiedrībā, VARAM, Pārresoru koordinācijas centra, Konkurences padomes pārstāvjiem.

 

7. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?

 

Likuma izpilde tiks nodrošināta likumos un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.