Rīgā, 2020.gada ___.novembrī

Nr. ______________

 

SAEIMAS PREZIDIJAM

 

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija iesniedz Saeimai izskatīšanai komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā”.

Komisija lūdz nodot minēto likumprojektu tikai Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 86.pantu komisija lūdz minēto likumprojektu iekļaut izskatīšanai tuvākajā Saeimas ārkārtas sēdē pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā.

 

Komisija lūdz atzīt minēto likumprojektu par steidzamu.

 

Pielikumā: 1. Likumprojekts “Grozījumi Izglītības likumā” uz 3 lpp;

2. Likumprojekta anotācija uz 5 lpp;

3. Izglītības un zinātnes ministrijas atzinums Nr. 4-2e/20/3749 uz 2 lpp.

 

 

Ar cieņu

Komisijas priekšsēdētājs                                                A. Ašeradens

 

Likumprojekts

 

Grozījumi Izglītības likumā

 

Izdarīt Izglītības likumā šādus grozījumus:

 

1. Likuma 1. pantā:

papildināt pantu ar 1.¹ punktu šādā redakcijā:

 

“1¹) attālinātas mācības – klātienes izglītības procesa daļa, kurā izglītojamie mācās, tai skaitā izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, fiziski neatrodoties vienā telpā vai mācību vietā kopā ar pedagogu;””;

 

izteikt 12.⁴ un 12.⁵ punktu šādā redakcijā:

 

“12⁴) klātiene – izglītības apguves forma, kurā izglītojamais izglītības saturu apgūst, apmeklējot izglītības iestādi, tai skaitā attālinātajās mācībās, atbilstoši izglītības iestādes īstenotajai izglītības programmai;

12⁵) mācību līdzekļi – izglītības programmas īstenošanā un izglītības satura apguvē izmantojamā:

a) mācību literatūra (mācību grāmatas, tām pielīdzinātās darba burtnīcas un citi izglītības satura apguvei paredzēti izdevumi, kuri tiek izmantoti mācību procesā valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijās, valsts pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības, profesionālās vidējās izglītības un arodizglītības standartos noteiktā izglītības satura apguvē), drukātā vai digitālā formā (arī tiešsaistē),

b) elektroniskie resursi – elektroniskā vidē mācību vajadzībām apkopota tekstuāla, vizuāla vai audiāla informācija,

c) interaktīvas mācību platformas (mācību vajadzībām paredzēti īpaši organizēti elektroniskie resursi, kuros iekļauts izglītības programmas īstenošanai nepieciešamais saturs un ir paredzētas mācību satura aktīvas apguves iespējas),

d) spēles drukātā vai digitālā formā (arī tiešsaistē), rotaļlietas un piederumi,

e) mācību vadības platformas (mācību procesa vadīšanai grupā vai plašākā auditorijā paredzētas interaktīvas mācību platformas ar pedagoga un izglītojamo daudzpusīgas savstarpējās sadarbības iespējām mācību procesā),

f) metodiskie līdzekļi (metodiskie ieteikumi un citi pedagoga darba vajadzībām paredzēti mācību izdevumi) drukātā vai digitālā formā (arī tiešsaistē)),

g) papildu literatūra (uzziņu literatūra, kartogrāfiskie izdevumi, nošu izdevumi, daiļliteratūra, tai skaitā bērnu literatūra un citi izglītības programmu īstenošanai nepieciešamie periodiskie un neperiodiskie izdevumi) drukātā vai digitālā formā (arī tiešsaistē)),

h) uzskates līdzekļi (tai skaitā naturālie mācību objekti, kā arī maketi un modeļi, tai skaitā drukātā vai digitālā formā (arī tiešsaistē)),

i) mācību un saziņas programmatūras,

j) izdales materiāli (vingrinājumi, shēmas, darba lapas, piemēri, paraugi, robotikas detaļas un citi materiāli, kas paredzēti katram izglītojamajam, individualizējot mācību procesu), tai skaitā drukātā vai digitālā formā (arī tiešsaistē)),

k) mācību tehniskie līdzekļi (mācību procesā un saziņā izmantojamās tehniskās ierīces, tai skaitā informācijas un komunikāciju tehnoloģijas,  iekārtas, robotikas detaļas un programmatūras, tai skaitā izglītojamajiem ar speciālām vajadzībām paredzētās tehniskās ierīces, iekārtas un programmatūras),

l) mācību materiāli (vielas, izejvielas, priekšmeti un programmatūras, ko izmanto izglītības satura apguvei, veicot praktiskus uzdevumus),

m) iekārtas un aprīkojums (ierīces, rīki, instrumenti, priekšmeti un piederumi, tai skaitā sporta aprīkojums, ar kuru palīdzību nodrošina izglītības satura apguvi),

n) individuālie mācību piederumi (izglītojamo personiskās lietošanas priekšmeti un materiāli, kuri tiek izmantoti kā mācību līdzekļi vai saistībā ar mācību iespēju nodrošināšanu: kancelejas piederumi, apģērbs un apavi, atsevišķu mācību priekšmetu (sports, mājturība un tehnoloģijas u.c.) obligātā satura apguvei nepieciešamais specifiskais apģērbs, apavi un higiēnas piederumi, materiāli, kurus izmantojot mācību procesā skolēns rada priekšmetu vai produktu savām vajadzībām);”.

 

2. Izteikt likuma 17. panta trešās daļas 23. punktu šādā redakcijā:

 

“23) finansē no sava budžeta valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām, valsts pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības, profesionālās vidējās izglītības un arodizglītības standartiem atbilstošu mācību līdzekļu – papildu literatūras, uzskates līdzekļu, izdales materiālu, mācību tehnisko līdzekļu, mācību materiālu, iekārtu un aprīkojuma, rotaļlietu un piederumu – iegādi, kā arī elektronisko resursu, interaktīvo mācību platformu un mācību un saziņas programmatūru iegādi vai abonēšanas maksu tās padotībā esošām izglītības iestādēm;”.

 

3. Aizstāt likuma 31. panta trešās daļas 5. punktā skaitļus un vārdus “1. panta 12.⁵ punkta “k” apakšpunktā” ar skaitļiem un vārdiem “1. panta 12.⁵ punkta “n” apakšpunktā”.

 

4. Papildināt likuma 36. panta otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:

 

“Izglītības iestādes ir tiesīgas slēgt savstarpēju līgumu par mācību priekšmetu vai to daļu īstenošanu vispārējās vidējās izglītības programmas ietvaros, vienojoties par mācību priekšmetu īstenošanas veidu un programmu, izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšanas un izglītojamo iegūto vērtējumu paziņošanas kārtību, mācību priekšmetu apguvē iesaistāmajiem izglītojamajiem, mācību priekšmetu īstenošanas izdevumiem un to apmaksas kārtību, kā arī citiem nosacījumiem.”

 

5. Aizstāt likuma 58. panta trešajā daļā skaitļus un vārdus “1. panta 12.⁵ punkta “k” apakšpunktā” ar skaitļiem un vārdiem “1. panta 12.⁵ punkta “n” apakšpunktā”.

 

6. Izteikt likuma 59. panta 2.¹ daļu šādā redakcijā:

 

“(2¹) Privātajās izglītības iestādēs valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām, pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības valsts standartiem atbilstošas mācību literatūras, spēļu, metodisko līdzekļu, papildu literatūras (uzziņu literatūras) – iegādi, kā arī mācību vadības platformu iegādi vai abonēšanas maksu finansē no valsts budžeta līdzekļiem un valsts budžeta mērķdotācijām.”

 

7. Izteikt likuma 60. panta 3.¹ daļu šādā redakcijā:

 

“(3¹) Valsts un pašvaldību izglītības iestādēs, kā arī valsts augstskolu vidējās izglītības iestādēs, valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām, pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības valsts standartiem atbilstošas mācību literatūras, spēļu, metodisko līdzekļu, papildu literatūras (uzziņu literatūras) – iegādi, kā arī mācību vadības platformu iegādi vai abonēšanas maksu finansē no valsts budžeta līdzekļiem un valsts budžeta mērķdotācijām.”

 

 

 

Likumprojekta „Grozījumi  Izglītības likumā” anotācija

 

 

1. Kādēļ likums ir vajadzīgs?

 

Saglabājoties Covid-19 inficēšanās un saslimšanas riskam, lai nodrošinātu drošības pasākumu ievērošanu, tai skaitā samazinot izglītojamo fiziskas kontaktēšanās iespējas, arī 2020/2021.m.g. izglītības iestādes jau ir spiestas ikdienā izmantot attālinātās mācības, lai nodrošinātu izglītības programmas īstenošanu un iespēju izglītojamajiem iegūt izglītību. Neraugoties uz to, ka pašreiz valstī nav izsludināta ārkārtējā situācija, tomēr normatīvajos aktos par epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai ir noteikti gadījumi, kādos izglītības iestādēm jānodrošina mācības daļēji vai pilnībā attālināti. Tādējādi jau šobrīd nekavējoši ir nepieciešams rast risinājumu attālināto mācību izmantošanai ikdienā. Ievērojot attālināto mācību pieredzi Latvijā valstī izsludinātajā ārkārtējā situācijā, kad Latvijas izglītības iestādes bija spiestas pāriet uz attālinātām mācībām, lai nodrošinātu mācību procesa nepārtrauktību, kā arī ņemot vērā Eiropas Savienības dalībvalstu praksi un Eiropas Komisijas publicētās vadlīnijas kombinētam mācību procesam, optimālākais variants ir izmantot attālinātas mācības kā klātienes izglītības ieguves formas sastāvdaļu. Tomēr pašreizējā Izglītības likuma redakcija, definējot klātienes izglītības ieguves formu, to neparedz.

Minētais aktualizē arī nepieciešamību precizēt mācību līdzekļu terminu, noteikt izglītības iestādēm tiesības slēgt sadarbības līgumus par mācību priekšmeta vai tā daļas attālinātu īstenošanu vispārējās vidējās izglītības programmas ietvaros.

Ņemot vērā minēto, Izglītības un zinātnes ministrijā ir sagatavoti attiecīgie grozījumi Izglītības likumā, kas ir īpaši būtiski attālinātā mācību procesa laikā.

Atbilstoši Izglītības likumā noteiktajam šobrīd Latvijā ir piecas izglītības ieguves formas, tai skaitā klātiene, neklātiene un tālmācība, tādēļ nepieciešams definēt attālināto mācību terminu.

Ņemot vērā, ka epidemioloģiskās drošības pasākumu nodrošināšanas ietvaros izglītības iestādēm jānodrošina mācības daļēji vai pilnībā attālināti, kas cita starpā neizslēdz izglītības iestādes klātienes apmeklējumu, attālinātas mācības nav definējama kā atsevišķa izglītības ieguves forma, bet gan kā klātienes izglītības ieguves formas sastāvdaļa.

Saskaņā ar piedāvāto definējumu attālinātas mācības organizē pedagogs un izglītības iestāde klātienes mācību ietvaros, izvērtējot un ņemot vērā izglītojamo gatavību uzņemties atbildību par mācībās sasniedzamajiem rezultātiem un izvēloties atbildības nodošanu par mācībām izglītojamajiem (personalizācija) vai arī īstenojot ciešā pedagogu pārraudzībā pašvadītas mācīšanās stiprināšanai vai digitālo prasmju attīstībai (diferenciācija un individualizācija). Attālinātās mācības kā klātienes izglītības procesa daļa parasti tiek īstenotas ar informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošanu tiešsaistē vai arī izmantojot īpaši izstrādātus mācību līdzekļus (piemēram, digitālās platformas u.tml.). Attālinātas mācības izglītības iestāde varēs īstenot patstāvīgi, izmantojot jau normatīvajos aktos noteiktās mācību organizācijas formas.

Ņemot vērā epidemioloģiskās drošības ierobežojumus, lai izglītības iestādes varētu nodrošināt kvalitatīvu un jēgpilnu mācību procesa norisi attālinātajās mācībās, izglītības iestādēm, jānodrošina iespēja slēgt savstarpējus līgumus par mācību priekšmetu vai to daļu īstenošanu vispārējās vidējās izglītības programmas ietvaros, jo tieši vispārējās vidējās izglītības programmās līdz ar pilnveidotā mācību satura ieviešanas uzsākšanu ir notikusi būtiska mācību pieejas maiņa, paredzēta intensīvāka tehnoloģisko rīku un risinājumu izmantošana, kā arī pedagogu un izglītības iestāžu sadarbība. Sadarbības partneru iesaiste ir viens no iespējamiem risinājumiem izglītības iestādei attālinātās mācībās piedāvāt un īstenot mācību priekšmetus (kursus) vispārējās vidējās izglītības programmas ietvaros.

Vienlaikus izglītības iestādēm noteikts pienākums, slēdzot savstarpēju sadarbības līgumu par mācību priekšmetu vai to daļu īstenošanu vispārējās vidējās izglītības programmas ietvaros, tajā vienojoties:

–     par mācību priekšmetu īstenošanas veidu un programmu;

–     par izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību;

–     par izglītojamo iegūto vērtējumu paziņošanas kārtību;

–     par mācību priekšmetu apguvē iesaistāmajiem izglītojamajiem;

–     par mācību priekšmetu īstenošanas izdevumiem un to apmaksas kārtību;

–     par citiem izglītības iestāžu skatījumā būtiskiem nosacījumiem.

Ņemot vērā, ka attālinātam mācību procesam ir nepieciešami atbilstoši mūsdienīgi mācību līdzekļi, jo attālinātās mācības nav nodrošināmas ar tradicionālās mācīšanas pieejas ar skolotāja stāstījumu un vienu mācību procesā izmantojamo mācību grāmatu kā noteicošo mācību informācijas avotu, ir nepieciešams aktualizēt mācību līdzekļu regulējumu.

Ar likumprojektu Izglītības likuma 1.pantā “Likumā lietotie termini” ir veikti precizējumi mācību līdzekļu veidu skaidrojumā, atbilstoši mūsdienīga mācību procesa vajadzībām precizējot vairāku mācību līdzekļu veidus, kā arī tiek noteikti jauni attālināto mācību nodrošināšanai nepieciešamie mūsdienīgi mācību līdzekļu veidi: interaktīvā mācību platforma un mācību vadības platforma, lietojumam mācību procesā tiek paredzētas attīstošās spēles drukātā un digitālā formā, tai skaitā tiešsaistē.

Ar minētajiem grozījumiem Izglītības likuma 1.pantā mācību līdzekļu uzskaitījumā ietverta mācību uz saziņas programmatūra un mācību procesā izmantojamās rotaļlietas un piederumi.

Vienlaikus nepieciešamība precizēt individuālo mācību piederumu terminu ir saistīta ar pastāvošo atšķirīgo praksi attiecībā uz individuālo mācību piederumu nodrošināšanu, jo no bezmaksas izglītības principa (Izglītības likuma 55.panta 1.punkts) un izglītības iestādē īstenojamo izglītības programmu izmaksās ietveramajiem izdevumiem mācību līdzekļu iegādei (Izglītības likuma 60.panta trešā daļa), izglītības iestādei nav pamata izglītojamā likumiskajiem pārstāvjiem (turpmāk – vecāki) pieprasīt nodrošināt visus izglītības programmas apguvei nepieciešamos individuālos mācību piederumus.

Tādēļ izglītības iestādei sākotnēji patstāvīgi jāizvērtē un jāvienojas par konkrētiem izglītības programmas apguvei nepieciešamiem individuāliem mācību piederumiem un kādus no tiem tā nodrošinās, savukārt izglītības iestādes padomei jāpieņem lēmums (Izglītības likuma 31.panta trešās daļas 5.punkts) par pārējo individuālo mācību piederumu nepieciešamību, pirms tos pieprasīt nodrošināt vecākiem, piemēram, pedagoga sastādītajā pirmsskolas izglītības programmas īstenošanai nepieciešamajā mācību līdzekļu sarakstā iekļautos individuālos mācību piederumus sākotnēji jāizvērtē izglītības iestādes metodiskai padomei un izglītības iestādes vadītājam, pēc tam lēmumu par pārējiem izglītības iestādes nenodrošinātiem individuāliem mācību piederumiem, piemēram, rakstāmpiederumiem – lēmumu jāpieņem izglītības iestādes padomei.

Tāpat jāņem vērā, lai izglītojamais varētu apgūt mācību priekšmetu obligāto saturu, izglītības iestādei jānodrošina nepieciešamie materiāli (piemēram, apgūstot adīšanas tehnoloģiju, jānodrošina dzija, apgūstot metāla stiepļu locīšanu – metālu, apgūstot vizuālās mākslas tehniku – guaša krāsas), un tikai gadījumā, ja izglītojamais kādu iemeslu dēļ nevēlas izmantot izglītības iestādes piedāvātos materiālus vai vēlas radīt priekšmetu vai produktu savām vajadzībām, tie jānodrošina vecākiem (piemēram, izglītojamais, apgūstot šūšanas tehnoloģiju, vēlas uzšūt sev svārkus vai viņam nav pieņemama izglītības iestādes piedāvātās krāsas dzija).

Vecākiem savu iespēju robežās jānodrošina (Izglītības likuma 58.panta trešā daļa) bērna izglītošanai tikai tie individuālie mācību piederumi, kas izmantojami nevis viena, bet vairāku mācību priekšmetu obligātā satura apguvei (piemēram, rakstāmpiederumi un pierakstu burtnīcas), savukārt izglītības iestādei – individuālie mācību piederumi, bez kuru esības izglītojamais nevar apgūt mācību priekšmetu obligāto saturu (piemēram, aplikāciju papīrs, guaša krāsas, ūdens trauks, otiņas un vaska drāna).

Likumprojektā ir precizētas normas par to, kādi mācību līdzekļi tiek nodrošināti no valsts budžeta līdzekļiem un valsts budžeta mērķdotācijām. Minētajiem grozījumiem attiecībā uz mācību līdzekļiem un to finansēšanu nav ietekmes uz valsts un izglītības iestāžu dibinātāju budžetu. Tas pamatojams ar šādiem apstākļiem: pirmkārt, mācību līdzekļu uzskaitījums ar šiem priekšlikumiem tiek pilnveidots un aktualizēts, tostarp paredzot jaunus, iepriekš normatīvajā regulējumā nenoteiktus, mācību līdzekļus, taču vienlaikus no Izglītības likuma tiek izslēgti vairāki iepriekš noteikti mācību līdzekļi. Otrkārt, kārtību, kādā valsts un pašvaldības finansē mācību līdzekļu iegādi izglītības iestādēm, nosaka Ministru kabineta 2016. gada 19. janvāra noteikumi Nr. 41 “Kārtība, kādā valsts un pašvaldības finansē mācību līdzekļu iegādi izglītības iestādēm”. Ar priekšlikumiem netiek paredzēts palielināt no valsts budžeta līdzekļiem un valsts budžeta mērķdotācijām piešķiramo finansējumu mācību līdzekļu iegādei, bet paredzēts turpināt rīkoties attiecīgā budžeta ietvaros. Treškārt, kaut arī tiek pilnveidots regulējums attiecībā uz mācību līdzekļu uzskaitījumu, tas neuzliek pienākumu izglītības iestādei un tās dibinātājam nodrošināt, ka izglītības iestādē tiek izmantoti pilnīgi visi mācību līdzekļi, kas paredzēti Izglītības likuma 1. panta 12.⁵ punkta uzskaitījumā, jo tāpat kā līdz šim lēmumu par izglītības procesā izmantojamajiem mācību līdzekļiem patstāvīgi pieņem izglītības iestāde. Tā kā izglītības iestādes dibinātājs piedalās attiecīgo mācību līdzekļu finansēšanā, tad izglītības iestāde lēmumu par šiem mācību līdzekļiem pieņem sadarbībā ar savu dibinātāju.

Turklāt jāņem vērā, ka mācību satura digitalizācijai Izglītības un zinātnes ministrija plāno gan izveidot, gan tālāk attīstīt digitālos mācību risinājumus, kas būs izmantojami kā mācību līdzekļi attālināto mācību nodrošināšanai. Minētā ietvaros plānots:

–     izveidot risinājumu integrētai tiešsaistes mācību videi, kas bez maksas būs pieejama visām Latvijas vispārējās izglītības iestādēm gan klātienes, gan attālinātu mācību nodrošināšanai;

–     attīstīt mācību resursu krātuvi (publiski pieejama mape.skola2030.lv);

–     sagatavot skaidrojošus video izglītojamajiem pamatkursiem vidējās izglītības pakāpē.

 

2. Kāda var būt likuma ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

 

Likumprojekts radīs tiesisko risinājumu attālināto mācību izmantošanai ikdienā, tai skaitā paredzot jaunus attālināto mācību nodrošināšanai nepieciešamus mūsdienīgus mācību līdzekļu veidus: interaktīvā mācību platforma un mācību vadības platforma, lietojumam mācību procesā tiek paredzētas attīstošās spēles drukātā un digitālā formā, tai skaitā tiešsaistē.

 

3. Kāda var būt likuma ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu?

 

Likumprojekts šo jomu neskar. Ar priekšlikumiem netiek paredzēts palielināt no valsts budžeta līdzekļiem un valsts budžeta mērķdotācijām piešķiramo finansējumu mācību līdzekļu iegādei, bet paredzēts turpināt rīkoties attiecīgā budžeta ietvaros.

 

4. Kāda var būt likuma ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

 

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

5. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts?

 

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

6. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu?

 

Par likumprojektā ietvertajām tiesību normām ir notikušas konsultācijas ar Izglītības un zinātnes ministrijas, Izglītības kvalitātes valsts dienesta un Valsts izglītības satura centra pārstāvjiem. Šobrīd Izglītības un zinātnes ministrijā un tās padotības iestādēs tiek regulāri saņemts, izvērtēts un iespēju robežās ņemts vērā Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības, Latvijas Pašvaldību savienības, pašvaldību un izglītības iestāžu, kā arī izglītojamo vecāku viedoklis par attālinātajām mācībām.​

 

7. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?

 

Likumprojekta izpildei nav nepieciešams radīt jaunas institūcijas.

 

 

 

 

Rīgā	Datums skatāms laika zīmogā	Nr.	4-2e/20/3749
Uz		Nr.

 

 

Latvijas Republikas Saeimas

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai

 

Par atzinumu likumprojektam “Grozījumi Izglītības likumā”

 

Atbilstoši Latvijas Republikas Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas 2020. gada 30. oktobra sēdē dotajam uzdevumam, Izglītības un zinātnes ministrija (turpmāk – ministrija) nosūta atzinumu par likumprojekta “Grozījumi Izglītības likumā” (turpmāk – likumprojekts), kas attiecas uz attālinātajām mācībām un mācību līdzekļiem, ietekmi uz budžetu.

Likumprojektā ir precizētas normas par to, kādi mācību līdzekļi tiek nodrošināti no valsts budžeta līdzekļiem un valsts budžeta mērķdotācijām, kā arī no izglītības iestāžu dibinātāju budžeta līdzekļiem. Minētajiem grozījumiem attiecībā uz mācību līdzekļiem un to finansēšanu nav ietekmes uz valsts un izglītības iestāžu dibinātāju budžetu. Tas pamatojams ar šādiem apstākļiem: pirmkārt, mācību līdzekļu uzskaitījums ar šiem priekšlikumiem tiek pilnveidots un aktualizēts, tostarp paredzot jaunus, iepriekš normatīvajā regulējumā nenoteiktus, mācību līdzekļus, taču vienlaikus no Izglītības likuma tiek izslēgti vairāki iepriekš noteikti mācību līdzekļi. Otrkārt, kārtību, kādā valsts un pašvaldības finansē mācību līdzekļu iegādi izglītības iestādēm, nosaka Ministru kabineta 2016. gada 19. janvāra noteikumi Nr. 41 “Kārtība, kādā valsts un pašvaldības finansē mācību līdzekļu iegādi izglītības iestādēm”. Ar priekšlikumiem netiek paredzēts palielināt no valsts budžeta līdzekļiem un valsts budžeta mērķdotācijām piešķiramo finansējumu mācību līdzekļu iegādei, bet paredzēts turpināt rīkoties attiecīgā budžeta ietvaros. Treškārt, kaut arī tiek pilnveidots regulējums attiecībā uz mācību līdzekļu uzskaitījumu, tas neuzliek pienākumu izglītības iestādei un tās dibinātājam nodrošināt, ka izglītības iestādē tiek izmantoti pilnīgi visi mācību līdzekļi, kas paredzēti Izglītības likuma 1. panta 12.⁵ punkta uzskaitījumā, jo tāpat kā līdz šim lēmumu par izglītības procesā izmantojamajiem mācību līdzekļiem patstāvīgi pieņem izglītības iestāde. Tā kā izglītības iestādes dibinātājs piedalās attiecīgo mācību līdzekļu finansēšanā, tad izglītības iestāde lēmumu par šiem mācību līdzekļiem pieņem sadarbībā ar savu dibinātāju. Aktualizētais mācību līdzekļu uzskaitījums dod izglītības iestādes dibinātājam plašākas iespējas finansēt dažādus mācību līdzekļus, mazāk ierobežojot to izvēli.

Ievērojot augstāk minēto, ar likumprojektu plānotais regulējums par mācību līdzekļiem neparedz nepieciešamību pēc papildu valsts budžeta un izglītības iestāžu budžeta līdzekļiem.

Turklāt jāņem vērā, ka mācību satura digitalizācijai Izglītības un zinātnes ministrija plāno gan izveidot, gan tālāk attīstīt digitālos mācību risinājumus, kas būs izmantojami kā mācību līdzekļi attālināto mācību nodrošināšanai. Minētā ietvaros plānots:

–     izveidot risinājumu integrētai tiešsaistes mācību videi, kas bez maksas būs pieejama visām Latvijas vispārējās izglītības iestādēm gan klātienes, gan attālinātu mācību nodrošināšanai;

–     attīstīt mācību resursu krātuvi (publiski pieejama mape.skola2030.lv);

–     sagatavot skaidrojošus video izglītojamajiem pamatkursiem vidējās izglītības pakāpē.

 

 

Parlamentārais sekretārs                                                             R. Znotiņš

 

 

 

 

 

Rudzīte 67046708

ance.rudzite@izm.gov.lv