___.12.2018.

 

Saeimas Prezidijam

         

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz grozīt Saeimas 2018.gada 6.decembra sēdes darba kārtību un iekļaut tajā 12.Saeimā neizskatīto likumprojektu “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” (Nr.1356/Lp12), kuru, pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 39.pantu, komisija lūdz turpināt izskatīt 13.Saeimā.

Pielikumā: 1) 12.Saeimā otrajā lasījumā atbalstītā likumprojekta “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” (Nr.1356/Lp12) redakcija uz … lpp.;

2) Informācija par 12.Saeimā otrajā lasījumā atbalstīto likumprojektu “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” (Nr.1356/Lp12) uz … lpp.

 

 

Ar cieņu

 

Jānis Dūklavs

komisijas priekšsēdētājs

 

Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā

Izdarīt Elektroenerģijas tirgus likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2005, 12. nr.; 2008, 10. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2011, 117. nr.; 2013, 211., 232. nr.; 2014, 60., 189., 257. nr.; 2015, 118., 190., 248. nr.; 2016, 110., 241. nr.) šādus grozījumus:

 

1. 1. panta otrajā daļā:

papildināt daļu ar 3.¹ punktu šādā redakcijā:

“3¹) atbalsta periods — periods visā stacijas dzīvescikla laikā, kurā stacija saņem valsts atbalstu;”;

papildināt daļu ar 18.¹ un 18.² punktu šādā redakcijā:

“18¹) izcelsmes apliecinājums — elektronisks dokuments, ar kuru elektroenerģijas lietotājiem pierāda, ka attiecīgais elektroenerģijas daudzums ir saražots, izmantojot atjaunojamos energoresursus vai augstas efektivitātes koģenerācijā;

18²) izolētas darbības tests — pārvades sistēmas darbības testēšana simulētos darbības apstākļos ierobežotā laika periodā, lai pārbaudītu pārvades sistēmas spēju strādāt no trešo valstu pārvades sistēmām izolētā režīmā;”;

papildināt daļu ar 19.¹ punktu šādā redakcijā:

“19¹) neapliecinātās elektroenerģijas izcelsmes sastāvs — elektroenerģijas daudzums, kuru aprēķina, ņemot vērā valstī saražoto, importēto un eksportēto elektroenerģiju, par kuru nav izsniegti izcelsmes apliecinājumi, sadalījumā pa ražošanā izmantotajiem energoresursiem;”;

papildināt daļu ar 22.¹ punktu šādā redakcijā:

“22¹) pārkompensācija — ražotāja saņemtā atbalsta apmērs, kura rezultātā tiek pārsniegta noteiktā kopējā kapitālieguldījumu iekšējā peļņas norma;”.

 

2. Papildināt 5. pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Regulators savas kompetences ietvaros izdod elektroapgādes darbību regulējošus normatīvos aktus, tostarp tādus normatīvos aktus, kas nepieciešami Eiropas Savienības tiesību aktu piemērošanai.”

 

3. Izteikt 9. panta 2.³ daļu šādā redakcijā:

“(2³) Kārtību, kādā finansē pieslēguma ierīkošanu aizsargātajam lietotājam, un ierobežojumus attiecībā uz aizsargātajiem lietotājiem piederošiem nekustamajiem īpašumiem nosaka Ministru kabinets.”

 

 

4. Papildināt IV nodaļu ar 16.² pantu šādā redakcijā:

“16.² pants. Izolētas darbības testa veikšana

(1) Izolētas darbības testu pārvades sistēmas operators ir tiesīgs veikt individuāli savā licences darbības zonā vai vienlaikus ar citas dalībvalsts, ar kuru ir starpvalstu savienojums, pārvades sistēmas operatoriem.

(2) Informāciju par izolētas darbības testa veikšanas plānoto laiku, datumu un ilgumu pārvades sistēmas operators publicē savā mājaslapā internetā un rakstveidā informē sadales sistēmas operatorus ne vēlāk kā 30 dienas pirms šā testa veikšanas.

(3) Lai nodrošinātu pārvades sistēmas darbības drošumu un stabilitāti, veicot izolētas darbības testu, pārvades sistēmas  operators ir tiesīgs:

1) ierobežot vai atteikt paredzētos tirdzniecības darījumus vai noteikt citus elektroenerģijas tirgus darbības ierobežojumus, ievērojot taisnīguma, atklātības un vienlīdzības principus;

2) iegādāties papildu palīgpakalpojumus.

(4) Pārvades sistēmas operators, veicot izolētas darbības testu, ievēro Tīkla kodeksā noteikto sistēmas vadības un lietošanas kārtību, ciktāl tās ievērošana neietekmē pārvades sistēmas drošību un stabilitāti.”

 

5. Papildināt likumu ar 19.¹ pantu šādā redakcijā:

“19.¹ pants. Sadales sistēmas attīstība ilgtermiņā

(1) Regulators katru gadu apstiprina sadales sistēmas operatora, kura sadales sistēmai pieslēgti vairāk nekā 100 000 lietotāju, izstrādāto sadales sistēmas attīstības 10 gadu plānu un uzrauga tā izpildi.

(2) Regulators nosaka sadales sistēmas attīstības 10 gadu plānā iekļaujamo informāciju un plāna iesniegšanas kārtību.

(3) Sadales sistēmas operators ir tiesīgs pieprasīt un saņemt sadales sistēmas attīstības 10 gadu plāna sagatavošanai nepieciešamo informāciju no visiem elektroenerģijas sistēmas dalībniekiem.”

 

6. Izteikt 22. pantu šādā redakcijā:

“22. pants. Elektroenerģijas ražošanas iekārtu ieviešana un ražošanas jaudu palielināšana

(1) Ražošanas jaudu palielināšanai un jaunas elektroenerģijas ražošanas iekārtas ieviešanai nepieciešama ministrijas atļauja, ja elektroenerģijas ražošanas iekārtu paredzēts pievienot elektroenerģijas pārvades sistēmai. Prasības, kas jāizpilda, lai atļauju saņemtu, kā arī atļaujas izsniegšanas, anulēšanas un derīguma termiņa pagarināšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(2) Ražošanas jaudu palielināšanai un jaunas elektroenerģijas ražošanas iekārtas ieviešanai ministrijas atļauja nav nepieciešama, ja elektroenerģijas ražošanas iekārtu paredzēts pievienot elektroenerģijas sadales sistēmai. Elektroenerģijas ražotājs šādā gadījumā vēršas ar iesniegumu pie sadales sistēmas operatora atbilstoši regulatora noteiktajai kārtībai.

(3) Sadales sistēmas operators reizi ceturksnī apkopo informāciju par iepriekšējā ceturksnī savā licences darbības zonā ierīkoto jauno elektroenerģijas ražošanas iekārtu pieslēgumu skaitu, katrā no tiem izmantoto elektroenerģijas ražošanas veidu un atļauto elektroenerģijas ražošanas jaudu, kā arī informāciju par pārējos sistēmas pieslēgumos palielināto vai samazināto atļauto elektroenerģijas ražošanas jaudu, norādot atļauto elektroenerģijas ražošanas jaudu pēc palielināšanas vai samazināšanas un atļautās elektroenerģijas ražošanas jaudas izmaiņu apjomu katrā pieslēgumā. Apkopoto informāciju sadales sistēmas operators nosūta par enerģētiku atbildīgajai ministrijai un regulatoram.

(4) Par fiziskajām personām ierīkotajiem jaunajiem elektroenerģijas ražošanas iekārtu pieslēgumiem un palielinātajām elektroenerģijas ražošanas jaudām sadales sistēmas operators informāciju sniedz, nenorādot fiziskās personas datus un uzstādīšanas vietas adresi. Par juridiskajām personām ierīkotajiem jaunajiem elektroenerģijas ražošanas iekārtu pieslēgumiem un palielinātajām vai samazinātajām atļautajām elektroenerģijas ražošanas jaudām esošajos sistēmas pieslēgumos sadales sistēmas operators papildus norāda juridiskās personas nosaukumu, juridisko adresi, reģistrācijas numuru, elektroenerģijas ražošanas iekārtu uzstādīšanas vietas adresi, elektrostacijas veidu un atļauto elektroenerģijas ražošanas jaudu.

(5) Par enerģētiku atbildīgā ministrija reizi ceturksnī publicē savā mājaslapā internetā no sadales sistēmas operatora saņemtos datus.

(6) Būvniecība elektroenerģijas ražošanas iekārtu ieviešanai un ražošanas jaudu palielināšanai notiek normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.”

 

7. Izteikt 29.² pantu šādā redakcijā:

“29.² pants. Izcelsmes apliecinājums

(1) Elektroenerģijas ražotājs, kurš elektroenerģijas ražošanai izmanto atjaunojamos energoresursus vai augstas efektivitātes koģenerāciju, var saņemt izcelsmes apliecinājumu par saražotās elektroenerģijas daudzumu, kas izteikts megavatstundās (MWh). Minimālais elektroenerģijas apjoms, par kuru izsniedz izcelsmes apliecinājumu, ir 1 MWh. Par katru saražotās elektroenerģijas vienību izsniedz ne vairāk kā vienu izcelsmes apliecinājumu.

(2) Izcelsmes apliecinājumu izsniedz pārvades sistēmas operators atbilstoši Eiropas Enerģijas izcelsmes apliecinājumu sistēmas prasībām par izcelsmes apliecinājumu izsniegšanu un izlietošanu.

(3) Izcelsmes apliecinājuma izsniegšanai augstas efektivitātes koģenerācijas iekārtās saražotai elektroenerģijai primārās enerģijas ietaupījumu aprēķina saskaņā ar Ministru kabineta noteikto kārtību, kādā aprēķināms koģenerācijas staciju primārais energoresursu ietaupījums.

(4) Pārvades sistēmas operators informāciju par izsniegtajiem izcelsmes apliecinājumiem publicē savā mājaslapā internetā vai norāda vietu, kur šī informācija ir pieejama.

(5) Izcelsmes apliecinājumu var nodot citiem tirgus dalībniekiem 12 mēnešu laikā no brīža, kad ir saražots izcelsmes apliecinājumā norādītais elektroenerģijas apjoms.

(6) Tirgus dalībniekam ir pienākums informēt pārvades sistēmas operatoru par izcelsmes apliecinājuma nodošanu citam tirgus dalībniekam.

(7) Izcelsmes apliecinājumā tiek norādīta šāda informācija:

1) energoresursi, no kuriem iegūta elektroenerģija, un ražošanas sākuma un beigu datums;

2) tās iekārtas nosaukums, atrašanās vieta, veids un siltuma un elektriskā jauda, kurā elektroenerģija saražota;

3) izcelsmes apliecinājuma izdošanas datums, valsts un unikāls identifikācijas numurs;

4) valsts atbalsta apmērs un atbalsta shēmas veids, ja enerģijas ražošanas vienība ir guvusi valsts atbalstu;

5) iekārtas ekspluatācijas uzsākšanas datums.

(8) Izcelsmes apliecinājumā par augstas efektivitātes koģenerācijas procesā saražoto elektroenerģiju papildu šā panta septītajā daļā minētajam norāda šādu informāciju:

1) elektroenerģijas ražošanā izmantotā kurināmā veida zemāko siltumspēju;

2) līdz ar elektroenerģiju saražotās siltumenerģijas daudzumu un izmantojumu;

3) koģenerācijas iekārtas nominālo elektroenerģijas un siltumenerģijas efektivitāti;

4) augstas efektivitātes koģenerācijas režīmā saražotās elektroenerģijas daudzumu, uz ko attiecas apliecinājums;

5) primārās enerģijas ietaupījumu, kas aprēķināts saskaņā ar Ministru kabineta noteikto kārtību, kādā aprēķināms koģenerācijas staciju saražotās primārās enerģijas ietaupījums.

(9) Par pārvades sistēmas operatora atteikumu izsniegt izcelsmes apliecinājumu ražotājs var iesniegt sūdzību Ekonomikas ministrijai.

(10)  Par tā elektroenerģijas ražotāja saražoto elektroenerģiju, kurš izmanto šā likuma 28., 28.¹, 29. vai 30. pantā vai pārejas noteikumu 52. punktā minētās tiesības, pārvades sistēmas operators izcelsmes apliecinājumu izsniedz publiskajam tirgotājam, pamatojoties uz šā tirgotāja pieprasījumu un sniegto informāciju, kas nepieciešama izcelsmes apliecinājuma izsniegšanai, ievērojot šādus nosacījumus:

1) publiskais tirgotājs saņem izcelsmes apliecinājumu par tādu saražotās elektroenerģijas apjomu, kuru tas iepircis no elektroenerģijas ražotāja saskaņā ar šā likuma 28., 29. vai 30. pantu vai pārejas noteikumu 52. punktu;

2)  publiskais tirgotājs saņem izcelsmes apliecinājumu par visu tā ražotāja saražotās elektroenerģijas apjomu, kurš izmanto šā likuma 28.¹ pantā minētās tiesības.

(11) Publiskais tirgotājs atsevišķi uzskaita ieņēmumus par tādu izcelsmes apliecinājumu pārdošanu, kurus tas saņēmis, izmantojot šā panta desmitajā daļā minētās tiesības.

(12) Publiskais tirgotājs samazina šā likuma 28. panta piektajā daļā, 28.¹ panta ceturtajā daļā, 30. panta trešajā daļā un pārejas noteikumu 53. punktā minētās izmaksas par to ieņēmumu daļu, kuru tas saņēmis par attiecīgā izcelsmes apliecinājuma pārdošanu, ievērojot šādus nosacījumus:

1) publiskais tirgotājs samazina šā likuma 28. panta piektajā daļā minētās izmaksas par to ieņēmumu daļu, kuru tas saņēmis, pārdodot izcelsmes apliecinājumu, kas saņemts par tādu saražotās elektroenerģijas daudzumu, kuru publiskais tirgotājs iepircis no elektroenerģijas ražotāja saskaņā ar šā likuma 28. pantu;

2) publiskais tirgotājs samazina šā likuma 30. panta trešajā daļā minētās izmaksas par to ieņēmumu daļu, kuru tas saņēmis, pārdodot izcelsmes apliecinājumu, kas saņemts par tādu saražotās elektroenerģijas daudzumu, kuru publiskais tirgotājs iepircis no elektroenerģijas ražotāja saskaņā ar šā likuma 29. un 30. pantu;

3) publiskais tirgotājs samazina šā likuma pārejas noteikumu 53. punktā minētās izmaksas par to ieņēmumu daļu, kuru tas saņēmis, pārdodot izcelsmes apliecinājumu, kas saņemts par tādu saražotās elektroenerģijas daudzumu, kuru publiskais tirgotājs iepircis no elektroenerģijas ražotāja saskaņā ar šā likuma pārejas noteikumu 52. punktu;

4) publiskais tirgotājs samazina šā likuma 28.¹ panta ceturtajā daļā minētās izmaksas par tāda izcelsmes apliecinājuma pārdošanu, kuru tas saņēmis saskaņā ar šā panta desmitās daļas 2. punktu.

(13) Pārvades sistēmas operators, lai kompensētu ar izcelsmes apliecinājuma izsniegšanu saistītās  izmaksas, par izcelsmes apliecinājuma izsniegšanu var pieprasīt maksu, kuras aprēķināšanas kārtību tas izstrādā un publicē savā mājaslapā internetā.”

 

8. Papildināt likumu ar 29.³ pantu šādā redakcijā:

“29.³ pants.  Neapliecinātās elektroenerģijas izcelsmes sastāvs

Eiropas Enerģijas izcelsmes apliecinājumu sistēmas ietvaros pārvades sistēmas operators aprēķina neapliecinātās elektroenerģijas izcelsmes sastāvu. Pārvades sistēmas operators izstrādā neapliecinātās elektroenerģijas izcelsmes sastāva aprēķināšanas metodiku un publicē to savā mājaslapā internetā.”

 

9. Izteikt 30.¹ pantu šādā redakcijā:

“30.¹ pants. Elektroenerģijas neto norēķinu sistēma

(1) Elektroenerģijas neto norēķinu sistēma ir kārtība, kādā veicami maksājumi par patērēto elektroenerģiju un kādā sadales sistēmas operators veic ieskaitu par mājsaimniecības lietotāja objektā saražoto un patērēto elektroenerģiju, kas nodota sadales sistēmas operatora tīklā. Ja saskaņā ar saražotā un patērētā elektroenerģijas apjoma aprēķinu mājsaimniecības lietotāja objekta pieslēguma ietvaros sadales sistēmas operatora tīklā ir nodots vairāk elektroenerģijas nekā patērēts, attiecīgo elektroenerģijas apjomu ieskaita nākamajā elektroenerģijas norēķinu periodā tā gada ietvaros, kurš sākas 1. aprīlī un beidzas nākamā gada 31. martā. Elektroenerģijas neto norēķinu sistēmas norēķinu periods ir viens kalendāra mēnesis.

(2) Objektam, kurā mājsaimniecības lietotājs ražo elektroenerģiju patērēšanai paša vajadzībām (galapatēriņam), ir tiesības norēķinos par tajā saražoto un patērēto elektroenerģiju izmantot elektroenerģijas neto norēķinu sistēmu, ja ir ievēroti visi šādi nosacījumi:

1) sadales sistēmas operators izdevis atļauju mikroģeneratora pieslēgšanai paralēlam darbam ar sadales sistēmu attiecīgajā objektā;

2) elektroenerģija mājsaimniecībā tiek ražota, izmantojot atjaunojamos energoresursus;

3) elektroenerģija mājsaimniecībā tiek ražota un patērēta viena sistēmas pieslēguma ietvaros;

4) mājsaimniecībā uzstādīto elektroenerģijas ražošanas iekārtu darba spriegums nepārsniedz 400 voltu un kopējā darba strāva vienfāzes vai trīsfāzu pieslēgumā nepārsniedz 16 ampēru.

(3) Elektroenerģijas neto norēķinu sistēmu piemēro norēķiniem par mājsaimniecības lietotāja objektā saražotās un patērētās elektroenerģijas apjomu un tam atbilstošām šā likuma 28. panta ceturtajā daļā un 30. panta trešajā daļā minētajām elektroenerģijas obligātā iepirkuma izmaksām, bet nepiemēro norēķiniem par saņemtajiem sadales sistēmas pakalpojumiem, kā arī šā likuma 28.¹ panta ceturtajā daļā minētajām izmaksām par uzstādīto elektrisko jaudu vai citiem normatīvajos aktos noteiktajiem maksājumiem.”

 

10. Izslēgt 30.³ pantu.

 

11. Papildināt VII nodaļu ar 31.¹, 31.² un 31.³ pantu šādā redakcijā:

“31.¹ pants. Elektroenerģijas ražotāju uzraudzība

(1)  Ekonomikas ministrija organizē to elektroenerģijas ražotāju, kuri izmanto šā likuma 28., 28.¹, 29. vai 30. pantā vai pārejas noteikumu 52. punktā minētās tiesības, darbības uzraudzību un kontroli, nodrošinot pārkompensācijas novēršanu, nepamatoti izmaksātā valsts atbalsta atgūšanu un šā likuma 2. panta 2. punktā noteikto mērķu sasniegšanu.

(2) Kontrolējot Ministru kabineta noteikto prasību ievērošanu, tiek veiktas pārbaudes, tajā skaitā arī attiecībā uz:

1) elektrostaciju aprīkojumu ar uzskaites mēraparātiem;

2) elektrostaciju darbību un darbības atbilstību elektroenerģijas obligātā iepirkuma vai garantētās maksas par uzstādīto elektrisko jaudu nosacījumiem;

3) koģenerācijas elektrostacijas saražotās siltumenerģijas efektīvu izlietojumu;

4) informācijas, tajā skaitā datu par saražoto enerģiju un izmantoto kurināmo, kurus ražotājs uzskaita katru dienu, pārbaudi.

(3) Gadījumos, kad konstatēts kāds šā likuma vai uz tā pamata izdoto Ministru kabineta noteikumu prasību būtisks pārkāpums, komersantam tiek atceltas saskaņā ar šā likuma 28., 28.¹, 29. vai 30. pantu vai pārejas noteikumu 52. punktu piešķirtās tiesības. Vienlaikus ar lēmumu par piešķirto tiesību atcelšanu izlemjams jautājums par pienākuma uzlikšanu atmaksāt izmaksāto atbalstu.

(4) Lēmuma apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

31.² pants. Koģenerācijas elektrostacijas saražotās siltumenerģijas patēriņš

Siltumenerģiju, kas saražota koģenerācijas procesā, izmanto tāda pieprasījuma apmierināšanai, kas nepārsniedz siltumapgādes vai dzesēšanas vajadzības un ko pretējā gadījumā atbilstīgi tirgus nosacījumiem apmierinātu, izmantojot tādas elektroenerģijas ražošanas metodes, kuras nav koģenerācija (turpmāk — ekonomiski pamatots pieprasījums). Par attiecīgā nosacījuma ievērošanu ir atbildīgs ražotājs, kas izmanto šā likuma 28., 28.¹, 29. vai 30. pantā minētās tiesības.

31.³ pants. Elektroenerģijas ražotāju pārkompensācijas novēršana

(1) Ja ražotājs izmanto šā likuma 28., 28.¹, 29. vai 30. pantā vai pārejas noteikumu 52. punktā minētās tiesības, ražotāja elektrostacijas kopējo kapitālieguldījumu iekšējās peļņas norma visam atbalsta periodam nepārsniedz Ministru kabineta noteikto iekšējās peļņas normas līmeni.  Ja ražotājam pirms iepriekš minēto tiesību piešķiršanas ir piešķirts cita veida atbalsts elektroenerģijas ražošanai, to ieskaita elektrostacijas kopējo kapitālieguldījumu iekšējās peļņas normas aprēķinā. 

(2) Aprēķinā iekļauj ieņēmumus, kas gūti no elektroenerģijas ražošanas, un saskaņā ar Ministru kabineta noteiktajām līmeņatzīmēm — elektrostacijas ieņēmumus no siltumenerģijas ražošanas un izdevumus no siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanas, kā arī investīcijas.

(3) Kopējo kapitālieguldījumu iekšējās peļņas normas maksimālā likme un līmeņatzīmes tiek noteiktas tādā apmērā, lai garantētu valsts atbalsta samērīgumu un saražotās elektroenerģijas cenas pamatotību lietotājiem saskaņā ar šā likuma 2. panta 2. punktā noteikto.”

 

12. Pārejas noteikumos:

izteikt 61. punktu šādā redakcijā:

“61. Ministru kabinets līdz 2019. gada 31. decembrim izdod šā likuma 36.¹ panta otrajā daļā minētos noteikumus.”;

izslēgt 62. punktu;

izteikt 65. punktu šādā redakcijā:

“65. Šā likuma 32.² pants stājas spēkā 2020. gada 1. janvārī.”;

papildināt pārejas noteikumus ar 70., 71., 72., 73., 74., 75. un 76. punktu šādā redakcijā:

“70. Regulators līdz 2019. gada 1. jūlijam izdod šā likuma 19.¹ panta otrajā daļā minēto normatīvo aktu.

71. Ministru kabinets līdz 2019. gada 1. jūlijam izdod šā likuma 22. panta pirmajā daļā minētos noteikumus.

72. Grozījumi likumā par 29.² panta izteikšanu jaunā redakcijā, kas nosaka izcelsmes apliecinājuma izsniedzēju un rīcību ar izcelsmes apliecinājumiem, stājas spēkā 2019. gada 1. jūlijā.

73. Šā likuma 31.² pantā minētais pienākums ražotājiem, kas izmanto šā likuma 29. vai 30. pantā minētās tiesības, stājas spēkā  2020. gada 1. janvārī.

74. Ministru kabinets sešu mēnešu laikā no šā likuma 31.³ panta spēkā stāšanās dienas izdod šā panta otrajā daļā minētos noteikumus.

75. Ražotāju, kas izmanto šā likuma 28., 28.¹, 29. vai 30. pantā vai pārejas noteikumu 52. punktā minētās tiesības, elektrostaciju kopējo kapitālieguldījumu iekšējās peļņas normas atbilstības un pārkompensācijas izvērtēšanu veic sešu mēnešu laikā pēc šā likuma 31.³ panta otrajā daļā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienas.

76. Līdz pārejas noteikumu 74. punktā minēto noteikumu spēkā stāšanās brīdim Ekonomikas ministrija nodrošina kopējo kapitālieguldījumu iekšējās peļņas normas izvērtēšanu saskaņā ar kārtību, kādu nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 262 “Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību” un Ministru kabineta noteikumi Nr. 221 “Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā”.”

 

 

Informācija par likumprojektu “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” (1356/Lp12)

 

Sākotnējā likumprojekta mērķis:

 

• Likuma līmenī nostiprināt Ekonomikas ministrijas pienākumu nodrošināt OI mehānisma kontroli
• Likuma līmenī noteikt ministrijas pienākumu anulēt OI saņemšanas tiesības ražotājiem, kas neatbilst vai pārkāpj OI atbalsta mehānisma noteikumus
• Paredzēt ministrijas pienākumu novērst atbalsta saņēmēju pārkompensāciju
• Novērst OI atbalsta nelietderīgu izmantošanu, izpildot OI prasības formāli vai tās apejot.

 

Otrajā lasījumā pieņemtās izmaiņas un papildinājumi likumprojektā:

 

• Baltijas valstu izolēta darbības testa veikšana nepieciešama sagaidāmajai Baltijas valstu sinhronizācijai ar kontinentālo Eiropu un desinhronizācijai no Krievijas un Baltkrievijas energosistēmām. Likumprojektā noteikts pārvades sistēmas operatora tiesību un pienākumu kopums pārvades sistēmas darbības testēšanas laikā.

Tiek noteiktas:

• Sistēmas operatora tiesības veikt testu
• Pienākums informēt sabiedrību un sadales sistēmas operatorus
• Tiesības testa laikā ierobežot vai atteikt paredzētos tirdzniecības darījumus vai noteikt elektroenerģijas tirgus darbības ierobežojumus
• Pienākums testa laikā pārvades sistēmas operatoram ievērot Tīkla kodeksā noteikto sistēmas vadības un lietošanas kārtību, ciktāl tās ievērošana neietekmē pārvades sistēmas drošību un stabilitāti.

• Lai nodrošinātu tiesisko noteiktību un salāgotu nacionālo regulējumu ar tieši piemērojamiem Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem, likumprojektā ietverts, ka Regulators var pieņemt lēmumus, pamatojoties uz Eiropas Savienības tiesību aktos noteikto pilnvarojumu.
• Noteikts deleģējums Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā finansē pieslēguma ierīkošanu aizsargātam lietotājam un ierobežojumus attiecībā uz aizsargātajam lietotājam piederošajiem nekustamajiem īpašumiem.
• Ieviesta prasība Regulatoriem apstiprināt sadales sistēmas operatora 10 gadu attīstības plānu, lai ierobežotu nepamatotu elektroenerģijas sadales tarifu pieaugumu.
• Noteikts, ka turpmāk ražošanas jaudu palielināšanai un jaunas elektroenerģijas ražošanas iekārtas ieviešanai atļaujas nepieciešamas tikai lielajām elektrostacijām, kas pieslēgsies pie pārvades sistēmas un var potenciāli ietekmē politikas plānošanas dokumentos noteikto mērķu izpildi, kā arī var atstāt negatīvu ietekmi uz elektrosistēmu. Savukārt sadales sistēmas operators turpmāk sniegs ministrijai regulārus statistikas datus par jaunajiem pieslēgumiem pie sadales sistēmas.
• Likumprojekts precizē, ka neto sistēma tiek piesaistīta konkrētam objektam neatkarīgi no konkrēta lietotāja. Papildus, izmaiņas atbrīvo neto sistēmas lietotājus no maksājumiem par obligātā iepirkuma komponentes mainīgo daļu attiecībā uz to elektroenerģijas daļu, ko neto sistēmas lietotājs saņem no tīkla tādā apjomā, kādā nodevis tīklā. (Grozījums veikts saistībā ar Tiesībsarga 2018. gada 3. augusta atzinumu Nr. 6-6/23)
• Likumprojekts papildināts ar normu par Latvijas izcelsmes apliecinājumu sistēmas pilnveidošanu un integrēšanu vienotajā Eiropas Enerģijas izcelsmes apliecinājumu sistēmā (EECS – European Energy Certificate System)
• Elektroenerģijas ražotāji varēs pārdot izcelsmes apliecinājumus likvīdā starptautiskā Eiropas tirgū;
• Elektroenerģijas tirgotāji varēs iegādāties izcelsmes apliecinājumus starptautiskajā tirgū, paplašināt piedāvājamo produktu klāstu, realizēt klientu vēlmes patērēt “zaļo” elektroenerģiju;
• Elektroenerģijas patērētājiem tiks nodrošināta precīza, droša, patiesa informācija par patērētas elektroenerģijas izcelsmi;
• Regulējošās iestādes varēs efektīvi kontrolēt un auditēt tirgus dalībnieku publicēto informāciju par elektroenerģijas izcelsmi;
• Elektroniskā sistēma nodrošinātu nozīmīgu administrēšanas izmaksu ekonomiju gan tirgus dalībniekiem, gan valsts iestādēm.