I. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.

Pamatojums

Likumprojekts „Grozījumi Konkurences likumā” (turpmāk – Likumprojekts) izstrādāts pēc Ekonomikas ministrijas iniciatīvas.

2.

Pašreizējā situācija un problēmas, kuru risināšanai tiesību akta projekts izstrādāts, tiesiskā regulējuma mērķis un būtība

Atsevišķas tiešās pārvaldes un pastarpinātās pārvaldes iestādes (turpmāk- iestādes) vai publisku personu kontrolēto kapitālsabiedrību darbības vai lēmumi var kropļot konkurenci un piespiest citus tirgus dalībniekus iziet no tirgus vai arī kavēt jaunu tirgus dalībnieku ienākšanu tirgū. Iestādēm un publisku personu kapitālsabiedrībām savā darbībā jāievēro un jāveicina brīva konkurence. Vienlīdzīgas konkurences apsvērumi ir jebkuru brīvo tirgu regulējošu vai ietekmējošo normatīvo noteikumu, lēmumu pamatā. No konkurences tiesību viedokļa nav pieļaujamas situācijas, kad iestādes nepamatoti nosaka ekskluzīvas tiesības vai rezervē tirgu publisku personu uzņēmumiem, diskriminē tirgus dalībniekus, rada nevienlīdzīgus konkurences apstākļus, izņemot tos gadījumus, ja šāda rīcība izriet no likuma vai to attaisno sabiedrības intereses un tirgus patstāvīgi nevar nodrošināt pakalpojumus vai preces. Tāpat kapitālsabiedrības, kuru kapitāldaļas pieder publiskajai personai, stāvoklis var sniegt tai dažādas priekšrocības, kā rezultātā ir pamatoti personām, kas ar konkrēto rīcību var kropļot konkurenci konkrētā veidā, adresēt īpašas prasības, lai nodrošinātu konkurences neitralitāti. Konkurences neitralitātes princips pieprasa, lai valsts pārvalde, veicot komercdarbību, nebauda konkurences priekšrocības pār tās privātā sektora konkurentiem, sakarā ar piederību publiskai personai. Pašreizējais Konkurences likuma regulējums attiecas tikai uz gadījumiem, kad publiskas personas kapitālsabiedrība noslēdz aizliegtu vienošanos vai ļaunprātīgi izmanto savu dominējošo stāvokli, taču iepriekš minētie piemēri skaidri parāda, ka publisku personu kontrolētas kapitālsabiedrības var negatīvi ietekmēt konkurenci arī citos veidos. Turklāt norādāms, ka atbilstoši Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 1.panta 3. un 4.punktam, publiskas personas kapitālsabiedrības un publiskas personas kontrolēta kapitālsabiedrība akcijas pieder publiskajai personai – valstij. Nav pieļaujami, ka publiskie resursi tiktu izmantoti neefektīvi, kā arī, lai nepamatoti ierobežotu konkurenci. Tādēļ ir nepieciešams iestrādāt papildu regulējumu attiecībā uz publisku personu kapitālsabiedrībām un publisku personu kontrolētām kapitālsabiedrībām. Turklāt dubultais regulējums publiskajām kapitālsabiedrībām, ko veido pašreizējais konkurences regulējums un plānotais 14.¹ pants, izriet no šo kapitālsabiedrību īpaša stāvokļa un iespējām gūt priekšrocības, kas nav pieejamas privātajām kapitālsabiedrībām. Ņemot vērā minēto, Konkurences likums papildināms, paredzot kārtību, kādā Konkurences padome, turpmāk – KP, var vērsties pret iestādēm un publisku personu kapitālsabiedrību konkurenci ierobežojošām darbībām. Pašreiz konkurences tiesības tiešās pārvaldes un pastarpinātās pārvaldes iestādēm, kā arī publisku personu kapitālsabiedrībām iespējams piemērot, tad ja tās uzskatāmas par tirgus dalībnieku, t.i., veic saimniecisku darbību. Tirgus dalībnieka definīcija Konkurences likumā ir cieši saistīta ar uzņēmuma definīciju ES konkurences tiesību izpratnē, kas attiecīgi ir saistīta ar ekonomisku aktivitāti, piedāvājot preces vai pakalpojumus attiecīgajā tirgū. Tātad Konkurences likums attiecas uz visiem tirgus dalībniekiem, kas veic saimniecisko darbību, arī publisko tiesību subjektiem, ja tie veic saimniecisko darbību. Regulējums vienādi attiektos uz gadījumiem, kad iestāde vai publiskas personas kapitālsabiedrība būtu uzskatāma par tirgus dalībnieku atbilstoši Konkurences likuma regulējumam. Attiecīgi Likumprojekts paredz, ka KP, lai novērstu konkurences ierobežojumus, veic pārrunas ar konkrēto iestādi vai kapitālsabiedrību, bet, ja pārrunu ceļā konkurences ierobežojumu nav iespējams novērst, KP ir tiesīga pieņemt lēmumu, ar kuru uzliek kapitālsabiedrībai, kurā publiska persona  realizē izšķirošu ietekmi, tiesisko pienākumu, kas novērš konkurences kavēšanu. Attiecīgi lēmums paredzētu tiesisko pienākumu –  atturēties no konkrētās darbības (tostarp noteiktas rīcības aizliegums), vai veikt konkrētu darbību, vai modificēt (pārveidot) konkrētu darbību, tā, lai novērstu konkurences kavēšanu, t.sk. nepiemērot iekšējus normatīvos aktus vai lēmumus, grozīt sadarbības vai cita līguma noteikumus, atjaunot sadarbību ar kādu tirgus dalībnieku, darīt sabiedrībai zināmu informāciju par noteikumu grozījumiem un to turpmāko piemērošanu, sadarbības formas maiņu, piemēram, publicējot informāciju mājas lapā. Kā arī, piemēram, nekavējoties izbeigt konkrētu darbību, kuras rezultātā tiek kavēta konkurence. Detalizētāk noteikt iespējamos lēmuma par tiesisko pienākumu uzlikšanu veidus nav iespējams, jo tie ir atkarīgi no konkrētā neatbilstības veida. Līdzīgi arī pašreiz spēkā esošajā Konkurences likuma redakcijā attiecībā uz aizliegtās vienošanās vai dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas aizlieguma pārkāpumu, noteikts, ka KP pieņem lēmumu par pārkāpuma konstatēšanu, tiesiskā pienākuma un naudas soda uzlikšanu.

Uzliekot tiesisko pienākumu, KP var uzlikt par pienākumu veikt darbību, kas novērš konkurences deformāciju, ciktāl tas tieši vai netieši nepadara pilnīgi neiespējamu pašvaldības autonomo funkciju  izpildi. Pašvaldību autonomās funkcijas noteiktas likuma “Par pašvaldībām” 15.pantā un ietver, piemēram, komunālo pakalpojumu (ūdensapgāde un kanalizācija; siltumapgāde; sadzīves atkritumu apsaimniekošana; notekūdeņu savākšana, novadīšana un attīrīšana) un sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšanu. Augstākminētais pienākums attiecīgi ņemams vērā gan nosakot tiesisko pienākumu saturu, gan nosakot tā izpildes termiņu.

Tomēr primārais KP mērķis ir pārrunu ceļā panākt labprātīgu maksimāli ātru konkurences kavēšanas novēršanu, tādējādi minimizējot iespējamos zaudējumus citiem tirgus dalībniekiem.

KP pieņemto lēmumu kā administratīvu aktu atbilstoši Konkurences likuma 8.panta otrajai daļai iespējams pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā, kas lietu izskata kā pirmās instances tiesa. Lieta tiek izskatīta triju tiesnešu sastāvā. Administratīvās apgabaltiesas spriedumu var pārsūdzēt, iesniedzot kasācijas sūdzību. Lietas iztiesāšana un sprieduma taisīšana paredzēta Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā, t.i., identiski, kā jau pašreiz tas noteikts Konkurences likumā.

Atšķirībā no pārējām Konkurences likuma III nodaļā uzskaitītajām darbībām, kas ierobežo konkurenci, uz šīm darbībām nav paredzēts attiecināt Konkurences likuma VI nodaļas Konkurences tiesību piemērošana civilprasībās normas. Attiecīgi neatbilstību 14.¹panta prasībām tiesa nevarēs konstatēt, par cik minētā nodaļa piemērojama konkurences tiesību pārkāpumiem, bet ne neatbilstībai, kā noteikts 14.¹pantā.

Ja KP lēmums netiks pildīts, tiks piemērota tiesiskā pienākuma piespiedu izpilde, piemērojot piespiedu naudu atbilstoši Konkurences likuma 8.¹ pantā noteiktajam regulējumam.

Attiecībā uz iestādēm un gadījumiem, kad kapitālsabiedrības veic valsts pārvaldes deleģētu uzdevumu un nav uzskatāmas par tirgus dalībnieku, ja pārrunu ceļā konkurences ierobežojumu neizdodas novērst, KP jautājumu par konkurences kavējuma novēršanu risina atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumā un likumā “Par pašvaldībām” noteiktajam. Iepriekš minētajā gadījumā, kā arī  gadījumā, kad konkurences kavējums izriet no normatīvā akta prasībām, ekonomikas ministrs pēc KP lūguma noteiktā kārtībā iesniegs Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu, paredzot turpmāku rīcību saistībā ar konkurences kavēšanas novēršanu. Savukārt attiecībā uz konkurences kavējumu, kas tieši izriet no pašvaldību saistošajiem noteikumiem, KP, ja pārrunas nebūs sekmīgas, vērsīsies pie vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra, iesakot turpmāko rīcību saistībā ar konkurences kavēšanas novēršanu. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs likuma “Par pašvaldībām” noteiktajā kārtībā pieņems lēmumu par turpmāko rīcību ,par to informējot Konkurences padomi.

Publisko personu rīcības negatīvās ietekmes uz konkurenci kontrole patlaban ir noteikta šādās ES dalībvalstīs: Zviedrijā, Itālijā, Somijā, Rumānijā, Slovākijā, Čehijā un Lietuvā:

Zviedrija

Pēc Zviedrijas Konkurences iestādes prasības Stokholmas pilsētas tiesa var aizliegt konkrētu valsts, pašvaldības vai novada, kā arī personām, kurās tās realizē izšķirošu ietekmi, veiktu komercdarbību, ja veiktā komercdarbība pēc mērķa vai sekām rada konkurences ierobežojumu vai kavē konkurences rašanos vai attīstīšanos.

Izņēmums – komercdarbības veikšana tiek pamatota ar sabiedrības interešu apsvērumiem vai tā tiek veikta saskaņā ar likumu. Prasību var celt arī persona, kurai nodarīts kaitējums, ja Konkurences iestāde neceļ prasību.

[Zviedrijas konkurences likuma 3.nodaļas 27.-32.pants http://www.kkv.se/globalassets/english/competition/the-swedish-competition-act.pdf]

Nīderlande

Nīderlandes Patērētāju un tirgus iestāde ir tiesīga konstatēt pārkāpumu un uzlikt sodu publiskām personām, kā arī kapitālsabiedrībām, kurās tās realizē izšķirošu ietekmi, ja sniedzamajā pakalpojumā maksā netiek ietvertas visas izmaksas vai tiek izrādīta labvēlība konkrētai publiskas personas kapitālsabiedrībai. Likums paredz pienākumu nodrošināt vienādu attieksmi arī attiecībā uz datu nodošanu.

Izņēmums – valsts skolām un izglītības iestādes, kā arī sabiedriskie mediji un tādu preču vai pakalpojumu sniegšana, lai pildītu pārvaldes uzdevumu.

[Nīderlandes konkurences likuma 25g un sekojošie panti, https://zoek.officielebekendmakingen.nl/stb-2011-162.html]

Somija

Somijas Konkurences un patērētāju iestāde ir tiesīga vērsties pret publisku personu komercdarbību vai izveidoto struktūru, kā rezultātā tiek vai var tikt traucēta veselīga un efektīva konkurence, kā arī kavē vai var kavēt veselīgas un efektīvas konkurences izveidošanu vai attīstību, kā arī pret pašvaldību pārkāpumiem, neievērojot prasību cenas noteikt balstoties uz tirgus izmaksām.

Izņēmums - komercdarbības prakse vai organizatoriskā struktūra izriet no normatīvajiem aktiem, vai, ja konkurences likuma noteikumu piemērošana var ietekmēt publiskās personas pienākumu izpildi, kas saistīti ar pilsoņu labklājību, drošību u.c.

Pārkāpumu pirmkārt mēģina novērst sarunu ceļā. Ja šādi pārkāpumu neizdodas pārtraukt, iestāde var aizliegt publiskajai personai nodarboties ar komercdarbību konkrētā veidā veidot savu organizatorisko struktūru vai uzlikt nosacījumus šādas prakses turpināšanai. Darbības, kas izriet no likuma, neaizliedz pilnībā.

[Somijas konkurences likuma 4a nodaļa (30a-30d panti, http://www.kkv.fi/en/facts-and-advice/competition-affairs/legislation-and-guidelines/competition-act/]

Itālija

Ja Konkurences iestāde konstatē kādu publiskās administrācijas izdotu normu, noteikumu vai pasākumu, kas pārkāpj likumu par konkurences un tirgus aizsardzību, tā 60 dienu laikā sniedz argumentētu atzinumu norādot pārkāpuma būtību. Ja publiskā administrācija neizpilda atzinumā norādīto 60 dienu laikā pēc paziņošanas, konkurences iestāde var iesniegt sūdzību tiesā 30 dienu laikā.

[Itālijas Konkurences un godīgas tirdzniecības likums 21-bis pants, http://www.agcm.it/en/comp/1727-law-no-287-of-october-10th-1990.html]

Lietuva

Konkurences likums uzliek pienākumu publiskām personām veicot tām uzliktos pienākumus, kas saistīti ar saimnieciskās darbības veikšanu, nodrošināt brīvu un godīgu konkurenci. Publiskām personām ir aizliegts pieņemt normatīvos aktus vai lēmumus, kas jebkādā veidā piešķir privilēģijas vai diskriminē kādu atsevišķu saimnieciskās darbības veicēju vai to grupu, kā arī tādus normatīvos aktus vai lēmumus, kas rada vai var radīt atšķirīgus konkurences apstākļus, izņemot gadījumus, kad no atšķirīgu konkurences apstākļu radīšanas nav iespējams izvairīties, pildot Lietuvas Republikas likuma prasības.

Lai nodrošinātu augstākminēto prasību izpildi, Konkurences iestāde ir tiesīga vērsties ar prasību atcelt vai labot konkrētos tiesību aktus vai lēmumus. Ja valsts iestāde nepilda prasību, Konkurences iestāde ir tiesīga vērsties Augstākajā Administratīvajā tiesā (izņemot par valdības izdotajiem tiesību aktiem), savukārt attiecībā uz pašvaldībām un pārējām publiskām personām –Administratīvajā Apgabaltiesā.

 [Lietuvas Konkurences likuma 4. un 18.pants; https://e-seimas.lrs.lt/portal/legalAct/lt/TAD/49e68d00103711e5b0d3e1beb7dd5516?jfwid=q8i88mf0v]

Rumānija

Rumānijas Konkurences likums nosaka, ka jebkura centrālo un pašvaldību publisko personu darbība vai bezdarbība, kā arī jebkura subjekta, kuru publiskā persona pilnvarojusi/deleģējusi pildīt kādu sev uzlikto pienākumu, darbība un bezdarbība, kas ierobežo vai kavē konkurenci ir aizliegta.

Gadījumā, ja publiskās personas nepilda konkurences iestādes lēmumu noteiktajā termiņā, tā sešu mēnešu laikā var vērsties Bukarestes apelācijas tiesā ar nolūku atjaunot konkurētspējīgu vidi, attiecīgi prasot atcelt dokumentu vai izdot jaunu vai veikt noteiktas darbības.

[Rumānijas Konkurences likuma 9.pants; http://www.consiliulconcurentei.ro/uploads/docs/concurenta/LEGEA_CONCURENTEI_Nr_21_eng_rev_1.pdf]

Slovākija

Valsts pārvaldes iestādes pildot valsts pārvaldes funkcijas, nedrīkst piešķirt priekšrocības konkrētiem uzņēmumiem vai citādi ierobežot konkurenci.

[Slovākijas Konkurences likuma 39.pants; http://www.antimon.gov.sk/data/files/403_act-no-136_2001-valid-from-172014.pdf]

Čehija

Aizliegums valsts pārvaldes iestādēm ierobežot konkurenci, sniedzot atbalstu konkrētam uzņēmumam vai citādi. Naudas sods - līdz 370 000 EUR.

[Čehijas Konkurences likuma 19.a pants; http://www.uohs.cz/download/Legislativa/HS/CR/Act-on-the-Protection-of-Competition_amendment-ENGLISH_final.pdf]

Likumprojekts attieksies uz publisku personu tiešā un netiešā izšķirošā ietekmē esošām kapitālsabiedrībām, t.i., gan valsts, gan pašvaldību kapitālsabiedrībām kā arī valsts un pašvaldību iestādēm.

Minētais regulējums ļautu KP vērsties, piemēram, arī pret situāciju, kad pašvaldības kapitālsabiedrība ierobežo sava konkurenta iespējas darīt patērētājiem zināmu informāciju par tā sniegto pakalpojumu, tādējādi to nepamatoti diskriminējot un nodrošinot savam piedāvātajam pakalpojumam izdevīgākus apstākļus vai kad kapitālsabiedrība, kurā publiska persona realizē izšķirošu ietekmi iesaistās, ūdens skaitītāju uzstādīšanas tirgū, papildus radot ierobežojumus pārējiem tirgus dalībniekiem vai priekšrocības savam uzņēmumam (kas var izpausties arī kā šķērssubsidēšana vai infrastruktūras izmantošana). Papildu iepriekšminētajam regulējums ļautu KP vērsties pret tirgus dalībniekus diskriminējošiem materiāliem pašvaldību laikrakstos vai caur VARAM vērsties pret diskriminējošu pašvaldības nodevu noteikšanu.

Iestāžu un publisku personu kapitālsabiedrību pārkāpumi var izpausties arī grūtāk uztveramos veidos, kā konkurences neitralitātes pārkāpumi. Regulējuma neitralitāte  ir vērsta uz to, lai kapitālsabiedrības,  kurās izšķirošu ietekmi realizē publiska persona, būtu pakļautas tādam pašam regulējumam kā privātie uzņēmumi. Regulējumam (arī attiecībā uz finansējumu) ir jābūt konsekventam un neitrālam, neatkarīgi no uzņēmuma piederības un tirgus. Līdz ar to var būt nepieciešami regulatīvi un cita veida (ne-regulatīvi) pasākumi, lai novērstu jebkuras priekšrocības.

Jākonstatē, ka citos nozaru normatīvajos aktos (Publisko iepirkumu likums, Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likums, Komercdarbības atbalsta kontroles likums u.c.)  mērķis nav konkurences veicināšana, attiecīgi arī tajos pieejamie likumu neievērošanas novēršanas risinājumi var novērst konkurences kavēšanu tikai kā blakusefekts, bet ne vienmēr un pilnībā. Komercdarbības atbalsta kontroles likums attiecas tikai uz finansiālā atbalsts sniegšanu, tomēr atbalsts var tikt sniegts arī, piemēram, bezmaksas reklāmas veidā, pašvaldībai piederošā informatīvā izdevumā. Arī Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma ievērošanas rezultātā publiskajai personai var būt situācija, kad pastāv risinājuma iespējas, no kurām viena kavē konkurenci, bet otra nē. Tāpat nepastāv risinājums, kad nekustamā īpašuma nomas tiesības tiek izsolītas nedalīti, lai gan konkrētajos apstākļos konkurences veicināšanai pamatotāk būtu nomas tiesības izsolīt dalīti.

Situāciju, kad viena un tā paša subjekta rīcību vērtē vairākas iestādes katra savas kompetences ietvaros, nenozīmē, ka kādas no uzraudzības iestāžu darbības nav pietiekoši efektīvas, bet gan izriet no likumā noteiktās iestādes kompetences (Sal. AT Administratīvo lietu departamenta 14.09.2016. Spriedums SKA-461/2016; 7.p.).

Vienlaikus norādāms, ka arī Latvijas Republikas pievienošanās Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijai (OECD) procesa ietvaros Konkurences komitejas sagatavotajā pirms iestāšanās ziņojumā ir analizēts Konkurences likums un valsts iestāžu loma konkurences ierobežošanā, ietverot rekomendāciju stiprināt KP ietekmi uz atsevišķām pašvaldību komerciālajām aktivitātēm.

3.

Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Projekts izstrādāts sadarbībā ar KP.

4.

Cita informācija

Nav

II. Tiesību akta projekta ietekme uz sabiedrību, tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu

1.

Sabiedrības mērķgrupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē vai varētu ietekmēt

Tiešās pārvaldes un pastarpinātās pārvaldes iestāde, kā arī kapitālsabiedrība, kurā publiskai personai ir izšķiroša ietekme.

2.

Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību un administratīvo slogu

Paredzot Konkurences padomei tiesības vērsties pret publiskām personām vai to dibinātām kapitālsabiedrībām, kuras pārkāpj vai citādi negatīvi ietekmē konkurenci, t.i., nonāk pretrunā ar konkurences neitralitātes principu, tiktu ierobežota publisku resursu neefektīva izlietošana un veicināti vienādi konkurences apstākļi neatkarīgi no tirgus dalībnieka īpašnieka. Ilgtermiņā tas sekmētu labvēlīgākas uzņēmējdarbības vides veidošanos, veicinātu inovāciju attīstību un papildus investīciju ienākšanu Latvijā.

Personas savas tiesības varēs aizstāvēt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

3.

Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Projekts šo jomu neskar

4.

Cita informācija

Nav

 III. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

Projekts šo jomu neskar

IV. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

Projekts šo jomu neskar

V. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām

Projekts šo jomu neskar

VI. Sabiedrības līdzdalība un komunikācijas aktivitātes

1.

Plānotās sabiedrības līdzdalības un komunikācijas aktivitātes saistībā ar projektu

Īpašas komunikācijas aktivitātes nav plānotas.

2.

Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē

Lai informētu sabiedrību par Likumprojektu un dotu iespēju izteikt par to viedokļus, Likumprojekts saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 25.augusta noteikumiem Nr.970 „Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” ievietots Ekonomikas  ministrijas interneta mājas lapā 2016. gada 7. janvārī sadaļā „Sabiedrības līdzdalība”.

Par likumprojektā ietvertajām tiesību normām ir notikušas aktīvas diskusijas ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, Latvijas Lielo pilsētu asociāciju un Latvijas Pašvaldību savienību.

3.

Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Uzņēmējus pārstāvošās nevalstiskās organizācijas atbalsta Ekonomikas ministrijas izstrādātos priekšlikumus, jo tie ir vērsti uz uzņēmējdarbībai labvēlīgas vides veicināšanu godīgas un vienlīdzīgas konkurences apstākļos.

Pašvaldības pārstāvošās nevalstiskās organizācijas Ekonomikas ministrijas sagatavotos priekšlikumus neatbalsta. Latvijas Lielo pilsētu asociācija pauž bažas par to, kā tiesību normas Konkurences padomes piemēros praksē un norāda uz visaptveroša pētījuma par konkurences problēmjautājumiem publisku personu un to dibināto kapitālsabiedrību darbībā veikšanas aktualitāti, savukārt Latvijas Pašvaldību savienība uzskata, ka publisku personu kapitālsabiedrībām un publisku personu kontrolētām kapitālsabiedrībām nav pamata paredzēt no citiem tirgus dalībniekiem atšķirīgu regulējumu.

4.

Cita informācija

Nav

VII. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām

1.

Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Konkurences padome

2.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru.

Jaunu institūciju izveide, esošu institūciju likvidācija vai reorganizācija, to ietekme uz institūcijas cilvēkresursiem

Jaunas institūcijas veidotas netiek.

Vienlaikus likumprojekts paredz papildus tiesību instrumentus, lai Konkurences padome efektīvāk varētu vērsties pret publisku personu īstenotajiem konkurences vides kropļojumiem, t.i., lai novērstu konkurences ierobežojumus, Konkurences padome veiks pārrunas ar konkrēto iestādi, bet, ja pārrunu ceļā konkurences kropļojumi netiks novērsti, Konkurences padome būs tiesīga uzlikt tiesisko pienākumu, kas nodrošina to novēršanu.

3.

Cita informācija

Nav