2020. gada __. jūnijā

Nr. _________________

 

 

 

SAEIMAS PREZIDIJAM

 

 

            Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz Saeimas sēdes darba kārtībā iekļaut izskatīšanai komisijas sagatavoto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā”.

Komisija lūdz minēto likumprojektu nodot tikai Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 86. panta trešo daļu, komisija lūdz virzīt likumprojektu izskatīšanai Saeimas sēdē pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā.

 

 

Pielikumā:

1.      Likumprojekts uz 1 lpp.

2.      Likumprojekta anotācija uz 2 lpp.

 

 

 

 

Ar cieņu

 

 

komisijas priekšsēdētājs                                                                         J. Rancāns

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā

 

 

Izdarīt Latvijas Republikas Zemessardzes likumā (Latvijas Vēstnesis, 2010, 82., 205. nr.; 2012, 189., 203. nr.; 2014, 108. nr.; 2016, 223. nr.; 2017, 132. nr.; 2019, 57., 225. nr., 2020, 29.nr.) šādus grozījumus:

 

1. 14. pantā:

izslēgt ceturtās daļas 3. punktā vārdus “par valsts noslēpuma izpaušanu aiz neuzmanības, nonāvēšanu aiz neuzmanības, miesas bojājumu nodarīšanu aiz neuzmanības vai militārā dienesta mantas iznīcināšanu vai bojāšanu aiz neuzmanības”;

 

izslēgt ceturtās daļas 3.¹ punktā vārdus “izņemot šīs daļas 3. punktā minēto noziedzīgo nodarījumu”;

 

papildināt ceturto daļu ar 6. punktu šādā redakcijā:

“6) kura uzņemšana Zemessardzē neatbilst nacionālās drošības interesēm saskaņā ar Militārās izlūkošanas un drošības dienesta atzinumu.”;

 

papildināt ar piekto daļu:

“(5) Aizsardzības ministra izveidota komisija Ministru kabineta noteiktajā kārtībā var atļaut šā panta ceturtās daļas 3. un 3.² punktā minētās personas uzņemšanu Zemessardzē, ja nav izdarīts tīšs smags vai sevišķi smags noziegums un pēc lēmuma par kriminālprocesa izbeigšanu uz nereabilitējošā pamata, prokurora priekšraksts vai sprieduma spēkā stāšanās ir pagājuši vairāk nekā pieci gadi”.

 

Likums stājas spēkā 2021. gada 1. februārī.

 

 

 

 

 

 

komisijas priekšsēdētājs                                                                            J. Rancāns

 

 

 

 

 

Likumprojekta

„Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā”

ANOTĀCIJA

 

 

1)   Kādēļ likums ir vajadzīgs?

Likumprojekts ir nepieciešams, lai atceltu absolūto aizliegumu pildīt militāro dienestu personām, kas ir sodītas par konkrētiem noziedzīgiem nodarījumiem, pakļaujot tās individuālajam izvērtējumam atbilstoši Satversmes tiesas judikatūrai, praksē konstatētajai problemātikai un piedāvātajiem grozījumiem Militārā dienesta likumā.

Pašreizējais regulējums attiecībā uz sodīto personu uzņemšanu dienestā Zemessardzē ir identisks Militārā dienesta regulējumam un nosaka absolūtu aizliegumu dienēt Zemessardzē personām, kuras sodītas par tīšu noziedzīgu nodarījumu, par valsts noslēpuma izpaušanu aiz neuzmanības, nonāvēšanu aiz neuzmanības, miesas bojājumu nodarīšanu aiz neuzmanības vai militārā dienesta mantas iznīcināšanu vai bojāšanu aiz neuzmanības, — neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas, kā arī personām, kuras sodīta par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu aiz neuzmanības, izņemot iepriekšminētos noziedzīgos nodarījumu, ja sodāmība nav noņemta vai nav dzēsta likumā noteiktajā kārtībā. Noteikts, ka diskvalificējošs apstāklis ir arī gadījums, kad kriminālprocess pret personu izbeigts uz nereabilitējoša pamata sakarā ar 14. panta ceturtās daļas trešajā punktā minētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu. 

Ar likumprojektu tiek paredzēts, ka turpmāk pretendenti tiks pakļauti individuālam vērtējumam Aizsardzības ministra izveidotā komisijā, kas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā varēs atļaut personas uzņemšanu Zemessardzē, ja nav izdarīts tīšs smags vai sevišķi smags noziegums un pēc lēmuma par kriminālprocesa izbeigšanu uz nereabilitējošā pamata, prokurora priekšraksts vai sprieduma spēkā stāšanās ir pagājuši vairāk nekā pieci gadi.

Atbilstoši Latvijas Republikas Zemessardzes likuma 2. pantam Zemessardze ir Nacionālo bruņoto spēku sastāvdaļa, kuras mērķis ir iesaistīt Latvijas pilsoņus valsts teritorijas un sabiedrības aizsardzībā un kura piedalās valsts aizsardzības uzdevumu plānošanā un izpildē atbilstoši likumā noteiktajiem uzdevumiem. Saskaņā ar pastāvošo normatīvo regulējumu Zemessardzē nevar uzņemt Latvijas pilsoni, uz ko attiecas kāds no likuma 14. panta ceturtajā daļā minētajiem ierobežojumiem. Šie ierobežojumi ir pietuvināti Militārā dienesta likuma 16. panta regulējumam, jo Zemessardze ir Nacionālo bruņoto spēku sastāvdaļa un zemessargi var pildīt prombūtnē esošā karavīra vai vakantā amata pienākumus, kā arī var piedalīties starptautiskajās operācijās un ātrās reaģēšanas spēkos. Tādējādi ir svarīga ne tikai zemessargu reputācija, bet arī atbilstība likumā “Par valsts noslēpumu” noteiktajām prasībām pieejas valsts noslēpumam saņemšanai.

 

Dienests zemessardzē, lai arī dienesta pienākumu izpildes ilgums var atšķirties no profesionālā militārā dienesta pienākumu izpildes laika, ir vērsts uz tāda paša mērķa sasniegšanu kā profesionālā militārā dienesta karavīriem – valsts aizsardzības nodrošināšana. Valstij ir plaša rīcības brīvība lemt, kādas personas drīkst atrasties valsts dienestā, tostarp zemessardzē. Līdz ar to valsts var izvirzīt paaugstinātas prasības pret personām saistībā ar lojalitāti pret valsti un citiem personību raksturojošiem kritērijiem (tostarp noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu u. tml.), tā kā šāds dienests, kā jau minēts, saistīts ar valstij būtiskas funkcijas – valsts aizsardzība – nodrošināšanu.^[1]

 

Saskaņā ar Zemessardzes likuma 14. panta pirmo daļu dienestā uzņemtajai personai ir jāatbilst arī aizsardzības ministra noteiktajām prasībām attiecībā uz veselības stāvokli, fizisko sagatavotību un valsts valodas zināšanām, kā arī morālajām un psiholoģiskajām īpašībām. Papildus Aizsardzības ministrijas iekšējos noteikumos ir paredzēta prasība lūgt Militārās izlūkošanas un drošības dienesta (turpmāk MIDD) viedokli par kandidātu atbilstību dienestam, lai savlaicīgi novērstu riska personu pieņemšanu Zemessardzē. Tomēr, ievērojot šāda regulējuma trūkumu ārējā normatīvajā aktā, MIDD viedoklim ir tikai ieteikuma raksturs, kas savukārt var radīt labvēlīgus apstākļus tam, lai dienestā varētu nonākt personas, kuru atrašanās dienestā neatbilst nacionālās drošības interesēm. Tādēļ arī likuma 14. pantā noteikto diskvalificējošo faktoru uzskaitījums tiek papildināts ar Militārās izlūkošanas un drošības dienesta atzinumu par to, ka personas uzņemšana dienestā neatbilst nacionālās drošības interesēm. Pozitīvs Militārās izlūkošanas un drošības dienesta atzinums negarantēs iespēju nākotnē saņemt speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam vai sertifikātu darbam ar NATO un/vai Eiropas Savienības klasificēto informāciju, jo šo atļauju saņemšanai tiek veiktas likumā „Par valsts noslēpumu” noteiktās pārbaudes.

 

Paredzēts, ka grozījumi likumā stājas spēkā 2021. gada 1. februārī. Spēkā stāšanās noteikums nepieciešams Aizsardzības ministrijas komisijas izveidei un Ministru kabineta noteikumu, kas noteiks kārtību, kādā šī komisija izskatīs kandidātu pieteikumus, izstrādei.

 

2) Kāda var būt likuma ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

Likums paplašinās pretendentu loku dienestam Zemessardzē.

3) Kāda var būt likuma ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

Projekts šo jomu neskar.

4) Kāda var būt likuma ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

Projekts šo jomu neskar.

5) Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts?

Projekts šo jomu neskar.

6) Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu?

Grozījumi sagatavoti sadarbībā ar Aizsardzības ministriju, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, Militārās izlūkošanas un drošības dienestu, Tieslietu ministriju, prokuratūru un Tiesībsarga biroju.

7) Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?

Likuma izpilde tiks nodrošināta Aizsardzības ministrijas sistēmas ietvaros, jaunu institūciju izveide nav nepieciešama.