2020. gada __. jūnijā

Nr. _________________

 

 

 

SAEIMAS PREZIDIJAM

 

 

            Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz Saeimas sēdes darba kārtībā iekļaut izskatīšanai komisijas sagatavoto likumprojektu “Grozījumi Militārā dienesta likumā”.

Komisija lūdz minēto likumprojektu nodot tikai Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 86. panta trešo daļu, komisija lūdz virzīt likumprojektu izskatīšanai Saeimas sēdē pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā.

 

 

Pielikumā:

1.      Likumprojekts uz 1 lpp.

2.      Likumprojekta anotācija uz 4 lpp.

 

 

 

 

Ar cieņu

 

 

komisijas priekšsēdētājs                                                                         J. Rancāns

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Grozījumi Militārā dienesta likumā

 

Izdarīt Militārā dienesta likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 14. nr.; 2003, 2., 15. nr.; 2004, 14. nr.; 2005, 8. nr.; 2006, 14. nr.; 2007, 10. nr.; 2008, 3. nr.; 2009, 2., 14., 15., 21. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 200. nr.; 2010, 51./52., 178. nr.; 2012, 203. nr.; 2013, 40., 187., 191. nr.; 2015, 49., 245. nr.; 2017, 236. nr.; 2019, 57., 212. nr.) šādus grozījumus:

 

1. 16. pantā:

izslēgt otrās daļas 1. punktā vārdus “par valsts noslēpuma izpaušanu aiz neuzmanības, nonāvēšanu aiz neuzmanības, miesas bojājumu nodarīšanu aiz neuzmanības vai militārā dienesta mantas iznīcināšanu vai bojāšanu aiz neuzmanības”;

 

izslēgt otrās daļas 4. punktā vārdus “izņemot šīs daļas 1. punktā minētos noziedzīgos nodarījumus”;

 

papildināt otro daļu ar 8. punktu šādā redakcijā:

“8) kura iesaukšana un pieņemšana dienestā neatbilst nacionālās drošības interesēm saskaņā ar Militārās izlūkošanas un drošības dienesta atzinumu.”;

 

papildināt ar 2.2 daļu šādā redakcijā:

“(2.2) Aizsardzības ministra izveidota komisija Ministru kabineta noteiktajā kārtībā var atļaut šā panta otrās daļas 1. un 3. punktā minētā Latvijas pilsoņa pieņemšanu militārajā dienestā, ja nav izdarīts tīšs smags vai sevišķi smags noziegums un pēc lēmuma par kriminālprocesa izbeigšanu uz nereabilitējošā pamata, prokurora priekšraksta vai sprieduma spēkā stāšanās ir pagājuši vairāk nekā pieci gadi.”.

 

 

2. 43. pantā:

izslēgt otrās daļas 9. punktā vārdus “par valsts noslēpuma izpaušanu aiz neuzmanības, nonāvēšanu aiz neuzmanības, miesas bojājumu nodarīšanu aiz neuzmanības vai militārā dienesta mantas iznīcināšanu vai bojāšanu aiz neuzmanības”;

 

izslēgt otrās daļas 11.punktā vārdus "izņemot šīs daļas 9.punktā minēto";

 

izslēgt ceturtās daļas 1., 2. un 3.punktā vārdus "izņemot šā panta otrās daļas 9. punktā minēto".

 

Likums stājas spēkā 2021. gada 1. februārī.

 

 

 

 

komisijas priekšsēdētājs                                                                            J. Rancāns

 

Likumprojekta

„Grozījumi Militārā dienesta likumā”

ANOTĀCIJA

 

1)   Kādēļ likums ir vajadzīgs?

Likumprojekts ir nepieciešams, lai atceltu absolūto aizliegumu pildīt militāro dienestu personām, kas ir sodītas par konkrētiem noziedzīgiem nodarījumiem, pakļaujot tās individuālajam izvērtējumam atbilstoši Satversmes tiesas judikatūrai un praksē konstatētajai problemātikai.

MDL 16. pants pašreiz nosaka absolūtu aizliegumu pildīt militāro dienestu personām, kas ir:

1)  izdarījušas tīšu noziedzīgu nodarījumu (sakrīt ar likuma “Par valsts noslēpumu” 9. panta trešās daļas 3. punktu);

2)  izpaudušas valsts noslēpumu aiz neuzmanības (sakrīt ar likuma “Par valsts noslēpumu” 9. panta trešās daļas 3. punktu);

3)  nonāvējušas aiz neuzmanības;

4)  nodarījušas miesas bojājumu aiz neuzmanības;

5)  iznīcinājušas vai sabojājušas militārā dienesta mantu aiz neuzmanības.

Aizliegums noteikts arī personām, kuras par minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem notiesātas, atbrīvojot no soda, vai kriminālprocess pret tām izbeigts uz nereabilitējoša pamata.

Tiesību normās paredzētie ierobežojumi, saskaņā ar kuriem personai ir liegts strādāt sev vēlamā profesijā un iegūt attiecīgo amatu dēļ agrāk izdarīta noziedzīga nodarījuma, visbiežāk tīša, neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas, ir uzskatāmi par absolūtiem aizliegumiem.

Ikviena pamattiesību ierobežojuma pamatā ir jābūt apstākļiem un argumentiem, kādēļ tas vajadzīgs, proti, ierobežojums tiek noteikts svarīgu interešu - leģitīma mērķa - labad (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2011. gada 22. novembra sprieduma lietā Nr. 2011-04-01 16. punktu). Satversmes 116. pants noteic, ka Satversmes 106. pantā paredzētās tiesības "var ierobežot likumā paredzētajos gadījumos, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību".

Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 106.panta 1.teikums paredz, ka “ikvienam ir tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai”. Savukārt Satversmes 101.panta 1.teikumā ir noteikts, ka “ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā, kā arī pildīt valsts dienestu”. Turpretim Satversmes 101.pants detalizē ikviena tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu, konkretizējot, ka šādas tiesības, ja izvēle izdarīta par labu valsts dienestam vai dalībai valsts un pašvaldību darbībā, attiecināmas vienīgi uz Latvijas pilsoņiem.

Satversmes tiesa savā praksē ir atzinusi, ka Satversmes 106.panta 1.teikums tieši negarantē tiesības uz darbu, bet gan tiesības brīvi izvēlēties darbavietu un nodarbošanos, kas nozīmē, pirmkārt, visām personām vienlīdzīgu pieeju darba tirgum un, otrkārt, to, ka valsts nedrīkst noteikt personām citus ierobežojošus kritērijus kā vien noteiktas to spēju un kvalifikācijas prasības, bez kurām persona nevarētu pildīt attiecīgā amata pienākumus^[1]. Jēdziens “nodarbošanās” attiecināms uz nodarbinātību gan privātajā, gan publiskajā sektorā, turklāt arī uz tādām profesijām, kurās darba tiesiskās attiecības netiek dibinātas uz Darba likumā regulētā darba līguma pamata^[2].

Amata ierobežojumi personām, kuras pilda valstij nozīmīgas funkcijas (piemēram, tiesneši, prokurori, advokāti, zvērināti tiesu izpildītāji u.c.), var būt stingrāki nekā citās jomās. Tostarp arī kritēriji, kas saistīti ar amata pretendenta personību.^[3]

Taču jau ar 2017. gada 24. novembra spriedumu lietā Nr. 2017-07-01 “Par Izglītības likuma 50. panta 1. punkta, ciktāl tas liedz personai, kura tikusi sodīta par smagu vai sevišķi smagu noziegumu, tiesības strādāt par pedagogu, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 106. pantam” absolūts aizliegums personai, kura tikusi sodīta par tīšu smagu vai sevišķi smagu noziegumu, tika atzīts par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 106. pantam un par spēkā neesošu no 2018. gada 1. jūnija.

Militārā dienesta attiecību būtiskākā atšķirība no citiem valsts dienesta veidiem ir to pamatā esošās valsts imperatīvās militārās intereses, kas vērstas uz valsts pastāvēšanas un suverenitātes nodrošināšanu.^[4]

Sodāmība izpaužas virknē ierobežojumu un vērtējama kā notiesātajai personai nelabvēlīgas sekas.

Jautājumu par sodāmību un kriminālprocesu izbeigšanu uz nereabilitējošu apstākļu pamata tiesiskajām sekām personu tālākajā profesionālajā darbībā ir aktualizējis arī tiesībsargs, iesniedzot Ministru prezidentam 2019. gada 18. oktobra vēstuli Nr. 1-8/19 par normatīvajos aktos noteiktajiem ierobežojumiem personai izvēlēties sev vēlamu nodarbošanos sakarā ar iepriekš izdarītu noziedzīgu nodarījumu. Ministru kabinets 2020. gada 3. marta sēdē atbalstīja atbildes projektu tiesībsargam "Par normatīvajos aktos noteiktajiem ierobežojumiem personai izvēlēties sev vēlamu nodarbošanos sakarā ar iepriekš izdarītu noziedzīgu nodarījumu" un pie tā pievienoto pielikumu "Apkopojums par aizliegumiem nozaru likumos sakarā ar personas agrāk izdarītu noziedzīgu nodarījumu". Ar atbildes vēstulei pievienoto Ministru kabineta sēdes protokollēmumu tika uzdots ministrijām, Finanšu izlūkošanas dienestam un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, ievērojot atbildes vēstulē ietvertos secinājumus, līdz 2020. gada 1. oktobrim sagatavot un iesniegt Valsts kancelejā priekšlikumus grozījumiem savas nozares likumos un Ministru kabineta noteikumos attiecībā uz personām paredzētajiem aizliegumiem vai ierobežojumiem saistībā ar agrāk izdarītu noziedzīgu nodarījumu.

Militārā dienesta likuma mērķis ir nodrošināt vienotu militārā dienesta gaitu Nacionālajos bruņotajos spēkos. Militārajam dienestam ir savas ievērojamas īpatnības, kas to būtiski atšķir no citiem valsts dienesta veidiem – galvenokārt šāda īpatnība ir dienesta pamatā esošās valsts imperatīvās militārās intereses, kas vērstas uz valsts pastāvēšanas un suverenitātes nodrošināšanu^[5], proti – vitālo valsts interešu efektīva nodrošināšana. Iespēju dienēt NBS būtiski ietekmē likuma “Par valsts noslēpumu”, kura mērķis ir valsts noslēpuma glabāšanas un izmantošanas kārtības un aizsardzības nodrošināšana, nosacījumi speciālās atļaujas saņemšanai. 

Grozījumi Militārā dienesta likumā paredz iespēju absolūto aizliegumu atcelt, paredzot iespēju veikt personas individuālu izvērtējumu aizsardzības ministra izveidotā komisijā. Paredzēts, ka individuālam vērtējumam tiks pakļautas arī personas, kuras sodītas par tīšu noziedzīgu nodarījumu, atbrīvojot no soda, vai kriminālprocess pret tām izbeigts uz nereabilitējoša pamata.

 Pēc šo grozījumu pieņemšanas absolūtais aizliegums tikt pieņemtam profesionālajā dienestā tiks saglabāts tikai attiecībā uz personām, kuras:

1) ir sodītas par tīšu smagu vai sevišķi smagu noziegumu, neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;

2) ir notiesātas par tīšu smagu vai sevišķi smagu noziegumu, atbrīvojot no soda.

Projektā ir noteikts piecu gadu termiņš pēc lēmuma par kriminālprocesa izbeigšanu uz nereabilitējošā pamata, prokurora priekšraksta vai sprieduma spēkā stāšanās, pēc kura notecēšanas komisija varēs vērtēt sodīto vai notiesāto personu pieņemšanu profesionālajā dienestā. Šis piecu gadu termiņš ir noteikts, ievērojot:

1)         nepieciešamību noteikt laika posmu, pēc kura notecēšanas komisija varētu vērtēt personas attieksmi pret pagātnē izdarīto un personas spēju laboties, lai varētu pilnvērtīgi novērtēt personas īpašības pēc sodīšanas vai notiesāšanas;

2)         likuma “Par valsts noslēpumu” 13.ˡ pantā paredzēto iespēju tikai pēc pieciem gadiem atsevišķos gadījumos atkārtoti izskatīt jautājumu par pieejas valsti noslēpumam piešķiršanu;

3)         to, ka Militārā dienesta likumā pašreiz jau ir noteikts piecu gadu termiņš kopš disciplinārsoda “atvaļināšana no dienesta pirms līgumā paredzētā laika” piemērošanas, pēc kura notecēšanas komisija var vērtēt personas atkārtotu pieņemšanu profesionālajā dienestā.

Arī spēkā esošais regulējums paredz līdzīgas komisijas darbību attiecībā uz disciplinārsodu pārvērtēšanu, 16. panta otrajā prim daļā paredzot, ka Aizsardzības aizsardzības ministra izveidota komisija Ministru kabineta noteiktajā kārtībā var atļaut Latvijas pilsoņa, kas ir atvaļināts no militārā vai cita valsts dienesta par disciplīnas pārkāpumiem, pieņemšanu militārajā dienestā, bet ne agrāk kā piecus gadus pēc atvaļināšanas dienas.

Saskaņā ar pastāvošo normatīvo regulējumu militārajā dienestā nevar iesaukt un nevar pieņemt Latvijas pilsoni, uz ko attiecas kāds no Militārā dienesta likuma 16. panta otrajā daļā minētajiem ierobežojumiem. Turklāt saskaņā ar 19. panta otro daļu dienestā pieņemtajai personai ir jāatbilst aizsardzības ministra noteiktajām veselības stāvokļa, izglītības, profesionālās un fiziskās sagatavotības, valsts valodas zināšanu prasībām un morālajām un psiholoģiskajām īpašībām un ja šīs personas, izņemot virsniekus speciālistus, instruktorus speciālistus un kareivjus speciālistus, līdz šā likuma 41. pantā profesionālajam dienestam noteiktā maksimālā vecuma sasniegšanai var dienēt ne mazāk kā piecus gadus. Papildus Aizsardzības ministrijas iekšējos noteikumos ir paredzēta prasība Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem lūgt Militārās izlūkošanas un drošības dienesta (turpmāk MIDD) viedokli par kandidātu atbilstību dienestam Nacionālajos bruņotajos spēkos, lai savlaicīgi novērstu riska personu pieņemšanu dienestā. Tomēr, ievērojot šāda regulējuma trūkumu ārējā normatīvajā aktā, Militārās izlūkošanas un drošības dienesta viedoklim ir tikai ieteikuma raksturs, kas savukārt var radīt labvēlīgus apstākļus tam, lai dienestā varētu nonākt personas, kuru atrašanās dienestā neatbilst nacionālās drošības interesēm.

Lai MIDD atzinumam par kandidāta pieņemšanu dienestā nodrošinātu juridisko spēku un uzlabotu kandidātu pārbaudes efektivitāti, ir izstrādāts grozījums 16. panta otrajā daļā, papildinot 16. panta otrajā daļā minēto diskvalificējošo faktoru uzskaitījumu ar MIDD atzinumu, par gadījumu, ja personas iesaukšana un pieņemšana dienestā neatbilst nacionālās drošības interesēm.

Minētais regulējums ir nepieciešams, lai novērstu un neitralizētu pret Latviju vērsto vairāku valstu izlūkošanas un drošības dienestu (turpmāk - specdienesti) darbību, proti, lai samazinātu un novērstu iespējas, ka dienestā NBS tiktu uzņemtas ārvalstu specdienestu mērķtiecīgi virzītas personas – ietekmes aģenti un/vai aģentūra. Šāda regulējuma ieviešana būtu daļa no valsts drošības iestāžu īstenoto apsteidzošo un preventīvo pasākumu kopuma, kuru mērķis ir neitralizēt ārvalstu specdienestu radīto apdraudējumu Latvijas nacionālajai, kā arī NATO un ES kolektīvajai drošībai un interesēm.^[6]

Vienlaikus pozitīvs MIDD atzinums negarantēs iespēju nākotnē saņemt speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam vai sertifikātu darbam ar NATO un/vai Eiropas Savienības klasificēto informāciju, jo šo atļauju saņemšanai tiek veiktas likumā „Par valsts noslēpumu” noteiktās pārbaudes.

Paredzēts, ka grozījumi likumā stājas spēkā 2021. gada 1. februārī. Spēkā stāšanās noteikums nepieciešams Aizsardzības ministrijas komisijas izveidei un Ministru kabineta noteikumu, kas noteiks kārtību, kādā šī komisija izskatīs kandidātu pieteikumus, izstrādei.

 

2) Kāda var būt likuma ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

Likums paplašinās pretendentu loku dienestam Nacionālajos bruņotajos spēkos.

3) Kāda var būt likuma ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

Projekts šo jomu neskar.

4) Kāda var būt likuma ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

Projekts šo jomu neskar.

5) Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts?

Projekts šo jomu neskar.

6) Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu?

Grozījumi sagatavoti sadarbībā ar Aizsardzības ministriju, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, Militārās izlūkošanas un drošības dienestu, Tieslietu ministriju, prokuratūru un Tiesībsarga biroju.

7) Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?

Likuma izpilde tiks nodrošināta Aizsardzības ministrijas sistēmas ietvaros, jaunu institūciju izveide nav nepieciešama.