_______.2020.

 

 

Saeimas Prezidijam

 

 

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz iekļaut Saeimas tuvākās ārkārtas vai kārtējās sēdes darba kārtībā šādu likumprojektu izskatīšanu pirmajā lasījumā:

1. Likumprojekts „Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” (Reģ.nr. 724/Lp13) (Dok.nr. 2614) – komisija minēto likumprojektu neatbalsta.

2. Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 85.panta pirmo daļu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas izstrādātais alternatīvais likumprojekts „Grozījumi Ceļu satiksmes likumā”  – komisija minēto likumprojektu atbalsta.

 

 

 

Pielikumā: 1) komisijas izstrādātais alternatīvais likumprojekts „Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” uz …. lpp;

              2) anotācija alternatīvajam likumprojektam „Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” uz …. lpp.

 

 

 

Ar cieņu

 

 

 

 

 

Ralfs Nemiro

komisijas priekšsēdētājs

 

 

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas

 sagatavotais alternatīvais likumprojekts

 

Grozījumi Ceļu satiksmes likumā

 

Izdarīt Ceļu satiksmes likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 22. nr.; 2000, 3., 14., 15. nr.; 2001, 6. nr.; 2003, 17. nr.; 2005, 13. nr.; 2006, 2. nr.; 2007, 3., 7., 21. nr.; 2008, 13. nr.; 2009, 1., 7., 14. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 86., 151. nr.; 2011, 46., 99., 201., 204. nr.; 2012, 41., 200. nr.; 2013, 243. nr.; 2014, 186., 228. nr.; 2015, 251. nr.; 2016, 241. nr.; 2017, 90., 113., 231. nr.; 2018, 84., 196. nr.; 2019, 91., 259A. nr.) šādus grozījumus:

 

1.  1. pantā:

papildināt pantu ar 9.¹ punktu šādā redakcijā:

 

"9¹) elektroskrejritenis – ar elektromotoru aprīkots transportlīdzeklis, kura konstrukcijā paredzētais maksimālais ātrums nepārsniedz 25 kilometrus stundā, kuram nav pedāļu un kurš paredzēts vienam cilvēkam un aprīkots ar stūri vai roku atbalstu, kas ir mehāniski savienots ar kāju atbalsta virsmu;";

 

izteikt 11. un 12. punktu šādā redakcijā:

 

"11) mehāniskais transportlīdzeklis – pašgājējs transportlīdzeklis, kas pārvietojas pa ceļu ar savu enerģiju (tai skaitā traktortehnika un trolejbuss), izņemot sliežu transportlīdzekļus un elektroskrejriteņus;

12) divriteņu mopēds – divriteņu mehāniskais transportlīdzeklis, kura motora maksimālā jauda nepārsniedz 4 kilovatus un kura konstrukcijā paredzētais maksimālais ātrums pārsniedz 25 kilometrus stundā, bet nepārsniedz 45 kilometrus stundā, un, ja minētais transportlīdzeklis aprīkots ar dzirksteļaizdedzes tipa motoru, tā motora darba tilpums nepārsniedz 50 kubikcentimetrus;";

 

papildināt pantu ar 12.¹ un 12.² punktu šādā redakcijā:

 

"12¹) trīsriteņu mopēds – trīsriteņu mehāniskais transportlīdzeklis, kura pašmasa bez vadītāja nepārsniedz 270 kilogramus un kuram ir ne vairāk kā divas sēdvietas (ieskaitot vadītāja sēdvietu), un kura motora maksimālā jauda nepārsniedz 4 kilovatus, un kura konstrukcijā paredzētais maksimālais ātrums pārsniedz 25 kilometrus stundā, bet nepārsniedz 45 kilometrus stundā, un, ja minētais transportlīdzeklis aprīkots ar dzirksteļaizdedzes tipa motoru, tā motora darba tilpums nepārsniedz 50 kubikcentimetrus vai, ja minētais transportlīdzeklis aprīkots ar kompresijaizdedzes tipa motoru, tā motora darba tilpums nepārsniedz 500 kubikcentimetrus;

12²) četrriteņu mopēds – četrriteņu mehāniskais transportlīdzeklis, kura pašmasa bez vadītāja nepārsniedz 425 kilogramus un kuram ir ne vairāk kā divas sēdvietas (ieskaitot vadītāja sēdvietu), un kura motora maksimālā jauda nepārsniedz 4 kilovatus (transportlīdzeklim ar slēgta tipa vadītāja un pasažiera nodalījumu – 6 kilovatus), un kura konstrukcijā paredzētais maksimālais ātrums pārsniedz 25 kilometrus stundā, bet nepārsniedz 45 kilometrus stundā, un, ja minētais transportlīdzeklis aprīkots ar dzirksteļaizdedzes tipa motoru, tā motora darba tilpums nepārsniedz 50 kubikcentimetrus vai, ja minētais transportlīdzeklis aprīkots ar kompresijaizdedzes tipa motoru, tā motora darba tilpums nepārsniedz 500 kubikcentimetrus;";

 

izteikt 13. punktu šādā redakcijā:

 

"13) motocikls – divriteņu mehāniskais transportlīdzeklis (ar blakusvāģi vai bez tā), kas nav klasificējams kā mopēds. Šis termins attiecas arī uz sniega motocikliem;";

 

izteikt 23. punktu šādā redakcijā:

 

"23) transportlīdzeklis – ierīce, kuras konstrukcijā paredzētais maksimālais ātrums pārsniedz 6 kilometrus stundā un kura pēc savas konstrukcijas paredzēta izmantošanai ceļu satiksmē ar motora palīdzību vai bez motora;";

 

izteikt 30. punktu šādā redakcijā:

 

"30) tricikls – trīsriteņu mehāniskais transportlīdzeklis ar simetriski izvietotiem riteņiem, kas nav klasificējams kā mopēds. Tricikla pašmasa bez vadītāja nepārsniedz 1000 kilogramus;";

 

papildināt pantu ar 30.¹ punktu šādā redakcijā:

 

"30¹) kvadricikls – četrriteņu mehāniskais transportlīdzeklis ar simetriski izvietotiem riteņiem, kas nav klasificējams kā mopēds. Kvadricikla pašmasa bez vadītāja nepārsniedz 450 kilogramus (600 kilogramus, ja tas paredzēts kravu pārvadāšanai). Kvadricikla motora jauda nepārsniedz 15 kilovatus;";

 

izteikt 32. punktu šādā redakcijā:

 

"32) velosipēds – transportlīdzeklis, kas tiek darbināts ar cilvēka muskuļu spēku, izmantojot pedāļus vai rokturus. Velosipēds var būt aprīkots ar elektromotoru, kura galvenā funkcija ir palīdzēt mīt pedāļus vai griezt rokturus un kura jauda nepārsniedz 1 kilovatu,un kurš atslēdzas, kad transportlīdzeklis sasniedz ātrumu 25 kilometrus stundā vai ja pārstāj mīt pedāļus vai griezt rokturus;".

 

2. Izteikt 9. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

 

"(1) Latvijas teritorijā ceļu satiksmē atļauts izmantot:

1) reģistrētus transportlīdzekļus, kuru konstrukcija un tehniskais stāvoklis atbilst Latvijā obligāti piemērojamo standartu un normatīvu prasībām, attiecībā uz kuriem ir veikta sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana un kuriem ir dota atļauja piedalīties ceļu satiksmē;

2) velosipēdus un elektroskrejriteņus."

 

3. Izteikt 10.² pantu šādā redakcijā:

 

"10.² pants. Velosipēdu un elektroskrejriteņu reģistrācija

(1) Velosipēdu un elektroskrejriteņureģistrācija ir brīvprātīga, un ceļu satiksmē atļauts piedalīties arī ar nereģistrētiem velosipēdiem un elektro­skrejriteņiem.

(2) Velosipēdu un elektroskrejriteņu reģistrāciju veic Ceļu satiksmes drošības direkcija.

(3) Attiecībā uz velosipēdiem un elektroskrejriteņiem nav piemērojams tiesiskais regulējums, kas noteikts šā likuma 10., 11., 12., 13., 14., 15., 15.¹ un 16. pantā.

(4) Kārtību, kādā notiek velosipēdu un elektroskrejriteņu reģistrācija un reģistrācijas anulēšana, nosaka Ministru kabinets."

 

4. Papildināt 16. panta 6.² daļu ar 5. punktu šādā redakcijā:

 

"5) transportlīdzekļiem, kurus tirdzniecības uzņēmums (komersants) aprīkojis ar tirdzniecības numura zīmēm un izmanto ceļu satiksmē normatīvajos aktos par transportlīdzekļu tirdzniecību noteiktajā kārtībā."

 

5. Izteikt 22. panta trešo daļu šādā redakcijā:

 

"(3) Ar transportlīdzekļu vadītāju, tai skaitā traktortehnikas vadītāju, teorētisko un transportlīdzekļa vadīšanas apmācību ir tiesības nodarboties komersantam vai izglītības iestādei, kuras darbību reglamentējošajā dokumentā ir paredzēta attiecīgā apmācības programma. Individuāli apmācīt personu vadīt transportlīdzekli, neveicot komercdarbību, atļauts transportlīdzekļu vadītājiem, kuri sasnieguši 18 gadu vecumu un kuriem vismaz trīs gadus ir tiesības vadīt attiecīgās kategorijas transportlīdzekļus, un tikai ar AM, A1, A2, A, B1, B, BE un traktortehnikas vadītāja apliecību kategorijām atbilstošiem transportlīdzekļiem."

 

6.  24. pantā:

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

 

"(4) Piedalīties ceļu satiksmē ar velosipēdu patstāvīgi personai vecumā no 10 līdz 17 gadiem atļauts, ja tai ir velosipēda vai jebkuras kategorijas transportlīdzekļu vadīšanas tiesības. Personām, kuras sasniegušas 18 gadu vecumu, velosipēda vadīšanai transportlīdzekļu vadīšanas tiesības nav nepieciešamas. Piedalīties ceļu satiksmē ar velosipēdu pilngadīgas personas pavadībā pa ietvēm, velosipēdu ceļiem un citām vietām ceļu satiksmē, kur atļauta tikai velosipēdu un gājēju kustība, bērniem atļauts neatkarīgi no to vecuma, bet pa brauktuvi – no septiņu gadu vecuma. Dzīvojamās zonās, daudzdzīvokļu namu pagalmos un vietās, kur nenotiek mehānisko transportlīdzekļu braukšana, bērniem neatkarīgi no to vecuma piedalīties ceļu satiksmē ar velosipēdu atļauts patstāvīgi.";

 

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

 

"(5) Piedalīties ceļu satiksmē ar elektroskrejriteni personai, kura nav sasniegusi 14 gadu vecumu, ir aizliegts. Piedalīties ceļu satiksmē ar elektro­skrejriteni personai vecumā no 14 līdz 17 gadiem atļauts, ja tai ir velosipēda vai jebkuras kategorijas transportlīdzekļu vadīšanas tiesības. Personām, kuras sasniegušas 18 gadu vecumu, elektroskrejriteņa vadīšanai transportlīdzekļu vadīšanas tiesības nav nepieciešamas."

 

7. Izteikt 25. panta 1.¹ daļu šādā redakcijā:

 

"(1¹) Mopēda vadītājam jābūt klāt šā panta pirmās daļas 1. un 2. punktā minētajiem dokumentiem un jāievēro šā panta pirmās daļas 1. un 2. punktā minētie nosacījumi. Tramvaja, trolejbusa vai speciālās militārās tehnikas vadītājam, kā arī nepilngadīgam velosipēda vai elektroskrejriteņa vadītājam jābūt klāt šā panta pirmās daļas 1. punktā minētajam dokumentam."

 

8. Izteikt 28. panta pirmās daļas 1. punkta "d" apakšpunktu šādā redakcijā:

 

"d) velosipēda, elektroskrejriteņa vai mopēda vadītājam alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 0,5 promiles;".

 

9. Aizstāt IX nodaļā vārdus "velosipēda vadītājs" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "velosipēda un elektroskrejriteņa vadītājs" (attiecīgā locījumā).

 

 

 

 

 

 

 

 

Likumprojekta “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” anotācija

 

1. Kādēļ likums ir vajadzīgs

Likumprojekta „Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” (turpmāk – Likumprojekts) mērķis ir nodrošināt satiksmes drošību, tādējādi papildinot Ceļu satiksmes likumu ar normām, kas tiktu attiecinātas uz elektroskrejriteņu iekļaušanu dalībai ceļu satiksmē. Tāpat likumprojekts precizē velosipēda, mopēda, motocikla, tricikla un kvadracikla definīcijas, velosipēdu un transporta līdzekļu apmācības regulējumus.

Lai tiktu aizsargātas mazsaizsargātāko ceļu satiksmes dalībnieku (gājēju, velosipēdu vadītāju u.c.) intereses, ceļu satiksmē parādoties tādiem transportlīdzekļiem kā elektroskrejriteņi, ir izstrādāts Likumprojekts, kura mērķis ir nodrošināt un uzlabot satiksmes drošību. Pēdējā laikā Latvijā, līdzīgi kā citās Eiropas valstīs, populāri ir kļuvuši elektroskrejriteņi, bet pašreizējais normatīvais regulējums pietiekoši precīzi nenosaka noteikumus, kas būtu attiecināmi uz šo transportlīdzekļu dalību ceļu satiksmē. Palielinoties šādu transportlīdzekļu (elektroskrejriteņu) skaitam, pieaug arī riski satiksmes drošībai, it īpaši gājējiem.

2018.gadā Valsts policija fiksēja 3 ceļu satiksmes negadījumus, kuros iesaistīts elektroskrejritenis, šajos negadījumos tika ievainotas 2 personas.

Savukārt 2019.gada 10 mēnešos (līdz 2019.gada 13.novembrim) Valsts policijā fiksēti jau 53 ceļu satiksmes negadījumi, kuros ievainotas 35 personas, turklāt 2 personas ir gājušas bojā. Elektroskrejritenis ir piemērots galvenokārt izmantošanai tikai pilsētās (uz gājēju ietvēm, velosipēdu joslām, brauktuvēm, parkos, skvēros u.c.), kur priekšroka būtu jādod gājējiem, sabiedriskajam transportam. Prioritāri elektrisko skrejriteņu lietotājiem būtu jāizmanto velosipēdiem paredzētā infrastruktūra, taču atbilstošas infrastruktūras trūkums vietās, kur plaši tiek lietoti elektroskrejriteņi, ir iemesls, kādēļ ir jāievieš regulējums, kas ietvertu tiešas prasības elektroskrejriteņu iekļaušanai kopējā ceļu satiksmē. Likumprojekta izstrādes laikā tika vērtēta arī citu Eiropas valstu (piemēram, Vācijas, Francijas, Slovākijas, Portugāles) pieredze elektroskrejriteņu iekļaušanai ceļu satiksmē, kas iespēju robežās ņemta vērā.

Lai nepasliktinātos satiksmes drošības situācija un ceļu satiksmē netiktu apdraudēti citi satiksmes dalībnieki, kā arī paši elektroskrejriteņu lietotāji, Likumprojekts paredz papildināt Ceļu satiksmes likumu ar normām, kas tiks attiecinātas uz elektroskrejriteņu iekļaušanu dalībai ceļu satiksmē.

Likumprojekts paredz:

-          papildināt Ceļu satiksmes likumu ar elektroskrejriteņa definīciju, nosakot elektroskrejriteņa konstruktīvo braukšanas ātrumu, tā konstrukcijas īpašības, un noteikt, ka elektroskrejriteni drīkst izmantot viena persona (Likumprojekta 1.pants);

-          precizēt Ceļu satiksmes likumā ietverto mehāniskā transportlīdzekļa definīciju, papildus nosakot, ka elektroskrejritenis nav mehāniskais transportlīdzeklis (Likumprojekta 1.pants);

-          precizēt Ceļu satiksmes likumā ietverto transportlīdzekļa definīciju, papildus nosakot, ka par transportlīdzekli ir uzskatāma ierīce, kuras maksimālais ātrums ir virs 6 kilometriem stundā (Likumprojekta 1.pants);

-          precizēt Ceļu satiksmes likumā ietvertos mopēda, tricikla, motocikla un kvadricikla terminus atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 15.janvāra Regulai (ES) Nr. 168/2013 par divu riteņu vai trīs riteņu transportlīdzekļu un kvadriciklu apstiprināšanu un tirgus uzraudzību(turpmāk – Regula 168/2013) (Likumprojekta 1.pants);

-          precizēt Ceļu satiksmes likumā ietverto velosipēda definīciju, papildus nosakot, ka velosipēda, kas ir aprīkots ar elektromotoru, maksimālais braukšanas ātrums nepārsniedz 25 kilometrus stundā un jauda nevar būt lielāka par 1 kW līdzšinējo 0,25 kW vietā. Tāpat ietverts nosacījums, ka elektriskajai piedziņai ir jāatslēdzas, ja vadītājs nemin pedāļus vai negriež rokturus vai ja ātrums sasniedz 25 km/h. Minētā definīcija ir atbilstoši Regulā (ES) Nr. 168/2013 noteiktajai kārtībai (Likumprojekta 1.pants);

-          izteikt Ceļu satiksmes likuma 9.pantu jaunā redakcijā, nosakot, ar kādiem transportlīdzekļiem atļauts piedalīties ceļu satiksmē, un paredzot, ka arī ar elektroskrejriteni ir atļauta dalība ceļu satiksmē (Likumprojekta 2.pants);

-          papildināt Ceļu satiksmes likumu ar precizējumu, kādā veicama velosipēdu un elektrisko skrejriteņu reģistrēšana. Kā līdz šim velosipēdu un turpmāk arī elektroskrejriteņu reģistrācija būtu brīvprātīga, un ceļu satiksmē būtu atļauts piedalīties arī ar nereģistrētiem velosipēdiem un elektroskrejriteņiem. Arī elektroskrejriteņu reģistrāciju līdzīgi kā velosipēdu reģistrāciju veiktu valsts akciju sabiedrība “Ceļu satiksmes drošības direkcija” (Likumprojekta 3.pants);

-          papildināt izņēmumus, kad transportlīdzeklim nav nepieciešama derīga valsts tehniskā apskate.Lai komersantu pārstāvjiem būtu iespējams tirdzniecībai paredzētus transportlīdzekļus nogādāt uz tehniskās apskates veikšanas vietu vai klientiem pirms transportlīdzekļa iegādes būtu iespēja to izmēģināt izmēģinājuma braucienā, nepieciešams noteikt, ka likuma noteikumi par atļaujas piedalīties ceļu satiksmē izsniegšanu un valsts tehnisko apskati neattiecas uz transportlīdzekļiem, kurus tirdzniecības uzņēmums (komersants) aprīkojis ar tirdzniecības numura zīmēm un izmanto ceļu satiksmē normatīvajos aktos par transportlīdzekļu tirdzniecību noteiktajā kārtībā(Likumprojekta 4.pants);

-          precizēt Ceļu satiksmes likumā ietvertās normas attiecībā uz komersantiem, kuriem ir tiesības nodarboties ar transportlīdzekļu vadītāju, tostarp traktortehnikas vadītāju, apmācību. Tādējādi papildus esošajam regulējumam tiktu noteikts arī vecums (18 gadi), no kura var individuāli apmācīt personu vadīt transportlīdzekli, ja netiek veikta komercdarbība, kā arī tiktu precizētas piemērojamās transportlīdzekļa vadītāju kategorijas (AM, A1, A2, A, B1, B, BE līdzšinējo A1, A, B1, B vietā) (Likumprojekta 5.pants);

-          precizēt prasības Ceļu satiksmes likumā attiecībā uz vecumu, kādā ir pieļaujama dalība ceļu satiksmē ar velosipēdu (nepieciešama velosipēda vadītāja apliecība), kā arī noteikt vecumu, ar kādu drīkst piedalīties ceļu satiksmē ar elektroskrejriteni. Jānorāda, ka Latvijā jau 20 gadus velosipēdu vadītājiem ir bijusi nepieciešama velosipēda vadītāja apliecība, tomēr ir secināts, ka tas nav atbilstoši citu Eiropas valstu praksei. Vienlaikus ir jāņem vērā, ka Latvijā veloinfrastruktūra vēl ir nepietiekošā līmenī, bērniem braucot ar velosipēdu ir jābrauc pa brauktuvi, kas prasa noteiktu izpratni par pareizu rīcību, piedaloties kopējā ceļu satiksmē.  Tādējādi turpmāk velosipēda vadītāja apliecība būtu nepieciešama personām vecumā no 10 līdz 17 gadiem,nosakot, ka ar elektroskrejriteni (ņemot vērā šī transportlīdzekļa konstruktīvās īpatnības) ceļu satiksmē drīkst piedalīties persona vecumā no 14 līdz 17 gadiem. Vienlaikus, ja šī persona nav sasniegusi 18 gadu vecumu, tad, lai vadītu elektroskrejriteni, personai būtu jābūt iegūtām velosipēda vai jebkuras kategorijas transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām. Savukārt personām, kuras sasniegušas 18 gadu vecumu, velosipēda vai elektroskrejriteņa vadīšanai transportlīdzekļa vadīšanas tiesības nebūtu nepieciešamas (Likumprojekta 6. un 7.pants);

-          nolūkā nodrošināt elektroskrejriteņu vadītāju kontroles iespējas, noteikt, ka to vadītājiem (vecumā no 14 līdz 17 gadiem) jābūt un jāuzrāda tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem vadītāja apliecība (Likumprojekta 6.pants);

-          papildināt Ceļu satiksmes likumu ar prasību, ka arī elektroskrejriteņu vadītājam alkohola koncentrācija asinīs nedrīkst pārsniegt 0,5 promiles (Likumprojekta 8.pants);

     -     nolūkā nodrošināt elektroskrejriteņu vadītāju sodīšanas iespējas par ceļu satiksmi reglamentējošo tiesību aktu pārkāpumiem, ar Likumprojektu tiek paredzēts, ka to vadītājiem varēs piemērot tādus pašus administratīvos sodus, kā velosipēdu vadītājiem (likumprojekta 9.pants).

 

2. Kāda var būt likuma ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

Likumprojekts ietekmēs sekojošus ceļu satiksmes dalībniekus - gājējus, velosipēdu, elektroskrejriteņu vadītājus, kā arī citu transporta līdzekļu vadītājus.

Saskaņā ar Satiksmes ministrijas informāciju 2019.gadā Rīgā tika izmantoti aptuveni 1000  elektroskrejriteņu koplietošanas pakalpojumos.

Likumprojektā ietvertais regulējums ir vērsts uz satiksmes drošības uzlabošanu, tam paredzama pozitīva ietekme uz ceļu satiksmes negadījumu skaita un cietušo skaita samazināšanu. Tādējādi Likumprojektā ietvertajam regulējumam būs pozitīva ietekme uz tautsaimniecību, jo tiks noteikta kārtība, kādā ceļu satiksmē drīkst piedalīties ar elektroskrejriteņiem, tostarp koplietošanas gadījumos.

Vienlaikus samazināsies administratīvais slogs tām personām, kuras ir sasniegušas 18 gadu vecumu un izmanto velosipēdu, bet kurām nav tiesības, jo vairs nebūs nepieciešams iegūt velosipēda vadītāja apliecību.

Uzņēmējdarbības vidi, Nacionālā attīstības plāna rādītājus, konkurenci, vidi un nevalstiskās organizācijas likumprojektā ietvertais regulējums neietekmē.

 

3. Kāda var būt likuma ietekme uz valsts un pašvaldību budžetiem

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

4. Kāda var būt likuma ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

Saistībā ar Likumprojektu ir jāizstrādā šādi grozījumi:

-  Ministru kabineta 2015.gada 2.jūnija noteikumos Nr.279 “Ceļu satiksmes noteikumi” (turpmāk – Ceļu satiksmes noteikumi), kurā tiktu ietverts regulējums elektroskrejriteņu dalībai ceļu satiksmē. Līdzīgi kā velosipēdiem, ar šādiem transportlīdzekļiem primāri būtu jāpārvietojas pa velosipēdiem paredzēto infrastruktūru un atsevišķos gadījumos tiem būtu atļauts pārvietoties pa ietvi, kā arī brauktuvi. Līdzīgi kā nodaļā, kas nosaka velosipēdiem attiecināmo specifisko satiksmes kārtību, attiecībā uz elektroskrejriteņiem paredzēts noteikt prasības par braukšanu ar iedegtām ārējās apgaismes ierīcēm, kreisā pagrieziena veikšanas kārtību, elektroskrejriteņu vadītājiem attiecināmos aizliegumus, kā arī citas uz šiem transportlīdzekļiem attiecināmas normas. Tādējādi Ceļu satiksmes noteikumi tiktu papildināti ar jaunu nodaļu, kas noteiktu prasības elektroskrejriteņu vadītājiem, savukārt par pārējām prasībām Ceļu satiksmes noteikumos attiecībā uz elektroskrejriteņu vadīšanu tiktu attiecinātas tādas pašas tiesības un pienākumi kā uz velosipēdu vadīšanu. Arī pārējo transportlīdzekļu vadītājiem attiecībā uz elektroskrejriteņiem būtu tādi paši pienākumi kā attiecībā uz velosipēdistiem.    

-           Atbilstoši Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 9.panta piektajai daļai, ja spēku zaudē normatīvā akta izdošanas tiesiskais, tad spēku zaudē arī uz šā pamata izdotais normatīvais akts vai tā daļa. Ievērojot, ka Likumprojekta 3.pantā ietverto Ceļu satiksmes likuma 10.² panta ceturto daļu paredzēts izteikt jaunā redakcijā, tiks izdoti jauni Ministru kabineta noteikumi par transportlīdzekļu reģistrāciju. Vienlaikus, ņemot vērā, ka spēkā esošajos Ministru kabineta 2010.gada 30.novembra noteikumos Nr.1080 “Transportlīdzekļu reģistrācijas noteikumi” (turpmāk – reģistrācijas noteikumi) nav ietvertas normas attiecībā uz elektroskrejriteņu reģistrāciju, minētie noteikumi būtu jāpapildina arī ar kārtību, kādā tiek reģistrēti elektroskrejriteņi. Esošajos reģistrācijas noteikumos ir noteikta kārtība, kādā tiek veikta velosipēdu reģistrācija, tādēļ kārtība, kādā tiek veikta elektroskrejriteņu reģistrāciju, būtu tāda pati kā velosipēdu reģistrācijai.

 

5. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

6. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu

Priekšlikumi Likumprojektam un Ceļu satiksmes noteikumiem attiecībā uz prasībām elektroskrejriteņu dalībai ceļu satiksmē skatīti Ceļu satiksmes drošības padomes sēdē 2019.gada 25.novembrī, kā arī Ceļu satiksmes drošības padomes domnīcā (turpmāk – Domnīca) 2019.gada 9.septembrī un 2019.gada 14.novembrī. Domnīcās piedalījās eksperti un pārstāvji no VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija”, VAS “Latvijas Valsts ceļi”, Valsts policijas, Valsts tiesu ekspertīžu biroja, Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja, Rīgas domes Satiksmes departamenta, vairākām nevalstiskām organizācijām, uzņēmumiem, kas piedāvā elektroskrejriteņu koplietošanas pakalpojumus.

Likumprojekta izstrādes gaitā saņemtie priekšlikumi no VAS “Latvijas Valsts ceļi”, biedrības “Apvienība “Pilsēta cilvēkiem””, Rīgas domes Satiksmes departamenta un Valsts tiesu ekspertīžu biroja, tika izskatīti 2019.gada 14.novembra Domnīcā.

Minētie priekšlikumi paredzēja:

-          VAS “Latvijas Valsts ceļi” aicināja noteikt prasību, ka elektroskrejriteņiem jābūt aprīkotiem aizmugurē ar sarkanu atstarotāju, līdzīgi, kā tas ir noteikts Ceļu satiksmes noteikumos attiecībā uz velosipēdiem un velosipēdu piekabēm. Vienlaikus VAS “Latvijas Valsts ceļi” atbalstīja Domnīcas dalībnieku izteikto priekšlikumu, kā visaptveroši formulēt elektroskrejriteņa definīciju.

-          Biedrība “Apvienība “Pilsēta cilvēkiem””ierosināja prasību - izmantot lukturus - attiecināt tikai uz diennakts tumšo laiku. Tā kā ne visi elektroskrejriteņu modeļi var būt aprīkoti ar lukturiem, ir jāparedz iespēja piestiprināt lukturus pie braucēja ķermeņa, piemēram, uz jostas, mugursomas, pieres, ķiveres u.tml. Biedrība arī aicināja izstrādāt deleģējumu pašvaldībām noteikt teritorijas, kurās drīkst vai nedrīkst braukt ar elektroskrejriteņiem. Biedrība norādīja, ka šis priekšlikums tika ierosināts ar mērķi novērst apdraudējumu gājējiem, tiem pārvietojoties pa ietvēm, un normatīvajam regulējumam jābūt samērīgam. Ņemot vērā šo apstākli, deleģējums var paredzēt aizliegumu braukt pa ietvēm. Vienlaikus nav pamata paredzēt pašvaldībām tiesības aizliegt braukt ar skrejriteņiem pa veloinfrastruktūru vai brauktuvi. Jāņem vērā arī tas, ka gadījumā, ja tiks noteikts aizliegums braukt ne tikai pa ietvi, bet arī pa brauktuvi, cilvēki, kuru galamērķis atrodas attiecīgā posmā, visticamāk, izvēlēsies pārkāpt šo aizliegumu, jo nebūs pieejama cita alternatīva.

-          Rīgas domes Satiksmes departaments aicināja definēt šo transportlīdzekļu veidu, tā lietošanas pamatprincipus un ierobežojumus. Tika minēts ierosinājums - ar elektroskrejriteni atļaut braukt pa brauktuvi gadījumā, kad nav izveidota veloinfrastruktūra. Tādējādi būtu atļauts braukt ar elektroskrejriteni pa brauktuvi, ja noteiktajā vietā braukšanas ātrums nepārsniedz 50 km/h, vai gājēju ietvi, nepārsniedzot gājēju pārvietošanās ātrumu. Papildus tika izteikts ierosinājums paredzēt jaunu ceļa zīmi, ar kuru pašvaldība varētu noteikt zonas, kurās ar elektroskrejriteni braukt aizliegts. Vienlaikus gadījumā, ja tiek atļauts elektroskrejriteņiem braukt pa brauktuvi, pieļaujamais patstāvīga braucēja vecums būtu nosakāms 14 gadi. Būtu arī nepieciešams ierobežot kravas un pasažieru pārvadāšanu ar elektroskrejriteni, kā arī pārvietošanos ar elektroskrejriteni apreibinošo vielu ietekmē. Un būtu arī nepieciešams deleģēt pašvaldību noteikt ierobežojumus nomas pakalpojuma sniegšanas vietām.

-          Valsts tiesu ekspertīžu birojs norādīja, ka no 2016.gada Ceļu satiksmes noteikumu izmaiņas pieļauj velosipēdu vadītājiem šķērsot gājēju pāreju, braucot ar velosipēdu. Stājoties spēkā Likumprojektā un Ceļu satiksmes noteikumos paredzētajām izmaiņām, to drīkstēs darīt arī elektroskrejriteņu vadītāji. Tādējādi citu transportlīdzekļu vadītājiem tiek liegta iespējaparedzēt, ka gājēju pāreju šķērsos transportlīdzeklis, kas pirms tam var pat neatrasties vadītāja redzamības zonā. Ņemot vērā, ka elektroskrejriteņu vidējais pārvietošanās ātrums ir lielāks par velosipēdu vidējo pārvietošanās ātrumu, tad situācijās, kad pa ietvi braucošie elektriskie transportlīdzekļi pietuvojas gājēju pārejām un šķērso tās, jāņem vērā, ka elektroskrejriteņi ir bīstamāki par velosipēdiem.

Ievērojot minēto, Valsts tiesu ekspertīžu birojs ierosināja, ka jāveic izmaiņas Ceļu satiksmes noteikumos - vai nu jāatjauno iepriekšējā redakcija, vai arī jāparedz visiem satiksmes dalībniekiem, arī transportlīdzekļiem (velosipēdiem - gan ar muskuļu spēku darbināmiem, gan elektriskajiem, ar skrejriteņiem, ar skrituļslidām, ar skrituļdēļiem), ar kuriem ir atļauts vai tiks atļauts šķērsot brauktuvi pa gājēju pāreju, pirms gājēju pārejas šķērsošanas obligāti apstāties pie brauktuves malas.

Minētie priekšlikumi tika izvērtēti un iespēju robežās ir ņemti vērā un ietverti Likumprojektā.

 

7. Kā notiks nodrošināta likuma izpilde

Likumprojektā ietvertās likuma normas realizēs Valsts policija, VAS „Ceļu satiksmes drošības direkcija” un pašvaldības.