Tiesību akta projekta anotācijas kopsavilkums

Mērķis, risinājums un projekta spēkā stāšanās laiks (500 zīmes bez atstarpēm)

Likumprojekta “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” mērķis ir ieviest prasības, kuras izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 12. decembra Direktīvas (ES) 2017/2399, ar ko groza Direktīvu 2014/59/ES attiecībā uz nenodrošinātu parāda instrumentu prioritāti maksātnespējas hierarhijā (turpmāk - Direktīva 2017/2399). Ar šo direktīvu saskaņo tādu nenodrošinātu prasījumu prioritāti parastajā maksātnespējas procedūrā, kas izriet no parāda instrumentiem, un tā neattiecas uz noguldījumu prioritāti maksātnespējā, kas neietilpst pašreizējos piemērojamos Eiropas Parlamenta un Padomes 2014.gada 15.maija Direktīvas 2014/59/ES, ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012 noteikumos.

I. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.

Pamatojums

Saeima 2018.gada 1.novembrī pieņēma likumu ”Grozījumi Kredītiestāžu likumā” (stājas spēkā no 15.11.2018),   kuri paredz izslēgt no likuma XIII un XIV nodaļu.

XIV nodaļā “Kredītiestādes bankrota procedūra” ietilpst 192. un 193. pants, kurus grozīt paredz Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts Nr. 7/Lp13.

Ņemot vērā, ka Kredītiestāžu likumā vairs nav pantu, kurus paredzēts grozīt, un likumprojekts Nr.7/Lp13 satur tikai attiecīgo pantu grozījumus,

 Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 85.panta pirmo daļu  ir  izstrādājusi alternatīvo likumprojektu.

Saskaņā ar 2018.gada 1.novembra     grozījumiem Kredītiestāžu likumā regulējums, kas iepriekš bija ietverts 192. un 193.pantā,  šobrīd   ir iekļauts likuma 139.² un 139.³ pantā (precizētā redakcijā), ko  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ņēma vērā izstrādājot alternatīvo likumprojektu.

Likumprojekts izstrādāts, lai pārņemtu Direktīvas 2017/2399 prasības.

2.

Pašreizējā situācija un problēmas, kuru risināšanai tiesību akta projekts izstrādāts, tiesiskā regulējuma mērķis un būtība

Atbilstoši spēkā esošajam normatīvajam regulējumam, piemērojot norakstīšanas tiesības kā noregulējuma instrumentu, tiek izmantota tā kreditoru prasījumu apmierināšanas kārtība (hierarhija), kāda dalībvalstu nacionālajos normatīvajos aktos noteikta kredītiestādes un ieguldījumu brokeru sabiedrības maksātnespējas procesā.

Ievērojot minēto, Direktīvas 2017/2399 mērķis ir precizēt kreditoru prasījumu apmierināšanas secību un izveidot speciālu kreditoru kārtu (kura kreditoru prasījumu apmierināšanas secībā atrastos uzreiz aiz parastajiem nenodrošinātajiem kreditoru prasījumiem (noteikti likuma 139.³panta 1.punktā) un pirms tiem prasījumiem, kas izriet no ieguldījumiem kredītiestādes kapitālā (noteikti likuma 139.³panta 4.punktā)), prasījumiem, kas izriet no emitēta parādu vērstpapīra, kura dzēšanas termiņš saskaņā ar sākotnējo līgumu ir vismaz viens gads, kas neietver tiesības uz nākotnē iegūstamiem atvasinātiem finanšu instrumentiem un nav uzskatāms par atvasinātu finanšu instrumentu un attiecībā uz kuru prospektā vai līgumā ir noteikta zemāka prioritāte kā likuma 139.²pantā un 139.³panta 1. un 3.punktā noteiktajiem kreditoru prasījumiem. Emitētus parāda vērtspapīrus ar mainīgu procentu likmi, kas izriet no vispāratzīti lietotas bāzes procentu likmes un emitētus parāda vērtspapīrus, kas nav izteikti emitenta vietējā valūtā, ar nosacījumu, ka pamatsumma, atmaksa un procentu likme ir izteikta vienā un tajā pašā valūtā, neuzskata par tādiem emitētiem parāda vērstpapīriem, kas ietver tiesības uz nākotnē iegūstamiem atvasinātiem finanšu instrumentiem tikai minēto pazīmju dēļ. Speciālā kreditoru kārta ir noteikta ar likumprojektā ietverto priekšlikumu likumu papildināt ar 139.³panta 3.¹punktu (atbilstoši Direktīvas 2017/2399 1.panta 2.punkta otrās daļas a), b), c) apakšpunktam un sestajai daļai).

Minētais nozīmē, ka norakstīšanas tiesību piemērošanas gadījumā vispirms tiktu norakstīti akcionāru veiktie ieguldījumi kredītiestādes un ieguldījumu brokeru sabiedrības kapitālā, pēc tam ieguldījumi subordinētajā kapitālā, kam sekotu obligacionāru prasījumi (izveidotā speciālā kreditoru kārta) pirms pārējo parasto nenodrošināto kreditoru prasījumiem.

Likumprojektā ietvertais priekšlikums piedāvātajā likuma 139.² panta 2.punktā paredz, ka netiks noteiktas izmaksas noguldītājiem, kas piesaistīti izmantojot kredītiestādes filiāli, kas atrodas ārpus Eiropas Savienības (atbilstoši Direktīvas 2017/2399 1.panta 2.punkta pirmās daļas a) apakšpunkta ii) punktam).

Papildus grozījumiem, kas saistīti ar Direktīvas 2017/2399 prasību ieviešanu, ir veikti grozījumi likuma 139.³panta 1.punktā, nosakot, ka kreditora galvenais prasījums un blakus prasījums - procenti piesakāms vienas kreditora kārtas ietvaros. Minētie grozījumi veikti, lai nodrošinātu, ka galvenais prasījums un blakus prasījums neatrastos dažādās kreditoru kārtās kā tas pastāv šobrīd, jo šādai atšķirībai pēc būtības nav atbilstoša tiesiskā pamatojuma. Kredītiestādes pieteiktajiem prasījumiem ir galvenokārt cita specifika salīdzinot ar pārējo sabiedrību maksātnespējas procesiem, tie vairumā ir noguldītāju pieteiktie prasījumi. Veicot garantēto atlīdzību Noguldījumu garantiju likumā noteiktajā kārtībā un apmērā, minētajā summā ir iekļauts ne tikai pamatparāds, bet arī procenta maksājums, kādu personai ir tiesības prasīt attiecīgi uz noguldījumu nepieejamības iestāšanās brīdi. Tāpat arī pēc analoģijas salīdzinot arī pārējiem noguldītāju (kreditoru) pieteiktajiem prasījumiem (virs garantētās atlīdzības) procenti par tiem tiek pieteikti vienlaikus kopā ar pamatparādu un ietver tādu procentu maksājumu, kāds personai attiecīgi pienākas uz kredītiestādes likvidācijas vai maksātnespējas pasludināšanas brīdi. Ievērojot to, ka procenti par noguldījumu atbilst Civillikuma 1759.pantā ietvertajai izpratnei, ka tie tiek maksāti par "svešas naudas lietošanu", kā arī tie ir saistīti ar pamatparādu, t.i., nevar būt atrauti no tā, nav saskatāms pamatojums regulējumam, kas paredz kreditora prasībā pamatparādu pieteikt un apmierināt atsevišķi no prasības par procentu maksājumu izmaksas. Tas apgrūtina arī kreditoru prasības uzskaiti. Līdz ar to grozījumi ir vērsti uz to, lai šos prasījumus apvienotu. Vienlaikus ar 139.³panta 1.punkta grozījumiem likumprojektā tiek izslēgts 139.³panta 2.punkts par atsevišķu procentu maksājumiem kreditoriem prasījuma kārtu. Izslēgtais 139.³panta 2.punkts tiek ietverts 139.³panta 1.punktā.

3.

Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un publiskas personas kapitālsabiedrības

Finanšu ministrija, Finanšu un kapitāla tirgus komisija

4.

Cita informācija

Nav

II. Tiesību akta projekta ietekme uz sabiedrību, tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu

1.

Sabiedrības mērķgrupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē vai varētu ietekmēt

Likumprojekta tiesiskais regulējums attiecas uz ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kredītiestādēm, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus vai veic ieguldījumu darbības, vai sniedz ieguldījumu blakuspakalpojumus, regulētā tirgus organizētājiem, datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējiem, ārvalsts ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus vai veic ieguldījumu darbības, vai sniedz ieguldījumu blakuspakalpojumus, ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām un alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem, ciktāl to darbība saistīta ar ieguldījumu pakalpojumu vai ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu un Finanšu un kapitāla tirgus komisiju kā kompetento iestādi.

2.

Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību un administratīvo slogu

Grozījumi novērsīs iekšējā tirgus darbības šķēršļus un konkurences izkropļojumus, kas izriet no tā, ka trūkst saskaņotu noteikumu par bankas maksātnespējas kreditoru hierarhiju.

3.

Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Projekts šo jomu neskar

4.

Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Projekts šo jomu neskar

5.

Cita informācija

Nav

III. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

Projekts šo jomu neskar

IV. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1.

Saistītie tiesību aktu projekti

Lai pilnībā pārņemtu Direktīvas 2017/2399 prasības, ir izstrādāts likumprojekts “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” un likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumā”.

2.

Atbildīgā institūcija

Finanšu ministrija

3.

Cita informācija

Nav

V. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām

1.

Saistības pret Eiropas Savienību

Direktīva 2017/2399, Direktīvas prasības jāpārņem līdz 2018.gada 29.decembrim.

2.

Citas starptautiskās saistības

Projekts šo jomu neskar

3.

Cita informācija

Nav

1. tabula
Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem

Attiecīgā ES tiesību akta datums, numurs un nosaukums

Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 12. decembra Direktīva (ES) 2017/2399 ar ko groza Direktīvu 2014/59/ES attiecībā uz nenodrošinātu parāda instrumentu prioritāti maksātnespējas hierarhijā.

A

B

C

D

Attiecīgā ES tiesību akta panta numurs (uzskaitot katru tiesību akta vienību – pantu, daļu, punktu, apakšpunktu)

Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš katru šīs tabulas A ailē minēto ES tiesību akta vienību, vai tiesību akts, kur attiecīgā ES tiesību akta vienība pārņemta vai ieviesta

Informācija par to, vai šīs tabulas A ailē minētās ES tiesību akta vienības tiek pārņemtas vai ieviestas pilnībā vai daļēji.
Ja attiecīgā ES tiesību akta vienība tiek pārņemta vai ieviesta daļēji, sniedz attiecīgu skaidrojumu, kā arī precīzi norāda, kad un kādā veidā ES tiesību akta vienība tiks pārņemta vai ieviesta pilnībā.
Norāda institūciju, kas ir atbildīga par šo saistību izpildi pilnībā

Informācija par to, vai šīs tabulas B ailē minētās projekta vienības paredz stingrākas prasības nekā šīs tabulas A ailē minētās ES tiesību akta vienības.
Ja projekts satur stingrākas prasības nekā attiecīgais ES tiesību akts, norāda pamatojumu un samērīgumu.
Norāda iespējamās alternatīvas (t. sk. alternatīvas, kas neparedz tiesiskā regulējuma izstrādi) – kādos gadījumos būtu iespējams izvairīties no stingrāku prasību noteikšanas, nekā paredzēts attiecīgajos ES tiesību aktos

Direktīvas 2017/2399 1.panta 2.punkta Prioritāte maksātnespējas hierarhijā pirmās daļas a) apakšpunkta ii) punkts

Likumprojekta 1.pants (likuma 139.²panta 2) punkts)

ES tiesību akta vienība tiek pārņemta pilnībā

Likumprojekts nenosaka stingrākas prasības kā ES tiesību akts

Direktīvas 2017/2399 1.panta 2.punkta Prioritāte maksātnespējas hierarhijā otrās daļas a),b),c) apakšpunkts un sestā daļa

Likumprojekta 2.pants (likuma 139.³panta 3¹) punkts)

ES tiesību akta vienība tiek pārņemta pilnībā

Likumprojekts nenosaka stingrākas prasības kā ES tiesību akts

Direktīvas 2017/2399 2.panta Transponēšana 2.punkts

Likumprojekta 3.pants (likumā informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām 25.punkts)

ES tiesību akta vienība tiek pārņemta pilnībā

Likumprojekts nenosaka stingrākas prasības kā ES tiesību akts

Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?

ES tiesību akta normas tiek pārņemtas ar grozījumiem Kredītiestāžu likumā.

Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem

Dalībvalstis dara Komisijai un Eiropas Banku iestādei zināmus to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas Direktīva 2017/2399.

Cita informācija

Nav

2. tabula
Ar tiesību akta projektu izpildītās vai uzņemtās saistības, kas izriet no starptautiskajiem tiesību aktiem vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumentiem.
Pasākumi šo saistību izpildei

Projekts šo jomu neskar

VI. Sabiedrības līdzdalība un komunikācijas aktivitātes

1.

Plānotās sabiedrības līdzdalības un komunikācijas aktivitātes saistībā ar projektu

Likumprojekta izstrādes gaitā notika konsultācijas ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju.

2.

Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē

Likumprojekta izstrādes gaitā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izteiktie priekšlikumi un ierosinājumi ir pārrunāti un izvērtēti.

3.

Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas piedāvātie priekšlikumi ir ņemti vērā un likumprojekts ir atbalstīts.

4.

Cita informācija

Nav

VII. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām

1.

Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Likumprojekta prasību izpildi nodrošinās Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

2.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru.
Jaunu institūciju izveide, esošu institūciju likvidācija vai reorganizācija, to ietekme uz institūcijas cilvēkresursiem

Likumprojekta izpilde pēc būtības neietekmē likumprojekta izstrādē iesaistītās institūcijas un uzdevumus, kā arī tam nav ietekmes uz institūcijām pieejamajiem cilvēkresursiem.

Likumprojekta izpildei nav nepieciešams reorganizēt esošās institūcijas, veidot jaunas institūcijas vai likvidēt esošās institūcijas.

3.

Cita informācija

Nav