I. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.

Pamatojums

Likumprojekts “Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā“ (turpmāk – likumprojekts) izstrādāts saskaņā ar Ministru kabineta sēdes 2016. gada 8. novembra protokollēmuma Nr. 60; 62.§ “Informatīvais ziņojums “Par iespējamiem finansēšanas risinājumiem sertifikācijas pakalpojumu nodrošināšanai personu apliecībās (turpmāk – eID) un to, kā vienotu un prioritāru līdzekli personas elektroniskās identitātes nodrošināšanai”” 3. punktu, kas nosaka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (turpmāk – VARAM) sadarbībā ar Iekšlietu ministriju (turpmāk – IeM), Satiksmes ministriju (turpmāk – SM) un Tieslietu ministriju (turpmāk – TM) sagatavot un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram līdz 2018.gada 1.janvārim iesniegt noteiktā kārtībā izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus normatīvajos aktos, nosakot eID karti kā obligātu dokumentu iedzīvotājiem, paredzot pārejas periodu no 2019.gada līdz 2022.gadam (turpmāk – protokollēmums).

2.

Pašreizējā situācija un problēmas, kuru risināšanai tiesību akta projekts izstrādāts, tiesiskā regulējuma mērķis un būtība

Latvijā elektronisko pakalpojumu pieejamība tiek nodrošināta gan ar institūciju interneta vietņu starpniecību, gan izmantojot portālu www.latvija.lv. Iestādes papildina personām pieejamo elektronisko pakalpojumu klāstu, kā arī tiek veikta portāla www.latvija.lv attīstīšana. Tiek atjaunotas izmantojamās tehnoloģijas elektronisko pakalpojumu ērtākai pieejamībai un vienkāršākai elektronisko dokumentu apritei.

Portālā www.latvija.lv personu identifikācija dažādiem pakalpojumiem notiek, izmantojot atšķirīgas identifikācijas metodes, kurām ir atšķirīgs tiesiskais pamats, drošības līmenis un lietojamība. Viena no portālā www.latvija.lv pieejamām identifikācijas metodēm ir banku identifikācijas rīki. Personu identifikācijā tie tiek izmantoti saskaņā ar Fizisko personu elektroniskās identifikācijas likumu (turpmāk – FPEIL). Šāda personu identifikācija pastāv tikai gadījumos, ja attiecīgā banka kā komercstruktūra ir brīvprātīgi izrādījusi savu iniciatīvu iesaistīties valsts un pašvaldību sniegto elektronisko pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā un attiecīgā persona ir kādas no minēto banku klientiem. Ņemot vērā, ka šāda personu identifikācija tiek balstīta tikai uz vienošanās pamata, banku izmantotajiem līdzekļiem publisko pakalpojumu sniegšanas jomā netiek izvirzītas un kontrolētas drošības prasības ne konkrētam tehniskajam risinājumam, ne arī procedūrām, kādā veidā attiecīgie identifikācijas rīki tiek izsniegti personām. Turklāt valsts institūcijas nevar garantēt šādas vienošanās un banku iniciatīvas/piekrišanas ilglaicīgu darbību un līdz ar to elektronisko pakalpojumu nepārtrauktu pieejamību, izmantojot banku izsniegtos identifikācijas līdzekļus. Banku piedāvātie identifikācijas rīki ir paredzēti izmantošanai konkrētas informācijas sistēmas (internetbankas) ietvaros. Līdz ar to attiecīgo identifikācijas rīku izmantošana ārpus konkrētās bankas sistēmas būtiski palielina iespējamo drošības risku līmeni, bet bankai nav iespēju un pienākuma veikt drošības risku pārvaldību ārpus savā pārziņā esošās informācijas sistēmas. Izvēloties un izmantojot banku identifikācijas rīkus publisko elektronisko pakalpojumu saņemšanai, personai tiek uzlikts par pienākumu pašai izvērtēt iespējamo pušu atbildību gadījumā, ja iestājies incidents, kas radījis nelabvēlīgas sekas vai jebkāda veida kaitējumu attiecīgajai personai.

Stājusies spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 23. jūlija Regula (ES) Nr. 910/2014 par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū un ar ko atceļ Direktīvu 1999/93/EK (turpmāk – Regula), kas attiecas gan uz elektroniskiem dokumentiem, gan elektronisko parakstu, gan arī uz elektronisko identifikāciju. Regulas mērķis ir stiprināt elektronisko darījumu uzticamību iekšējā tirgū, nodrošinot vienotu pamatu drošai elektroniskai mijiedarbībai starp iedzīvotājiem, uzņēmumiem un publiskām iestādēm, tādējādi palielinot publisko un privāto tiešsaistes pakalpojumu, elektronisko darījumu un elektroniskās komercijas efektivitāti. Regula nosaka prasības visām dalībvalstīm nodrošināt valsts un pašvaldību elektroniskajiem pakalpojumiem piekļuvi ar jebkurā dalībvalstī izsniegtiem elektroniskās identifikācijas līdzekļiem, ja tie iekļauti Regulā noteiktajā kopīgajā identifikācijas shēmā un atbilst drošības prasībām, kuras izvirzījusi attiecīgā dalībvalsts saviem sniegtajiem elektroniskajiem pakalpojumiem. Visām Eiropas Savienības dalībvalstīm no 2018. gada 1. septembra jānodrošina iespēja saņemt elektroniskos pakalpojumus pāri robežām, izmantojot jebkurā dalībvalstī izsniegtu kvalificētu un identifikācijas shēmā iekļautu identifikācijas līdzekli. Tāpēc Valsts reģionālās attīstības aģentūrā tiek izstrādāts vienots tehniskais risinājums, kas nodrošinās minētos uzdevumus un tiks integrēts portālā www.latvija.lv.

Šobrīd nepastāv vienots tiesiskais ietvars, kas elektroniskā vidē regulētu dažādu praksē pielietoto identifikācijas līdzekļu izmantošanu un vienotu identifikācijas rīku pieejamību un garantētu piekļuvi elektroniskajiem pakalpojumiem. Līdz ar to personas identifikācijas jautājumi šobrīd tiek risināti individuāli katra konkrētā elektroniskā pakalpojuma ietvaros. Šādos gadījumos identifikācijas līdzekļa izmantošanas leģitimitāte tiek nodrošināta vai nu uz vienošanās pamata starp pakalpojumu sniedzēju, identifikācijas pakalpojuma nodrošinātāju un pakalpojuma saņēmēju, vai arī, paredzot atsevišķas normas konkrēto publisko pakalpojumu regulējošos tiesību aktos.

Šādai pieejai ir vairāki būtiski trūkumi:

1.  Jau šobrīd pastāv elektroniskie pakalpojumi, kuri personai pieejami, tikai izmantojot eID karti vai ar uzticama sertifikācijas pakalpojumu sniedzēja (turpmāk – USPS) izsniegto droša elektroniskā paraksta viedkarti. Tas nozīmē, ka personas, kas izmanto banku autentifikāciju, ne vienmēr var paļauties, ka attiecīgais elektroniskais pakalpojums tai būs pieejams. Atbilstoši koncepcijai “Oficiālās elektroniskās adreses koncepcija”, kas apstiprināta ar Ministru kabineta 2014. gada 3. marta rīkojumu Nr. 90 “Par Oficiālās elektroniskās adreses koncepciju” un nosaka pienākumu nodrošināt oficiālu bezmaksas elektronisko saziņu starp valsts iestādēm un personām, eID karte paredzēta kā vienīgais prasībām atbilstošais elektroniskās identifikācijas līdzeklis.

Saskaņā ar M. Kučinska vadītā Ministru kabineta Valdības rīcības plānā noteiktajiem prioritārajiem rīcības virzieniem tautsaimniecības attīstībai Nacionālais veselības dienests ir ieviesis vienotu veselības nozares elektroniskās informācijas sistēmu. Pamatojoties uz Ministru kabineta 2014. gada 11. marta noteikumu Nr. 134 “Noteikumi par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu” 31. un 43. punktu, e-veselība no 2022. gada 1. janvāra pacientiem būs pieejama, izmantojot tikai eID karti. Tas faktiski nozīmē, ka savas pacienta tiesības pilnvērtīgi varēs izmantot tikai tās personas, kurām ir eID kartes ar aktivizētiem elektroniskā paraksta un autentifikācijas sertifikātiem.

2. Turpinot praksi katrā konkrētajā publisko pakalpojumu regulējošajā tiesību aktā noteikt prasības identifikācijas rīkiem, kuri izmantojami pakalpojuma saņēmēja elektroniskai identifikācijai, veidojas sadrumstalota, tālākā perspektīvā nepārskatāma un praktiski nepārvaldāma personu elektronisko identifikāciju regulējoša tiesiskā bāze un izrietoši arī fragmentēts, nestandartizēts (gan no tehnisko, gan no drošības prasību viedokļa) un uzturēšanā dārgs tehnisko līdzekļu kopums elektroniskās identifikācijas nodrošināšanai.

3. Persona nevar paļauties uz iespēju pilnvērtīgi īstenot savas tiesības saņemt valsts nodrošinātos elektroniskos pakalpojumus neatkarīgi no atrašanās vietas. Turklāt personai netiek nodrošināts vienmēr pieejams un universāli pielietojams līdzeklis elektroniskai identifikācijai, lai saņemtu jebkuru valsts sniegto elektronisko pakalpojumu, par kura drošību un ilglaicīgu darbību atbildību uzņemas valsts.

4. Juridiskās personas nevar paļauties uz vienu vispārpieejamu elektroniskās identifikācijas līdzekli, lai veidotu un nodrošinātu savus komercpakalpojumus, līdz ar to juridiskās personas ir spiestas ieguldīt papildu finanšu resursus jaunu individuālu elektroniskās identifikācijas risinājumu izveidei saviem elektroniskajiem pakalpojumiem.

5. Valsts pārvaldes elektronisko pakalpojumu sniedzējiem ir dilemmas situācija – piedāvāt piekļuvi pakalpojumam tikai ar eID karti, kā augstākas drošības identifikācijas rīku, reizē apzinoties tā zemo izmantojamību un salīdzinoši mazo personu skaitu, kurām ir pieejamas eID kartes ar pilnu funkcionalitāti, vai uzņemties lielāku risku un, dodot iespēju pakalpojumu izmantot ar banku identifikācijas rīkiem, padarīt to pieejamāku plašākam iedzīvotāju lokam. Tāpat šāda pieeja uzliek pienākumu elektroniskā pakalpojuma sniedzējam izvērtēt un noteikt, ar kuriem rīkiem konkrēto pakalpojumu var lietot, taču, tā kā šobrīd nepastāv vienotas risku analīzes, katrs publiskā elektroniskā pakalpojuma sniedzējs veic izvērtējumu pēc saviem ieskatiem un pieejamās kompetences.

Valsts nedrīkst pieļaut situāciju, ka personai tiek radīti nelabvēlīgi un apgrūtinoši apstākļi, vai pat iestāties nelabvēlīgas sekas. Nesaņemot vai nepiekļūstot kādam no valsts sniegtajiem elektroniskajiem pakalpojumiem, nespējot attālināti nepieciešamajā laikā veikt dokumentu apriti elektroniskā vidē, aizbildinoties ar eID kartes iegādi kā brīvprātīgu, kas atstāta personas ziņā, tiek radīti priekšnosacījumi nelabvēlīgiem apstākļiem. Papildus jānorāda, ka banku piedāvātā identifikācija nav nosakāma kā ilglaicīga un garantējama prakse.

Saskaņā ar Personu apliecinošo dokumentu likumu (turpmāk - PADL) jau šobrīd personām ir tiesības izvēlēties eID vai pasi, kā vienīgo personu apliecinošo dokumentu, vai arī izvēlēties abus personu apliecinošus dokumentus – pasi un eID karti. Likumprojekts paredz saglabāt personas tiesības izvēlēties abus  personu apliecinošus dokumentus (pasi un eID karti), vienlaikus mainot personu apliecinoša dokumenta prioritāti – no 2023.gada 1.janvāra obligātais personu apliecinošais dokuments ir personas apliecība (eID karte). Likumprojektā netiek mainīta esošā kārtība par eID kartes saņemšanas izdevumiem personai, ko regulē Ministru kabineta 2012. gada 21. februāra noteikumi Nr.133 ’’Noteikumi par valsts nodevu par personu apliecinošu dokumentu izsniegšanu’’.

Lai personas, neatkarīgi no tās atrašanās vietas, garantēti varētu īstenot savas tiesības bez papildu administratīvā sloga un sev ērtā, ātrā un efektīvā veidā saņemt jebkuru no valsts nodrošinātiem elektroniskiem pakalpojumiem, kā arī, lai nodrošinātu atdevi no informācijas komunikācijas tehnoloģiju un e-pārvaldes attīstībā ieguldītajiem līdzekļiem un veicinātu tālāku uz iedzīvotājiem vērstu e-pārvaldes attīstību, nepieciešams veikt grozījumus normatīvajos aktos, kas paredzētu pārejas noteikumus, lai saprātīgā laika periodā nodrošinātu eID karti kā obligātu personu apliecinošu dokumentu. Tiesiskā noteiktība un paļāvība par eID kartes kā vienota un personai nodrošināta vispārpieejama identifikācijas līdzekļa esamību ļautu arī uzņēmējiem racionālāk un efektīvāk attīstīt savus elektroniskos pakalpojumus, tādējādi gan iedzīvotājiem, gan uzņēmējdarbības veicējiem paplašinot eID kartes lietojamības iespējas un samazinātu elektroniskās identifikācijas sistēmas sadrumstalotību kopumā.

Nosakot eID karti par obligātu personu apliecinošu dokumentu, netiek aizliegti vai ierobežoti citi autentifikācijas un identifikācijas rīki, tajā skaitā banku identifikācijas rīki. Tādējādi tiek noteikta viena valsts garantēta identifikācijas rīka pieejamība, neatkarīgi no citu identifikācijas pakalpojumu sniedzēju piedāvātiem alternatīviem identifikācijas rīku pakalpojumiem, kuru izmantošanu paredz gan Regula, gan FPEIL. Tādejādi, ne tikai tiek garantēta piekļuve valsts elektroniskajiem pakalpojumiem, bet arī nodrošināti citi digitālā vienotā tirgus izveidi veicinoši aspekti:

1) personām ir pieejams vispārpieejams identifikācijas līdzeklis, kas tehniski un organizatoriski atbilst augstākajām drošības prasībām, ko izvirzījusi valsts un ir saskaņā ar Regulu;

2) personai tiek nodrošināta iespēja saņemt citu Eiropas Savienības dalībvalstu elektroniskos pakalpojumus;

3) netiek ierobežotas iespējas personai izmantot tai noteiktās tiesības elektroniskā vidē, valsts nodrošina tiesisko noteiktību un paļāvību personām izmantot eID karti kā identifikācijas līdzekli jebkura publiskās pārvaldes elektroniskā pakalpojuma saņemšanai;

4) eID karte kļūst par vispārpieejamu līdzekli, ko juridiskas personas var izmantot, lai nodrošinātu savu uzņēmējdarbības ietvaros piedāvāto elektronisko pakalpojumu pieejamību.

Saskaņā ar PADL personas rīcībā obligāti ir jābūt vienam derīgam personu apliecinošam dokumentam – eID vai pasei. Saskaņā ar PADL 6.panta otro daļu pase ir ceļošanas dokuments. Savukārt PADL 3.panta trešā daļa nosaka to, ka eID izmantojama kā ceļošanas dokuments, dodoties uz ārvalstīm, ja tas paredzēts Latvijas Republikai saistošos starptautiskajos līgumos, izņemot personas apliecību, kura izsniegta uz iekšlietu ministra pieņemtajā lēmumā par aizliegumu izceļot no Latvijas Republikas noteikto laiku. Ja pase ir zudusi vai kļuvusi lietošanai nederīga, Latvijas pilsonim vai nepilsonim ir tiesības personas apliecību izmantot kā ceļošanas dokumentu, lai atgrieztos Latvijas Republikā no trešās valsts, ar kuru nav noslēgts attiecīgs starptautisks līgums. Turklāt šī paša panta piektā daļa papildus noteic, ka eID karte, kurā iekļauta informācija elektroniskā formā, kas nepieciešama personas apliecības turētāja elektroniskai identitātes pārbaudei, kā arī droša elektroniskā paraksta radīšanai, uzskatāma par derīgu personas identitātes apliecināšanas līdzekli elektronisko pakalpojumu saņemšanai, ja normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos personas identitātes apliecināšana jau tiek veikta, izmantojot droša elektroniskā paraksta viedkartē ietverto vai kredītiestādes elektronisko norēķinu sistēmas autentifikācijas līdzekli. Šobrīd Latvijas pilsoņa eID ir izmantojama kā ceļošanas dokuments Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomiskās zonas valstu un Šveices Konfederācijas teritorijā, kā arī Melnkalnē un Horvātijā.

Ņemot vērā minēto, un, lai personas pilnvērtīgi varētu īstenot savas tiesības un pienākumus neatkarīgi no atrašanās vietas, izmantojot valsts radītos elektroniskos pakalpojumus, kā arī veikt elektronisko dokumentu apriti, tiek uzskatīts par nepieciešamu noteikt eID kā prioritāru personu apliecinošo dokumentu.

Likumprojekts paredz izteikt PADL 5. panta ceturto un piekto daļu jaunā redakcijā, nosakot kvalificētas paaugstinātas drošības elektroniskās identifikācijas nodrošināšanu, kas nepieciešama  personas apliecības turētāja elektroniskajai identifikācijai. Regula nosaka prasības visām dalībvalstīm nodrošināt valsts un pašvaldību elektroniskajiem pakalpojumiem piekļuvi ar jebkurā dalībvalstī izsniegtiem elektroniskās identifikācijas līdzekļiem, ja tie iekļauti Regulā noteiktajā kopīgajā identifikācijas shēmā un atbilst drošības prasībām, kuras izvirzījusi attiecīgā dalībvalsts saviem sniegtajiem elektroniskajiem pakalpojumiem. Visām ES dalībvalstīm no 2018. gada 1. septembra jānodrošina iespēja saņemt elektroniskos pakalpojumus pāri robežām, izmantojot jebkurā dalībvalstī izsniegtu kvalificētu un identifikācijas shēmā iekļautu identifikācijas līdzekli. Latvija ir ieinteresēta pēc iespējas drīzāk veikt eID kartes paziņošanu un iekļaušanu identifikācijas shēmā, lai Latvijas iedzīvotājiem ne vēlāk kā ar 2018. gada 1. septembri būtu iespēja izmantot eID karti citu valstu piedāvātajos publiskajos elektroniskajos pakalpojumos.

Likumprojekta paredz grozījumus PADL 9.panta pirmajā daļā nosakot, eID karti par obligātu personu apliecinošu dokumentu visiem Latvijas Republikas pilsoņiem un nepilsoņiem, kas sasnieguši 15 gadu vecumu. Attiecīgi pase turpmāk tiek paredzēta kā personas izvēles personu apliecinošais dokuments vai kā ceļošanas dokuments uz valstīm, kurās eID karte netiek atzīta par personas apliecinošu un ceļošanas dokumentu.

Likumprojekts paredz papildināt 9.pantu ar septīto daļu nosakot, ka personām pase tiek izsniegta tikai gadījumos, kad tās rīcībā ir derīga eID. Minētais regulējums nepieciešams, lai nodrošinātu, ka eID tiek saņemta arī gadījumā, ja persona vēlas saņemt pasi, bet nevēlas saņemt personas apliecību.

Savukārt likumprojektā iekļautie pārejas noteikumi paredzēti samērīgai likumprojekta 1. pantā ietvertās normas ieviešanai, lai netiktu palielināts administratīvais slogs Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (turpmāk - PMLP) un Latvijas Republikas diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām ārvalstīs, kā arī Latvijas Republikas pilsoņiem un nepilsoņiem, nosakot pārejas periodu:

1) no 2019. gada līdz 2022. gadam Latvijas pilsonim vai nepilsonim, kurš sasniedzis 15 gadu vecumu;

2) no 2019. gada līdz 2028. gadam Latvijas pilsonim vai nepilsonim, kurš pieder pie vienas no šādām personu grupām:

- sniedzis ziņas par savu dzīvesvietu ārvalstī Iedzīvotāju reģistra likumā noteiktajā kartībā;

- saņem pakalpojumus ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās, kas ir reģistrētas sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā;

- izstājies no sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā reģistrētām ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijām, lai saņemtu sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus dzīvesvietā;

- saņem sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā reģistrētas grupu mājas pakalpojumus;

- atzīts par I grupas invalīdu;

- sasniedzis likumā "Par valsts pensijām" vecuma pensijas piešķiršanai noteikto vecumu;

- politiski represēts.

Iepriekš minētās personu grupas, izņemot tās personas, kuras sniegušas ziņas par savu dzīvesvietu ārvalstī Iedzīvotāju reģistra likumā noteiktajā kartībā, tika definētas, pamatojoties uz sociāli atbildīgas valsts principu, pirmkārt, ņemot vērā vecumu un iespējamo darbaspēju zudumu, otrkārt, samērojot personas sociālo statusu ar iespēju aktīvi iesaistīties darba tirgū.

Pārejas perioda laikā eID saņemšana notiek arī, saņemot pasi, un tas izriet no likumprojektā ietvertā nosacījuma, ka pases nomaiņa var tikt veikta gadījumā, ja vienlaikus tiek saņemta arī personas apliecība. Šāda kārtība samazina administratīvo slogu gan privātpersonai, gan eID karšu izsniegšanā iesaistītajām institūcijām, iestādes apmeklējuma laikā vienlaikus noformējot abus dokumentus – pasi un eID karti. Ar pārejas noteikumu regulējumu Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem netiek uzlikts pienākums īsā laika posmā saņemt eID karti, bet persona to var veikt brīdī, kad būs nepieciešams jauns personu apliecinošs dokuments.

Iedzīvotājiem, kuru rīcībā būs izsniegta eID karte un tās derīguma termiņš nebūs beidzies, periodā no 2019. gada līdz 2022. gadam, bet attiecīgajām pārejas noteikumos paredzētajām personu grupām - periodā no 2019. gada līdz 2028. gadam, nebūs nepieciešams saņemt jaunu eID karti vai veikt tās nomaiņu.

Latvijas valstspiederīgajam, neatkarīgi no vecuma, dodoties uz ārvalstīm vai pastāvīgi uzturoties ārvalstī, kurā kā personu apliecinošs dokuments un ceļošanas dokuments nav atzīta Latvijā izdotā personas apliecība, ir jābūt derīgai pasei. Savukārt Latvijas valstspiederīgajam, neatkarīgi no vecuma, kurš dodas uz ārvalstīm vai pastāvīgi uzturas ārvalstī, kurā kā personu apliecinošs un ceļošanas dokuments ir atzīta Latvijā izdota personas apliecība, ir jābūt derīgai personas apliecībai vai pasei, izņemot gadījumus, ja pase ir nepieciešama uzturēšanās atļaujas ielīmēšanai vai citu atzīmju izdarīšanai pasē. Šādos gadījumos Latvijas valstspiederīgajam ir jābūt derīgai pasei. Latvijas valstspiederīgā pienākums ir sekot līdzi personu apliecinoša dokumenta derīguma termiņam un savlaicīgi rūpēties par tā atjaunošanu neatkarīgi no viņa pastāvīgās dzīvesvietas valsts. Savukārt atgriešanās apliecība tiek izsniegta tikai ārkārtas gadījumos, lai Latvijas valstspiederīgais, kurš ārvalstī uzturas īslaicīgi, piemēram, tūrismā, varētu, vienu reizi šķērsojot valsts robežu, atgriezties Latvijā vai dzīvesvietas valstī.

Papildus jānorāda, ka šobrīd Saeimas vēlēšanās, personām, kuru rīcībā eID karte ir vienīgais personu apliecinošais dokuments, vēlētāju tiesību īstenošana tiek realizēta ar īpaši izgatavotu vēlētāja apliecību, jo ir spēkā vēlētāju reģistrācijas kārtība Saeimas vēlēšanās, kas paredz tiesības vēlētājam brīvi izvēlēties vēlēšanu iecirkni, kā arī atzīmes izdarīšanu vēlētāja pasē. Kā pagaidu risinājumu 2014. gadā notiekošajām Saeimas vēlēšanām Centrālā vēlēšanu komisija sadarbībā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi (turpmāk – PMLP) īstenoja aktivitāti ar īpašu vēlētāja apliecību izgatavošanu un izsniegšanu eID karšu turētājiem, kuru rīcībā noteiktajā atskaites periodā nav derīgas pases. Saskaņā ar grozījumiem Saeimas vēlēšanu likumā, kas pieņemti Saeimā 2017. gada 13. jūlijā, identiska kārtība tiek paredzēta arī 2018. gada Saeimas vēlēšanās.

Šāda personas apliecinošu dokumentam paralēlu risinājumu uzturēšana, lai tiktu nodrošināta vēlēšanu iespēju realizēšana visām personām, negatīvi ietekmē izsniegto Latvijas pilsoņu personas apliecību skaitu, kas saskaņā ar Ministru kabinetā 2017. gada 18. jūlijā apstiprināto Iekšlietu ministrijas informatīvo ziņojumu “Par personas apliecību plašāku lietojamību” par ~35% atpaliek no prognozētā eID karšu izsniegšanas apjoma laika periodā līdz 2016. gadam. Lai novērstu iepriekš minētos trūkumus, jānodrošina, ka personas apliecība un pase ir vienlīdzīgi dokumenti jebkurā ar vēlēšanu tiesību izmantošanu saistīto jautājumu īstenošanā.

Nosakot eID karti par obligātu, tiek izpildīts Ministru kabineta 2016. gada 8. novembra protokollēmuma Nr. 60 62.§ “Informatīvais ziņojums “Par iespējamiem finansēšanas risinājumiem sertifikācijas pakalpojumu nodrošināšanai personu apliecībās (eID) un to, kā vienotu un prioritāru līdzekli personas elektroniskās identitātes nodrošināšanai”” 4. punkts, kas nosaka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai sadarbībā ar Tieslietu ministriju, Centrālo vēlēšanu komisiju, Iekšlietu ministriju un Satiksmes ministriju sagatavot un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram līdz 2019.gada 1.janvārim iesniegt noteiktā kārtībā izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus normatīvajos aktos, kas paredz eID karti kā derīgu personu apliecinošu dokumentu jebkurā ar vēlēšanu tiesību izmantošanu saistīto jautājumu kārtošanā vai citu risinājumu, kas paredz personām ar eID karti īstenot savas vēlētāju tiesības. Situācijas risinājumam tiek izstrādāti grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā, kas paredz eID karšu izmantošana Saeimas vēlēšanās, kas tiks īstenota ieviešot elektronisku Vēlētāju reģistru un to, ka pārbaudes procedūru vēlēšanu iecirknī, atzīme par personas dalību vēlēšanās tiek izdarīta nevis personas pasē, bet tiešsaistes režīmā Vēlētāju reģistrā. Līdz ar to faktiski tiks saglabāta līdzšinējā vēlēšanu kārtība, proti, personām tiek saglabāta iespēja brīvi izvēlēties vēlēšanu iecirkni vēlēšanu dienā, turklāt tiek novērsts pastāvošais personu apliecinošo dokumentu ierobežojums un tiek nodrošināta iespēja balsot ar jebkuru derīgu personu apliecinošo dokumentu – pasi vai eID karti.

3.

Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

VARAM, IeM, PMLP.

4.

Cita informācija

Nav.

II. Tiesību akta projekta ietekme uz sabiedrību, tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu

1.

Sabiedrības mērķgrupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē vai varētu ietekmēt

Latvijas Republikas pilsoņi un nepilsoņi, kuriem nav derīgas personu apliecības (eID kartes) laika posmā no 2019. gada līdz 2022. gadam un likumprojektā noteiktajām personu grupām - no 2019. gada līdz 2028. gadam.

2.

Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību un administratīvo slogu

Tiek nodrošināta visu valsts pārvaldes elektronisko pakalpojumu pieejamība, kā arī iespēja saņemt elektroniskos pakalpojumus pāri robežām (ES ietvaros), izmantojot jebkurā dalībvalstī izsniegtu kvalificētu un identifikācijas shēmā iekļautu identifikācijas līdzekli.

3.

Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Ņemot vērā, ka šobrīd nav iespējams iegūt datus par personām, kuras saņems personu apliecības (eID kartes) līdz 2019. gadam, līdz ar to nav zināms konkrēts personu skaits, kurām uz 2019. gadu būs derīgas personu apliecības, un nav iespējams noteikt, vai būs administratīvo izmaksu monetārā ietekme.

4.

Cita informācija

Nav.

III. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

Rādītāji

2018. gads

Turpmākie trīs gadi (euro)

2019. gads

2020. gads

2021. gads

saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam

izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam

izmaiņas, salīdzinot ar kārtējo (2018.) gadu

izmaiņas, salīdzinot ar kārtējo (2018.) gadu

izmaiņas, salīdzinot ar kārtējo (2018.) gadu

1

2

3

4

5

6

1. Budžeta ieņēmumi:

0

0

  1 984 500

  2 131 500

 2 352 000

1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi

0

0

 1 984 500

 2 131 500

 2 352 000

1.2. valsts speciālais budžets

0

0

0

0

0

1.3. pašvaldību budžets

0

0

0

0

0

2. Budžeta izdevumi*:

0

0

735 075

789 525

871 200

2.1. valsts pamatbudžets*

0

0

735 075

789 525

871 200

2.2. valsts speciālais budžets

0

0

0

0

0

2.3. pašvaldību budžets

0

0

0

0

0

3. Finansiālā ietekme*:

0

0

1 249 425

1 341 975

1 480 800

3.1. valsts pamatbudžets*

0

0

1 249 425

1 341 975

1 480 800

3.2. speciālais budžets

0

0

0

0

0

3.3. pašvaldību budžets

0

0

0

0

0

4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu samazinājumu norāda ar "+" zīmi)

X

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

5. Precizēta finansiālā ietekme*:

X

0

1 249 425

1 341 975

1 480 800

5.1. valsts pamatbudžets*

0

1 249 425

1 341 975

1 480 800

5.2. speciālais budžets

0

0

0

0

5.3. pašvaldību budžets

0

0

0

0

6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas pielikumā):

PMLP nepieciešams papildu finansējums, lai iegādātos papildu eID karšu sagataves tiem Latvijas iedzīvotājiem, kas kā obligāto personu apliecinošo dokumentu ir izvēlējušies pasi. Aprēķinot ik gadu papildus izsniedzamo eID karšu skaitu, tika pieņemts, ka sākot no 2019. gada ik gadu PMLP papildus ieradīsies noteikts skaits Latvijas iedzīvotāju un līdz 2023. gada 1. janvārim visi Latvijā dzīvojošie pilsoņi un nepilsoņi būs saņēmuši obligātās eID kartes. Proti:

2019. gadā tie būs papildus 135 000 iedzīvotāji (100 000 pilsoņi un 35 000 nepilsoņi);

2020. gadā – 145 000 (100 000 pilsoņi un 45 000 nepilsoņi);

2021. gadā – 160 000 (110 000 pilsoņi un 50 000 nepilsoņi);

2022. gadā – 150 000 (110 000 pilsoņi un 40 000 nepilsoņi.).

Lai nodrošinātu papildu eID karšu izsniegšanu, PMLP nepieciešami papildu finanšu līdzekļi 590 000 eID karšu sagatavēm (cena atbilstoši iepirkumam) šādā apmērā:

2019. gadā – 135 000 x 4,5 euro = 607 500 euro x 1,21 (PVN) = 735 075 euro;

2020. gadā – 145 000 x 4,5 euro = 652 500 euro x 1,21 (PVN) = 789 525 euro;

2021. gadā – 160 000 x 4,5 euro = 720 000 euro x 1,21 (PVN) = 871 200 euro;

2022. gadā – 150 000 x 4,5 euro = 675 000 euro x 1,21 (PVN) = 816 750 euro.

Pamatojoties uz šobrīd spēkā esošo valsts nodevas apmēru un, ņemot vērā prognozēto iedzīvotāju skaitu, kas papildus saņems eID kartes kā obligātu personas apliecinošu dokumentu, ieņēmumi no valsts nodevas par personas apliecības izsniegšanu tiek plānoti šādā apmērā (par papildu personas apliecībām) :

2019. gadā – 1 984 500 euro (135 000 x 14,7 euro (vidējais plānotais nodevas apmērs));

2020. gadā – 2 131 500 euro (145 000 x 14,7 euro (vidējais plānotais nodevas apmērs));

2021. gadā – 2 352 000 euro (160 000 x 14,7 euro (vidējais plānotais nodevas apmērs));

2022. gadā – 2 205 000 euro (150 000 x 14,7 euro (vidējais plānotais nodevas apmērs));

Informatīvi*: starpība starp ieņēmumiem no valsts nodevas par personas apliecību izsniegšanu un eID  karšu sagatavju izmaksām atbilstoši iepirkumam) (neņemot vērā citas izmaksas*, kas saistītas ar personu apliecinošu dokumentu izsniegšanas procesa nodrošināšanu, piemēram, informācijas tehnoloģiju pakalpojumi, pamatkapitāla veidošana (izmaksas netiek rēķinātas un vienu personas apliecinošu dokumentu)):

2019. gadā: 1 249 425 euro (1 984 500 euro – 735 075 euro);

2020. gadā: 1 341 975 euro (2 131 500 euro – 789 525 euro);

2021. gadā: 1 480 800 euro (2 352 000 euro – 871 200 euro);

2022. gadā: 1 388 250 euro (2 205 000 euro – 816 750 euro).

^* pilns personu apliecinošu dokumentu izsniegšanas procesa nodrošināšanai nepieciešamo izdevumu aprēķins un ieņēmumu no valsts nodevām aprēķins (ieņēmumi no valsts nodevas par pasu izsniegšanu un ieņēmumu no valsts nodevas par personas apliecības izsniegšanu iekļauts Ministru kabineta 2018. gada 9. maija rīkojuma Nr.206 “Grozījumi Ministru kabineta 2011. gada 27. jūlija rīkojumā Nr.347 “Par informācijas sistēmas darbības koncepcijas aprakstu “Pasu sistēmas un Vienotās migrācijas informācijas sistēmas attīstība elektronisko identifikācijas karšu un elektronisko uzturēšanās atļauju (karšu) izsniegšanai” (TA-754) (turpmāk – rīkojums Nr. 206) anotācijā un anotācijas pielikumos.

Tā kā pilns personu apliecinošu dokumentu izsniegšanas procesa nodrošināšanai nepieciešamo izdevumu aprēķins un ieņēmumu no valsts nodevām aprēķins iekļauts rīkojuma Nr. 206 anotācijā un anotācijas pielikumos, tad šīs anotācijas III sadaļas 1-5.punkts aizpildīts par to sadaļu, kas attiecas:

-        uz ieņēmumiem no valsts nodevas par personas izsniegšanu (tikai par papildu skaitu, proti 2019.gadā: 135 000 personas apliecības, 2020. gadā 145 000 personas apliecības, 2021. gadā 160 000 personas apliecības un 2022. gadā 150 000 personas apliecības);

-        uz izdevumiem par eID karšu sagatavēm atbilstoši iepirkumam (tikai par papildu skaitu, proti 2019.gadā: 135 000 personas apliecības, 2020. gadā 145 000 personas apliecības, 2021. gadā 160 000 personas apliecības un 2022. gadā 150 000 personas apliecības).

6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins

6.2. detalizēts izdevumu aprēķins

7. Cita informācija

Attiecībā uz sertifikācijas pakalpojumu nodrošināšanu no 2019. gada:

-    saskaņā ar Ministru kabineta 2016. gada 8. novembra sēdē (prot. Nr.60 62.§ 6.punkts) nolemto,  noteikts, ka jautājums par Iekšlietu ministrijai nepieciešamo finansējumu 2 299  000 euro apmērā 2019. gadā un turpmākajos gados izskatāms Ministru kabinetā kopā visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu jauno politikas iniciatīvu pieprasījumiem likumprojekta “Par valsts budžetu 2019.gadam” un likumprojekta “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2019., 2020. un 2021.gadam” sagatavošanas procesā;

-    saskaņā ar Ministru kabineta 2018. gada 3. maija sēdē nolemto (prot. Nr.22 20. § 4. punkts) Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai kopīgi ar Iekšlietu ministriju jāizvērtē informatīvajā ziņojumā “Par iespējamiem finansēšanas risinājumiem sertifikācijas pakalpojumu nodrošināšanai personu apliecībās (eID) un to kā vienotu un prioritāru līdzekli personas elektroniskās identitātes nodrošināšanai” ietvertā principa (3.3.sadaļa) (atbalstīts Ministru kabineta 2016. gada 8.novembra sēdē (prot. Nr.60 62.§)) īstenošanai nepieciešamā finansējuma apmēru, ņemot vērā, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei ar valsts akciju sabiedrību “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” ir noslēgts deleģēšanas līgums (Ministru kabineta 2016. gada 1. septembra rīkojuma Nr.497 “Grozījums Elektronisko identifikācijas karšu koncepcijā” 3.punkts) ar vienošanos pie noslēgtā deleģēšanas līguma, kuras darbības termiņš beidzas 2018.gada 31.decembrī, un starp Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi un valsts akciju sabiedrību “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” ir jānoslēdz jauna vienošanās pie deleģēšanas līguma par sertifikācijas pakalpojumiem laika periodam no 2019.gada 1.janvāra, Iekšlietu ministrijai līdz 2018.gada 1.jūlijam normatīvajos aktos noteiktā kārtībā jāiesniedz Ministru kabinetā rīkojuma projekts par nepieciešamā finansējuma piešķiršanu pārskatītajā apmērā. 

Attiecībā par finansējuma nodrošināšanu personas apliecību izsniegšanas nodrošināšanai (bez finansējuma piešķiršanas sertifikācijas pakalpojumiem), saskaņā ar Ministru kabineta 2018. gada 3. maija sēdē (prot. Nr.22 20.§ 3.2. apakšpunkts) nolemto Iekšlietu ministrijai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā jāsagatavo un jāiesniedz priekšlikumi bāzes izdevumu precizēšanai, lai nodrošinātu finansējumu ilgtermiņa saistību pasākumam “Eiropas Savienības prasībām atbilstošu pasu, elektronisko identifikācijas karšu un uzturēšanās atļauju izsniegšana”.

IV. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1.

Nepieciešamie saistītie tiesību aktu projekti

Nepieciešams veikt grozījumus sekojošos tiesību aktos:

1.      Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, nosakot administratīvo atbildību par dzīvošanu bez obligātā personu apliecinoša dokumenta;

2.      Saeimas vēlēšanu likumā un likumā “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu”, paredzot elektroniska vēlētāju reģistra izveidi un valsts noteiktā obligātā personas apliecinošo dokumenta eID izmantošanu tautas nobalsošanās un Saeimas vēlēšanās;

3.      Ministru kabineta 2011. gada 27. jūlija rīkojumā Nr.347 “Par informācijas sistēmas darbības koncepcijas aprakstu "Pasu sistēmas un Vienotās migrācijas informācijas sistēmas attīstība elektronisko identifikācijas karšu un elektronisko uzturēšanās atļauju (karšu) izsniegšanai", precizējot Iekšlietu ministrijas ilgtermiņa saistību apmēru (attiecībā uz sertifikācijas pakalpojumiem);

4.      Ministru kabineta 2012. gada 21. februāra noteikumos Nr. 134 “Personu apliecinošu dokumentu noteikumi”, nosakot tiesisko regulējumu atbilstošu tam, ka eID karte ir obligāts personu apliecinošais dokuments.

2.

Atbildīgā institūcija

Iekšlietu ministrijai jānodrošina:

1.Grozījumu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā izstrāde un iesniegšana Ministru kabinetā līdz 2020. gada 1. janvārim;

2. Grozījumu Ministru kabineta 2011. gada 27. jūlija rīkojumā Nr.347 “Par informācijas sistēmas darbības koncepcijas aprakstu "Pasu sistēmas un Vienotās migrācijas informācijas sistēmas attīstība elektronisko identifikācijas karšu un elektronisko uzturēšanās atļauju (karšu) izsniegšanai" izstrāde un iesniegšana Ministru kabinetā līdz 2019. gada 1. janvārim;

3. Grozījumu Ministru kabineta 2012. gada 21. februāra noteikumos Nr. 134 “Personu apliecinošu dokumentu noteikumi”, izstrāde un iesniegšana Ministru kabinetā līdz 2019. gada 1. janvārim.

VARAM jānodrošina:

Grozījumu Saeimas vēlēšanu likumā un likumā “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu” izstrāde un iesniegšana Ministru kabinetā līdz 2019. gada 1. janvārim.

3.

Cita informācija

Nav.

V. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām

Likumprojekts šo jomu neskar.

VI. Sabiedrības līdzdalība un komunikācijas aktivitātes

1.

Plānotās sabiedrības līdzdalības un komunikācijas aktivitātes saistībā ar projektu

Likumprojekts kopā ar paziņojumu par līdzdalības iespējām tiesību akta izstrādes procesā 2017. gada 10. oktobrī ievietots VARAM tīmekļvietnes www.varam.gov.lv sadaļā “Sabiedrības līdzdalība”, aicinot sabiedrību izteikt savu viedokli, iesniedzot priekšlikumus rakstiskā vai mutiskā veidā.

2.

Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē

Iebildumi un priekšlikumi par likumprojektu nav saņemti.

3.

Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Nav.

4.

Cita informācija

Nav.

VII. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām

1.

Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

PMLP, ĀM

2.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru.

Jaunu institūciju izveide, esošu institūciju likvidācija vai reorganizācija, to ietekme uz institūcijas cilvēkresursiem

Jaunas valsts institūcijas netiks radītas un to funkcijas netiks paplašinātas.

3.

Cita informācija

Nav.