Tiesību akta projekta anotācijas kopsavilkums

Mērķis, risinājums un projekta spēkā stāšanās laiks

Ar likumprojektu “Grozījumi Militārā dienesta likumā” (turpmāk – Likumprojekts) paredzēts precizēt Militārā dienesta likuma 66.pantā  ietverto regulējumu, nosakot, ka  darba devējs pēc savas izvēles var izmaksāt atlīdzību (darba samaksu vai vidējo izpeļņu) darbiniekam, kurš, iepriekš par to paziņojot darba devējam, neveic darbu sakarā ar rezerves karavīra militārajām mācībām.

Likumprojekta mērķis ir Militārā dienesta likumā skaidri noteikt, ka darba devējam ir pienākums atbrīvot no darba pienākumu veikšanas darbinieku, kurš darba laikā tiek iesaistīts rezerves karavīru militārajās mācībās, attaisnojoša iemesla dēļ, kas ir noteikts Darba likuma 74. pantā, jo šis gadījums ir raksturojams kā darbinieka darbības visas sabiedrības interesēs, proti, šajā gadījumā – valsts aizsardzības interesēs. Tāpat šie grozījumi paredz iespēju darba devējam savu finansiālo iespēju un brīvas izvēles, kā arī iekšējas pārliecības ietvaros darbiniekam, kurš neveic darbu sakarā ar militāro apmācību, izmaksāt atlīdzību.

Vienlaikus Likumprojektā ir ietverti tehniska rakstura grozījumi, ar kuriem tiek aizstāti iepriekš likumā lietotie jēdzieni un nosaukumi, proti, jēdziens “invalīds” ar jēdzienu “persona ar invaliditāti”, nosaukums "Jaunsardzes un informācijas centrs" ar nosaukumu "Jaunsardzes centrs".

Likumprojekta spēkā stāšanās paredzēta normatīvajos aktos noteiktajā vispārējā kārtībā, neparedzot konkrētu spēkā stāšanās datumu.

I. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.

Pamatojums

Ministru kabineta 2017. gada 19. decembra protokollēmuma Nr. 63 63. § (TA-1511) “Informatīvais ziņojums “Par valdības rīcības plāna 2016. gadam 77. punkta “Izstrādāt priekšlikumus ekonomiskajiem stimuliem uzņēmējiem, lai motivētu viņu darbinieku regulāru piedalīšanos Zemessardzes mācībās” izpildes organizēšanu”” (turpmāk – Ministru kabineta 2017. gada 19. decembra protokollēmums) 2. punkts paredz Aizsardzības ministrijai līdz 2018. gada 1. martam sagatavot nepieciešamos grozījumus Militārā dienesta likumā, Latvijas Republikas Zemessardzes likumā, Darba likumā un Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, lai darba devējiem nodrošinātu iespēju piešķirt uz militāro mācību laiku apmaksātu mācību atvaļinājumu vai papildu atvaļinājumu rezerves karavīriem un zemessargiem. Ar nosacījumu, ka grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā īstenojami institūcijām piešķirto resursu ietvaros un tas nav pamats papildu finansējuma pieprasīšanai konkrēto pasākumu īstenošanai.

Ministru kabineta 2017. gada 19. decembra protokollēmuma 2. punkta izpildes procesā tika identificēta objektīva nepieciešamība aizstāt apmaksātu mācību atvaļinājumu vai papildu atvaļinājumu rezerves karavīriem un zemessargiem uz militāro mācību laiku ar vienu, daudz atbilstošāku tiesisku instrumentu - attaisnotu prombūtni Darba likuma 74. panta izpratnē, lai veicinātu tiesisko noteiktību un vienveidību līdzīgu situāciju noregulēšanai ar daudz atbilstošākām tiesiskām sekām, atbilstoši plānotajai politiskajai ievirzei šajā jomā.

2.

Pašreizējā situācija un problēmas, kuru risināšanai tiesību akta projekts izstrādāts, tiesiskā regulējuma mērķis un būtība

Aizsardzības ministrija jau ilgstoši un mērķtiecīgi strādā pie Nacionālo bruņoto spēku (turpmāk – NBS), tajā skaitā Zemessardzes, attīstības, attiecīgi uzlabojot un paaugstinot zemessargu un rezerves karavīru sagatavotības līmeni. Šis process tiek nodrošināts, aktīvāk iesaistot zemessargus un rezerves karavīrus militārajās mācībās. Lai paaugstinātu NBS kaujas spējas un nodrošinātu plānveida militāro apmācību norisi, nepieciešama visaptveroša un ilgtspējīga darba devēju un darba ņēmēju interešu līdzsvarošana, sākotnēji definējot un strukturizējot zemessargu un rezerves karavīru militāro mācību statusu un lomu darba devēja un darbinieka savstarpējās tiesiskajās attiecībās, nosakot šī brīža ekonomiskajā situācijā pusēm pieņemamu un akceptējamu risinājumu un izveidojot tiesisku platformu nākotnē iespējamajai darba devēju, pie kuriem strādā zemessargi un rezerves karavīri, motivēšanai, izmantojot gan finanšu, gan cita veida instrumentus. Tas pats ir attiecināms uz zemessargu un rezerves karavīru motivēšanu aktīvāk piedalīties militārajās mācībās.

Militārā dienesta likuma 66. panta septītajā daļā ir noteikts, ka rezerves karavīram, kurš tiek iesaistīts militārajās mācībās, darba devējs uz mācību laiku piešķir atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas. Tāpat darba devējam ir saistošs pienākums šī  atvaļinājuma laikā saglabāt darbiniekam iepriekšējo darba vietu un amatu. Šis regulējums ir spēkā arī šobrīd.

Darba likums šobrīd neregulē jautājumu par to, kādā veidā darba devējam būtu jāatbrīvo rezerves karavīrs no darba pienākumu pildīšanas, ja militārās mācības ir ieplānotas arī darba dienās. Savukārt Militārā dienesta likuma 66. panta septītajā daļā ir noteikts, ka uz militārajām mācībām iesauktajam rezerves karavīram darba devējs piešķir atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas, no kura secināms, ka šis noteikums attiecināms arī uz militārajām mācībām, kas noris darba dienās. Militārā dienesta likumā atsevišķi nav nodalīti ierobežojumi militāro mācību norisei darba dienās, tādēļ ir prezumējams, ka tās var notikt Militārā dienesta likuma 66. panta trešajā daļā noteikto laika vienību ietvaros, proti, virsnieka sastāva karavīriem – līdz 60 dienām gada laikā, savukārt, instruktoru un kareivju sastāva karavīriem – līdz 30 dienām gada laikā.

Ar Ministru kabineta 2017. gada 19. decembra protokollēmumu pieņemtajā informatīvajā ziņojumā Aizsardzības ministrija norāda, ka Militārā dienesta likumā noteiktais dienu skaits rezerves karavīru militārajai apmācībai ir pietiekams, lai nodrošinātu kvalitatīvu apmācību, tādēļ neviens no likumprojektiem, kas tiek izstrādāts, atsaucoties uz Ministru kabineta 2017. gada 19. decembra protokollēmuma 2. punktu,  neparedz palielināt apmācībai paredzēto darba dienu skaitu, bet mainīt tā attaisnojamības pamatu.

Darba likumā konceptuāli ir vērojams darba kavējumu attaisnojamības sadalījums atbilstoši interešu aizsardzības subjektam, proti, var izšķirt tos gadījumus, kad likums aizsargā darbiniekus kā subjektus dažādos sociāli apdrošinātos vai atsevišķi likumā atzītos gadījumos, kas saistāmi ar darbinieka vai tā ģimenes locekļu noteiktu statusu. Piemēram, darbinieks attaisnoti var neveikt savus darba pienākumus pārejošas darbnespējas laikā, grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma laikā, kā arī aprūpējot citas personas bērnu audžuģimenes vai aizbildņa statusā, diplomdarba izstrādāšanas un valsts pārbaudījumu kārtošanas laikā un citos gadījumos. Šie gadījumi ir konkrēti uzskaitīti likumā, un tiem ir piemēroti dažādi noteikumi, kā tiek noformēti šie darba pienākumu neveikšanas periodi, tajā skaitā atlīdzības izmaksāšanas jautājumi.

Visi iepriekšminētie gadījumi ir saistīti ar darbinieka kā privātpersonas tiesību aizsardzību, savukārt Darba likuma 74. pantā uzskaitītie darba pienākumu neveikšanas attaisnojošie gadījumi gandrīz visi ir vērsti uz visas sabiedrības vai atsevišķu tās grupu interešu aizsardzību, piemēram, piedalīšanos nepārvaramas varas, nejauša notikuma vai citu ārkārtējo apstākļu izraisītu seku novēršanā, kuras apdraud vai var apdraudēt sabiedrisko drošību vai kārtību, ierašanos izziņas iestādē, prokuratūrā vai tiesā atbilstoši izsaukumam uz to, kā arī piedalīšanos asinsdonoru kustībā, nododot asinis vai asins komponentus. Uzskaitītie gadījumi ir vērsti uz visas sabiedrības interešu aizsardzību, kas tiek īstenota caur valstij piekrītošu funkciju realizēšanu, sabiedriskās drošības un kārtības nodrošināšanu, privātpersonu tiesību uz veselību un taisnīgu tiesu nodrošināšanu. Pēc mērķa arī zemessarga vai rezerves karavīra piedalīšanās apmācībā ir pielīdzināma uzskaitītajiem gadījumiem, tādēļ tiesiski pareizi būtu to atrunāt tiesību normā Darba likuma 74. pantā. 

  Ar Likumprojektu paredzēts precizēt un papildināt Militārā dienesta likuma 66. panta septītajā daļā  ietverto regulējumu, nosakot, ka darba devējs atbrīvo darbinieku no darba pienākumu pildīšanas, ja tas ir iesaukts rezerves karavīru militārajās mācībās, atsaucoties uz Darba likuma 74. panta regulējumu. Tāpat Likumprojekts paredz iespēju darba devējam pēc savas izvēles izmaksāt atlīdzību (darba samaksu vai vidējo izpeļņu) darbiniekam, kurš, iepriekš par to paziņojot, neveic darbu sakarā ar rezerves karavīra militārajām mācībām.

Likumprojekta mērķis ir Militārā dienesta likumā skaidri noteikt, ka darba devējs darbinieku, kurš darba laikā tiek iesaistīts rezerves karavīru militārajās mācībās, atbrīvo no darba pienākumu veikšanas attaisnojoša iemesla dēļ, kas ir noteikts Darba likuma 74. pantā, jo šis gadījums ir raksturojams kā darbinieka darbības visas sabiedrības interesēs, proti, šajā gadījumā – valsts aizsardzības interesēs. Tāpat šie grozījumi paredz iespēju darba devējam savu finansiālo iespēju un brīvas izvēles, kā arī iekšējas pārliecības ietvaros darbiniekam, kurš neveic darbu sakarā ar zemessarga apmācību, izmaksāt atlīdzību.

Par militāro mācību saistošo raksturu attiecībā pret rezerves karavīra darba devēju.

Militārā dienesta likuma 66. panta pirmajā un trešajā daļā ir noteikts, ka rezerves karavīru var iesaukt uz militārajām mācībām – kārtējām vai pārbaudes, kuru maksimālie termiņi ir stingri noteikti šajā likumā.

 Saskaņā ar Militārā dienesta likuma 66. panta septītās daļas regulējumu un neatkarīgi no militāro mācību veida rezerves karavīram, kurš tiek iesaistīts militārajās mācībās, darba devējs uz šo mācību laiku piešķir atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas.

Ar Likumprojektā ietverto grozījumu Militārā dienesta likuma 66. panta septītajā daļā, tiks paredzēts, ka rezerves karavīra darba devējam ir jārēķinās ar  pienākumu atbrīvot darbinieku - rezerves karavīru no darba pienākumu veikšanas uz militāro mācību laiku, nosakot, ka šajā laika periodā darba devējam ir pienākums saglabāt šī darbinieka darba (amata) vietu.

Savukārt ar likumprojektu “Grozījumi Darba likumā” (22.02.2018. Valsts sekretāru sanāksmes protokols Nr.8 1.§ (VSS-171) tiek noteikts mehānisms kā tiesiski pareizi noformēt darbinieka – rezerves karavīra prombūtni, kamēr viņš atrodas militārajās mācībās.

Darba devējs, pēc tam, kad darbinieks ir uzrādījis pavēsti, ar kuru tiek iesaukts uz militārajām mācībām, pārliecinās, vai ir ievērots Militārā dienesta likumā noteiktais maksimālais militāro mācību un pavēstes uzrādīšanas termiņš  un:

1.  attaisno darbinieka prombūtni saskaņā ar Darba likuma 74. panta devīto daļu, izmaksājot atlīdzību;

vai

1.      noformē darbiniekam atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas.

Tāpat ar Likumprojektu tiek veikts tehniska rakstura grozījums, ar kuru tiek aizstāts iepriekš likumā lietotais jēdziens “invalīds” ar jēdzienu “persona ar invaliditāti”, atbilstoši Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijā par personu ar invaliditāti un Invaliditātes likumā noteiktajam, kā arī precizēts iestādes nosaukums, aizstājot nosaukumu "Jaunsardzes un informācijas centrs" ar nosaukumu "Jaunsardzes centrs".

Likumprojekta spēkā stāšanās paredzēta normatīvajos aktos noteiktajā vispārējā kārtībā, neparedzot konkrētu spēkā stāšanās datumu.

3.

Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un publiskas personas kapitālsabiedrības

Latvijas Darba devēju konfederācija, Valsts kontrole, Ekonomikas ministrija un Finanšu ministrija.

4.

Cita informācija

Nav

II. Tiesību akta projekta ietekme uz sabiedrību, tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu

1.

Sabiedrības mērķgrupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē vai varētu ietekmēt

Likumprojekts gan tiešā, gan netiešā veidā varētu skart to darba devēju intereses, pienākumus un finanses, kuri nodarbina rezerves karavīrus, kā arī pašus rezerves karavīrus. Uz Likumprojekta izstrādes brīdi Aizsardzības ministrijas rīcībā nav datu par rezerves karavīru darba devējiem. Saskaņā ar Aizsardzības ministrijas rīcībā esošo informāciju Likumprojekts varētu skart 7970 rezerves karavīrus (dati par 2017. gada decembri).

2.

Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību un administratīvo slogu

Likumprojekta ietekmi uz tautsaimniecību un administratīvo slogu šobrīd nav iespējams noteikt, jo nav zināms, cik darba devēju izmantos iespēju atlīdzināt darbiniekiem rezerves karavīra militārajās mācībās pavadīto laiku.

3.

Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Likumprojekts šo jomu neskar.

4.

Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Likumprojekts šo jomu neskar.

5.

Cita informācija

Nav

III. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

Likumprojekts šo jomu neskar.

IV. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1.

Saistītie tiesību aktu projekti

Likumprojekts ir izstrādāts un tiek virzīts apstiprināšanai kopā un secīgi pēc tam ar šādiem tiesību aktu projektiem:

1) Grozījumi Darba likumā (22.02.2018. Valsts sekretāru sanāksmes protokols Nr.8 1.§ (VSS-171));

2) Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā (22.02.2018. Valsts sekretāru sanāksmes protokols Nr.8 2.§ (VSS-172));

3) Grozījumi Ministru kabineta 2007. gada 20. novembra noteikumos Nr. 779 “Kārtība, kādā rezerves karavīrus un rezervistus reģistrē un uzskaita, rezerves karavīrus iesauc aktīvajā dienestā, kā arī pieprasa un izsniedz informāciju par rezerves karavīriem un rezervistiem” (22.02.2018. Valsts sekretāru sanāksmes protokols Nr.8 4.§ (VSS-174));

4) Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 14. septembra noteikumos Nr. 863 “Kārtība, kādā zemessargu iesaista Zemessardzes uzdevumu izpildē un apmācībā” (22.02.2018. Valsts sekretāru sanāksmes protokols Nr.8 5.§ (VSS-175)).

2.

Atbildīgā institūcija

Aizsardzības ministrija.

3.

Cita informācija

Nav.

V. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām

Likumprojekts šo jomu neskar.

VI. Sabiedrības līdzdalība un komunikācijas aktivitātes

1.

Plānotās sabiedrības līdzdalības un komunikācijas aktivitātes saistībā ar projektu

Par Likumprojektu tiks informēta sabiedrība, informāciju publicējot Aizsardzības ministrijas tīmekļa vietnē, adrese: www.mod.gov.lv.

Pēc Likumprojekta izsludināšanas Valsts sekretāru sanāksmē tas būs pieejams Ministru kabineta tīmekļa vietnē, adrese: www.mk.gov.lv.

2.

Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē

Likumprojekts 2018. gada 31. janvārī tika publicēts Aizsardzības ministrijas tīmekļvietnē, adrese: http://www.mod.gov.lv/Ministrija/Sab_lidzdaliba/Sa_Pa.aspx, sadaļā “Sabiedrības līdzdalība”, lūdzot sniegt priekšlikumus par likumprojektu līdz 2018. gada 14. februārim.

Tāpat, atsaucoties uz Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta septītās daļas regulējumu, atsauce uz likumprojektu 2018. gada 31. janvārī tika publicēta Ministru kabineta tīmekļvietnē, adrese: https://mk.gov.lv/content/ministru-kabineta-diskusiju-dokumenti.

3.

Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Sabiedrības līdzdalības procesa laikā netika saņemti iebildumi vai priekšlikumi par Likumprojektu.

4.

Cita informācija

Nav

VII. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām

1.

Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

NBS.

2.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru.

Jaunu institūciju izveide, esošu institūciju likvidācija vai reorganizācija, to ietekme uz institūcijas cilvēkresursiem

Likumprojekta izpildē netiks izveidotas jaunas institūcijas un netiks likvidētas vai reorganizētas esošās institūcijas. Likumprojekta izpilde tiks realizēta esošo pārvaldes funkciju ietvaros.

3.

Cita informācija

Nav