Tiesību akta projekta anotācijas kopsavilkums

Mērķis, risinājums un projekta spēkā stāšanās laiks

Ar likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā” (turpmāk – Likumprojekts) paredzēts papildināt un precizēt Latvijas Republikas Zemessardzes likuma 3., 6. un 34. pantā ietverto regulējumu, nosakot:

1) ka Zemessardzes uzdevums ir sniegt atbalstu Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijām;

2) ka darba devējs vienu reizi kalendārā gada ietvaros atbrīvo kolektīvajā zemessarga apmācībā iesaistīto darbinieku – zemessargu no darba pienākumu pildīšanas, saglabājot darba (amata) vietu, līdz piecām darba dienām, izmaksājot atlīdzību par šo periodu, atsaucoties uz Darba likuma 74.panta pirmās daļas 10. punkta regulējumu;

3) ka darba devējs pēc savas izvēles var izmaksāt atlīdzību (darba samaksu vai vidējo izpeļņu) darbiniekam, kurš, iepriekš par to paziņojot darba devējam, neveic darbu sakarā ar zemessarga apmācību (izņemot gadījumu, kad zemessargs tiek iesaistīts kolektīvajā zemessarga apmācībā).

Tāpat Likumprojektā ietverti tehniska rakstura grozījums, ar kuru tiek aizstāts iepriekš likumā lietots iestādes nosaukums, proti, iestādes nosaukums "Jaunsardzes un informācijas centrs" tiek aizstāts ar nosaukumu "Jaunsardzes centrs".

Likumprojekta mērķis ir Latvijas Republikas Zemessardzes likumā skaidri noteikt, ka darba devējs darbinieku, kurš darba dienās tiek iesaistīts kolektīvajā zemessargu apmācībā, atbrīvo no darba pienākumu veikšanas attaisnojoša iemesla dēļ, kas ir noteikts Darba likuma 74. pantā, jo šis gadījums ir raksturojams kā darbinieka darbības visas sabiedrības interesēs, proti, šajā gadījumā – valsts aizsardzības interesēs. Tāpat šie grozījumi darba devējam nosaka pienākumu izmaksāt atlīdzību darbiniekam, kurš tiek iesaistīts kolektīvajā zemessargu apmācībā reizi gadā līdz piecām darba dienām, saglabājot darba (amata) vietu uz minēto mācību laiku. Tāpat ar Likumprojektu tiek ieviests regulējums, kas paredz iespēju darba devējam savu finansiālo iespēju un brīvas izvēles, kā arī iekšējas pārliecības ietvaros darbiniekam, kurš neveic darbu sakarā ar zemessarga apmācību, izmaksāt atlīdzību.

Vienlaikus Likumprojektā ir ietverti tehniska rakstura grozījumi, ar kuriem tiek precizēts Rekrutēšanas un jaunsardzes centra nosaukums, kā arī aizstāts iepriekš likuma tekstā lietotais jēdziens “invalīds” ar jēdzienu “persona ar invaliditāti”.

Likumprojekta spēkā stāšanās paredzēta normatīvajos aktos noteiktajā vispārējā kārtībā, neparedzot konkrētu spēkā stāšanās datumu.

I. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.

Pamatojums

1.            Aizsardzības ministrijas iniciatīvas ietvaros Likumprojektā ietverts grozījums Latvijas Republikas Zemessardzes likuma 3. panta 9. punktā, lai veicinātu Informācijas tehnoloģiju drošības likuma 1. panta pirmajā daļā norādītā mērķa sasniegšanu, proti, uzlabotu informācijas tehnoloģiju drošību, kā arī grozījums 6. panta septītajā daļā, to papildinot ar noteikumu, ka kārtību, kādā zemessargu iesaista atbalsta sniegšanā Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijām, nosaka aizsardzības ministrs.

2.      Ministru kabineta 2017. gada 19. decembra protokollēmuma Nr. 63 63. § (TA-1511) “Informatīvais ziņojums “Par valdības rīcības plāna 2016. gadam 77. punkta “Izstrādāt priekšlikumus ekonomiskajiem stimuliem uzņēmējiem, lai motivētu viņu darbinieku regulāru piedalīšanos Zemessardzes mācībās” izpildes organizēšanu”” (turpmāk – Ministru kabineta 2017. gada 19. decembra protokollēmums) 2. punkts paredz Aizsardzības ministrijai līdz 2018. gada 1. martam sagatavot nepieciešamos grozījumus Militārā dienesta likumā, Latvijas Republikas Zemessardzes likumā, Darba likumā un Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, lai darba devējiem nodrošinātu iespēju piešķirt uz militāro mācību laiku apmaksātu mācību atvaļinājumu vai papildu atvaļinājumu rezerves karavīriem un zemessargiem. Ar nosacījumu, ka grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā īstenojami institūcijām piešķirto resursu ietvaros un tas nav pamats papildu finansējuma pieprasīšanai konkrēto pasākumu īstenošanai.

Ministru kabineta 2017. gada 19. decembra protokollēmuma 2. punkta izpildes procesā tika identificēta objektīva nepieciešamība aizstāt apmaksātu mācību atvaļinājumu vai papildu atvaļinājumu rezerves karavīriem un zemessargiem uz militāro mācību laiku ar vienu, daudz atbilstošāku tiesisku instrumentu - attaisnotu prombūtni Darba likuma 74. panta izpratnē, lai veicinātu tiesisko noteiktību un vienveidību līdzīgu situāciju noregulēšanai ar daudz atbilstošākām tiesiskām sekām, atbilstoši plānotajai politiskajai ievirzei šajā jomā.

2.

Pašreizējā situācija un problēmas, kuru risināšanai tiesību akta projekts izstrādāts, tiesiskā regulējuma mērķis un būtība

Latvijas Republikas Zemessardzes likuma 3. panta 9. punkta redakcija paredz, ka Zemessardze sniedz atbalstu Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijai (turpmāk – Drošības incidentu novēršanas institūcija) divos gadījumos, proti – informācijas tehnoloģiju drošības incidentu (turpmāk – drošības incidents) novēršanā un radušos seku pārvarēšanā. Šī brīža spēkā esošais regulējums neparedz Zemessardzei tiesības sniegt atbalstu Drošības incidentu novēršanas institūcijām to ikdienas darbā, lai preventīvi novērstu iespējamos drošības incidentus. Lai paplašinātu Zemessardzes kompetences  informācijas tehnoloģiju drošības jomā, tas ir, papildinātu jau esošās divas, nepieciešams paredzēt Zemessardzei tiesības sniegt šāda veida palīdzību. Ar jaunā regulējuma ieviešanu Zemessardzes kompetences informācijas tehnoloģiju drošības jomā tiktu paredzētas visos līmeņos, gan sadarbojoties ikdienas darbību ietvaros (preventīvie pasākumi), gan drošības incidentu novēršanā un radušos seku pārvarēšanā. Attīstot Zemessardzes un Drošības incidentu novēršanas institūciju savstarpējo sadarbību preventīvo pasākumu izpildē, uzlabotos arī darbību koordinācija drošības incidentu novēršanas un seku pārvarēšanas gadījumos. Jaunais regulējums paredz, ka kārtību, kādā Zemessardze sniedz atbalstu Drošības incidentu novēršanas institūcijai, nosaka aizsardzības ministrs – tas ļauj elastīgāk un detalizētāk, atbilstoši iespējamo situāciju nepieciešamajiem risinājumu modeļiem, pielāgot konkrēto zemessarga iesaistes veidu, kārtību un kontroli pār to. 

Aizsardzības ministrija jau ilgstoši un mērķtiecīgi strādā pie Nacionālo bruņoto spēku (turpmāk – NBS), tajā skaitā Zemessardzes, attīstības, kur Zemessardzes loma arvien tiek palielināta, attiecīgi uzlabojot un paaugstinot zemessargu un rezerves karavīru sagatavotības līmeni. Šis process tiek nodrošināts, aktīvāk iesaistot zemessargus un rezerves karavīrus militārajās mācībās. Lai paaugstinātu NBS kaujas spējas un nodrošinātu plānveida militāro apmācību norisi, nepieciešama visaptveroša un ilgtspējīga darba devēju un darba ņēmēju interešu līdzsvarošana, sākotnēji definējot un strukturizējot zemessargu un rezerves karavīru militāro mācību statusu un lomu darba devēja un darbinieka savstarpējās tiesiskajās attiecībās, nosakot šī brīža ekonomiskajā situācijā pusēm pieņemamu un akceptējamu risinājumu un izveidojot tiesisku platformu nākotnē iespējamajai darba devēju, pie kuriem strādā zemessargi un rezerves karavīri, motivēšanai, izmantojot gan finanšu, gan cita veida instrumentus. Tas pats ir attiecināms uz zemessargu un rezerves karavīru motivēšanu aktīvāk piedalīties militārajās mācībās.

 Ar 2014. gada 23. oktobra likumu “Grozījumi Darba likumā”, kas stājās spēkā 2015. gada 1. janvārī, tika precizēts to personu loks, kurām darba devējs obligāti piešķir atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas. Šis regulējums (Darba likuma 153. panta 1². un otrās daļas noteikumi) attiecināms arī uz zemessargiem, kuri pilda dienestu Latvijas Republikas Zemessardzē, paredzot, ka darba devējs piešķir atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas, ja par viņu iesaisti Zemessardzes uzdevumu izpildē vai apmācībā tiek informēts normatīvajos aktos noteiktā kārtībā. Atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas darba devējs piešķīra uz laiku, kāds bija norādīts Zemessardzes vienības komandiera, kura pakļautībā atradās konkrētais zemessargs, izdotajā izziņā norādītā perioda ietvaros. Tāpat ar šī regulējuma ieviešanu darba devējam bija saistošs pienākums uz atvaļinājuma laiku saglabāt darbinieka iepriekšējo darbu, bet ja tas nav iespējams, nodrošināt līdzvērtīgu darbu ar darbiniekam ne mazāk labvēlīgiem apstākļiem. Šāds regulējums ir spēkā arī šobrīd.

Atsaucoties uz Latvijas Republikas Zemessardzes likuma 6.panta regulējumu, ir secināms, ka dienests Zemessardzē ietver gan Zemessardzes uzdevumu pildīšanu, gan zemessarga apmācību. Zemessargu šajos procesos var iesaistīt līdz 30 dienām gadā (izņēmuma gadījumā – līdz 90 dienām) no pamatdarba vai mācībām brīvajā laikā, kā arī atsevišķos, ar likumu noteiktos gadījumos –atbrīvojot zemessargu no pamatdarba vai mācībām. Zemessarga iesaiste zemessargu apmācībā notiek gan darba dienās, gan brīvdienās, nosakot, ka zemessargu apmācību darba dienās var veikt līdz piecām darba dienām gadā, kas ir saistošas darba devējiem, jo šajā gadījumā saskaņā ar Darba likuma 153. panta 1². daļas noteikumiem un Latvijas Republikas Zemessardzes likuma 6. panta ceturtajā daļā noteikto, darbiniekam ir piešķirams  atvaļinājums bez darba samaksas saglabāšanas. Saskaņā ar šī brīža Latvijas Republikas Zemessardzes likuma 6. panta ceturtās daļas 1. punkta redakciju darba devējam ir pienākums atbrīvot darbinieku no darba pienākumu pildīšanas, neizmaksājot viņam darba samaksu, nedefinējot formu, kādā tas īstenojams.

Esošais regulējums paredz, ka zemessargs, iesaistoties zemessarga apmācībā līdz piecām darba dienām gadā, cieš finansiālus zaudējumus, jo nesaņem atalgojumu, tādēļ nereti ir gadījumi, kad zemessargi, lai novērstu šos zaudējumus, izmanto ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, apzināti samazinot savai atpūtai paredzēto laiku. Turklāt neoficiālās sarunās ar darba devējiem ir izskanējis viedoklis, ka atsevišķos gadījumos darba devēji būtu gatavi savu iespēju robežās izmaksāt šo atlīdzību saviem darbiniekiem.

Ar Ministru kabineta 2017. gada 19. decembra protokollēmumu pieņemtajā informatīvajā ziņojumā Aizsardzības ministrija norāda, ka Militārā dienesta likumā noteiktais dienu skaits rezerves karavīru militārajai apmācībai un Latvijas Republikas Zemessardzes likumā noteiktais dienu skaits zemessargu apmācībai ir pietiekams, lai nodrošinātu kvalitatīvu apmācību, tādēļ neviens no likumprojektiem, kas tiek izstrādāts, atsaucoties uz Ministru kabineta 2017. gada 19. decembra protokollēmuma 2. punktu,  neparedz palielināt apmācībai paredzēto darba dienu skaitu, bet mainīt tā attaisnojamības pamatu.

Darba likumā konceptuāli ir vērojams darba kavējumu attaisnojamības sadalījums atbilstoši interešu aizsardzības subjektam, proti, var izšķirt tos gadījumus, kad likums aizsargā darbiniekus kā subjektus dažādos sociāli apdrošinātos vai atsevišķi likumā atzītos gadījumos, kas saistāmi ar darbinieka vai tā ģimenes locekļu noteiktu statusu. Piemēram, darbinieks attaisnoti var neveikt savus darba pienākumus pārejošas darbnespējas laikā, grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma laikā, kā arī aprūpējot citas personas bērnu audžuģimenes vai aizbildņa statusā, diplomdarba izstrādāšanas un valsts pārbaudījumu kārtošanas laikā un citos gadījumos. Šie gadījumi ir konkrēti uzskaitīti likumā, un tiem ir piemēroti dažādi noteikumi, kā tiek noformēti šie darba pienākumu neveikšanas periodi, tajā skaitā, atlīdzības izmaksāšanas jautājumi.

Visi iepriekšminētie gadījumi ir saistīti ar darbinieka kā privātpersonas tiesību aizsardzību, savukārt Darba likuma 74. pantā uzskaitītie darba pienākumu neveikšanas attaisnojošie gadījumi gandrīz visi ir vērsti uz visas sabiedrības vai atsevišķu tās grupu interešu aizsardzību, piemēram, piedalīšanos nepārvaramas varas, nejauša notikuma vai citu ārkārtējo apstākļu izraisītu seku novēršanā, kuras apdraud vai var apdraudēt sabiedrisko drošību vai kārtību, ierašanos izziņas iestādē, prokuratūrā vai tiesā atbilstoši izsaukumam uz to, kā arī piedalīšanās asinsdonoru kustībā, nododot asinis vai asins komponentus. Uzskaitītie gadījumi ir vērsti uz visas sabiedrības interešu aizsardzību, kas tiek īstenota caur valstij piekrītošu funkciju realizēšanu, sabiedriskās drošības un kārtības nodrošināšanu, privātpersonu tiesību uz veselību un taisnīgu tiesu nodrošināšanu. Pēc mērķa arī zemessarga vai rezerves karavīra piedalīšanās apmācībā ir pielīdzināma uzskaitītajiem gadījumiem, tādēļ tiesiski pareizi būtu to atrunāt tiesību normā Darba likuma 74. pantā. 

  Ar Likumprojektu paredzēts precizēt un papildināt Latvijas Republikas Zemessardzes likuma 6. pantā  ietverto regulējumu, nosakot, ka darba devējs darbinieku, kurš darba dienās tiek iesaistīts zemessargu apmācībā, atbrīvo no darba pienākumu veikšanas attaisnojošu iemeslu dēļ, kas ir noteikti Darba likuma 74. pantā, jo šie gadījumi ir raksturojami kā darbinieka darbības visas sabiedrības interesēs, proti, šajā gadījumā – valsts aizsardzības interesēs.

Šie grozījumi darba devējam nosaka pienākumu izmaksāt atlīdzību (darba samaksu vai vidējo izpeļņu) darbiniekam, kurš tiek iesaistīts zemessargu kolektīvajā apmācībā reizi gadā līdz piecām darba dienām, saglabājot viņam darba (amata) vietu uz minēto mācību laiku. Tāpat Likumprojekts nosaka, ka darbiniekam izmaksātā atlīdzība (darba samaksa vai vidējā izpeļņa) darba devējam tiks kompensēta Ministru kabineta noteiktā apmērā un kārtībā. Šobrīd ir plānots, ka darba devējam tiks kompensēta darbiniekam izmaksātā atlīdzība līdz 50 euro par vienu kalendāro dienu. 

Tāpat ar Likumprojektu tiek ieviests regulējums, kas paredz iespēju darba devējam savu finansiālo iespēju un brīvas izvēles, kā arī iekšējas pārliecības ietvaros darbiniekam, kurš neveic darbu sakarā ar zemessarga apmācību (ārpus zemessargu kolektīvās apmācības vienu reizi kalendārā gada ietvaros, par ko darba devējam ir pienākums izmaksāt atlīdzību)  izmaksāt atlīdzību.

Skaidrojums par dienesta Zemessardzē saistošo raksturu attiecībā pret zemessarga darba devēju pēc Likumprojekta spēkā stāšanās.

Saskaņā ar Latvijas Republikas Zemessardzes likuma 6. panta pirmajā daļā noteikto, dienests Zemessardzē var tikt realizēts divos veidos: pildot Zemessardzes uzdevumus un piedaloties zemessargu apmācībā. Ar iekšējo normatīvo aktu regulējumu un rīkojumu dokumentiem zemessargu apmācības tiek strukturētas dažādos veidos un kategorijās, kas noteikts iekšējos normatīvajos aktos.

Tāpat kā iepriekš, Latvijas Republikas Zemessardzes likuma 6. pantā būs noteikts, ka zemessarga darba devējam, cita starpā, kalendārā gada ietvaros ir jārēķinās ar  pienākumu atbrīvot darbinieku no darba pienākumu veikšanas līdz piecām darba dienām zemessarga apmācībai un līdz piecām darba dienām Zemessardzes uzdevumu pildīšanai, nosakot, ka šajā laika periodā darba devējam ir pienākums saglabāt šī darbinieka darba (amata) vietu.

Savukārt ar likumprojektu “Grozījumi Darba likumā” (22.02.2018. Valsts sekretāru sanāksmes protokols Nr.8 1.§ (VSS-171) tiek noteikts mehānisms kā tiesiski pareizi noformēt darbinieka – zemessarga prombūtni, kamēr viņš atrodas zemessargu apmācībās.

Darba devējs, saņemot Zemessardzes vienības komandiera rakstveida paziņojumu par darbinieka – zemessarga iesaisti apmācībās darba dienās, pārliecinās, vai ir ievērots piecu darba dienu termiņš kalendārā gada ietvaros, kas noteikts Latvijas Republikas Zemessardzes likumā un:

1.      attaisno darbinieka prombūtni saskaņā ar Darba likuma 74. panta astoto daļu, izmaksājot atlīdzību;

vai

2.      noformē darbiniekam atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas (likumprojekta “Grozījumi Darba likumā” (22.02.2018. Valsts sekretāru sanāksmes protokols Nr.8 1.§ (VSS-171) redakcijā).

Šāds mehānisms ir piemērojams attiecībā uz visa veida zemessarga apmācībām līdz 2019. gada 31. decembrim.

Ar 2020. gada 1. janvāri spēkā stājas likumprojekta “Grozījumi Darba likumā” (22.02.2018. Valsts sekretāru sanāksmes protokols Nr.8 1.§ (VSS-171) grozījumi, kas nosaka, ka Darba devējs, saņemot Zemessardzes vienības komandiera rakstveida paziņojumu par darbinieka – zemessarga iesaisti zemessargu kolektīvā apmācībā, pārliecinās, vai ir ievērots zemessargu apmācībai paredzētais piecu darba dienu termiņš kalendārā gada ietvaros, kas noteikts Latvijas Republikas Zemessardzes likumā un plānotās zemessargu kolektīvās apmācības forma – piecas darba dienas pēc kārtas, un attaisno darbinieka prombūtni saskaņā ar Darba likuma 74. panta pirmās daļas 10. punktu un izmaksā atlīdzību.

Ar 2020. gada 1. janvāri ir plānots Latvijas Republikas Zemessardzes likuma 6. pantā zemessargu apmācībai paredzētās piecas darba dienas kalendārā gada ietvaros, kas ir saistošas zemessarga darba devējam, vairums gadījumos paredzēt zemessargu kolektīvo apmācību nodrošināšanai, tādējādi zemessargu darba devējiem ir jābūt gataviem, ka tā darbinieks – zemessargs vienu reizi kalendārā gada ietvaros var piedalīties zemessargu kolektīvā apmācībā piecas darba dienas pēc kārtas. Šajā gadījumā jāņem vērā, ka darba devējam ir saistošs atlīdzības izmaksas pienākums, kas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apjomā tiks kompensēts (skatīt likumprojekta “Grozījumi Darba likumā” (22.02.2018. Valsts sekretāru sanāksmes protokols Nr.8 1.§ (VSS-171) anotācijas pielikumā ietverto Ministru kabineta noteikumu projekta redakciju).

Tāpat ar Likumprojektu tiek veikts tehniska rakstura grozījums, ar kuru tiek aizstāts iepriekš likumā lietotais iestādes nosaukums, aizstājot nosaukumu "Jaunsardzes un informācijas centrs" ar nosaukumu "Jaunsardzes centrs". Jaunsardzes un informācijas centra nosaukuma maiņa ir pamatota ar 2018. gada 27. marta grozījumiem Ministru kabineta 2009. gada 15. decembra noteikumos Nr.1419 “Jaunsardzes un informācijas centra nolikums”. Ar šiem grozījumiem no Jaunsardzes un informācijas centra nolikuma tika svītroti uzdevumi, kas saistīti ar militārās informācijas apstrādi. Tādējādi turpmāk Jaunsardzes un informācijas centrs veiks tikai tās funkcijas, kas saistītas ar jaunsardzes darbību.

Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un publiskas personas kapitālsabiedrības

Aizsardzības ministrija, NBS, Militārās izlūkošanas un drošības dienests (turpmāk – MIDD), informācijas tehnoloģiju un drošības incidentu novēršanas institūcija (turpmāk – CERT.LV), Latvijas Darba devēju konfederācija, Valsts kontrole, Ekonomikas ministrija un Finanšu ministrija.

4.

Cita informācija

Nav

II. Tiesību akta projekta ietekme uz sabiedrību, tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu

1.

Sabiedrības mērķgrupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē vai varētu ietekmēt

Likumprojekta 1. un 2. panta 5.punkts ir attiecināms uz Zemessardzes Kiberaizsardzības vienības zemessargiem. Saskaņā ar Aizsardzības ministrijas rīcībā esošo informāciju – 79 Zemessardzes Kiberaizsardzības vienības zemessargiem.

Likumprojekts gan tiešā, gan netiešā veidā varētu skart to darba devēju intereses, pienākumus un finanses, kuri nodarbina zemessargus, kā arī pašus zemessargus. Uz Likumprojekta izstrādes brīdi Aizsardzības ministrijas rīcībā nav jaunāku datu par zemessargu darba devējiem, kādi tie ir norādīti ar Ministru kabineta 2017. gada 19. decembra protokollēmumu pieņemtajā informatīvajā ziņojumā “Par valdības rīcības plāna 2016. gadam 77. punkta “Izstrādāt priekšlikumus ekonomiskajiem stimuliem uzņēmējiem, lai motivētu viņu darbinieku regulāru piedalīšanos Zemessardzes mācībās” izpildes organizēšanu””. Saskaņā ar Aizsardzības ministrijas rīcībā esošo informāciju Likumprojekts varētu skart 8057 zemessargus (dati par 2017. gada decembri).

2.

Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību un administratīvo slogu

Likumprojekta ietekmi uz tautsaimniecību un administratīvo slogu šobrīd nav iespējams noteikt, jo nav zināms, cik darba devēju izmantos iespēju atlīdzināt darbiniekiem zemessarga apmācībā pavadīto laiku.

3.

Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Likumprojekts šo jomu neskar

4.

Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Likumprojekts šo jomu neskar

5.

Cita informācija

Nav

III. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

Likumprojekts šo jomu neskar

IV. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1.

Saistītie tiesību aktu projekti

Attiecībā uz Likumprojekta 1. panta regulējumu jau ir izdarīts grozījums Informācijas tehnoloģiju drošības likumā (2017. gada 15. jūnija likums, kas spēkā stājās 2017. gada 19. jūlijā, paredzot tiesības Drošības incidentu novēršanas institūcijai nodot Zemessardzei personu datus, lai tā varētu pilnvērtīgi iesaistīties drošības incidentu risināšanā).

Likumprojekts ir izstrādāts un tiek virzīts apstiprināšanai kopā un secīgi pēc tam ar šādiem tiesību aktu projektiem:

1) Grozījumi Darba likumā (22.02.2018. Valsts sekretāru sanāksmes protokols Nr.8 1.§ (VSS-171);

2) Grozījums Militārā dienesta likumā (22.02.2018. Valsts sekretāru sanāksmes protokols Nr.8 3.§ (VSS-173);

3) Grozījumi Ministru kabineta 2007. gada 20. novembra noteikumos Nr. 779 “Kārtība, kādā rezerves karavīrus un rezervistus reģistrē un uzskaita, rezerves karavīrus iesauc aktīvajā dienestā, kā arī pieprasa un izsniedz informāciju par rezerves karavīriem un rezervistiem” (22.02.2018. Valsts sekretāru sanāksmes protokols Nr.8 4.§ (VSS-174);

4) Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 14. septembra noteikumos Nr. 863 “Kārtība, kādā zemessargu iesaista Zemessardzes uzdevumu izpildē un apmācībā” (22.02.2018. Valsts sekretāru sanāksmes protokols Nr.8 5.§ (VSS-175).

Tāpat Likumprojekts paredz pilnvarojumu aizsardzības ministram izstrādāt noteikumus, nosakot kārtību, kādā zemessargu iesaista  atbalsta sniegšanā informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijām. Ar šiem noteikumiem tiks noregulēti tādi jautājumi, kā, piemēram, kārtība, kādā zemessargu iesaista šo atbalsta pasākumu sniegšanā, kārtība, kādā uzrauga un kontrolē, kā arī izvērtē tā sniegto atbalstu, nosakot atbildīgās amatpersonas lēmumu pieņemšanas procesā, nepieciešamo procesuālo dokumentu veidu un apjomu, lai šo procesu dokumentētu un citus jautājumus, kas attiecināmi uz regulējamo jautājumu. Tiesiskais pamatojums aizsardzības ministram izdot šāda veida normatīvo aktu ir noteikts Valsts pārvaldes iekārtas likuma 72. panta pirmās daļas 1. punktā. Likumdevējs deleģējot šīs tiesības aizsardzības ministram - izdot iekšējo normatīvo aktu - garantē ātrāku normatīvā regulējuma maiņas iespējamību, lai pielāgotu to reāli nepieciešamajai tiesiskajai un faktiskajai situācijai.

2.

Atbildīgā institūcija

Aizsardzības ministrija.

3.

Cita informācija

Nav.

V. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām

Likumprojekts šo jomu neskar

VI. Sabiedrības līdzdalība un komunikācijas aktivitātes

1.

Plānotās sabiedrības līdzdalības un komunikācijas aktivitātes saistībā ar projektu

Par Likumprojektu tiks informēta sabiedrība, informāciju publicējot Aizsardzības  ministrijas tīmekļa vietnē.

Pēc Likumprojekta izsludināšanas Valsts sekretāru sanāksmē tas būs pieejams Ministru kabineta tīmekļa vietnē.

2.

Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē

Likumprojekts 2018. gada 31. janvārī tika publicēts Aizsardzības ministrijas tīmekļvietnē, adrese: http://www.mod.gov.lv/Ministrija/Sab_lidzdaliba/Sa_Pa.aspx, sadaļā “Sabiedrības līdzdalība”, lūdzot sniegt priekšlikumus par likumprojektu līdz 2018. gada 14. februārim.

Tāpat, atsaucoties uz Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta septītās daļas regulējumu, atsauce uz likumprojektu 2018. gada 31. janvārī tika publicēta Ministru kabineta tīmekļvietnē, adrese: https://mk.gov.lv/content/ministru-kabineta-diskusiju-dokumenti.

3.

Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Sabiedrības līdzdalības procesa laikā netika saņemti iebildumi vai priekšlikumi par Likumprojektu.

4.

Cita informācija

Nav

VII. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām

1.

Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Aizsardzības ministrija, NBS, Latvijas Republikas Zemessardze, MIDD, CERT.LV.

2.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru.

Jaunu institūciju izveide, esošu institūciju likvidācija vai reorganizācija, to ietekme uz institūcijas cilvēkresursiem

Likumprojekta izpildē netiks izveidotas jaunas institūcijas un netiks likvidētas vai reorganizētas esošās institūcijas. Likumprojekta izpilde tiks realizēta esošo pārvaldes funkciju ietvaros, palielinot Nacionālo bruņoto spēku uzdevumus sadaļā par zemessargiem izmaksātās atlīdzības kompensēšanu to darba devējiem.

3.

Cita informācija

Nav