2018. gada 28. novembrī
Nr.____________________
Saeimas Prezidijam
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz iekļaut Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā 12. Saeimā neizskatīto likumprojektu “Grozījumi Reliģisko organizāciju likumā” (Nr.1351/Lp12), kuru, pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 39. pantu, komisija lūdz turpināt izskatīt 13. Saeimā.
Pielikumā: likumprojekts un tā anotācija.
Komisijas priekšsēdētājs A.Kaimiņš
Grozījumi Reliģisko organizāciju likumā
Izdarīt Reliģisko organizāciju likumā (Latvijas Vēstnesis, 1996, 112/113. nr.; 1997, 69/70. nr.; 1998, 60/61. nr.; 2000, 250/251. nr.; 2002, 138. nr.; 2008, 202. nr.; 2009, 178. nr.; 2014, 32. nr., 2018, 85. nr.) šādus grozījumus:
1. 5. pantā:
papildināt pantu ar 1.1 daļu šādā redakcijā:
"(11) Latvijā pastāv tradicionālās baznīcas, kas ir Latvijas Apvienotā Metodistu Baznīca, Latvijas Baptistu Draudžu Savienība, Latvijas evaņģēliski luteriskā Baznīca, Latvijas Pareizticīgā Baznīca, Latvijas Vecticībnieku Pomoras Baznīca, Rīgas ebreju reliģiskā draudze, Romas katoļu Baznīca Latvijā un Septītās Dienas Adventistu Latvijas draudžu savienība.";
izslēgt piektajā daļā vārdus "kā arī sniedz atzinumu tiesai lietās par nelikumīgi atsavināto īpašumu atgūšanu, ja īpašuma objektu ir pieprasījušas vairākas reliģiskās organizācijas."
2. Izslēgt 7. pantā otrās daļas otro teikumu un trešo daļu.
3. 8. pantā:
papildināt otro daļu pēc vārdiem "valsts iekārtu" ar vārdiem "valsts drošību" un pēc vārdiem "sabiedrības drošību" ar vārdiem "vai kārtību";
izslēgt ceturto, piekto un sesto daļu.
4. 9. pantā:
papildināt pirmās daļas 3. punktu pēc vārdiem "sapulces protokolu par draudzes nodibināšanu" ar vārdiem "paraksta sapulces vadītājs, protokolētājs un vismaz viens sapulces ievēlēts dibinātājs – protokola pareizības apliecinātājs" un pēc vārdiem "(personas vārds, uzvārds, personas kods)" ar vārdiem "un pilnvaroto personu (personas vārds, uzvārds, personas kods), kura tiesīga parakstīt pieteikumu par draudzes reģistrāciju un statūtus (satversmi, nolikumu)";
papildināt otrās daļas 3. punktu pēc vārdiem "(personas vārds, uzvārds, personas kods)" ar vārdiem "un pilnvaroto personu (personas vārds, uzvārds, personas kods), kura tiesīga parakstīt pieteikumu par draudzes reģistrāciju un statūtus (satversmi, nolikumu)";
izteikt trešās daļas 2. punktu šādā redakcijā:
"2) reliģiskās savienības (baznīcas) lēmumu par diecēzes izveidošanu, norādot informāciju par amatpersonu, kura ir tiesīga pārstāvēt diecēzi (personas vārds, uzvārds un personas kods) un pilnvaroto personu (personas vārds, uzvārds, personas kods), kura tiesīga parakstīt pieteikumu par diecēzes reģistrāciju un statūtus (satversmi, nolikumu)";
izslēgt trešās daļas 3. punktu;
izteikt ceturtās daļas 2. punktu šādā redakcijā:
"2) reliģiskās savienības (baznīcas) lēmumu par garīgā personāla mācību iestādes, klostera, misijas vai diakonijas iestādes izveidošanu, norādot informāciju par amatpersonu, kura ir tiesīga pārstāvēt reliģiskās organizācijas iestādi (personas vārds, uzvārds un personas kods) un pilnvaroto personu (personas vārds, uzvārds, personas kods), kura tiesīga parakstīt pieteikumu par iestādes reģistrāciju un statūtus (satversmi, nolikumu)";
izslēgt ceturtās daļas 3. punktu;
izslēgt piekto daļu;
izslēgt astotās daļas 2. punktā vārdus "(divos eksemplāros)";
izslēgt devītajā daļā vārdu "pārreģistrāciju".
5. Izslēgt 9.1 panta pirmās daļas 10. punktu.
6. 10. pantā:
izteikt pirmās daļas 4. punktu šādā redakcijā:
"4) reliģiskās organizācijas pārvaldes struktūra, vadības institūcijas un revīzijas institūcijas ievēlēšanas kārtība, to kompetence.";
aizstāt trešās daļas vārdus "pastāvošajām konfesijām" ar vārdiem "reģistrētajām reliģiskajām savienībām (baznīcām)".
7. Papildināt 14. pantu ar 2.1 daļu šādā redakcijā:
"(21) Reliģiskai organizācijai savā darbībā aizliegts vērsties pret Latvijas Republikas neatkarību, teritoriālo nedalāmību, izteikt vai izplatīt priekšlikumus par Latvijas valsts iekārtas vardarbīgu grozīšanu, aicināt nepildīt likumus, ja to nepildīšana apdraud valsts drošību, sabiedrisko drošību vai kārtību, sludināt vardarbību vai terorismu, klaju nacisma, fašisma vai komunisma ideoloģiju, propagandēt karu, veikt darbības, kas vērstas uz nacionālā, etniskā, rasu, reliģiskā naida vai nesaticības izraisīšanu, slavēt vai aicināt izdarīt noziedzīgus nodarījumus."
8. Aizstāt 15. panta otrās daļas vārdus "likumam "Par uzņēmējdarbību"" ar vārdu "Komerclikumam".
9. Papildināt likuma 16. panta pirmo daļu pēc vārdiem "var būt kustamā un nekustamā manta" ar vārdiem "kas iegūstama vispārīgā civiltiesiskā kārtībā."
10. Izslēgt 17. panta ceturto daļu.
11. 18. pantā:
izteikt otrās daļas 3. punktu šādā redakcijā:
"3) ja reliģiskā organizācija ar savu darbību (mācību) apdraud demokrātisko valsts iekārtu, valsts drošību, sabiedrisko drošību vai kārtību, kā arī citu personu veselību un tikumību;"
izslēgt ceturto daļu.
12. Papildināt likumu ar 18.1 pantu šādā redakcijā:
"18.1 pants. Reliģiskās organizācijas darbības izbeigšana, pamatojoties uz reģistra iestādes lēmumu
(1) Reliģiskās organizācijas darbību var izbeigt, pamatojoties uz Uzņēmuma reģistra lēmumu, ja:
1) reliģiskās organizācijas vadībai ilgāk par trīs mēnešiem nav pārstāvības tiesības, un reliģiskā organizācija triju mēnešu laikā pēc rakstveida brīdinājuma saņemšanas nav novērsusi norādīto trūkumu;
2) reliģiskā organizācija nav sasniedzama tās juridiskajā adresē un divu mēnešu laikā pēc rakstveida brīdinājuma saņemšanas nav novērsusi norādīto trūkumu;
3) reliģiskā organizācija nav izpildījusi šā likuma 14. panta septītajā daļā minēto un pēc atkārtota atgādinājuma nav iesniegusi pārskatu par reliģiskās organizācijas darbību.
(2) Uzņēmuma reģistra lēmums par reliģiskās organizācijas darbības izbeigšanu stājas spēkā viena mēneša laikā pēc tā paziņošanas sabiedrībai, ja lēmums nav likumā noteiktajā kārtībā apstrīdēts vai pārsūdzēts."
Likumprojekta "Grozījumi Reliģisko organizāciju likumā"
Anotācija
1. Kādēļ likums ir vajadzīgs?
Satversmes tiesa 2018. gada 26. aprīļa spriedumā Nr. 2017-18-01 nosprieda, ka Reliģisko organizāciju likuma (turpmāk – likums) 7. panta otrā daļa, ciktāl tā neparedz tiesības draudzēm, kuras pirmo reizi uzsāk darbību Latvijas Republikā un nepieder pie valstī jau reģistrētajām reliģiskajām savienībām (baznīcām), izveidot reliģisku savienību (baznīcu) pirms desmit gadus ilga pārreģistrācijas perioda beigām neatbilst Latvijas Republikas Satversmes 99. un 102. pantam. Satversmes tiesa arī nosprieda, ka likuma 7. panta trešā daļa, kas paredzēja, ka vienas konfesijas draudzes var izveidot valstī tikai vienu reliģisko savienību (baznīcu) neatbilst Latvijas Republikas Satversmes 99. un 102. pantam. Likuma 8. panta ceturtā daļa, kas paredzēja, ka to konfesiju un reliģiju draudzēm, kuras pirmo reizi uzsāk savu darbību Latvijas Republikā un kuras nepieder pie valstī jau reģistrētajām reliģiskajām savienībām (baznīcām), pirmo desmit gadu laikā ir jāpārreģistrējas Tieslietu ministrijā ik gadu, lai šī institūcija pārliecinātos par attiecīgo draudžu lojalitāti pret Latvijas valsti un to darbības atbilstību likumdošanas aktiem, ar tiesas spriedumu arī atzīta par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 99. un 102. pantam. Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 32. panta otrajā daļā noteikto, tiesību norma (akts), kuru Satversmes tiesa atzinusi par neatbilstošu augstāka juridiska spēka tiesību normai, uzskatāma par spēkā neesošu no Satversmes tiesas sprieduma publicēšanas dienas, ja Satversmes tiesa nav noteikusi citādi.
Spriedums publicēts oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" 2018. gada 27. aprīļa 85. nr. Tiesību aktu portālā Likumi.lv tās likuma normas, kas pilnībā atzītas par neatbilstošām, aizstātas ar atzīmi, ka norma atzīta par spēkā neesošu no 27.04.2018. ar Satversmes tiesas 26.04.2018. spriedumu. Savukārt daļēji neatbilstošajai likuma normai panta beigās pievienota piezīme, ka pants ir ar grozījumiem, kas izdarīti ar Satversmes tiesas 26.04.2018. spriedumu, kas stājas spēkā 27.04.2018. Otrā daļa, ciktāl tā neparedz tiesības draudzēm, kuras pirmo reizi uzsāk darbību Latvijas Republikā un nepieder pie valstī jau reģistrētajām reliģiskajām savienībām (baznīcām), izveidot reliģisku savienību (baznīcu) pirms desmit gadus ilga pārreģistrācijas perioda beigām, atzīta par spēkā neesošu no 27.04.2018. ar Satversmes tiesas 26.04.2018. spriedumu.
Neatbilstošais regulējums ir pārskatīts sistēmiski un atbilstoši pastāvošajai praksei nepieciešams veikt grozījumus likumā, lai izpildītu minēto Satversmes tiesas spriedumu. Vienlaikus līdz ar neatbilstošajām normām, likumā ir vairākas neaktuālas normas, kuras attiecīgi būtu izslēdzamas vai precizējamas.
Satversmes tiesas spriedums pēc būtības maina līdz šim pastāvējušo kārtību valsts un reliģisko organizāciju attiecībās, izbeidzot līdz šim likumā noteiktās atšķirības attiecībā uz draudžu reģistrāciju, juridiskās personas statusa iegūšanu un uz organizāciju tiesību un pilnvaru apjomu.
Tieslietu ministrijas ieskatā likumā būtu jāietver norma, kurā tiktu nosauktas Latvijas Republikā pārstāvētās tradicionālās reliģiskās savienības (baznīcas).
Vienlaikus Tieslietu ministrijas ieskatā Satversmes tiesas spriedums neskar līdz šim noteiktās un/vai nodibinātās reliģisko organizāciju tiesības. Tomēr, lai novērstu šaubas par līdz šim valsts noteikto kārtību attiecībā uz valsts un tradicionālo reliģisko savienību (baznīcu) attiecībām, būtu nostiprināms princips, ka tradicionālo konfesiju noteiktās reliģiskās savienības (baznīcas) ir izveidojušas ar valsti īpašas attiecības, balstoties uz speciālu likumu (starptautisku nolīgumu), kas atrunā šo baznīcu īpašo nozīmi Latvijas sabiedrības attiecību modeļa pastāvēšanā.
Vēsturiski valsts ir uzturējusi savstarpēji cienošas attiecības ar tradicionālajām reliģiskajām organizācijām, tādējādi radot ekumēnisku vidi. Šīs komunikācijas rezultātā ir izveidojušās stabilas attiecības starp valsti un tradicionālo reliģisko organizāciju pārstāvjiem. Apliecinājums šādai sadarbībai ir Ministru kabineta parakstītie līgumi starp valsti un atsevišķām (tradicionālām) reliģiskām organizācijām. Pēc Svētā Krēsla līguma parakstīšanas un ratificēšanas, kas uzskatāms par būtisku pagriezienu valsts un baznīcas attiecībās, sekoja likums par Latvijas Republikas un Svētā Krēsla līgumu (konkordāts), kura rezultātā Romas katoļu baznīca Latvijā ieguva publiskas juridiskas personas statusu. Vēlāk tika izstrādāti un Saeimā pieņemti vairāki likumi par reliģiskajām organizācijām, tai skaitā, Latvijas Baptistu Draudžu savienības likums, Latvijas Apvienotās Metodistu Baznīcas likums, Septītās Dienas adventistu Latvijas draudžu savienības likums, Rīgas ebreju reliģiskās draudzes likums, Latvijas Vecticībnieku Pomoras Baznīcas likums, Latvijas Pareizticīgās baznīcas likums un Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas likums.
Šobrīd pastāvošais regulējums (Civillikuma 51. pants) paredz, ja laulājamais pieder pie evaņģēlisko luterāņu, Romas katoļu, pareizticīgo, vecticībnieku, metodistu, baptistu, septītās dienas adventistu vai Mozus ticīgo (jūdaistu) konfesijas un vēlas salaulāties pie savas konfesijas garīdznieka, kuram ir attiecīgās konfesijas vadītāja atļauja, tad viņus laulā pēc attiecīgās konfesijas noteikumiem. Tieslietu ministrijas ieskatā norma, kas paredzētu tradicionālo reliģisko organizāciju uzskaitījumu, noregulētu iespējamās neskaidrības, ja vienas konfesijas ietvaros tiktu reģistrētas vairākas baznīcas, un rastos neskaidrības, kura reliģiskā savienība (baznīca) konkrētajā konfesijā ir tiesīga salaulāt. Ņemot vērā, ka arī Ministru kabineta 2011. gada 15. februāra noteikumos Nr. 134 "Noteikumi par kapelānu dienestu", kā vienas no kapelāna amata izvirzītājām ir minētas vairākas tradicionālās, tad to precīzs uzskaitījums Reliģisko organizāciju likuma 5. panta 1.1 daļā, būtu likumsakarīgs notikums.
Vienlaikus jānorāda, ka valsts (Ministru kabinets) ir izveidojusi īpašu modeli valsts un tradicionālo reliģisko savienību (baznīcu) dialoga uzturēšanai – Garīgo lietu padomi. Satversmes tiesa ir secinājusi, ka likuma 7. panta trešajā daļā noteiktajam pamattiesību ierobežojumam demokrātiskā tiesiskā valstī, kas pamatā apvieno patstāvīgi spriest spējīgus sabiedrības locekļus, nav leģitīma mērķa. Valsts nav tiesīga atteikt reliģiskās savienības (baznīcas) reģistrāciju reliģiskai kopienai, kas sevi identificē ar tādu konfesiju, kuras ietvaros valstī jau ir reģistrēta privāto tiesību juridiskā persona - reliģiskā savienība (baznīca). Ņemot vērā Civillikuma 51. pantu, Ministru kabineta 2011. gada 15. februāra noteikumu Nr. 134 "Noteikumi par kapelānu dienestu" 5. punktu, kā arī Ministru kabineta 2009. gada 10. novembra noteikumu Nr. 1307 "Garīgo lietu padomes nolikums" 4. punktu, ir nepieciešams definēt, kas ir tradicionālās reliģiskās organizācijas un to pārstāvji, lai būtu skaidrs turpmākais izpildvaras un tradicionālo reliģisko savienību (baznīcu) dialoga uzturēšanas modelis, ja vienas – tradicionālās - konfesijas ietvaros būs reģistrētas vairākas baznīcas.
Respektējot to, ka reliģiskās organizācijas apvieno būtisku sabiedrības daļu un tradicionālo reliģisko organizāciju kultūrmantojums ir būtiska Latvijas valsts sastāvdaļa, Tieslietu ministrija uzskata, ka nepieciešams likumā nostiprināt attiecību modeli, kas ir izveidojies vairāku gadu garumā.
Tāpat Satversmes tiesas sprieduma kontekstā būtu precizējams reliģisko organizāciju īpašuma tiesību noregulējums, paredzot vispārīgu regulējumu par reliģisko organizāciju tiesībām iegūt un izbeigt īpašuma tiesības uz nekustamu un kustamu lietu. Tieslietu ministrijas ieskatā īpašuma tiesību atjaunošanas process Latvijā ir noslēdzies, tajā skaitā attiecībā uz reliģiskajām organizācijām un to savienībām (baznīcām). Lai Satversmes tiesas spriedumā noteiktais, ka vienas konfesijas ietvaros valsts nav tiesīga ierobežot vairāku reliģisku savienību (baznīcu) dibināšanu, neradītu ietekmi uz esošo organizāciju tiesiski iegūtajām un nostiprinātajām īpašuma tiesībām, likumā būtu ietverams vispārīgs regulējums.
Vienlaikus būtu izvērtējams šobrīd likuma 16. pantā ietvertais regulējums attiecībā uz organizācijām, kuru garīgais centrs atrodas ārpus Latvijas. Proti, paredzot, ka īpašuma tiesības ir visām Latvijā reģistrētām reliģiskajām organizācijām, nav nekādas būtiskas nozīmes, kur atrodas reliģiskās organizācijas garīgais centrs.
Likuma 3. panta pirmajā daļā noteikts, ka reliģiskās organizācijas ir likumā noteiktajā kārtībā reģistrētās draudzes, reliģiskās savienības (baznīcas) un diecēzes, kuru darbības un darbības mērķu atbilstības normatīvajiem aktiem uzraudzību atbilstoši likuma 5. panta sestajai daļai un 8. panta otrajai daļai veic kompetentās valsts iestādes. Panti, kas paredz reliģiskās organizācijas publiskās darbības nepieļaujamību, šobrīd nav atbilstoši un harmonizēti ar citos normatīvajos aktos pieņemtajām izmaiņām organizāciju publiskās darbības jomā. Līdz ar to būtu jāpapildina likuma 14. pantu ar 2.1 daļu, norādot, kādi reliģiskas organizācijas publiskās darbības mērķi nav pieļaujami, kā arī atbilstoši precizēt likuma 8. panta otro daļu un 18. panta otrās daļas 3. punktu. Grozījumi paredz, ka reliģiska organizācija savā publiskajā darbībā nedrīkst vērsties pret Latvijas Republikas neatkarību, teritoriālo nedalāmību, izteikt vai izplatīt priekšlikumus par Latvijas valsts iekārtas vardarbīgu grozīšanu, aicināt nepildīt likumus, ja to nepildīšana apdraud valsts drošību, sabiedrisko drošību vai kārtību, sludināt vardarbību vai terorismu, klaju nacisma, fašisma vai komunisma ideoloģiju, propagandēt karu, veikt darbības, kas vērstas uz nacionālā, etniskā, rasu, reliģiskā naida vai nesaticības izraisīšanu, slavēt vai aicināt izdarīt noziedzīgus nodarījumus. Šāds papildinājums ir analogs ar grozījumiem Biedrību un nodibinājumu likumā, kas izdarīti ar 2017. gada 2. novembra likumu "Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā", kā arī likumā "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem" un Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā noteiktajiem aizliegtajiem publiskajiem pasākumiem.
Likuma 9. pants paredz, ka pieteikumu par draudzes reģistrāciju, pieteikumu reliģiskās savienības (baznīcas) reģistrācijai, diecēzes reģistrācijai un garīgā personāla mācību iestādes, klostera, misijas vai diakonijas iestādes reģistrācijai paraksta reliģiskās organizācijas pilnvarota persona. Vienlaikus likums nenosaka kādā veidā, tieši persona pilnvarojama. Būtu nepieciešams norādīt, ka pilnvarotā persona pieteikumu un statūtu (satversmes, nolikuma) parakstīšanai norādāma attiecīgajā dokumentā, kas pamato attiecīgā organizācijas vai iestādes izveidi. Tādēļ nepieciešams papildināt likuma 9. panta trešo un ceturto daļu, norādot to konkrēti.
Atbilstoši likuma 14. panta septītajai daļai, reliģiskās organizācijas katru gadu ne vēlāk kā 1. martā saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 18. augusta noteikumiem Nr. 930 "Kārtība, kādā reliģiskās organizācijas iesniedz pārskatu par savu darbību" iesniedz Tieslietu ministrijai pārskatu par savu darbību. Šobrīd esošais regulējums neparedz soda sankcijas par pārskata nesniegšanu, kā rezultātā vairākas reliģiskas organizācijas pārskatus sniedz tikai pēc atkārtotiem atgādinājumiem vai nesniedz vispār. Tieslietu ministrijas ieskatā, likums būtu papildināms ar normu (18.1pants), kas paredzētu Uzņēmumu reģistram tiesības vērsties tiesā ar lūgumu izbeigt reliģiskās organizācijas darbību, ja Uzņēmumu reģistrs ir saņēmis no Tieslietu ministrijas ziņas, ka reliģiskā organizācija nav sasniedzama juridiskajā adresē vai nav iesniegusi pārskatu par savu darbību. Līdzīga norma ir ietverta Komerclikuma 314. panta pirmās daļas 3. punktā, kas paredz, ka sabiedrības darbību var izbeigt, pamatojoties uz tiesas nolēmumu, ja sabiedrība neiesniedz komercreģistra iestādei likumā paredzētās ziņas vai dokumentus.
2. Kāda var būt likuma ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?
Satversmei atbilstošs tiesiskais regulējums.
3. Kāda var būt likuma ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?
Likumprojekts šo jomu neskar.
4. Kāda var būt likuma ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?
5. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts?
Likumprojekts šo jomu neskar.
6. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu?
Konsultācijas notikušas ar Tieslietu ministriju, Drošības policiju, Uzņēmumu reģistru un reliģisko organizāciju pārstāvjiem.
7. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?
Likuma izpilde tiks nodrošināta saskaņā ar likumā un normatīvajos aktos noteikto kārtību.
Jaunu institūciju izveide likuma izpildei nav nepieciešama.
Oriģinālais dokumenta saturs
Oriģinālais dokumenta saturs