Rīgā
2018.gada __________________
Nr. ________________________
SAEIMAS PREZIDIJAM
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39.pantā noteikto ierosina turpināt likumprojekta „Ieroču aprites likums” (12.Saeimas reģ.nr.1355/Lp12) izskatīšanu 13.Saeimā.
Komisija lūdz grozīt Saeimas šā gada 29.novembra sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu „Ieroču aprites likums” (12.Saeimas reģ.nr.1355/Lp12).
Pielikumā: likumprojekta „Ieroču aprites likums” (12.Saeimas reģ.nr.1355/Lp12) teksts un anotācija uz ___ lpp.
Cieņā
komisijas priekšsēdētājs
J.Jurašs
Veinalds
67087276
Ieroču aprites likums
I nodaļa
Vispārīgie noteikumi
1. pants. Likumā lietotie termini
Likumā ir lietoti šādi termini:
1) antīkais šaujamierocis – šaujamierocis, kas paredzēts vienīgi neunitārās munīcijas izšaušanai un ir izgatavots līdz 1899. gadam;
2) aprite – ieroču, munīcijas, speciālo līdzekļu un to sastāvdaļu izgatavošana (ražošana), remonts, iegādāšanās, realizēšana, kolekcionēšana, ievešana Latvijā vai izvešana no tās, tai skaitā ievešana no trešās valsts un izvešana uz trešo valsti vai pārvietošana caur Latvijas teritoriju no vienas trešās valsts uz citu trešo valsti, minēto priekšmetu mantošana, uzskaite, eksponēšana izstādēs vai demonstrēšana, izmantošana, pielietošana, to glabāšana, nēsāšana, pārvadāšana, pārsūtīšana, izņemšana un iznīcināšana;
3) atkārtotas darbības šaujamierocis – šaujamierocis, kurā pēc katra šāviena jaunu patronu no magazīnas vai cilindra ievada ar roku darbināms mehānisms;
4) realizēšana – ieroču, munīcijas, speciālo līdzekļu un to sastāvdaļu pārdošana, maiņa, dāvināšana, pārreģistrēšana vai citāda nodošana citai personai īpašumā vai valdījumā;
5) aukstais ierocis – priekšmets, kam piemīt ieroča pazīmes un kas paredzēts bojājumu nodarīšanai, izmantojot cilvēka muskuļu spēku vai speciālus mehānismus;
6) automātiskais šaujamierocis – šaujamierocis, kas pēc katra šāviena pats uzlādējas jaunam šāvienam un, ja vienreiz tiek iedarbināts tā palaišanas mehānisms, spēj izdarīt vairākus šāvienus;
7) dienesta šaujamierocis – valsts un pašvaldību institūcijām, kurām tiesības iegādāties, glabāt un savā darbībā izmantot šaujamieročus piešķirtas saskaņā ar likumu, piederošs šaujamierocis, kas paredzēts dienesta vai darba pienākumu pildīšanai;
8) elektrošoka ierīce – speciālais līdzeklis, kura augstsprieguma elektriskais lādiņš īslaicīgi paralizējoši iedarbojas uz cilvēka vai dzīvnieka organismu;
9) garstobra šaujamierocis – šaujamierocis, kura stobra garums pārsniedz 300 milimetrus vai kura kopējais garums pārsniedz 600 milimetrus;
10) gāzes baloniņš – speciālais līdzeklis, kas pildīts ar sašķidrinātu gāzi, kurai ir īslaicīga kairinoša vai paralizējoša iedarbība;
11) gāzes ierocis un signālierocis – ierīce ar patrontelpu, kas paredzēta vienīgi salūtpatronu, kairinošu vielu, citu aktīvu vielu vai pirotehniskas signālmunīcijas izšaušanai;
12) glabāšana – ieroču, munīcijas, speciālo līdzekļu un to sastāvdaļu turēšana atļautā vietā, ievērojot noteiktās drošības prasības;
13) gludstobra šaujamierocis – šaujamierocis, kuram ir gludas vismaz divas trešdaļas no stobra urbuma garuma, skaitot no patrontelpas;
14) iegādāšanās – ieroču, munīcijas, speciālo līdzekļu un to sastāvdaļu iegūšana īpašumā vai valdījumā;
15) ierocis – priekšmets vai mehānisms, kas speciāli radīts dzīvu vai nedzīvu mērķu iznīcināšanai vai bojāšanai;
16) ieroču brokeris – persona, kas ir saņēmusi licenci (bet nav ieroču komersants) un nodarbojas ar darījumu organizēšanu šaujamieroču, šaujamieroču būtisko sastāvdaļu, šaujamieroču munīcijas pirkšanai, pārdošanai vai piegādei, kā arī šaujamieroču, šaujamieroču būtisku sastāvdaļu, šaujamieroču munīcijas nodošanas organizēšanu Eiropas Savienības dalībvalstī no vienas Eiropas Savienības dalībvalsts uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti, no Eiropas Savienības dalībvalsts uz trešo valsti vai no trešās valsts uz Eiropas Savienības dalībvalsti;
17) ieroču komersants – persona, kas ir saņēmusi licenci komercdarbībai ar ieročiem, munīciju un speciālajiem līdzekļiem, kā arī šaujamieroču būtiskajām sastāvdaļām un šaujamieroču munīcijas sastāvdaļām;
18) ieroča pārvadāšana – nepielādēta un atsevišķi no munīcijas iesaiņota ieroča pārvadāšana, pārnēsāšana vai citāda pārvietošana sev līdzi tādā veidā, ka tā pielietošana nav iespējama;
19) ieroča remonts – ieroča defektu novēršana vai ieroča pielāgošana īpašnieka individuālajām vajadzībām;
20) ieroča dezaktivēšana – šaujamieroča padarīšana par nederīgu šāviena izdarīšanai tā, ka visas šaujamieroča būtiskās sastāvdaļas ir kļuvušas neatgriezeniski nelietojamas un nav noņemamas, aizvietojamas vai maināmas tā, ka tas ļautu šaujamieroci jebkādā veidā padarīt derīgu šaušanai, vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča padarīšana par nederīgu šāviena izdarīšanai;
21) īsstobra šaujamierocis – šaujamierocis, kura stobra garums nepārsniedz 300 milimetrus vai kura kopējais garums nepārsniedz 600 milimetrus;
22) izgatavošana – dažādu veidu ieroču, munīcijas, speciālo līdzekļu un to sastāvdaļu rūpnieciska, amatnieciska vai individuāla ražošana vai montāža;
23) kalibrs – šaujamieroča stobra iekšējais diametrs, šāviņa vai čaulas nosacītais izmērs;
24) klasifikācija – ieroču un munīcijas iedalījums kategorijās atbilstoši to tehniskajiem parametriem un lietojumam;
25) kolekcija – ieroču, šaujamieroču būtisko sastāvdaļu vai munīcijas krājums, kuram ir vēsturiska, kultūras, zinātniska, tehniska, izglītojoša, kriminālistiska vai citāda izziņas avota nozīme;
26) lāzertaga ierīce – priekšmets, kas pēc ārējā izskata atveido rūpnieciski ražotu šaujamieroci, vai dezaktivēts šaujamierocis, kas pielāgots šaušanai ar lāzera vai infrasarkano staru;
27) lielas enerģijas pneimatiskais ierocis – pneimatiskais ierocis, kura šāviņa sākumenerģija ir lielāka par 12 džouliem;
28) marķēšana – tādu īpašu atzīmju vai numuru iestrādāšana uz ieroča, tā būtiskajām sastāvdaļām un munīcijas, kas ļauj to atšķirt no citiem ieročiem, to sastāvdaļām un munīcijas;
29) mazas enerģijas pneimatiskais ierocis – pneimatiskais ierocis, kura šāviņa sākumenerģija nepārsniedz 12 džoulus;
30) militārais ierocis un speciālais līdzeklis – speciāli militārajām vajadzībām ražots ierocis un speciālais līdzeklis, kas iekļauts Eiropas Savienības Kopējā militāro preču sarakstā un paredzēts dzīvu vai nedzīvu mērķu iznīcināšanai vai bojāšanai, kā arī šā ieroča un speciālā līdzekļa munīcija, sastāvdaļas un palīgierīces;
31) munīcija – priekšmeti, kas konstruktīvi izgatavoti šāviena izdarīšanai un paredzēti dzīvu vai nedzīvu mērķu iznīcināšanai vai bojāšanai;
32) nēsāšana – pielietošanai gatava ieroča vai speciālā līdzekļa pārnēsāšana sev līdzi ārpus glabāšanas vietas;
33) pārsūtīšana – ieroču, munīcijas, speciālo līdzekļu un to sastāvdaļu pārvietošana pa pastu, ar bagāžu vai ar trešo personu starpniecību;
34) peintbola ierocis – ar gāzes spiediena spēku darbināms marķieris, kas izskatās kā šaujamierocis un šauj ar želatīna bumbām, kuras ir pildītas ar krāsvielu un trāpījuma vietā izšķīst, to iezīmējot;
35) patrona – šaujamieroča vai gāzes pistoles (revolvera) munīcija (ar šāviņu vai bez tā), kurā vienā veselumā apvienots propelents (šaujampulveris), aizdedzināšanas ierīce (kapsele) un čaula (var nebūt);
36) pneimatiskais ierocis – ierocis, no kura lodi, bultu vai citu šāviņu izšauj ar saspiestas gāzes palīdzību;
37) pusautomātiskais šaujamierocis – šaujamierocis, kas pēc katra šāviena pats uzlādējas jaunam šāvienam un, ja vienreiz tiek iedarbināts tā palaišanas mehānisms, spēj izdarīt tikai vienu šāvienu;
38) salūtierocis (akustiskais ierocis) – šaujamierocis, kas īpaši pārveidots tikai salūtpatronu izšaušanai, lai izmantotu, piemēram, teātra izrādēs, fotosesijās, filmu un televīzijas ierakstiem, vēsturisku notikumu uzvedumos un parādēs;
39) salūtpatrona – patrona, kurai nav šāviņa un kura paredzēta šaušanas imitācijai, salutēšanai vai signāla došanai;
40) speciālie līdzekļi – ķīmiskās vielas, priekšmeti vai mehānismi, kas paredzēti pašaizsardzībai vai sabiedriskās kārtības nodrošināšanai, bet nav ieroči;
41) straikbola ierocis – ar elektromotora, atsperes vai gāzes spiediena spēku darbināms priekšmets, kas izskatās kā šaujamierocis un paredzēts šaušanai ar plastmasas vai dzelzs bumbiņām;
42) šaujamierocis – jebkurš pārnēsājams ierocis ar stobru, kas propelenta (šaujampulvera) iedarbības rezultātā raida šāviņu, ir paredzēts vai var tikt pārveidots, lai raidītu šāviņu;
43) šaujamieroča būtiskā sastāvdaļa – sastāvdaļa, kas, būdama atsevišķs priekšmets, ir ietverta tā šaujamieroča kategorijā, kuram tā ir uzliekama vai uzlikta, – stobrs, tai skaitā kalibra maiņai paredzētie ieliekamie stobri un adapteri, rāmis, stobra kārba vai nolaidējmehānisma kārba, aizslēgs, patronu cilindrs, stobra apvalks, kas nostiprina stobru un pilda rāmja funkciju;
44) šaujamieroča maināmās būtiskās sastāvdaļas – šaujamieroča maināmais stobrs, šaujamieroča maināmais stobra un aizslēga komplekts (ja aizslēgs maināms pilnībā), kalibra maiņai paredzētais ieliekamais stobrs un adapters;
45) šaujamieroča kopija – oriģinālā šaujamieroča precīzs atdarinājums, kas nav derīgs lietošanai un kuram ir tikai izziņas avota vai dekoratīvas funkcijas;
46) šaujamieroča munīcija – patrona, ko izmanto šaujamierocī, un patronas sastāvdaļas;
47) šaujamieroča sastāvdaļa – jebkurš elements vai tā aizstājējs, kas ir speciāli konstruēts šaujamierocim un derīgs tā darbināšanai, kā arī ierīce, kas konstruēta vai pielāgota šaujamieroča šāviena skaņas klusināšanai vai liesmu slāpēšanai;
48) šāviņš – lode, renkulis, skrots, bulta vai citi priekšmeti vai vielas, kas paredzēti vai pielāgoti šaušanai no ieroča vai izšauti no ieroča;
49) traumatiskais šaujamierocis – šaujamierocis, kas konstruktīvi paredzēts tikai patronām ar samazinātu šaujampulvera vai cita propelenta daudzumu, kura šāviņš ir izgatavots no tāda materiāla, kas samazina iespēju nodarīt cilvēka vai dzīvnieka dzīvībai bīstamus miesas bojājumus;
50) viena šāviena šaujamierocis – šaujamierocis, kuram nav magazīnas vai cilindra un kurā munīciju (patronu) pirms katra šāviena ieliek ar roku;
51) vītņstobra šaujamierocis – šaujamierocis, kuram stobra urbumā visā tā garumā izveidotas spirālveida gropes, kas izraisa lodes rotāciju, izņemot šaujamieročus, kas paredzēti šaušanai ar gludstobra šaujamieroču munīciju un Latvijā klasificēti kā gludstobra šaujamieroči.
2. pants. Likuma mērķis
Šā likuma mērķis ir noteikt valsts un pašvaldību institūciju un privātpersonu tiesības un pienākumus attiecībā uz ieroču, munīcijas, speciālo līdzekļu un to sastāvdaļu apriti Latvijā, kā arī noteikt šo priekšmetu klasifikāciju, aizliegumus un ierobežojumus attiecībā uz šiem priekšmetiem, lai garantētu personu un sabiedrības drošību.
3. pants. Likuma darbības joma
(1) Likums attiecas uz ieročiem, to munīciju, speciālajiem līdzekļiem un to sastāvdaļām, izņemot:
1) antīkos šaujamieročus;
2) šaujamieroču kopijas;
3) lokus;
4) peintbola ieročus, kas pēc ārējā izskata neatveido rūpnieciski ražotos šaujamieročus, kuru šāviņa sākumenerģija nepārsniedz 0,5 džoulus;
5) rūpnieciski ražotus sertificētus ražošanas instrumentus, tehniskus instrumentus, dzīvnieku kaušanas instrumentus, kuros izmantoti šaujamieroču darbības principi vai konstrukcijas un kurus var izmantot tikai paredzētajiem mērķiem;
6) rūpnieciski ražotus priekšmetus (ierīces), kas ir paredzēti trauksmes radīšanai, signalizēšanai, dzīvības glābšanai, kuros izmantoti šaujamieroču darbības principi vai konstrukcijas un kurus var izmantot tikai paredzētajiem mērķiem;
7) straikbola ieročus, kas pēc ārējā izskata neatveido rūpnieciski ražotos šaujamieročus un kuru šāviņa sākumenerģija nepārsniedz 0,5 džoulus;
8) zemūdens medību ieročus, ja vien tos var izmantot tikai minētajiem nolūkiem.
(2) Par šaujamieroci uzskata arī priekšmetu, kas paredzēts vai var tikt pielāgots, lai šaujampulvera iedarbības rezultātā raidītu šāviņu, ja tas izskatās kā šaujamierocis vai ir maskēts kā cits priekšmets un tā konstrukcija vai materiāls, no kura tas izgatavots, ļauj to pārveidot šāviņa raidīšanai propelenta (šaujampulvera) iedarbības rezultātā, izņemot šā panta pirmajā daļā minētos priekšmetus.
(3) Likums attiecas uz munīciju un tās sastāvdaļām, izņemot:
1) loku un arbaletu bultas;
2) pirotehnisko signālmunīciju;
3) pneimatisko ieroču munīciju;
4) straikbola ieroču munīciju;
5) peintbola ieroču munīciju;
6) zemūdens ieroču munīciju.
II nodaļa
Ieroču un munīcijas klasifikācija
4. pants. Ieroču un munīcijas klasifikācija Latvijā
(1) Latvijā atļauta tikai tādu šaujamieroču un to munīcijas, gāzes un signālieroču aprite, kas ir klasificēti Valsts policijā.
(2) Valsts policija ieročus un munīciju klasificē, iedalot tos atbilstoši tehniskajiem parametriem un lietojumam.
(3) Viena veida, markas (sistēmas), modeļa un kalibra šaujamieroci un munīciju, kā arī gāzes un signālieroci var klasificēt vairākiem lietojuma veidiem.
(4) Ieroču un munīcijas klasifikācija nav attiecināma uz dienesta un militārajiem ieročiem.
(5) Kārtību, kādā Valsts policija klasificē šaujamieročus un to munīciju, nosaka Ministru kabinets.
5. pants. Ieroču un munīcijas klasifikācija atbilstoši to lietojumam
Valsts policija fizisko un juridisko personu A, B, C, D un E kategorijas ieročus un munīciju atbilstoši to lietojumam iedala šādi:
1) pašaizsardzības ieroči un to munīcija;
2) medību ieroči un to munīcija;
3) sporta ieroči un to munīcija;
4) kolekcijas ieroči;
5) kultūras jomai un vēstures notikumu atveidošanai paredzēti ieroči un to munīcija.
6. pants. Ieroču un munīcijas tehniskā klasifikācija
(1) A kategorijas šaujamieroči un munīcija, kas tiek iedalīta šādās apakšgrupās, ir:
1) granātšāvēji un granātmetēji;
2) automātiskie šaujamieroči;
3) šaujamieroči, kas maskēti kā citi priekšmeti;
4) aizdedzinošā (piešaudes) munīcija (šaujamieroču munīcija, kuras lode satur aizdedzinošo ķīmisko maisījumu, kas uzliesmo pēc kontakta ar mērķi), trasējošā munīcija (šaujamieroču munīcija, kuras lode satur pirotehnisko sastāvu, kura degšana padara redzamu lodes trajektoriju), bruņusitēja munīcija, kā arī lodes šādai munīcijai;
5) pistoļu un revolveru patronas ar ekspansīvajām lodēm (šaujamieroča lode, kas, iekļuvusi mērķī, sadalās vai izplešas) vai lodēm ar novirzītu smaguma centru, izņemot medību un sporta šaujamieroču munīciju;
6) automātiskie šaujamieroči, kas ir pārveidoti par pusautomātiskiem šaujamieročiem;
7) pusautomātiskie šaujamieroči, kuru munīcijai ir centrālā kapsele un kuri atbilst šādiem parametriem:
a) īsstobra šaujamieroči, ar kuriem var izšaut vairāk nekā 21 patronu bez pārlādēšanas, ja magazīna, kas pārsniedz 20 patronas, ir daļa no minētā šaujamieroča vai šaujamierocim ir pievienota noņemama magazīna, kas pārsniedz 20 patronas,
b) garstobra šaujamieroči, ar kuriem var izšaut vairāk nekā 11 patronas bez pārlādēšanas, ja magazīna, kas pārsniedz 10 patronas, ir daļa no minētā šaujamieroča vai šaujamierocim ir pievienota noņemama magazīna, kas pārsniedz 10 patronas;
8) pusautomātiskie garstobra šaujamieroči (šaujamieroči, kas sākotnēji bija paredzēti izmantošanai balstā pret plecu), kuru laidi salokot, sabīdot vai noņemot bez darbarīku izmantošanas, var saīsināt šaujamieroci, nezaudējot tā funkcionalitāti, līdz garumam, kas nepārsniedz 600 milimetrus;
9) jebkurš šīs kategorijas šaujamierocis, kas ir pārveidots par salūtieroci (akustisko ieroci) vai gāzes ieroci un signālieroci.
(2) B kategorijas šaujamieroči, kas tiek iedalīti šādās apakšgrupās, ir:
1) atkārtotas darbības īsstobra šaujamieroči;
2) viena šāviena īsstobra šaujamieroči, kuru munīcijai ir centrālā kapsele;
3) viena šāviena īsstobra šaujamieroči, kuru kopējais garums ir mazāks par 280 milimetriem un kuru munīcijai ir apmales kapsele;
4) pusautomātiskie garstobra šaujamieroči, kuru munīcijai ir apmales kapsele un kuru patrontelpas un magazīnas kopējā ietilpība var būt lielāka par trim patronām, kā arī pusautomātiskie garstobra šaujamieroči, kuru munīcijai ir centrālā kapsele un kuru patrontelpas un magazīnas kopējā ietilpība ir lielāka par trim patronām, bet mazāka par 12 patronām;
5) pusautomātiskie īsstobra šaujamieroči, kuri nav minēti šā panta pirmās daļas 7. punkta "a" apakšpunktā;
7) atkārtotas darbības un pusautomātiskie gludstobra šaujamieroči, kuru stobra garums nepārsniedz 600 milimetrus;
8) jebkurš šīs kategorijas šaujamierocis, kas ir pārveidots par salūtieroci (akustisko ieroci) vai gāzes ieroci un signālieroci;
9) pusautomātiskie šaujamieroči, kas nav militārie šaujamieroči, bet izskatās kā automātiskie šaujamieroči, un kuri nav iekļauti šā panta pirmās daļas 6., 7. vai 8. punktā.
(3) Pusautomātiskos, atkārtotas darbības vai viena šāviena īsstobra gāzes ieročus un signālieroču pistoles (revolverus), kurus var pārveidot šaušanai ar lodi vai daudzkomponentu šāviņu izsviešanai no stobra kanāla propelenta (šaujampulvera) iedarbības rezultātā, uzskata par B kategorijas šaujamieročiem un atkarībā no to darbības principa klasificē atbilstošā B kategorijas apakšgrupā.
(4) C kategorijas šaujamieroči un ieroči, kas tiek iedalīti šādās apakšgrupās, ir:
1) atkārtotas darbības garstobra šaujamieroči, izņemot šā panta otrās daļas 7. punktā minētos šaujamieročus;
2) viena šāviena garstobra–vītņstobra šaujamieroči;
3) pusautomātiskie garstobra šaujamieroči, izņemot šā panta pirmajā un otrajā daļā minētos šaujamieročus;
4) viena šāviena īsstobra šaujamieroči, kuru kopējais garums nav mazāks par 280 milimetriem un kuru munīcijai ir apmales kapsele;
5) jebkurš šīs kategorijas šaujamierocis, kas ir pārveidots par salūtieroci (akustisko ieroci) vai gāzes ieroci un signālieroci;
6) šaujamieroči, kas klasificēti A vai B kategorijā vai šajā kategorijā un dezaktivēti saskaņā ar Komisijas 2015. gada 15. decembra Īstenošanas regulu (ES) 2015/2403, ar ko izstrādā kopīgas pamatnostādnes par dezaktivēšanas standartiem un metodēm, lai nodrošinātu, ka dezaktivētie šaujamieroči tiek padarīti neatgriezeniski neizmantojami (turpmāk – regula 2015/2403);
7) viena šāviena garstobra–gludstobra šaujamieroči.
(5) D kategorijas ieroči ir lielas enerģijas pneimatiskie ieroči.
(6) E kategorijas ieroči ir gāzes ieroči un signālieroči, kurus nevar pārveidot šaušanai ar lodi vai daudzkomponentu šāviņu izsviešanai no stobra kanāla propelenta (šaujampulvera) iedarbības rezultātā.
(7) F kategorijas ieroči ir mazas enerģijas pneimatiskie ieroči, lāzertaga ierīces, peintbola ieroči un straikbola ieroči.
7. pants. Pašaizsardzībai paredzētie ieroči, munīcija un speciālie līdzekļi
(1) Pašaizsardzībai paredzēti šādi ieroči, munīcija un speciālie līdzekļi:
1) B kategorijas pusautomātiskie, atkārtotas darbības vai viena šāviena īsstobra šaujamieroči (pistoles un revolveri), kuru kalibrs nav lielāks par deviņiem milimetriem, un to rūpnieciski izgatavotā munīcija, izņemot minētās kategorijas traumatiskos šaujamieročus un to munīciju;
2) B un C kategorijas garstobra–gludstobra šaujamieroči un to rūpnieciski izgatavotā munīcija, kuras patronas čaulas garums nav lielāks par 76,2 milimetriem, izņemot minēto kategoriju traumatiskos šaujamieročus un to munīciju;
3) E kategorijas pusautomātiskie, atkārtotas darbības vai viena šāviena gāzes ieroči un signālieroču pistoles (revolveri), kas rūpnieciski ražotas gāzes ieroču munīcijas pielietošanai, kā arī tām paredzētās salūtpatronas;
4) gāzes baloniņi;
5) elektrošoka ierīces, izņemot elektrošoka pistoles vai ierīces ar vadiem un elektrodiem.
(2) Pašaizsardzībai klasificētajos E kategorijas gāzes ieročos un signālieroču pistolēs (revolveros) un gāzes baloniņos atļauts izmantot šādas kairinošas vielas (lakrimatorus):
1) omega-hloracetofenols (fenacilhlorīds) CN (CAS numurs 532-27-4);
2) O-hlorobenzilidenemalonitrils CS (CAS numurs 2698-41-1);
3) Oleoresin Capsicum, Capsaicin OC (piparu gāze) (CAS numurs 8023-77-6);
4) Capsaicin II PAVA (sintētiskā piparu gāze, Nonivamide) (CAS numurs 2444-46-4).
8. pants. Medībām paredzētie ieroči, munīcija un to sastāvdaļas
Medībām paredzēti šādi ieroči, ieroču sastāvdaļas, munīcija un to sastāvdaļas:
1) B un C kategorijas garstobra–gludstobra šaujamieroči un to munīcija;
2) B un C kategorijas garstobra–vītņstobra šaujamieroči un to munīcija;
3) D kategorijas lielas enerģijas pneimatiskie ieroči un to munīcija;
4) A kategorijas ekspansīvas lodes (šaujamieroča lode, kas, iekļuvusi mērķī, sadalās vai izplešas) vai lodes ar novirzītu smaguma centru;
5) medību šaujamieroču patronas, kuras komplektē no rūpnieciski ražotām sastāvdaļām vai pašizgatavotām skrotīm, renkuļiem un lodēm, kā arī šaujampulvera;
6) medību šaujamieroča maināmās būtiskās sastāvdaļas;
7) šāviena trokšņa slāpētāji (klusinātāji) medību garstobra šaujamieročiem un ar tiem aprīkoti medībām klasificēti garstobra šaujamieroči, izņemot šāviena trokšņa slāpētājus (klusinātājus) garstobra–vītņstobra šaujamieročiem ar kalibru līdz 5,6 milimetriem, kuriem tiek izmantota munīcija ar apmales kapselēm, kā arī tad, ja šāviena izdarīšanai tiek izmantota munīcija ar samazinātu šaujampulvera daudzumu.
9. pants. Sportam paredzētie ieroči, munīcija un to sastāvdaļas
Sportam paredzēti šādi ieroči, ieroču sastāvdaļas, munīcija un to sastāvdaļas:
1) A kategorijas automātiskie šaujamieroči, kas ir pārveidoti par pusautomātiskajiem šaujamieročiem, un to munīcija;
2) A kategorijas pusautomātiskie garstobra šaujamieroči, kuru munīcijai ir centrālā kapsele un ar kuriem var izšaut vairāk nekā 11 patronas bez pārlādēšanas;
3) A kategorijas īsstobra pusautomātiskie šaujamieroči, kuru munīcijai ir centrālā kapsele un ar kuriem var izšaut vairāk nekā 21 patronu bez pārlādēšanas;
4) B kategorijas un C kategorijas garstobra–gludstobra šaujamieroči un to munīcija;
5) B kategorijas un C kategorijas garstobra–vītņstobra šaujamieroči un to munīcija;
6) B kategorijas pusautomātiskie, atkārtotas darbības vai viena šāviena īsstobra šaujamieroči (pistoles un revolveri), kuru kalibrs nav lielāks par 11,43 milimetriem, un to munīcija, izņemot minētās kategorijas traumatiskos šaujamieročus un to munīciju;
7) D kategorijas lielas enerģijas pneimatiskie un F kategorijas mazas enerģijas pneimatiskie ieroči un to munīcija;
8) sporta šaujamieroča maināmās būtiskās sastāvdaļas;
9) A kategorijas ekspansīvas lodes (šaujamieroča lode, kas, iekļuvusi mērķī, sadalās vai izplešas) vai lodes ar novirzītu smaguma centru;
10) sporta šaujamieroču patronas, kuras komplektē no rūpnieciski ražotām sastāvdaļām vai pašizgatavotām skrotīm, renkuļiem un lodēm, kā arī šaujampulvera;
11) magazīnas, kas pārsniedz 10 patronas sportam klasificētiem A kategorijas garstobra šaujamieročiem, vai magazīnas, kas pārsniedz 20 patronas sportam klasificētiem A kategorijas īsstobra šaujamieročiem;
12) šāviena trokšņa slāpētāji (klusinātāji) sporta garstobra šaujamieročiem un ar tiem aprīkoti sportam klasificēti garstobra šaujamieroči, izņemot šāviena trokšņa slāpētājus (klusinātājus) garstobra–vītņstobra šaujamieročiem ar kalibru līdz 5,6 milimetriem, kuriem tiek izmantota munīcija ar apmales kapselēm, kā arī tad, ja šāviena izdarīšanai tiek izmantota munīcija ar samazinātu šaujampulvera daudzumu.
10. pants. Kolekcijai paredzētie ieroči un to būtiskās sastāvdaļas
Par kolekcijai paredzētiem ieročiem un to būtiskām sastāvdaļām uzskata kolekcijai klasificētus A, B, C un D kategorijas ieročus un kolekcijai klasificēto A, B un C kategorijas šaujamieroču būtiskās sastāvdaļas.
11. pants. Kultūras jomas un vēstures notikumu atveidošanai paredzētie ieroči un munīcija
Par kultūras jomai un vēstures notikumu atveidošanai paredzētiem ieročiem un to munīciju uzskata kultūras jomas un vēstures notikumu atveidošanai klasificētos A kategorijas automātiskos salūtieročus (akustiskos ieročus), B un C kategorijas salūtieročus (akustiskos ieročus) un tiem paredzētas salūtpatronas.
III nodaļa
Ieroču, munīcijas un to sastāvdaļu, kā arī speciālo līdzekļu aprites vispārīgie noteikumi
12. pants. Ieroču un munīcijas aprites vispārīgie aizliegumi
Latvijā ir aizliegta:
1) Latvijai saistošajos starptautiskajos līgumos aizliegto ieroču, munīcijas un speciālo līdzekļu aprite, izņemot to izņemšanu un iznīcināšanu;
2) neklasificētu ieroču un munīcijas aprite (izņemot dezaktivētos ieročus, pneimatiskos ieročus, straikbola ieročus, peintbola ieročus, lāzertaga ierīces un aukstos ieročus);
3) šaujamieroču un to būtisko sastāvdaļu un munīcijas, lielas enerģijas pneimatisko ieroču, gāzes ieroču un signālieroču aprite, kas nav marķēti saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto marķēšanas kārtību;
4) pašizgatavotu šaujamieroču, lielas enerģijas pneimatisko ieroču, gāzes ieroču un signālieroču pistoļu (revolveru) un pašizgatavotas munīcijas aprite (izņemot medību un sporta šaujamieroču patronu komplektēšanu no rūpnieciski ražotām sastāvdaļām vai pašizgatavotām skrotīm, renkuļiem un lodēm);
5) šaujamieroču pārveidošana, kuras rezultātā tiek mainīta šaujamieroču kategorija vai šaujamieroču kategorijas apakšgrupa (izņemot šaujamieroču pārveidošanu par salūtieročiem (akustiskajiem ieročiem) un šaujamieroču dezaktivēšanu);
6) tādu ieroču pārveidošana slēptai nēsāšanai, kas rūpnieciski nav paredzēti nēsāšanai (ieroči ar apzāģētiem vai pārurbtiem stobriem, apzāģētām laidēm, nomontētām laidēm);
7) šaujamieroču pārveidošana šaušanai ar gāzes ieroču un signālieroču vai traumatisko šaujamieroču munīciju;
8) salūtieroču (akustisko ieroču) pārveidošana šaušanai ar lodi vai daudzkomponentu šāviņu izsviešanai no stobra kanāla propelenta (šaujampulvera) iedarbības rezultātā;
9) šaujamieroču kopiju pārveidošana šaušanai ar lodi vai daudzkomponentu šāviņu izsviešanai no stobra kanāla propelenta (šaujampulvera) iedarbības rezultātā;
10) gāzes ieroču un signālieroču pārveidošana (tai skaitā konstruktīvi paredzētu stobra ierobežotāju izskrūvēšana) vai citāda pārveidošana šaušanai ar lodi vai daudzkomponentu šāviņu izsviešanai no stobra kanāla propelenta (šaujampulvera) iedarbības rezultātā;
11) pneimatisko ieroču pārveidošana šaušanai ar šaujamieroču munīciju;
12) dezaktivēto šaujamieroču reaktivēšana šaušanai ar šaujamieroču munīciju vai citāda pārveidošana šaušanai ar lodi vai daudzkomponentu šāviņu izsviešanai no stobra kanāla propelenta (šaujampulvera) iedarbības rezultātā;
13) regulas 2015/2403 prasībām neatbilstošu dezaktivēto šaujamieroču aprite, kā arī līdz 2016. gada 8. aprīlim dezaktivēto šaujamieroču aprite bez Valsts policijas izziņas, kas apliecina šaujamieroča dezaktivēšanu;
14) dezaktivētu lielas enerģijas pneimatisko ieroču aprite bez Valsts policijas izziņas vai apliecinājuma.
13. pants. Aizliegumi fiziskajām un juridiskajām personām
(1) Fiziskajām personām ir aizliegts:
1) iegādāties, glabāt, nēsāt, realizēt, izmantot un pielietot salūtieročus (akustiskos ieročus);
2) iegādāties, glabāt, nēsāt, realizēt un pielietot elektrošoka ierīces ar izšaujamiem vadiem un elektrodiem;
3) iegādāties, glabāt un realizēt munīciju, kuras šāviņš pildīts ar medikamentiem, kas paredzēti dzīvnieku īslaicīgai iemidzināšanai, paralizēšanai vai nogalināšanai, un šādai munīcijai īpaši paredzētus ieročus;
4) nēsāt tādus aukstos ieročus, kas īpaši paredzēti miesas bojājumu nodarīšanai, izņemot medniekiem, zvejniekiem un makšķerniekiem paredzētos aukstos ieročus – medībās, zvejā un makšķerēšanā –, sportistiem attiecīgajam sporta veidam paredzētos aukstos ieročus – sacensībās vai treniņos –, un aukstos ieročus, ko izmanto kultūras pasākumu dalībnieki izrādēs, parādēs un citos oficiālos kultūras pasākumos;
5) iegādāties, nēsāt, pārvadāt, izmantot un pielietot šaujamieročus, gāzes ieročus un signālieročus, pneimatiskos ieročus, straikbola ieročus, peintbola ieročus, lāzertaga ierīces, dezaktivētos ieročus alkohola ietekmē, ja izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 0,5 promiles, kā arī narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē;
6) iegādāties un pārvadāt šaujamieroču maināmās būtiskās sastāvdaļas alkohola ietekmē, ja izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 0,5 promiles, kā arī narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē;
7) ar šaujamieročiem, gāzes ieročiem un signālieročiem, pneimatiskajiem ieročiem, straikbola ieročiem, peintbola ieročiem, lāzertaga ierīcēm, dezaktivētajiem ieročiem, aukstajiem ieročiem, munīciju un speciālajiem līdzekļiem apmeklēt sabiedrībai pieejamus kultūras, svētku, piemiņas, izklaides, sporta vai atpūtas pasākumus publiskā vietā, kā arī demonstrēt publiskā vietā, izņemot gadījumu, kad to atļāvis pasākuma organizators;
8) nēsāt atklātā veidā ieročus un to munīciju, dezaktivētos ieročus un speciālos līdzekļus;
9) iegādāties, glabāt, nēsāt, realizēt, izmantot un pielietot pašaizsardzībai šāviena trokšņa slāpētājus (klusinātājus), kā arī ar tiem aprīkot pašaizsardzības šaujamieročus.
(2) Fiziskajām un juridiskajām personām ir aizliegts:
1) izgatavot, iegādāties, glabāt, nēsāt, realizēt, izmantot un pielietot koncentrētas virzītas enerģijas ieročus (lāzeru, elementārdaļiņu vai lieljaudas radiofrekvenču staru sistēmas, kas spēj iznīcināt vai paralizēt mērķi);
2) izgatavot, iegādāties, glabāt, nēsāt, realizēt, izmantot un pielietot traumatiskos šaujamieročus un to munīciju;
3) izgatavot, iegādāties, glabāt, nēsāt, realizēt, izmantot un pielietot automātiskas darbības gāzes ieročus un signālieročus;
4) izgatavot, iegādāties, glabāt, nēsāt, realizēt, izmantot un pielietot munīciju, kas pildīta ar nervus paralizējošām gāzēm, vai tādu gāzes ieroču un signālieroču munīciju, kas satur lodi vai daudzkomponentu šāviņu izsviešanai no stobra kanāla propelenta (šaujampulvera) iedarbības rezultātā un var nodarīt miesas bojājumus vai izraisīt cilvēka nāvi;
5) izgatavot, iegādāties, glabāt, nēsāt, realizēt, izmantot un pielietot gāzes granātas, munīciju, kas pildīta ar kairinošas vai paralizējošas iedarbības vielām, un psiholoģiskas iedarbības gaismas un skaņu ierīces, kas var apdraudēt cilvēka veselību vai izraisīt cilvēka nāvi;
6) izgatavot, iegādāties, glabāt, nēsāt, realizēt, izmantot un pielietot liesmu slāpētājus, kā arī ar tiem aprīkotus šaujamieročus.
IV nodaļa
Ieroču atļaujas
14. pants. Fiziskās personas, kurām ir tiesības saņemt ieroča atļauju, iegādāties, glabāt, nēsāt un pārvadāt ieročus un speciālos līdzekļus
(1) Fiziskajai personai, kas sasniegusi 16 gadu vecumu, ir tiesības iegādāties, pārvadāt, glabāt un nēsāt pašaizsardzībai paredzētus gāzes baloniņus un pielietot tos pašaizsardzībai.
(2) Fiziskajai personai, kas sasniegusi 18 gadu vecumu, ir tiesības:
1) iegādāties, pārvadāt, glabāt un nēsāt pašaizsardzībai klasificētus E kategorijas gāzes ieročus un signālieroču pistoles (revolverus) un minētos ieročus un to munīciju pielietot pašaizsardzībai;
2) iegādāties, glabāt, pārvadāt un izmantot F kategorijas ieročus. F kategorijas mazas enerģijas pneimatiskos ieročus var izmantot treniņos un sporta sacensībās, bet pārējos F kategorijas ieročus var izmantot simulācijas spēlēs atbilstoši šā likuma nosacījumiem;
3) iegādāties, glabāt, pārvadāt un pārsūtīt aukstos ieročus un izmantot šos ieročus treniņos un sporta sacensībās;
4) iegādāties, glabāt un nēsāt pašaizsardzībai elektrošoka ierīces un pielietot tās pašaizsardzībai;
5) iegādāties, glabāt, nēsāt un pārvadāt dezaktivētos šaujamieročus, kas atbilst regulas 2015/2403 prasībām, pēc Valsts policijas izziņas saņemšanas glabāt, nēsāt un pārvadāt dezaktivētos šaujamieročus, kā arī pēc Valsts policijas izziņas vai apliecinājuma saņemšanas iegādāties, glabāt un pārvadāt dezaktivētos lielas enerģijas ieročus.
(3) Latvijas pilsonim, Latvijas nepilsonim, Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonim un Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonim, kā arī pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā saņēmušai personai, kurai ir Valsts meža dienesta izsniegta mednieka apliecība, vai arī Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts pilsonim, kuram ir tiesības uzturēties Latvijas Republikā un kuram ir Valsts meža dienesta izsniegta atļauja medīt Latvijas teritorijā, ja sasniegts 18 gadu vecums un uz viņu neattiecas šajā likumā minētie aizliegumi, ir tiesības ar Valsts policijas atļauju:
1) iegādāties, glabāt, pārvadāt un pārsūtīt medībām klasificētus B un C kategorijas garstobra–gludstobra šaujamieročus un to munīciju un izmantot šos šaujamieročus medībās, treniņšaušanā, šaušanas sacensībās, kā arī lauksaimniecības dzīvnieku nogalināšanai normatīvajos aktos par kaušanai paredzēto lauksaimniecības dzīvnieku aizsardzību noteiktajā kārtībā;
2) iegādāties, glabāt, pārvadāt un pārsūtīt medībām klasificētus D kategorijas lielas enerģijas pneimatiskos ieročus un izmantot šos ieročus medībās, treniņšaušanā, šaušanas sacensībās;
3) iegādāties, glabāt, pārvadāt, pārsūtīt un izmantot šaujamieroča maināmās būtiskās sastāvdaļas.
(4) Latvijas pilsonim, Latvijas nepilsonim, Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonim un Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonim, kā arī pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā saņēmušai personai, kas sasniegusi 18 gadu vecumu, vismaz trīs gadus ir reģistrētas sporta organizācijas biedrs un kurai ir vismaz otrā sporta klase ar šaušanu saistītā sporta veidā, ja uz šo personu neattiecas šajā likumā minētie aizliegumi, ir tiesības ar Valsts policijas atļauju:
1) iegādāties, glabāt, pārvadāt un pārsūtīt izmantošanai sportā klasificētus B un C kategorijas garstobra–gludstobra šaujamieročus un to munīciju un izmantot šos šaujamieročus treniņšaušanā un šaušanas sporta sacensībās;
2) iegādāties, glabāt, pārvadāt un pārsūtīt izmantošanai sportā klasificētus B un C kategorijas garstobra–vītņstobra sporta šaujamieročus un to munīciju un izmantot šos šaujamieročus treniņšaušanā un šaušanas sporta sacensībās;
3) iegādāties, glabāt, pārvadāt un pārsūtīt izmantošanai sportā klasificētus B kategorijas īsstobra šaujamieročus, kuru kalibrs nav lielāks par 5,6 milimetriem, un to munīciju un izmantot šos šaujamieročus treniņšaušanā un šaušanas sporta sacensībās;
4) iegādāties, glabāt, pārvadāt un pārsūtīt izmantošanai sportā klasificētus D kategorijas lielas enerģijas pneimatiskos ieročus un izmantot šos ieročus treniņšaušanā un šaušanas sporta sacensībās;
5) iegādāties, glabāt, pārvadāt, pārsūtīt un izmantot sporta šaujamieroča maināmās būtiskās sastāvdaļas.
(5) Latvijas pilsonim, Latvijas nepilsonim, Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonim un Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonim, kā arī pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā saņēmušai personai, kura sasniegusi 18 gadu vecumu, ja uz šo personu neattiecas šajā likumā minētie aizliegumi, ir tiesības ar Valsts policijas atļauju iegādāties, glabāt, pārvadāt un pārsūtīt pašaizsardzībai klasificētus B un C kategorijas garstobra–gludstobra šaujamieročus un to munīciju un izmantot to pašaizsardzībai, treniņšaušanā un šaušanas sacensībās.
(6) Latvijas pilsonim, Latvijas nepilsonim, Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonim un Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonim, kā arī pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā saņēmušai personai, kurai ir Valsts meža dienesta izsniegta mednieka apliecība, vai arī Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts pilsonim, kas saņēmis pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā un kuram ir Valsts meža dienesta izsniegta atļauja medīt Latvijas teritorijā, ja sasniegts 21 gada vecums un uz šo personu neattiecās šajā likumā minētie aizliegumi, ir tiesības ar Valsts policijas atļauju:
1) iegādāties, glabāt, pārvadāt un pārsūtīt medībām klasificētus B un C kategorijas garstobra–vītņstobra šaujamieročus un to munīciju, izmantot šos ieročus medībās, treniņšaušanā, šaušanas sacensībās, kā arī lauksaimniecības dzīvnieku nogalināšanai normatīvajos aktos par kaušanai paredzēto lauksaimniecības dzīvnieku aizsardzību noteiktajā kārtībā;
2) iegādāties, glabāt, pārvadāt, pārsūtīt un izmantot medību šaujamieroča maināmās būtiskās sastāvdaļas.
(7) Latvijas pilsonim, pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā saņēmušam Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonim un Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonim, kas sasniedzis 21 gada vecumu, ja uz viņu neattiecas šajā likumā minētie aizliegumi, ir tiesības ar Valsts policijas atļauju iegādāties, glabāt, pārvadāt, nēsāt, pārsūtīt pašaizsardzībai klasificētus B kategorijas pusautomātiskos, atkārtotas darbības un viena šāviena īsstobra šaujamieročus, kuru kalibrs nav lielāks par deviņiem milimetriem, un to munīciju un izmantot šos ieročus treniņšaušanā un šaušanas sacensībās, kā arī pielietot pašaizsardzībai.
(8) Latvijas pilsonim, pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā saņēmušam Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonim un Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonim, kas sasniedzis 21 gada vecumu, vismaz trīs gadus ir reģistrētas sporta organizācijas biedrs un kuram ir vismaz otrā sporta klase ar šaušanu saistītā sporta veidā, ja uz viņu neattiecas šajā likumā minētie aizliegumi, ir tiesības ar Valsts policijas atļauju:
1) iegādāties, glabāt, pārvadāt un pārsūtīt sportam klasificētus A kategorijas garstobra–vītņstobra sporta šaujamieročus un to munīciju, kā arī tiem paredzētas šaujamieroču magazīnas, kas pārsniedz 10 patronu ietilpību, un izmantot šos ieročus atbilstoši to lietojuma veidam treniņšaušanā un šaušanas sporta sacensībās;
2) iegādāties, glabāt, pārvadāt un pārsūtīt izmantošanai sportā klasificētus A kategorijas īsstobra šaujamieročus, kuru kalibrs nav lielāks par 11,43 milimetriem, un to munīciju, kā arī tiem paredzētas šaujamieroču magazīnas, kas pārsniedz 20 patronu ietilpību, un izmantot šos ieročus treniņšaušanā un šaušanas sporta sacensībās;
3) iegādāties, glabāt, pārvadāt, pārsūtīt un izmantot sporta šaujamieroča maināmās būtiskās sastāvdaļas;
(9) Fiziskajai personai ir tiesības iegādāties vai glabāt ne vairāk kā 10 šaujamieročus un lielas enerģijas pneimatiskos ieročus, neskaitot šaujamieroču maināmās būtiskās sastāvdaļas.
15. pants. Juridiskās personas, kurām ir tiesības saņemt ieroča atļauju, iegādāties, glabāt, nēsāt un pārvadāt ieročus, to sastāvdaļas un tiem paredzēto munīciju
(1) Apsardzes komersantiem un iekšējās drošības dienestiem apsardzes darbības veikšanai, ja to dalībnieki, komercsabiedrības pārvaldes (pārstāvības) amatpersonas, kā arī darbinieki, kuriem saskaņā ar darba pienākumiem pieejami ieroči un munīcija, atbilst šā likuma 14. panta septītās daļas nosacījumiem un uz viņiem neattiecas šā likuma 23. pantā minētie aizliegumi, ir tiesības ar Valsts policijas atļauju:
1) iegādāties, glabāt, pārvadāt un pārsūtīt, kā arī izsniegt nēsāšanai darba vajadzībām pašaizsardzībai klasificētus B kategorijas pusautomātiskos, atkārtotas darbības un viena šāviena īsstobra šaujamieročus un to munīciju, kā arī izmantot un pielietot minētos šaujamieročus apsardzes darbības tiesiskajā regulējumā noteiktajā kārtībā;
2) iegādāties, glabāt, pārvadāt un pārsūtīt, kā arī izsniegt nēsāšanai darba vajadzībām pašaizsardzībai klasificētus B un C kategorijas garstobra–gludstobra šaujamieročus un to munīciju, kā arī izmantot un pielietot minētos šaujamieročus apsardzes darbības tiesiskajā regulējumā noteiktajā kārtībā.
(2) Latvijā atzītām sporta federācijām, kas nodarbojas ar sporta veidiem, kuri saistīti ar šaušanu (turpmāk – sporta federācijas), un to kolektīvajiem biedriem, ja to vadītāji un darbinieki, kuriem saskaņā ar darba pienākumiem pieejami ieroči un munīcija, atbilst šā likuma 14. panta septītās daļas nosacījumiem un uz viņiem neattiecas šā likuma 23. pantā minētie aizliegumi (izņemot šā likuma 23. panta 12. punktā minēto aizliegumu attiecībā uz vadītājiem), ir tiesības ar Valsts policijas atļauju:
1) iegādāties, glabāt, pārvadāt, pārsūtīt un izsniegt izmantošanai sportā klasificētus A, B un C kategorijas šaujamieročus un to munīciju, kā arī tiem paredzētās maināmās būtiskās sastāvdaļas;
2) iegādāties, glabāt, pārvadāt, pārsūtīt un izsniegt izmantošanai sportā klasificētus D kategorijas lielas enerģijas pneimatiskos ieročus;
3) iegādāties, glabāt, pārvadāt un izsniegt izmantošanai ar šāviena trokšņa slāpētājiem (klusinātājiem) aprīkotus sportam klasificētus garstobra šaujamieročus, izņemot šāviena trokšņa slāpētājus (klusinātājus) garstobra–vītņstobra šaujamieročiem ar kalibru līdz 5,6 milimetriem, kuriem tiek izmantota munīcija ar apmales kapselēm, kā arī tad, ja šāviena izdarīšanai tiek izmantota munīcija ar samazinātu šaujampulvera daudzumu.
(3) Juridiskajām personām, kas saņēmušas pašvaldības atļauju otrās vai trešās kategorijas šautuves (šaušanas stenda) darbībai, ja to dalībnieki, komercsabiedrības pārvaldes (pārstāvības) amatpersonas, kā arī darbinieki, kuriem saskaņā ar darba pienākumiem pieejami ieroči un munīcija, atbilst šā likuma 14. panta septītās daļas nosacījumiem un uz viņiem neattiecas šā likuma 23. pantā minētie aizliegumi (izņemot šā likuma 23. panta 12. punktā minēto aizliegumu attiecībā uz dalībniekiem un vadītājiem), ir tiesības ar Valsts policijas atļauju:
1) iegādāties, glabāt, pārvadāt, pārsūtīt un izsniegt izmantošanai sportā un medībās klasificētus A, B un C kategorijas šaujamieročus un to munīciju, kā arī sporta un medību šaujamieročiem paredzētās maināmās būtiskās sastāvdaļas;
2) iegādāties, glabāt, pārvadāt, pārsūtīt un izsniegt izmantošanai ar šāviena trokšņa slāpētājiem (klusinātājiem) aprīkotus sportam un medībām klasificētus garstobra šaujamieročus, izņemot šāviena trokšņa slāpētājus (klusinātājus) garstobra–vītņstobra šaujamieročiem ar kalibru līdz 5,6 milimetriem, kuriem tiek izmantota munīcija ar apmales kapselēm, kā arī tad, ja šāviena izdarīšanai tiek izmantota munīcija ar samazinātu šaujampulvera daudzumu;
3) iegādāties, glabāt, pārvadāt, pārsūtīt un izsniegt izmantošanai sportā klasificētus D kategorijas lielas enerģijas pneimatiskos ieročus.
(4) Juridiskajām personām, kas saņēmušas atļauju savvaļas sugu dzīvnieku turēšanai savā īpašumā vai valdījumā esošajās iežogotajās platībās, ja to dalībnieki, komercsabiedrības pārvaldes (pārstāvības) amatpersonas, kā arī darbinieki, kuriem saskaņā ar darba pienākumiem pieejami ieroči un munīcija, atbilst šā likuma 14. panta septītās daļas nosacījumiem un uz viņiem neattiecas šā likuma 23. pantā minētie aizliegumi (izņemot šā likuma 23. panta 12. punktā minēto aizliegumu attiecībā uz dalībniekiem un vadītājiem), ir tiesības ar Valsts policijas atļauju:
1) iegādāties, glabāt, pārvadāt, pārsūtīt un izsniegt izmantošanai B un C kategorijas medībām klasificētus garstobra šaujamieročus un to munīciju;
2) iegādāties, glabāt, pārvadāt, pārsūtīt un izsniegt izmantošanai ar šāviena trokšņa slāpētājiem (klusinātājiem) aprīkotus medībām klasificētus garstobra šaujamieročus, izņemot šāviena trokšņa slāpētājus (klusinātājus) garstobra–vītņstobra šaujamieročiem ar kalibru līdz 5,6 milimetriem, kuriem tiek izmantota munīcija ar apmales kapselēm, kā arī tad, ja šāviena izdarīšanai tiek izmantota munīcija ar samazinātu šaujampulvera daudzumu.
(5) Juridiskajām personām, kas īsteno savu profesionālo darbību kultūras jomā vai vēstures notikumu atveidošanā, ja to dalībnieki, komercsabiedrības pārvaldes (pārstāvības) amatpersonas, kā arī darbinieki, kuriem saskaņā ar darba pienākumiem pieejami ieroči un munīcija, atbilst šā likuma 14. panta septītās daļas nosacījumiem un uz viņiem neattiecas šā likuma 23. pantā minētie aizliegumi (izņemot šā likuma 23. panta 12. punktā minēto aizliegumu attiecībā uz dalībniekiem un vadītājiem), ir tiesības ar Valsts policija atļauju:
1) iegādāties, glabāt, pārvadāt, pārsūtīt un izsniegt izmantošanai kultūras jomas un vēstures notikumu atveidošanas lietojumam klasificētus A kategorijas automātiskos salūtieročus (akustiskos ieročus), B un C kategorijas salūtieročus (akustiskus ieročus) un tiem paredzētas salūtpatronas;
2) iegādāties, glabāt, pārvadāt, pārsūtīt un izsniegt izmantošanai pašaizsardzībai klasificētus gāzes ieročus un signālieročus un tiem paredzētas salūtpatronas, pirotehnisko signālmunīciju.
(6) Valsts un pašvaldību dibinātām izglītības iestādēm (izņemot Iekšlietu ministrijas sistēmā esošās koledžas un Latvijas Nacionālo aizsardzības akadēmiju), kurās paredzētas nodarbības ar šaušanu saistītos sporta veidos, jaunsargu vai militārās apmācības programmas, ja izglītības iestādes vadītāji, kā arī darbinieki, kuriem saskaņā ar darba pienākumiem pieejami ieroči un munīcija, atbilst šā likuma 14. panta septītās daļas nosacījumiem un uz viņiem neattiecas šā likuma 23. pantā minētie aizliegumi, ar Valsts policijas atļauju ir tiesības:
1) iegādāties, glabāt, pārvadāt, pārsūtīt un izsniegt izmantošanai sportam klasificētus A, B un C kategorijas šaujamieročus un to munīciju, kā arī tiem paredzētās maināmās būtiskās sastāvdaļas;
2) iegādāties, glabāt, pārvadāt, pārsūtīt un izsniegt izmantošanai sportam klasificētus D kategorijas lielas enerģijas pneimatiskos ieročus;
3) iegādāties, glabāt, pārvadāt un izsniegt izmantošanai šāviena trokšņa slāpētājus (klusinātājus) sporta garstobra šaujamieročiem un ar tiem aprīkotus garstobra sportam klasificētus šaujamieročus, izņemot šāviena trokšņa slāpētājus (klusinātājus) garstobra–vītņstobra šaujamieročiem ar kalibru līdz 5,6 milimetriem, kuriem tiek izmantota munīcija ar apmales kapselēm, kā arī tad, ja šāviena izdarīšanai tiek izmantota munīcija ar samazinātu šaujampulvera daudzumu.
(7) Valsts un pašvaldību, kā arī privātajiem muzejiem, ja to vadītāji, kā arī darbinieki, kuriem saskaņā ar darba pienākumiem pieejami ieroči un munīcija, atbilst šā likuma 14. panta septītās daļas nosacījumiem un uz viņiem neattiecas šā likuma 23. pantā minētie aizliegumi, ir tiesības ar Valsts policijas atļauju:
1) iegādāties, glabāt, pārvadāt, pārsūtīt un eksponēt izstādēs kolekcijai klasificētus A, B un C kategorijas šaujamieročus, kā arī tiem paredzētās būtiskās sastāvdaļas;
2) iegādāties, glabāt, pārvadāt, pārsūtīt un eksponēt kolekcijai klasificētus D kategorijas lielas enerģijas pneimatiskos ieročus.
16. pants. Ieroča atļaujas izsniegšana
(1) Fiziskajām un juridiskajām personām ir tiesības iegādāties, glabāt, nēsāt, kolekcionēt, pārvadāt, pārsūtīt un realizēt A, B un C kategorijas šaujamieročus, to maināmās būtiskās sastāvdaļas, šaujamieroču munīciju un D kategorijas lielas enerģijas pneimatiskos ieročus tikai ar Valsts policijas atļauju.
(2) Valsts policija izsniedz atļaujas:
1) sportā izmantojamo A, B un C kategorijas šaujamieroču, to maināmo būtisko sastāvdaļu, kā arī munīcijas iegādei, glabāšanai, realizēšanai, pārvadāšanai Latvijas teritorijā, iepriekšējas piekrišanas pārvadāšanai vai pārsūtīšanai Eiropas Savienībā un Eiropas Ekonomikas zonas valstīs, Eiropas šaujamieroču apliecību ieroču pārvadāšanai Eiropas Savienībā un Eiropas Ekonomikas zonas valstīs, pārvadāšanai vai pārsūtīšanai no Latvijas uz Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas valstīm vai trešajām valstīm, pārvadāšanai vai pārsūtīšanai no Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas valstīm vai trešajām valstīm uz Latviju, pārvietošanai caur Latvijas teritoriju no vienas trešās valsts uz citu trešo valsti;
2) medībās izmantojamo B un C kategorijas šaujamieroču, to maināmo būtisko sastāvdaļu, kā arī munīcijas iegādei, glabāšanai, realizēšanai, iepriekšējas piekrišanas pārvadāšanai vai pārsūtīšanai Eiropas Savienībā un Eiropas Ekonomikas zonas valstīs, Eiropas šaujamieroču apliecību ieroču pārvadāšanai Eiropas Savienībā un Eiropas Ekonomikas zonas valstīs, pārvadāšanai vai pārsūtīšanai no Latvijas uz Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas valstīm vai trešajām valstīm, pārvadāšanai vai pārsūtīšanai no Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas valstīm vai trešajām valstīm uz Latviju, pārvietošanai caur Latvijas teritoriju no vienas trešās valsts uz citu trešo valsti;
3) sportā vai medībās izmantojamo D kategorijas lielas enerģijas pneimatisko ieroču iegādei, glabāšanai, realizēšanai, pārvadāšanai Latvijas teritorijā, iepriekšējas piekrišanas pārvadāšanai vai pārsūtīšanai Eiropas Savienībā un Eiropas Ekonomikas zonas valstīs, pārvadāšanai vai pārsūtīšanai no Latvijas uz Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas valstīm vai trešajām valstīm, pārvadāšanai vai pārsūtīšanai no Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas valstīm vai trešajām valstīm uz Latviju, pārvietošanai caur Latvijas teritoriju no vienas trešās valsts uz citu trešo valsti;
4) kolekcijai klasificētu A, B un C kategorijas šaujamieroču un to būtisko sastāvdaļu, kā arī kolekcijai paredzētu D kategorijas lielas enerģijas pneimatisko ieroču iegādei, glabāšanai, realizēšanai, pārvadāšanai Latvijas teritorijā, iepriekšējas piekrišanas pārvadāšanai vai pārsūtīšanai Eiropas Savienībā un Eiropas Ekonomikas zonas valstīs, pārvadāšanai vai pārsūtīšanai no Latvijas uz Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas valstīm vai trešajām valstīm, pārvadāšanai vai pārsūtīšanai no Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas valstīm vai trešajām valstīm uz Latviju, pārvietošanai caur Latvijas teritoriju no vienas trešās valsts uz citu trešo valsti;
5) pašaizsardzībai klasificētu B un C kategorijas šaujamieroču, kā arī munīcijas iegādei, glabāšanai, nēsāšanai, realizēšanai, iepriekšējas piekrišanas pārvadāšanai vai pārsūtīšanai Eiropas Savienībā un Eiropas Ekonomikas zonas valstīs, pārvadāšanai vai pārsūtīšanai no Latvijas uz Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas valstīm vai trešajām valstīm, pārvadāšanai vai pārsūtīšanai no Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas valstīm vai trešajām valstīm uz Latviju, pārvietošanai caur Latvijas teritoriju no vienas trešās valsts uz citu trešo valsti;
6) kultūras jomas vai vēstures notikumu atveidošanai klasificētu A kategorijas automātisko salūtieroču (akustisko ieroču), B un C kategorijas salūtieroču (akustisko ieroču), kā arī munīcijas iegādei, glabāšanai, realizēšanai, iepriekšējas piekrišanas pārvadāšanai vai pārsūtīšanai Eiropas Savienībā un Eiropas Ekonomikas zonas valstīs, Eiropas šaujamieroču apliecību pārvadāšanai Eiropas Savienībā un Eiropas Ekonomikas zonas valstīs, pārvadāšanai vai pārsūtīšanai no Latvijas uz Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas valstīm vai trešajām valstīm, pārvadāšanai vai pārsūtīšanai no Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas valstīm vai trešajām valstīm uz Latviju, pārvietošanai caur Latvijas teritoriju no vienas trešās valsts uz citu trešo valsti.
(3) Ieroča glabāšanas atļaujas, ieroča nēsāšanas atļaujas, kolekcijas atļaujas un Eiropas šaujamieroču apliecības Valsts policija izsniedz uz pieciem gadiem, sākot no lēmuma pieņemšanas dienas.
(4) Prasības un kārtību, kādā Valsts policija izsniedz ieroču atļaujas, to dublikātus un atkārtotas atļaujas, pagarina to darbības termiņu, aptur un anulē atļaujas, kā arī prasības, kas jāievēro atļaujas darbības laikā, nosaka Ministru kabinets.
(5) Par jebkāda veida ieroča atļaujas, atkārtotas atļaujas, atļaujas dublikāta, Eiropas šaujamieroču apliecības izsniegšanu, ieroča atļaujas un Eiropas šaujamieroču apliecības derīguma termiņa pagarināšanu maksājama valsts nodeva. Valsts nodevas apmēru, atvieglojumus un maksāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
17. pants. Ieroča iegādāšanās atļauja
Ieroča iegādāšanās atļauja ir derīga trīs mēnešus no dienas, kad Valsts policija pieņēmusi lēmumu par tās izsniegšanu. Atļauja dod tiesības:
1) iegādāties atļaujā norādītos šaujamieročus, to munīciju, šaujamieroču maināmās būtiskās sastāvdaļas un lielas enerģijas pneimatiskos ieročus Latvijā no ieroču komersantiem, kuri saņēmuši licenci ieroču izgatavošanai vai realizēšanai, vai, saņemot atļauju ieroča ievešanai Latvijā, – no ārvalstu ieroču izgatavotājiem un tirdzniecības komersantiem saskaņā ar attiecīgās valsts likumiem;
2) glabāt un pārvadāt atļaujā norādītos šaujamieročus, to munīciju, šaujamieroču maināmās būtiskās sastāvdaļas, lielas enerģijas pneimatiskos ieročus līdz to reģistrācijai Valsts policijā;
3) Valsts policijā pārreģistrēt sev citas tādas fiziskās vai juridiskās personas šaujamieročus, šaujamieroču maināmās būtiskās sastāvdaļas un lielas enerģijas pneimatiskos ieročus, kura saņēmusi ieroča realizēšanas atļauju.
18. pants. Ieroča glabāšanas atļauja
(1) Ieroča glabāšanas atļauja dod tiesības ieroča īpašniekam:
1) glabāt atļaujā norādīto šaujamieroci, šaujamieroča maināmās būtiskās sastāvdaļas, lielas enerģijas pneimatisko ieroci atļaujā norādītajā adresē – fiziskajai personai savā deklarētajā dzīvesvietā, deklarācijā norādītajā papildu adresē un nekustamajā īpašumā, arī kopīpašumā (dzīvoklī, dzīvojamā mājā), bet juridiskajai personai īpaši ierīkotā ieroču glabātavā;
2) pārvadāt atļaujā norādīto šaujamieroci, tam paredzētās maināmās būtiskās sastāvdaļas, kā arī lielas enerģijas pneimatisko ieroci;
3) iegādāties atļaujā norādītajam ierocim paredzēto munīciju un to glabāt;
4) iegādāties medību vai sporta šaujamierocim šaujampulveri un to glabāt;
5) iegādāties atļaujā norādītajam medību vai sporta garstobra–vītņstobra šaujamierocim šāviena trokšņa slāpētāju (klusinātāju) un to glabāt, kā arī pārvadāt;
6) izmantot un pielietot atļaujā norādīto šaujamieroci, tam paredzētās maināmās būtiskās sastāvdaļas, lielas enerģijas pneimatisko ieroci atbilstoši tā lietojuma veidam šajā likumā vai citos ieroču apriti reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos un kārtībā.
(2) Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem un Eiropas Ekonomikas zonas valstu pilsoņiem, kuriem ir savas valsts kompetentas iestādes izsniegta šaujamieroča glabāšanas atļauja vai Eiropas šaujamieroču apliecība, kā arī citu ārvalstu pilsoņiem, kuriem ir savas valsts kompetentas iestādes izsniegta šaujamieroča glabāšanas atļauja, ir tiesības medībās izmantot tādai juridiskajai personai reģistrētos medību šaujamieročus un to munīciju, kā arī tiem paredzētās maināmās būtiskās sastāvdaļas un tiem paredzēto šāviena trokšņa slāpētāju (klusinātāju), kura saņēmusi atļauju savvaļas sugu dzīvnieku turēšanai savā īpašumā vai valdījumā esošajās iežogotajās platībās.
19. pants. Ieroča nēsāšanas atļauja
(1) Ieroča nēsāšanas atļauju izsniedz fiziskajām personām B kategorijas īsstobra pašaizsardzības šaujamieroču nēsāšanai.
(2) Ieroča nēsāšanas atļauja dod fiziskajai personai tiesības:
1) glabāt šaujamieroci atļaujā norādītajā ieroča īpašnieka deklarētajā dzīvesvietā, deklarācijā norādītajā papildu adresē un nekustamajā īpašumā, kā arī kopīpašumā (dzīvoklī, dzīvojamā mājā);
2) pārvadāt atļaujā norādīto B kategorijas īsstobra pašaizsardzības šaujamieroci;
3) iegādāties atļaujā norādītajam B kategorijas īsstobra pašaizsardzības šaujamierocim paredzēto rūpnieciski izgatavoto munīciju un to glabāt;
4) izmantot un pielietot B kategorijas īsstobra pašaizsardzības šaujamieroci šajā likumā vai citos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos un kārtībā.
(3) Valsts policija izsniedz apsardzes darbiniekiem ieroča nēsāšanas atļauju darba vajadzībām, ja apsardzes komersantam vai iekšējās drošības dienestam, kas ir darba devējs attiecīgajam apsardzes darbiniekam, ir reģistrēti pašaizsardzībai klasificēti B un C kategorijas šaujamieroči izmantošanai darba vajadzībām. Ieroča nēsāšanas atļauja darba vajadzībām dod apsardzes darbiniekiem tiesības saņemt un nēsāt darba pienākumu pildīšanai apsardzes komersantam vai iekšējās drošības dienestam reģistrēto pašaizsardzības šaujamieroci darba vajadzībām, kā arī to izmantot un pielietot apsardzes darbību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos un kārtībā.
20. pants. Ieroča realizēšanas atļauja
Ieroča realizēšanas atļauja dod personai tiesības tajā norādītos šaujamieročus, tiem paredzētas maināmās būtiskās sastāvdaļas, munīciju, kā arī lielas enerģijas pneimatisko ieroci pārdot ar tāda Latvijas ieroču komersanta starpniecību, kurš saņēmis licenci ieroču realizēšanai. Ieroča realizēšanas atļauja ir derīga trīs mēnešus no dienas, kad Valsts policija pieņēmusi lēmumu par tās izsniegšanu.
21. pants. Ieroču kolekcijas atļauja
Ieroču kolekcijas atļauja dod tiesības glabāt atļaujā norādītos šaujamieročus, šaujamieroču būtiskās sastāvdaļas, kā arī lielas enerģijas pneimatiskos ieročus atļaujā norādītajā adresē, pārvadāt un eksponēt izstādēs.
22. pants. Eiropas šaujamieroču apliecība
Eiropas šaujamieroču apliecība dot tiesības A, B un C kategorijas šaujamieročus un šaujamieroču maināmās būtiskās sastāvdaļas ievest vai izvest no Latvijas, lai ceļotu ar šaujamieročiem, šaujamieroču maināmām būtiskām sastāvdaļām Eiropas Savienības dalībvalstīs un Eiropas Ekonomikas zonas valstīs un tos izmantotu atbilstoši lietojuma veidam medībās, treniņšaušanā, šaušanas sporta sacensībās, profesionālajai darbībai kultūras jomā vai vēstures notikumu atveidošanā.
23. pants. Ieroča atļaujas izsniegšanas aizliegumi
Šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča iegādāšanās, glabāšanas, nēsāšanas vai kolekcijas atļauju aizliegts izsniegt fiziskajai personai:
1) kura sodīta par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, – pirms sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;
2) kura kriminālprocesā ir apsūdzētais;
3) kura atbrīvota no kriminālatbildības saskaņā ar Krimināllikuma 58. pantu, – kamēr nav pagājis gads pēc attiecīgā lēmuma stāšanās spēkā;
4) kura nosacīti atbrīvota no kriminālatbildības saskaņā ar Krimināllikuma 58.1 pantu, – pirms pārbaudes laika beigām;
5) kura atbrīvota no soda saskaņā ar Krimināllikuma 59. pantu, – kamēr nav pagājis gads pēc nolēmuma par atbrīvošanu no soda stāšanās spēkā;
6) kura kriminālprocesā atzīta par aizdomās turēto nozieguma izdarīšanā;
7) kura administratīvi sodīta par alkoholisko dzērienu, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē izdarītiem pārkāpumiem, par atteikšanos no medicīniskās pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai, no narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes pārbaudes, par sīko huligānismu, par maznozīmīga miesas bojājuma tīšu nodarīšanu vai par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieka, robežsarga, zemessarga vai karavīra likumīgajam rīkojumam vai prasībai, – kamēr nav pagājis gads pēc administratīvā soda izpildes;
8) kurai par pārkāpumiem ieroču un munīcijas aprites jomā ierobežotas (atņemtas uz laiku) ieroču iegādāšanās, glabāšanas vai nēsāšanas tiesības vai tiesības nodarboties ar komercdarbību ieroču aprites jomā, – pirms tiesību ierobežojuma termiņa beigām;
9) par kuru Valsts policijai ir pamatotas ziņas, ka tā ieroci var pielietot ļaunprātīgi, apdraudēt sevi, sabiedrisko kārtību vai drošību;
10) par kuru Valsts policijai vai valsts drošības iestādēm ir ziņas, kas apliecina šīs personas piederību pie aizliegta militarizēta vai bruņota grupējuma, sabiedriskās organizācijas (partijas) vai sabiedrisko organizāciju (partiju) apvienības;
11) kurai diagnosticēti psihiski traucējumi, alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu atkarība vai uzvedības traucējumi, kas dod pamatu apšaubīt tās spēju ievērot ieroču aprites nosacījumus;
12) kura fizisku trūkumu dēļ nav spējīga lietot šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci;
13) kurai nav deklarētas (reģistrētas) dzīvesvietas;
14) kuras norādītajā ieroča glabāšanas adresē nav nodrošināti ieroču apriti reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktie ieroča glabāšanas apstākļi;
15) kura minējusi nepamatotus ieroča iegādāšanās iemeslus;
16) kura neatbilst šā likuma 14. panta nosacījumiem.
24. pants. Ieroča iegādāšanās, glabāšanas, nēsāšanas un kolekcijas atļaujas anulēšana, atļaujas darbības apturēšana un atļaujas darbības atjaunošana
(1) Valsts policija anulē ieroča iegādāšanās, realizēšanas, glabāšanas, nēsāšanas un kolekcijas atļauju vai nepagarina atļaujas derīguma termiņu, ja:
1) uz personu attiecas šā likuma 23. panta 1., 3., 4., 5., 7., 8., 9., 10., 11., 12., 13., 14., 15. un 16. punktā minētie aizliegumi;
2) persona neatbilst šā likuma 14. panta nosacījumiem vai 27. panta pirmajā daļā minētajām medicīniskajām pretindikācijām;
3) personai atņemtas medīšanas tiesības vai tās mednieka apliecība atzīta par nederīgu (medību šaujamieroča iegādāšanās un glabāšanas atļauju);
4) atļaujas saņemšanai sniegtas nepatiesas ziņas vai iesniegti nederīgi dokumenti;
5) fiziskā persona administratīvi sodīta par A kategorijas garstobra šaujamieročiem paredzēto šaujamieroču magazīnu, kas pārsniedz 10 patronu ietilpību, vai A kategorijas īsstobra šaujamieročiem paredzēto šaujamieroču magazīnu, kas pārsniedz 20 patronu ietilpību, aprites noteikumu pārkāpšanu;
6) juridisko personu, kurai reģistrēti ieroči, likvidē vai tās darbību aptur;
7) fiziskā vai juridiskā persona, kurai reģistrēti šaujamieroči vai lielas enerģijas pneimatiskie ieroči, atsakās uzrādīt valsts iestādes amatpersonai, kuras kompetencē ietilpst ieroču aprites kontrole, ieročus, munīciju un attiecīgo ieroču atļauju, izvairās vai citādi traucē Valsts policijas amatpersonai pārbaudīt šaujamieroču, munīcijas, to sastāvdaļu vai lielas enerģijas pneimatisko ieroču glabāšanas apstākļus ieroču atļaujā norādītajā adresē;
8) to nosaka tiesas nolēmums.
(2) Valsts policija aptur ieroča iegādāšanās, realizēšanas, glabāšanas, nēsāšanas un kolekcijas atļaujas darbību personai, kura kriminālprocesā atzīta par aizdomās turēto nozieguma izdarīšanā, vai personai, kura kriminālprocesā saukta pie kriminālatbildības par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu (apsūdzētais).
(3) Ja attiecībā uz personu, kurai apturēta ieroča iegādāšanās, realizēšanas, glabāšanas, nēsāšanas vai kolekcijas atļaujas darbība, tiek pieņemts lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu uz reabilitējoša apstākļa pamata vai stājas spēkā attaisnojošs tiesas spriedums, Valsts policija uz personas iesnieguma pamata atjauno atļaujas darbību un atdod to, ja netiek konstatēti citi ieroča atļaujas izsniegšanas aizliegumi. Ja ieroča iegādāšanās, realizēšanas, glabāšanas, nēsāšanas atļaujas vai kolekcijas atļaujas derīguma termiņš ir beidzies, tās darbību atjauno, noformējot atļauju no jauna, un to izsniedz.
(4) Šā panta otrā un trešā daļa piemērojama arī attiecībā uz juridiskās personas ieroča atļaujām tādos gadījumos, ja kriminālprocesā par aizdomās turēto vai apsūdzēto ir atzīti juridiskās personas darbinieki, kuriem saskaņā ar darba pienākumiem pieejami ieroči un munīcija, kā arī dalībnieki, komercsabiedrības pārvaldes (pārstāvības) amatpersonas vai vadītāji, attiecībā uz kuriem likumā paredzēti ierobežojumi.
(5) Valsts policija veic informācijas apmaiņu ar Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts kompetentām iestādēm par atteiktām, apturētām vai anulētām ieroču atļaujam.
25. pants. Lēmuma pārsūdzēšana
(1) Lēmumu par atteikumu izsniegt šaujamieroča, tam paredzētās maināmās būtiskās sastāvdaļas vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča iegādāšanās, realizēšanas, glabāšanas, nēsāšanas vai kolekcijas atļauju, lēmumu par atļaujas darbības apturēšanu vai lēmumu par atļaujas anulēšanu fiziskā un juridiskā persona var apstrīdēt un pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
(2) Lēmuma par atļaujas darbības apturēšanu vai lēmuma par atļaujas anulēšanu apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur tā darbību.
26. pants. Ieroča atļaujas, ieroču un to sastāvdaļu un munīcijas nodošana Valsts policijā
(1) Ja šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča iegādāšanās, realizēšanas, glabāšanas, nēsāšanas vai kolekcijas atļauju anulē, aptur tās darbību vai ieroča atļaujas derīguma termiņš nav pagarināts, ieroci, munīciju, šaujampulveri un šaujamieroča maināmās būtiskās sastāvdaļas piecu darbdienu laikā pēc attiecīgā paziņojuma saņemšanas jānodod Valsts policijai.
(2) Nododot šā panta pirmajā daļā minētos priekšmetus, persona nodod Valsts policijai arī attiecīgo ieroča atļauju.
V nodaļa
Veselības un kvalifikācijas pārbaudes, praktiskais eksāmens šaušanā ar garstobra–vītņstobra medību šaujamieroci
27. pants. Veselības pārbaude personai, kas glabā (nēsā) ieročus un veic darbu ar ieročiem
(1) Veselības pārbaudi veic, lai izvērtētu fiziskās personas veselības stāvokļa atbilstību ieroču glabāšanai (nēsāšanai) vai darbam ar ieročiem un noteiktu, vai personai nav diagnosticēti psihiski traucējumi, alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu atkarība, uzvedības traucējumi, fiziski trūkumi, kuru dēļ persona nav spējīga lietot šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci (turpmāk – medicīniskās pretindikācijas).
(2) Pirmreizējo veselības pārbaudi veic:
1) fiziskajām personām, kuras vēlas saņemt ieroča iegādāšanās, glabāšanas, nēsāšanas vai kolekcijas atļauju vai šaušanas instruktora vai šaušanas trenera sertifikātu;
2) to juridisko personu dalībniekiem un vadītājiem, kuri vēlas saņemt ieroča iegādāšanās atļauju un kuri saņēmuši ieroča glabāšanas vai kolekcijas atļauju, kā arī minēto juridisko personu darbiniekiem, kuriem saskaņā ar darba pienākumiem pieejami ieroči, munīcija vai to sastāvdaļas;
3) to komersantu dalībniekiem un vadītājiem, kuri vēlas saņemt vai ir saņēmuši licenci komercdarbībai ar ieročiem, munīciju vai speciālajiem līdzekļiem, kā arī šo komersantu darbiniekiem, kuriem saskaņā ar darba pienākumiem pieejami ieroči, munīcija, to sastāvdaļas vai speciālie līdzekļi.
(3) Kārtējo veselības pārbaudi personām, kuras saņēmušas ieroča glabāšanas, nēsāšanas vai kolekcijas atļauju, atļauju darbam ar ieročiem vai šaušanas instruktora vai šaušanas trenera sertifikātu, veic ik pēc viena līdz pieciem gadiem atkarībā no personas veselības stāvokļa.
(4) Uz pirmstermiņa veselības pārbaudi šā panta trešajā daļā minētās personas ir tiesīga nosūtīt ārstniecības persona vai Valsts policija, ja radušās pamatotas aizdomas, ka attiecīgajai personai ir medicīniskās pretindikācijas ieroču glabāšanai (nēsāšanai) vai darbam ar ieročiem.
(5) Ārstniecības iestāde ziņas par personas veselības stāvokļa atbilstību ieroču glabāšanai (nēsāšanai) vai darbam ar ieročiem ievada Ieroču reģistrā un Licenču un sertifikātu reģistrā.
(6) Ministru kabinets nosaka:
1) medicīniskās pretindikācijas ieroču glabāšanai (nēsāšanai) un darbam ar ieročiem, kārtību, kādā tiek veiktas veselības pārbaudes, kā arī kārtību, kādā nosakāms kārtējās veselības pārbaudes termiņš;
2) prasības un kārtību, kādā persona nosūtāma uz pirmstermiņa veselības pārbaudi;
3) informācijas apjomu un kārtību, kādā ārstniecības iestādes iekļauj Ieroču reģistrā un Licenču un sertifikātu reģistrā ziņas par personas veselības stāvokļa atbilstību ieroču glabāšanai (nēsāšanai) un darbam ar ieročiem.
(7) Persona lēmumu par medicīnisko pretindikāciju esamību var apstrīdēt mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas, iesniedzot attiecīgu iesniegumu Veselības inspekcijai. Veselības inspekcijas lēmumu mēneša laikā var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
(8) Veselības inspekcija informē ārstniecības iestādi, kuras lēmums tika apstrīdēts Veselības inspekcijā, par pieņemto galīgo lēmumu attiecībā uz personas medicīniskajām pretindikācijām.
28. pants. Kvalifikācijas pārbaudījums pirms pirmreizējas šaujamieroča iegādes
(1) Pirms šaujamieroča (izņemot medību šaujamieroci) vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča pirmreizējas iegādes fiziskā persona nokārto kvalifikācijas pārbaudījumu par ieroču un munīcijas aprites kārtību un apliecina prasmi rīkoties ar ieroci. Kvalifikācijas pārbaudījuma saturu un norises kārtību nosaka Ministru kabinets.
(2) Šā panta pirmajā daļā minēto kvalifikācijas pārbaudījumu atkārtoti kārto personas, kurām ieroča (arī medību šaujamieroča) glabāšanas vai nēsāšanas atļauja anulēta par ieroča vai munīcijas iegādāšanās, reģistrēšanas, glabāšanas, nēsāšanas vai realizēšanas noteikumu pārkāpumiem.
(3) Par šā panta pirmajā un otrajā daļā minētā kvalifikācijas pārbaudījuma kārtošanu, kā arī par kvalifikācijas pārbaudījuma apliecības dublikāta izsniegšanu maksājama valsts nodeva. Valsts nodevas apmēru un maksāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
(4)Valsts policija reģistrē Licenču un sertifikātu reģistrā ziņas par personām, kuras nokārtojušas šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto kvalifikācijas pārbaudījumu.
29. pants. Praktiskais eksāmens šaušanā ar garstobra–vītņstobra medību šaujamieroci
(1) Pirms pirmreizējās garstobra–vītņstobra medību šaujamieroča iegādāšanās fiziskā persona Valsts meža dienestā kārto praktisko eksāmenu šaušanā ar garstobra–vītņstobra medību šaujamieroci.
(2) Valsts meža dienests reģistrē Licenču un sertifikātu reģistrā ziņas par personām, kuras nokārtojušas šā panta pirmajā daļā minēto praktisko eksāmenu.
VI nodaļa
Personiskais apbalvojuma ierocis
30. pants. Personiskā apbalvojuma ieroča piešķiršana
(1) Valsts prezidentam un Ministru prezidentam ir tiesības par īpašiem nopelniem Latvijas labā piešķirt fiziskajai personai personisko apbalvojuma ieroci, ievērojot šā likuma 14. panta nosacījumus.
(2) Aizsardzības ministram, iekšlietu ministram, tieslietu ministram, finanšu ministram un valsts drošības iestādes vadītājam ir tiesības par priekšzīmīgu dienesta vai darba pienākumu pildīšanu apbalvot darbiniekus ar personiskajiem apbalvojuma ieročiem, ievērojot šā likuma 14. panta nosacījumus.
(3) Par personiskajiem apbalvojuma ieročiem var būt B, C un D kategorijas ieroči un aukstie ieroči.
(4) Pirms personiskā apbalvojuma vītņstobra šaujamieroča piešķiršanas šā panta pirmajā un otrajā daļā minētās institūcijas vai personas nodrošina kontrolšāvienu izdarīšanu no attiecīgā šaujamieroča Valsts policijā.
(5) Ja šā panta otrajā daļā minētās iestādes un personas vēlas pasniegt apbalvojumā dezaktivētu ieroci, šo iestāžu vai personu pārstāvamās iestādes ir tiesīgas dezaktivēt ieroci atbilstoši regulas 2015/2403 prasībām, lai saņemtu Valsts policijas izsniegtu apliecinājumu par attiecīgā ieroča dezaktivēšanu.
31. pants. Paziņošanas un apbalvojuma ieroča reģistrācijas pienākums
(1) Šā likuma 30. panta pirmajā un otrajā daļā minētās institūcijas vai personas piecu darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas informē Valsts policiju par personas apbalvošanu ar B, C vai D kategorijas ieroci.
(2) Apbalvotajai personai ir pienākums desmit darbdienu laikā pēc apbalvošanas dienas personisko apbalvojuma B, C vai D kategorijas ieroci reģistrēt Valsts policijā un saņemt attiecīgu ieroča atļauju.
(3) Personiskā apbalvojuma ieroča īpašniekam Valsts policija izsniedz ieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļauju.
VII nodaļa
Ieroču un munīcijas kolekcijas
32. pants. Valsts, pašvaldību un privāto muzeju ieroču kolekcija
(1) Valsts, pašvaldību un privātie muzeji šaušanai derīgu A, B un C kategorijas šaujamieroču, tiem paredzēto būtisko sastāvdaļu, kā arī D kategorijas lielas enerģijas pneimatisko ieroču kolekcijas ārpus kolekcijas atļaujā norādītās kolekcijas glabāšanas un izstādes vai ekspozīcijas vietas var izstādīt vai eksponēt citā muzejā, saņemot Valsts policijā pārvadāšanas vai pārsūtīšanas atļauju.
(2) Valsts, pašvaldību un privātie muzeji šaušanai derīgu šaujamieroču, tiem paredzēto būtisko sastāvdaļu, lielas enerģijas pneimatisko ieroču kolekcijas pārvadājumiem Latvijas teritorijā nodrošina bruņotu apsardzi, izmantojot darbiniekus, kuriem ir apsardzes sertifikāts, vai noslēdzot attiecīgu līgumu ar apsardzes komersantu, ja pārvadājamo šaujamieroču, to būtisko sastāvdaļu un lielas enerģijas pneimatisko ieroču kopējais skaits ir lielāks par 10 vienībām.
(3) Prasības valsts, pašvaldību un privāto muzeju šaujamieroču, šaujamieroču būtisko sastāvdaļu un lielas enerģijas pneimatisko ieroču kolekcijas glabātuvei un izstādes telpai nosaka Ministru kabinets.
33. pants. Fiziskās personas šaujamieroču kolekcija
(1) Latvijas un citu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem un Eiropas Ekonomikas zonas valstu pilsoņiem, kā arī pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā saņēmušām personām, kas sasniegušas 21 gada vecumu, ja uz viņām neattiecas šā likuma 23. pantā minētie aizliegumi, izņemot 12. punktā minēto aizliegumu, ar Valsts policijas atļauju ir tiesības veidot kolekcijai klasificēto A, B un C kategorijas šaušanai derīgu šaujamieroču, tiem paredzēto maināmo būtisko sastāvdaļu un D kategorijas lielas enerģijas pneimatisko ieroču kolekciju.
(2) Šā panta pirmajā daļā minētajām personām aizliegts veidot A, B un C kategorijas šaušanai derīgu šaujamieroču, tiem paredzēto maināmo būtisko sastāvdaļu un D kategorijas lielas enerģijas pneimatisko ieroču kolekcijas publiskās izstādes vai ekspozīcijas, kā arī izmantot un pielietot kolekcijā esošus šaujamieročus un to būtiskās sastāvdaļas.
(3) Fiziskās personās šaušanai derīgu šaujamieroču, tiem paredzēto būtisko sastāvdaļu, lielas enerģijas pneimatisko ieroču kolekcijas pārvadājumiem Latvijas teritorijā nodrošina bruņotu apsardzi, noslēdzot attiecīgu līgumu ar apsardzes komersantu, ja pārvadājamo šaujamieroču, to būtisko sastāvdaļu un lielas enerģijas pneimatisko ieroču kopējais skaits ir lielāks par 10 vienībām.
(4) Prasības fiziskās personas šaujamieroču, šaujamieroču būtisko sastāvdaļu un lielas enerģijas pneimatisko ieroču kolekcijas glabātuvei, kā arī prasības šaujamieroču kolekcijas reģistra izveidei un uzturēšanai nosaka Ministru kabinets.
34. pants. Valsts nozīmes ieroču un munīcijas kolekcijas
(1) Valsts policija veido valsts nozīmes ieroču un munīcijas kolekciju dienesta lietošanai.
(2) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā veido:
1) ieroču kolekciju salīdzinošās izpētes vajadzībām, ieskaitot pašizgatavotus, nelikumīgi pārveidotus vai aizliegtus ieročus;
2) to Latvijā reģistrēto vītņstobra šaujamieroču (izņemot Nacionālo bruņoto spēku šaujamieročus) ložu un čaulu kontrolkolekciju, kuru kalibrs nav lielāks par 12,7 milimetriem (0,5 collām);
3) Latvijā klasificēto un neklasificēto šaujamieroču, to sastāvdaļu un munīcijas paraugu kolekciju.
(3) Nacionālie bruņotie spēki un Latvijas Kara muzejs veido Latvijā klasificēto un neklasificēto ieroču un to sastāvdaļu, munīcijas un speciālo līdzekļu kolekcijas atbilstoši šo institūciju darbību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem.
VIII nodaļa
A, B, C un D kategorijas ieroču, to sastāvdaļu un munīcijas aprites speciālie nosacījumi fiziskām personām
35. pants. Ieroču, to būtisko sastāvdaļu un munīcijas iegāde, glabāšana, pārvadāšana, pārsūtīšana un reģistrācija
(1) Fiziskā persona piecu darbdienu laikā pēc šaujamieroča, šaujamieroča maināmo būtisko sastāvdaļu, lielas enerģijas pneimatiskā ieroča iegādāšanās vai ievešanas Latvijā reģistrē to Valsts policijā.
(2) Fiziskā persona ieroča atļaujā norādīto šaujamieroci, tam paredzētās maināmās būtiskās sastāvdaļas, šaujamieroču munīciju un to sastāvdaļas, kā arī lielas enerģijas pneimatisko ieroci glabā ieroča atļaujā norādītajā adresē slēgtā metāla seifā, metāla skapī (metāla kastē) vai rūpnieciski ražotā speciāli šaujamieroča glabāšanai paredzētā cita materiāla seifā, nodrošinot tādus glabāšanas apstākļus, kas nepieļauj nejaušu ieroča, tā būtisko sastāvdaļu, šaujamieroču munīcijas un tās sastāvdaļu nokļūšanu nepiederošu personu rokās.
(3) Fiziskajai personai ir tiesības nodot šaujamieročus, šaujamieroču maināmās būtiskās sastāvdaļas, lielas enerģijas pneimatiskos ieročus, munīciju un šaujampulveri glabāšanai uz laiku ieroču glabātavās juridiskajām personām, kas saņēmušas ieroču glabāšanas atļauju, vai nodot ieročus, šaujamieroču maināmās būtiskās sastāvdaļas, lielas enerģijas pneimatiskos ieročus, munīciju un šaujampulveri glabāšanai uz laiku Valsts policijai par maksu saskaņā ar Valsts policijas sniegto maksas pakalpojumu cenrādi.
(4) Fiziskajai personai, kurai šaujamieroči vai lielas enerģijas pneimatiskie ieroči reģistrēti medībām vai sportam, īstenojot ar medībām vai sportu saistītās aktivitātes, ir tiesības īslaicīgi glabāt šaujamieroci, šaujamieroča maināmās būtiskās sastāvdaļas un munīciju ārpus glabāšanas atļaujā norādītās glabāšanas vietas, nodrošinot tādus glabāšanas apstākļus, kas nepieļauj, ka kāds no minētajiem priekšmetiem tiktu nozaudēts vai to iegūst cita persona.
(5) Fiziskajai personai, kurai šaujamieroči reģistrēti medībām vai sportam, ir tiesības iegādāties medību un sporta šaujamieroču patronu komplektēšanai atbilstošas rūpnieciski ražotas patronu sastāvdaļas un glabāt tās ieroču glabāšanas atļaujā norādītajā šaujamieroča glabāšanas vietā.
(6) Fiziskajai personai, kurai šaujamieroči reģistrēti medībām vai sportam, ir tiesības ar Valsts policijas ieroču glabāšanas atļauju iegādāties līdz trim kilogramiem šaujampulvera, pārvadāt to pēc iegādes uz glabāšanas vietu un glabāt to ieroču glabāšanas atļaujā norādītajā šaujamieroča glabāšanas vietā slēgtā metāla seifā, metāla skapī (metāla kastē) vai rūpnieciski ražotā speciāli šaujamieroča glabāšanai paredzētā cita materiāla seifā.
(7) Fiziskajai personai, kurai šaujamieroči reģistrēti sportam, ir tiesības ar Valsts policijas ieroču glabāšanas atļauju iegādāties A kategorijas garstobra–vītņstobra šaujamieroču magazīnas, kas pārsniedz 10 patronu ietilpību, kā arī A kategorijas īsstobra šaujamieroču magazīnas, kas pārsniedz 20 patronu ietilpību, glabāt tās ieroču glabāšanas atļaujā norādītajā šaujamieroča glabāšanas vietā slēgtā metāla seifā, metāla skapī (metāla kastē) vai rūpnieciski ražotā speciāli šaujamieroča glabāšanai paredzētā cita materiāla seifā.
(8) Nosacījumus un kārtību, kādā fiziskās personas iegādājas, reģistrē, glabā, pārvadā un pārsūta šaujamieroci, tam paredzētās maināmās būtiskās sastāvdaļas, lielas enerģijas pneimatisko ieroci un šaujamieroča munīciju, nosaka Ministru kabinets.
36. pants. Ieroču un munīcijas nēsāšana
(1) Fiziskajai personai, kas saņēmusi ieroča nēsāšanas atļauju B kategorijas īsstobra šaujamieročiem, ir aizliegts:
1) vienlaikus nēsāt vairāk nekā divus šaujamieročus un vairāk nekā 40 katram šaujamierocim paredzētas patronas;
2) nēsāt pistoli ar patronu patrontelpā;
3) vienlaikus katrai pistolei nēsāt vairāk nekā vienu pielādētu rezerves magazīnu vai katram revolverim vienu pielādētu rezerves cilindru.
(2) Fiziskā persona, kurai izsniegta ieroča nēsāšanas atļauja, atļaujā norādīto īsstobra šaujamieroci un tā munīciju nēsā speciālā kabatā (makstī) tā, lai tas nevar izkrist un tam nepievērstu citu personu uzmanību, nodrošinot, lai tas nejauši nenonāktu nepiederošas personas rokās. Nēsājot šaujamieroci un tā munīciju, līdzi jābūt attiecīgai ieroča nēsāšanas atļaujai.
(3) Ja, nēsājot šaujamieroci un munīciju, ieroča īpašniekam nepieciešams izmantot īslaicīgas apmešanās vietu, šaujamieroci un tā munīciju glabā slēgtā seifā vai metāla skapī (metāla kastē), nodrošinot tādus glabāšanas apstākļus, kas nepieļauj nejaušu ieroča vai munīcijas nokļūšanu nepiederošu personu rokās, vai šajā likumā minētajā kārtībā nodod glabāšanā uz īslaicīgās apmešanās laiku juridiskās personas ieroču glabātavā.
(4) Nēsājot šaujamieroci, to atļauts izvilkt no speciālās kabatas (maksts) un sagatavot šaušanai, ja ir pamats uzskatīt, ka konkrētajā situācijā iestāsies vai ir iestājušies šajā likumā noteiktie šaujamieroča pielietošanas vai izmantošanas nosacījumi.
37. pants. Ieroču remonts
(1) Lai nomainītu šaujamieroča būtiskās sastāvdaļas, fiziskā persona nodod šaujamieroci ieroču komersantam, kas saņēmis licenci šaujamieroču izgatavošanai vai remontam.
(2) Nosacījumus un kārtību, kādā fiziskās personas nodod šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci remontā, nosaka Ministru kabinets.
38. pants. Ieroču realizēšana un pārreģistrācija
(1) Fiziskajai personai ir tiesības realizēt savā īpašumā esošo rūpnieciski ražoto pašaizsardzības, medību vai sporta šaujamieroča munīciju citām fiziskajām personām, kurām ir attiecīgo šaujamieroču glabāšanas vai nēsāšanas atļauja, ja šādai realizēšanai nav komerciāla rakstura.
(2) Nosacījumus un kārtību, kādā fiziskās personas realizē vai pārreģistrē šaujamieroci, tam paredzētās maināmās būtiskās sastāvdaļas, kā arī lielas enerģijas pneimatisko ieroci un šaujamieroča munīciju, nosaka Ministru kabinets.
39. pants. Ieroču, to būtisko sastāvdaļu un munīcijas mantošana
(1) Personu īpašumā esošos ieročus, šaujamieroča maināmās būtiskās sastāvdaļas un munīciju manto saskaņā ar Civillikumu un šo likumu.
(2) Personu īpašumā esošos šaujamieročus, šaujamieroča maināmās būtiskās sastāvdaļas, munīciju vai lielas enerģijas pneimatiskos ieročus var saņemt mantojumā vai dāvinājumā tikai persona, kurai ir attiecīgo ieroču iegādāšanās atļauja. Mantotos vai dāvinātos šaujamieročus un lielas enerģijas pneimatiskos ieročus piecu darbdienu laikā pēc mantojuma vai dāvinājuma saņemšanas dienas reģistrē Valsts policijā.
(3) Ja šaujamieroča, šaujamieroča maināmo būtisko sastāvdaļu, munīcijas vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča mantinieks nevar vai nevēlas saņemt attiecīgā ieroča iegādāšanās atļauju, šaujamieroci, šaujamieroča maināmās būtiskās sastāvdaļas, munīciju vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci saskaņā ar mantinieka iesniegumu viņa labā realizē ar tāda ieroču komersanta starpniecību, kurš saņēmis licenci šaujamieroču, lielas enerģijas pneimatisko ieroču un munīcijas realizēšanai, vai Valsts policijā pārreģistrē citai personai, kura ir saņēmusi ieroča iegādāšanās atļauju, vai arī dezaktivē vai iznīcina.
IX nodaļa
A, B, C un D kategorijas ieroču, to sastāvdaļu un munīcijas aprites speciālie nosacījumi juridiskām personām
40. pants. Ieroču un munīcijas iegādāšanās un reģistrācija
(1) Pirms ieroča iegādāšanās atļaujas saņemšanas juridiskās personas vadītājs nodrošina ieroču glabātavas ierīkošanu un norīko par ieroču un munīcijas iegādi, glabāšanu, uzskaiti un izsniegšanu atbildīgo personu.
(2) Juridiskā persona piecu darbdienu laikā pēc šaujamieroča, tam paredzēto maināmo būtisko sastāvdaļu, kā arī lielas enerģijas pneimatiskā ieroča iegādāšanās vai piecu darbdienu laikā pēc tā ievešanas Latvijā reģistrē to Valsts policijā.
(3) Nosacījumus un kārtību, kādā juridiskās personas iegādājas un reģistrē šaujamieroci, šaujamieroča maināmās būtiskās sastāvdaļas, lielas enerģijas pneimatisko ieroci, nosaka Ministru kabinets.
41. pants. Ieroču un munīcijas glabāšana, pārvadāšana un pārsūtīšana
(1) Juridiskā persona ieroča atļaujā norādīto šaujamieroci, tam paredzētās maināmās būtiskās sastāvdaļas, kā arī lielas enerģijas pneimatisko ieroci un munīciju glabā ieroča atļaujā norādītajā adresē normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ierīkotā ieroču glabātavā, nodrošinot tādus glabāšanas apstākļus, kas nepieļauj nejaušu ieroča, tā būtisko sastāvdaļu un munīcijas nokļūšanu nepiederošu personu rokās.
(2) Sporta federācijām un to kolektīvajiem biedriem, kā arī juridiskajām personām, kuras saņēmušas atļauju savvaļas sugu dzīvnieku turēšanai savā īpašumā vai valdījumā esošajās iežogotajās platībās, ierīkojušas ieroču glabātavu un saņēmušas Valsts policijas ieroču glabāšanas atļauju, ir tiesības, informējot Valsts policiju, uz laiku pieņemt glabāšanā sportistu un mednieku personiskos šaujamieročus, tiem paredzētās maināmās būtiskās sastāvdaļas, lielas enerģijas pneimatiskos ieročus un munīciju.
(3) Nosacījumus un kārtību, kādā juridiskās personas pieņem glabāšanai, glabā, pārvadā un pārsūta šaujamieroci, tam paredzētās maināmās būtiskās sastāvdaļas, lielas enerģijas pneimatisko ieroci, šaujamieroča munīciju, kā arī prasības ieroču glabātavām nosaka Ministru kabinets.
42. pants. Ieroču un munīcijas izsniegšana darba vajadzībām, sportam, medībām, darbībai kultūras jomā un vēstures notikumu atveidošanai
(1) Apsardzes komersantam un iekšējās drošības dienestam ir tiesības ieroču glabāšanas atļaujā norādītos šaujamieročus un to munīciju izsniegt apsardzes darbiniekiem darba pienākumu pildīšanai, ja viņiem ir izsniegta ieroča nēsāšanas atļauja darba vajadzībām. Šaujamieroci un munīciju darba vajadzībām izsniedz tikai uz darba pienākumu pildīšanas laiku.
(2) Sporta federācijām, to kolektīvajiem biedriem un juridiskajām personām, kas saņēmušas atļauju šautuves (šaušanas stenda) darbībai, ir tiesības Valsts policijā reģistrētos šaujamieročus, to munīciju un šaujamieročiem paredzētas maināmās būtiskās sastāvdaļas izsniegt izmantošanai treniņšaušanā un šaušanas sporta sacensībās sertificēta trenera vai instruktora uzraudzībā.
(3) Juridiskajām personām, kuras saņēmušas atļauju savvaļas sugu dzīvnieku turēšanai savā īpašumā vai valdījumā esošajās iežogotajās platībās, ir tiesības tām reģistrētos medību šaujamieročus, to munīciju un tiem paredzētās maināmās būtiskās sastāvdaļas, nodrošinot ieroča un munīcijas aprites noteikumu ievērošanu, izsniegt fiziskajai personai, kurai ir kompetentas institūcijas izsniegta attiecīgas kategorijas medību šaujamieroča glabāšanas atļauja, lai šo medību šaujamieroci izmantotu medībām pielīdzināmām darbībām iežogotās platībās un medībās ārpus tām. Šādās medībās vai medībām pielīdzināmās darbībās piedalās medību šaujamieroci izsniegušās juridiskās personas darbinieks, kurš saņēmis atļauju darbam ar ieročiem un uzrauga ieroča un munīcijas apriti reglamentējošo normatīvo aktu ievērošanu.
(4) Juridiskajām personām ir tiesības dzīvnieku īslaicīgai iemidzināšanai, paralizēšanai vai nogalināšanai paredzētos šaujamieročus, to munīciju un lielas enerģijas pneimatiskos ieročus izsniegt darba pienākumu pildīšanai tiem darbiniekiem, kuriem ir Valsts policijas izsniegta ieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļauja. Šie nosacījumi attiecas arī uz individuālā darba veicējiem.
(5) Juridiskajām personām, kas īsteno savu profesionālo darbību kultūras jomā, ir tiesības ieroča glabāšanas atļaujā norādītos salūtieročus (akustiskos ieročus) un to munīciju, gāzes ieročus un signālieročus un tiem paredzētās salūtpatronas, kā arī pirotehnisko signālmunīciju izsniegt darbiniekiem darba pienākumu pildīšanai juridiskās personas noteiktās atbildīgās personas uzraudzībā. Minētos ieročus un munīciju darba vajadzībām izsniedz tikai uz darba pienākumu pildīšanas laiku.
(6) Biedrībām, kas īsteno vēstures notikumu atveidošanu, ir tiesības ieroču glabāšanas atļaujā norādītos salūtieročus (akustiskos ieročus) un to munīciju, gāzes ieročus un signālieročus un tiem paredzētās salūtpatronas, kā arī pirotehnisko signālmunīciju izsniegt biedriem tikai uz vēstures notikumu atveidošanas treniņu laiku vai pasākumu laiku biedrības norīkotās atbildīgās personas uzraudzībā.
(7) Nosacījumus un kārtību, kādā šajā pantā minētās personas izsniedz fiziskajām personām ieročus, to sastāvdaļas un munīciju darba vajadzībām, sportam un medībām, profesionālajai darbībai kultūras jomā un vēstures notikumu atveidošanai, nosaka Ministru kabinets.
43. pants. Ieroču remonts
(1) Lai nomainītu šaujamieroča būtiskās sastāvdaļas, juridiskā persona nodod šaujamieroci ieroču komersantam, kas saņēmis licenci šaujamieroču remontam.
(2) Nosacījumus un kārtību, kādā juridiskās personas nodod šaujamieroci remontam, nosaka Ministru kabinets.
44. pants. Ieroču un munīcijas realizēšana un pārreģistrācija
Nosacījumus un kārtību, kādā juridiskās personas realizē vai pārreģistrē šaujamieroci, tam paredzētās maināmās būtiskās sastāvdaļas, kā arī lielas enerģijas pneimatisko ieroci un munīciju, nosaka Ministru kabinets.
45. pants. Juridisko personu tiesības noteikt ieroču un speciālo līdzekļu nēsāšanas ierobežojumus savās telpās vai teritorijā
(1) Juridiskajām personām ir tiesības pēc saskaņošanas ar Valsts policiju noteikt fiziskajām personām šaujamieroču nēsāšanas ierobežojumus savās telpās vai teritorijā, ierīkot ieroču glabātavas un minēto vietu apmeklējuma laikā pieņemt glabāšanā šaujamieročus un munīciju, ja darbinieki, kuri saskaņā ar darba pienākumiem ir atbildīgi par šaujamieroču un munīcijas glabāšanu, atbilst šā likuma 14. panta septītās daļas nosacījumiem, kā arī uz viņiem neattiecas šā likuma 23. pantā minētie aizliegumi un to apliecina Valsts policija.
(2) Juridiskajām personām ir tiesības bez saskaņošanas ar Valsts policiju noteikt fiziskajām personām gāzes ieroču un signālieroču, auksto ieroču un speciālo līdzekļu nēsāšanas ierobežojumus savās telpās vai teritorijā, nosakot pienākumu fiziskajām personām nodot gāzes ieročus un signālieročus, aukstos ieročus un speciālos līdzekļus uz apmeklējuma laiku juridiskās personas darbiniekam, kas saskaņā ar darba pienākumiem ir atbildīgs par gāzes ieroču, signālieroču, auksto ieroču un speciālo līdzekļu glabāšanu. Juridiskās personas gāzes ieroču un signālieroču, auksto ieroču un speciālo līdzekļu glabāšanas vietai jābūt ierīkotai tādā veidā, kas nepieļauj nejaušu ieroča un tā būtisko sastāvdaļu un munīcijas nokļūšanu nepiederošu personu rokās.
X nodaļa
A, B, C un D kategorijas ieroču, to sastāvdaļu un munīcijas ievešana Latvijā, izvešana no Latvijas, kā arī iegāde un realizēšana Eiropas Savienības dalībvalstīs vai Eiropas Ekonomikas zonas valstīs, vai trešajās valstīs
46. pants. Ieroču, to sastāvdaļu un munīcijas izvešana uz laiku no Latvijas uz Eiropas Savienības dalībvalstīm un Eiropas Ekonomikas zonas valstīm
(1) Personas var pārvadāt un pārsūtīt uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti vai Eiropas Ekonomikas zonas valsti:
1) Eiropas šaujamieroču apliecībā ierakstītus sportam klasificētus A kategorijas šaujamieročus un to maināmās būtiskās sastāvdaļas, ja ir pamatojums ieroču ievešanai attiecīgajā galamērķa valstī treniņšaušanai vai šaušanai sporta sacensībās, kā arī A kategorijas garstobra–vītņstobra šaujamieroču munīciju un magazīnas, kas pārsniedz 10 patronu ietilpību, vai A kategorijas īsstobra šaujamieroču munīciju un magazīnas, kas pārsniedz 20 patronu ietilpību, ja attiecīgajā valstī nav noteikta cita kārtība;
2) A kategorijas automātiskas darbības salūtieročus (akustiskos ieročus) un tiem paredzētās salūtpatronas, ja ir saņemts Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts kompetentās iestādes iepriekšējās piekrišanas dokuments šaujamieroču un munīcijas pārvadāšanai vai pārsūtīšanai un Valsts policijas atļauja šaujamieroču pārvadāšanai vai pārsūtīšanai, ja attiecīgajā valstī nav noteikta cita kārtība;
3) Eiropas šaujamieroču apliecībā ierakstītus sportam klasificētus B kategorijas šaujamieročus, to maināmās būtiskās sastāvdaļas, ja ir pamatojums ieroču ievešanai attiecīgajā galamērķa valstī treniņšaušanai vai šaušanai sporta sacensībās, kā arī tiem paredzēto munīciju, ja attiecīgajā valstī nav noteikta cita kārtība;
4) medībām klasificētus B kategorijas šaujamieročus, tiem paredzētās maināmās būtiskās sastāvdaļas un tiem paredzētās patronas, ja ir saņemts Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts kompetentās iestādes iepriekšējās piekrišanas dokuments šaujamieroču un munīcijas pārvadāšanai vai pārsūtīšanai un Valsts policijas atļauja šaujamieroču pārvadāšanai vai pārsūtīšanai, ja attiecīgajā valstī nav noteikta cita kārtība;
5) B kategorijas salūtieročus (akustiskos ieročus) un tiem paredzētās salūtpatronas, ja ir saņemts Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts kompetentās iestādes iepriekšējās piekrišanas dokuments šaujamieroču un munīcijas pārvadāšanai vai pārsūtīšanai un Valsts policijas atļauja šaujamieroču pārvadāšanai vai pārsūtīšanai, ja attiecīgajā valstī nav noteikta cita kārtība;
6) Eiropas šaujamieroču apliecībā ierakstītus sportam un medībām klasificētus C kategorijas šaujamieročus, tiem paredzētās maināmās būtiskās sastāvdaļas, ja ir pamatojums ieroču ievešanai attiecīgajā galamērķa valstī atbilstoši to lietojuma veidam treniņšaušanai vai šaušanai sporta sacensībās, medībās, kā arī tiem paredzēto munīciju, ja attiecīgajā valstī nav noteikta cita kārtība;
7) Eiropas šaujamieroču apliecībā ierakstītus C kategorijas salūtieročus (akustiskos ieročus), ja ir pamatojums ieroču ievešanai attiecīgajā galamērķa valstī izmantošanai profesionālai darbībai kultūras jomā vai vēsturisku notikumu atveidošanā, kā arī tiem paredzētās salūtpatronas, ja attiecīgajā valstī nav noteikta cita kārtība;
8) D kategorijas lielas enerģijas pneimatiskos ieročus un tiem paredzēto munīciju, ja ir saņemts Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts kompetentās iestādes iepriekšējās piekrišanas dokuments šaujamieroču un munīcijas pārvadāšanai vai pārsūtīšanai un Valsts policijas atļauja šaujamieroču pārvadāšanai vai pārsūtīšanai, ja attiecīgajā valstī nav noteikta cita kārtība.
(2) Valsts policija par katru šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā izsniegto atļauju šaujamieroču pārvadāšanai vai pārsūtīšanai informē attiecīgo Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts kompetento iestādi.
47. pants. Ieroču, to sastāvdaļu un munīcijas izvešana uz laiku no Latvijas uz trešajām valstīm
Personas var izvest uz laiku no Latvijas uz trešo valsti medībām un sportam klasificētus A, B un C kategorijas šaujamieročus, tiem paredzētās maināmās būtiskās sastāvdaļas un patronas, kā arī D kategorijas lielas enerģijas pneimatiskos ieročus un tiem paredzēto munīciju, ja ir saņemta trešās valsts kompetentās iestādes attiecīgā atļauja minēto ieroču, tiem paredzēto būtisko sastāvdaļu un munīcijas ievešanai un Valsts policijas atļauja ieroču pārvadāšanai vai pārsūtīšanai, ja attiecīgajā valstī nav noteikta cita kārtība.
48. pants. Ieroču, to sastāvdaļu un munīcijas izvešana no Latvijas uz Eiropas Savienības dalībvalstīm un Eiropas Ekonomikas zonas valstīm, kā arī uz trešajām valstīm pastāvīgai glabāšanai vai nēsāšanai
Fiziskās personas, kas ir saņēmušas citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts, vai trešās valsts pastāvīgās uzturēšanās atļauju vai pilsonību, var izvest no Latvijas uz attiecīgo valsti pastāvīgai glabāšanai vai nēsāšanai medībām, sportam, pašaizsardzībai vai kolekcijai klasificētus šaujamieročus, tiem paredzētās maināmās būtiskās sastāvdaļas un patronas, kā arī D kategorijas lielas enerģijas pneimatiskos ieročus un tiem paredzēto munīciju, ja ir saņemta attiecīgās valsts kompetentās iestādes ieroču un tiem paredzēto būtisko sastāvdaļu un munīcijas iegādes atļauja un ieroča ievešanas atļauja un Valsts policijas ieroču pārvadāšanas vai pārsūtīšanas atļauja, ja attiecīgajā valstī nav noteikta cita kārtība.
(1) Eiropas Savienības dalībvalstu un Eiropas Ekonomikas zonas valstu pilsoņi, ja viņiem ir Eiropas šaujamieroču apliecība un pamatojums šaujamieroča ievešanai Latvijā vai pārvietošanai caur Latvijas teritoriju, ir tiesīgi ievest Latvijā Eiropas šaujamieroču apliecībā norādīto A, B vai C kategorijas medību vai sporta šaujamieroci, kā arī tam paredzētās maināmās būtiskās sastāvdaļas, munīciju vai C kategorijas salūtieroci profesionālai darbībai kultūras jomā vai vēsturisku notikumu atveidošanai un tam paredzēto munīciju, kā arī sportam klasificētam A kategorijas garstobra–vītņstobra šaujamierocim paredzētas magazīnas, kas pārsniedz 10 patronu ietilpību, un sportam klasificētam A kategorijas īsstobra šaujamierocim paredzētās magazīnas, kas pārsniedz 20 patronu ietilpību, minētajiem ieročiem paredzētās būtiskās sastāvdaļas, magazīnas un munīciju, izmantot tos atbilstoši to lietojuma veidam medībās, treniņšaušanā vai šaušanas sporta sacensībās un iegādāties ierocim atbilstošu munīciju, kā arī pārvadāt ieročus un to munīciju caur Latvijas teritoriju.
(2) Eiropas Savienības dalībvalstu un Eiropas Ekonomikas zonas valstu pilsoņiem, kas vēlas ievest Latvijā uz laiku kultūras un vēstures notikumu atveidošanai klasificētus A un B kategorijas salūtieročus (akustiskos ieročus), medībām klasificētus B kategorijas šaujamieročus un tiem paredzētās maināmās būtiskās sastāvdaļas, sportam un medībām klasificētus D kategorijas lielas enerģijas pneimatiskos ieročus, kā arī minētājiem ieročiem paredzēto munīciju un izmantot tos atbilstoši to lietojuma veidam kultūras un vēstures notikumu atveidošanā, medībās, treniņšaušanā vai šaušanas sporta sacensībās, ir jāsaņem Valsts policijā iepriekšējās piekrišanas dokuments šaujamieroču un munīcijas pārvadāšanai vai pārsūtīšanai.
(3) Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi un Eiropas Ekonomikas zonas valstu pilsoņi, saņemot Valsts policijas atļauju, ir tiesīgi šķērsot Latvijas teritoriju ar ieroču atļaujā norādītajiem, bet Eiropas šaujamieroču apliecībā neierakstītiem ieročiem, to maināmajām būtiskajām sastāvdaļām un munīciju.
(4) Valsts policija par katru šā panta otrajā daļā minētajā kārtībā izsniegto iepriekšējās piekrišanas dokumentu šaujamieroču un munīcijas pārvadāšanai vai pārsūtīšanai informē attiecīgo Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts kompetento iestādi.
50. pants. Ieroču, to sastāvdaļu un munīcijas ievešana uz laiku Latvijā no trešajām valstīm
(1) Trešo valstu pilsoņi pēc Valsts policijas ieroču pārvadāšanas vai pārsūtīšanas atļaujas saņemšanas, ja viņiem ir pamatots ielūgums iebraukšanai Latvijā un savas valsts kompetentās iestādes izsniegta atļauja, ir tiesīgi uz laiku līdz trim mēnešiem ievest Latvijā:
1) sportam klasificētus B un C kategorijas šaujamieročus, tiem paredzētās maināmās būtiskās sastāvdaļas, munīciju, sportam klasificēta B kategorijas īsstobra šaujamieroča magazīnas, kas nepārsniedz 20 patronu ietilpību, sportam klasificētus D kategorijas lielas enerģijas pneimatiskos ieročus treniņšaušanai vai šaušanai sporta sacensībās;
2) medībām klasificētus C kategorijas šaujamieročus, tiem paredzētās maināmās būtiskās sastāvdaļas, munīciju un medībām klasificētus D kategorijas lielas enerģijas pneimatiskos ieročus izmantošanai medībās;
3) C kategorijas salūtieročus un to munīciju, kas nepieciešama profesionālai darbībai kultūras jomā vai vēsturisku notikumu atveidošanai.
(2) Trešo valstu pilsoņi pēc atļaujas saņemšanas ieroču pārvietošanai caur Latvijas teritoriju ir tiesīgi pārvadāt caur Latvijas teritoriju ieroču atļaujā norādītos ieročus, to maināmās būtiskās sastāvdaļas un munīciju.
51. pants. Ieroču, to sastāvdaļu un munīcijas ievešana Latvijā no Eiropas Savienības dalībvalstīm, Eiropas Ekonomikas zonas valstīm vai trešajām valstīm pastāvīgai glabāšanai un nēsāšanai
(1) Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi un Eiropas Ekonomikas zonas valstu pilsoņi, trešo valstu pilsoņi, kas ir saņēmuši pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā, ir tiesīgi Latvijā ievest un pastāvīgi glabāt medībām, sportam, pašaizsardzībai vai kolekcijai klasificētus A, B un C kategorijas šaujamieročus, tiem paredzētās maināmās būtiskās sastāvdaļas, munīciju, nēsāt pašaizsardzībai klasificētus B kategorijas īsstobra šaujamieročus, kā arī sportam klasificēta A kategorijas garstobra–vītņstobra šaujamieroča magazīnas, kas pārsniedz 10 patronu ietilpību, un sportam klasificēta A kategorijas īsstobra šaujamieroča magazīnas, kas pārsniedz 20 patronu ietilpību, D kategorijas lielas enerģijas pneimatiskos ieročus un to munīciju, ja Valsts policija izsniegusi ieroča iegādes atļauju, kā arī ieroča pārvadāšanas vai pārsūtīšanas atļauju un pēc ieroču un tiem paredzēto būtisko sastāvdaļu, minēto ieroču munīcijas ieviešanas Latvijā, pamatojoties uz Eiropas Savienības dalībvalstu, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai trešās valsts kompetentās iestādes izsniegtās ieroču, tiem paredzēto būtisko sastāvdaļu un munīcijas izvešanas atļauju, Valsts policija ir izsniegusi ieroča glabāšanas, nēsāšanas vai kolekcijas atļauju.
52. pants. Ieroču, to sastāvdaļu un munīcijas iegāde Eiropas Savienības dalībvalstīs un Eiropas Ekonomikas zonas valstīs
(1) Lai Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī iegādātos un ievestu Latvijā A, B un C kategorijas šaujamieročus, tiem paredzētās maināmās būtiskās sastāvdaļas, munīciju, kā arī D kategorijas lielas enerģijas pneimatiskos ieročus, fiziskajai un juridiskajai personai ir nepieciešams Valsts policijā saņemt ieroču iegādes atļauju un iepriekšējās piekrišanas dokumentu šaujamieroču un munīcijas pārvadāšanai vai pārsūtīšanai, kā arī attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts kompetentās iestādes pārvadāšanas un pārsūtīšanas atļauju, ja attiecīgajā valstī nav noteikta cita kārtība.
(2) Valsts policija par katru šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā izsniegto iepriekšējās piekrišanas dokumentu šaujamieroču un munīcijas pārvadāšanai vai pārsūtīšanai starp Eiropas Savienības dalībvalstīm informē attiecīgo Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts kompetento iestādi.
53. pants. Ieroču, to sastāvdaļu un munīcijas iegādes un ievešanas nosacījumi no trešajām valstīm
(1) Lai iegādātos un ievestu Latvijā no trešajām valstīm A, B un C kategorijas šaujamieročus, tiem paredzētās maināmās būtiskās sastāvdaļas, munīciju, kā arī D kategorijas lielas enerģijas pneimatiskos ieročus, fiziskajai un juridiskajai personai ir nepieciešams Valsts policijā saņemt ieroču iegādāšanās atļauju un pārvadāšanas vai pārsūtīšanas atļauju.
(2) Muitas iestādes informē Valsts policiju par katru gadījumu, kad A, B un C kategorijas šaujamieročus, tiem paredzētās maināmās būtiskās sastāvdaļas, munīciju, kā arī D kategorijas lielas enerģijas pneimatiskos ieročus ieved Latvijā no trešās valsts vai izved no Latvijas uz trešo valsti.
54. pants. Ieroču, to sastāvdaļu un munīcijas iegādes nosacījumi Eiropas Savienības dalībvalstu un Eiropas Ekonomikas zonas valstu pilsoņiem Latvijā
(1) Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi un Eiropas Ekonomikas zonas valstu pilsoņi, ja viņiem ir savas valsts kompetentās iestādes izsniegts iepriekšējās piekrišanas dokuments šaujamieroču un munīcijas pārvadāšanai un pārsūtīšanai, kas dod tiesības iegādāties šaujamieroci, tam paredzētās maināmās būtiskās sastāvdaļas, munīciju, kā arī lielas enerģijas pneimatisko ieroci Latvijā, ieroča iegādāšanās atļauju un pārvadāšanas vai pasūtīšanas atļauju saņem Valsts policijā personīgi vai ar ieroču komersanta starpniecību, kas realizē šaujamieroci, tam paredzēto maināmo būtisko sastāvdaļu, munīciju vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci.
(2) Eiropas Savienības dalībvalstu un Eiropas Ekonomikas zonas valstu pilsoņi, kas personīgi veic šaujamieroča, tam paredzēto maināmo būtisko sastāvdaļu, munīcijas vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča iegādi Latvijā, piecu darbdienu laikā pēc šaujamieroča, tam paredzēto maināmo būtisko sastāvdaļu, munīcijas vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča iegādes uzrāda Valsts policijā iegādāto šaujamieroci, tam paredzētās maināmās būtiskās sastāvdaļas, munīciju vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci un saņem ieroču pārvadāšanas atļauju.
(3) Ieroču komersants pārsūta Eiropas Savienības dalībvalstu un Eiropas Ekonomikas zonas valstu pilsonim uz distances līguma pamata iegādātos šaujamieročus, tiem paredzētās maināmās būtiskās sastāvdaļas, munīciju vai lielas enerģijas pneimatiskos ieročus kopā ar Valsts policijas izsniegto ieroču iegādāšanās atļauju un ieroču pārsūtīšanas atļauju.
(4) Valsts policija par katru šā panta pirmajā daļā minētās atļaujas izsniegšanu informē attiecīgo Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts kompetento iestādi.
55. pants. Ieroču, to sastāvdaļu un munīcijas iegādes nosacījumi trešo valstu pilsoņiem Latvijā
(1) Trešo valstu pilsoņi, ja viņiem ir savas valsts kompetentās iestādes izsniegtā atļauja, kas dod tiesības iegādāties šaujamieroci, tam paredzētās maināmās būtiskās sastāvdaļas, munīciju, kā arī D kategorijas lielas enerģijas pneimatisko ieroci Latvijā, Valsts policijā var saņemt ieroča iegādāšanās atļauju.
(2) Piecu darbdienu laikā pēc šaujamieroča, tam paredzēto maināmo būtisko sastāvdaļu, munīcijas vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča iegādes Latvijā trešās valsts pilsonis uzrāda Valsts policijā iegādāto šaujamieroci, tam paredzētās maināmās būtiskās sastāvdaļas, munīciju vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci Valsts policijā un saņem atļauju šā ieroča, tam paredzēto būtisko sastāvdaļu un tā munīcijas pārvadāšanai.
56. pants. Latvijā reģistrētu šaujamieroču un to maināmo būtisko sastāvdaļu realizēšanas nosacījumi Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas valstīs un trešajās valstīs
(1) Fiziskās personas Eiropas Savienības dalībvalstīs un Eiropas Ekonomikas zonas valstīs var realizēt Latvijā reģistrētus un viņām piederošus A, B un C kategorijas šaujamieročus, tiem paredzētās maināmās būtiskās sastāvdaļas, kā arī D kategorijas lielas enerģijas pneimatiskos ieročus, saņemot attiecīgajā Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts kompetentajā iestādē iepriekšējās piekrišanas dokumentu šaujamieroču un munīcijas pārvadāšanai vai pārsūtīšanai, un pēc minētās atļaujas saņemšanas saņemt Valsts policijā ieroču realizēšanas atļauju un pārvadāšanas vai pārsūtīšanas atļauju.
(2) Fiziskās personas trešajās valstīs var realizēt Latvijā reģistrētus un viņām piederošus A, B un C kategorijas šaujamieročus, tiem paredzētās maināmās būtiskās sastāvdaļas, kā arī D kategorijas lielas enerģijas pneimatiskos ieročus, saņemot attiecīgajā trešās valsts kompetentajā iestādē ieroča ievešanas atļauju, un pēc minētas atļaujas saņemšanas saņemt Valsts policijā ieroču realizēšanas atļauju un pārvadāšanas vai pārsūtīšanas atļauju.
57. pants. Šaujamieroču, to maināmo būtisko sastāvdaļu, kā arī lielas enerģijas pneimatisko ieroču pārvadāšana vai pārsūtīšanas pāri Latvijas valsts robežai
Šaujamieročus, to maināmās būtiskās sastāvdaļas, kā arī lielas enerģijas pneimatiskos ieročus atļauts pārvadāt un pārsūtīt pāri Latvijas Republikas valsts robežai tikai nepielādētus, speciālā futrālī vai citādā iesaiņojumā un ieročus atsevišķi no to munīcijas, ievērojot normatīvos aktus muitas un robežšķērsošanas jomā. Šaujamieročus, to maināmās būtiskās sastāvdaļas un munīciju vai lielas enerģijas pneimatiskos ieročus muitas kontroles vai robežkontroles laikā no iesaiņojuma izņem tikai pēc muitas vai robežsardzes darbinieka pieprasījuma.
XI nodaļa
Ieroča dezaktivēšana un dezaktivēto ieroču aprites speciālie nosacījumi
58. pants. Ieroča dezaktivēšana
(1) Valsts policija ir iestāde, kura verificē, vai šaujamieroča dezaktivēšana veikta saskaņā ar regulā 2015/2403 noteiktajām tehniskajām specifikācijām.
(2) Valsts policija ir iestāde, kas reģistrē Ieroču reģistrā šaujamieročus, kas ir dezaktivēti saskaņā ar regulā 2015/2403 noteiktajām tehniskajām specifikācijām.
(3) Par šaujamieroča un lielas enerģijas pneimatiskā ieroča dezaktivēšanas apliecinājuma izsniegšanu maksājama valsts nodeva.
(4) Šaujamieroču un lielas enerģijas pneimatisko ieroču dezaktivēšanas apliecinājuma izsniegšanas kārtību, dezaktivētā šaujamieroča reģistrēšanas kārtību, kā arī kārtību un apmēru, kādā maksājama valsts nodeva par šaujamieroča un lielas enerģijas pneimatiskā ieroča dezaktivēšanas apliecinājuma izsniegšanu, nosaka Ministru kabinets.
59. pants. Dezaktivēto ieroču iegāde, realizēšana, izvešana, ievešana un pārreģistrācija
(1) Personām ir tiesības iegādāties un realizēt dezaktivētos lielas enerģijas pneimatiskos ieročus, ja ir Valsts policijas izziņa vai apliecinājums, ka lielas enerģijas pneimatiskais ierocis ir dezaktivēts.
(2) Personām ir tiesības realizēt, pārvadāt vai pārsūtīt uz Eiropas Savienības dalībvalstīm, Eiropas Ekonomikas zonas valstīm un trešajām valstīm dezaktivētos lielas enerģijas pneimatiskos ieročus, ja ir Valsts policijas izziņa vai apliecinājums, ka lielas enerģijas pneimatiskais ierocis ir dezaktivēts, ja attiecīgajā valstī nav noteikta cita kārtība.
(3) Personām ir tiesības Latvijā iegādāties un realizēt tikai Valsts policijā reģistrētos dezaktivētos šaujamieročus, ja ir Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts kompetentās iestādes apliecinājums, ka šaujamierocis ir dezaktivēts saskaņā ar regulu 2015/2403. Piecu darbdienu laikā attiecīgo šaujamieroci pārreģistrē Valsts policijā.
(4) Personām, kas vēlas iegādāties Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī saskaņā ar regulu 2015/2403 dezaktivētos šaujamieročus, ir nepieciešams Valsts policijā saņemt iepriekšējās piekrišanas dokumentu šaujamieroču un munīcijas pārvadāšanai vai pārsūtīšanai, kā arī attiecīgajā Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts kompetentajā iestādē pārvadāšanas vai pārsūtīšanas atļauju, ja attiecīgajā valstī nav noteikta cita kārtība, un piecu darbdienu laikā pēc minētā ieroča ievešanas Latvijā pārreģistrēt to Valsts policijā.
(5) Personām, kas vēlas realizēt Eiropas Savienības dalībvalstīs un Eiropas Ekonomikas zonas valstīs saskaņā ar regulu 2015/2403 dezaktivētos šaujamieročus, ir nepieciešams attiecīgajā Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts kompetentajā iestādē saņemt iepriekšējās piekrišanas dokumentu šaujamieroču un munīcijas pārvadāšanai vai pārsūtīšanai un pēc minētās atļaujas saņemšanas saņemt Valsts policijā pārvadāšanas vai pārsūtīšanas atļauju, ja attiecīgajā valstī nav noteikta cita kārtība.
(6) Personām, kas vēlas pārvadāt vai pārsūtīt uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti vai Eiropas Ekonomikas zonas valsti saskaņā ar regulu 2015/2403 dezaktivēto šaujamieroci, ir nepieciešams saņemt Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts kompetentās iestādes iepriekšējās piekrišanas dokumentu šaujamieroču un munīcijas pārvadāšanai vai pārsūtīšanai un Valsts policijas atļauju šaujamieroču pārvadāšanai vai pārsūtīšanai, ja attiecīgajā valstī nav noteikta cita kārtība.
(7) Citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsoņi, kas vēlas ievest Latvijā saskaņā ar regulu 2015/2403 dezaktivēto šaujamieroci, ir jāsaņem Valsts policijā iepriekšējās piekrišanas dokuments šaujamieroču un munīcijas pārvadāšanai vai pārsūtīšanai.
(8) Personām, kas vēlas realizēt, pārvadāt vai pārsūtīt uz trešajām valstīm saskaņā ar regulu 2015/2403 dezaktivētos šaujamieročus, ir nepieciešams attiecīgajā trešās valsts kompetentajā iestādē saņemt ieroča ievešanas atļauju un pēc minētas atļaujas saņemšanas saņemt Valsts policijā pārvadāšanas vai pārsūtīšanas atļauju, ja attiecīgajā valstī nav noteikta cita kārtība.
(9) Nosacījumus un kārtību, kādā personas pārreģistrē saskaņā ar regulu 2015/2403 dezaktivētos šaujamieročus, nosaka Ministru kabinets.
60. pants. Dezaktivēta ieroča glabāšana, nēsāšana un pārvadāšana
Personām ir tiesības Latvijā:
1) glabāt un pārvadāt dezaktivēto lielas enerģijas pneimatisko ieroci, ja ir Valsts policijas izziņa vai apliecinājums, ka lielas enerģijas pneimatiskais ierocis ir dezaktivēts;
2) glabāt un pārvadāt šaujamieročus, kas dezaktivēti līdz 2016. gada 8. aprīlim, ja ir Valsts policijas izziņa par attiecīgā šaujamieroča dezaktivēšanu;
3) nēsāt īsstobra šaujamieročus, kas dezaktivēti līdz 2016. gada 8. aprīlim, ja ir Valsts policijas izziņa par attiecīgā šaujamieroča dezaktivāciju;
4) glabāt un pārvadāt dezaktivētos šaujamieročus, kas ir reģistrēti Valsts policijā, ja ir Valsts policijas apliecinājums vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts kompetentās iestādes apliecinājums, ka šaujamierocis ir dezaktivēts saskaņā ar regulu 2015/2403;
5) nēsāt īsstobra dezaktivētos šaujamieročus, kas ir reģistrēti Valsts policijā, ja ir Valsts policijas apliecinājums vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts kompetentās iestādes apliecinājums, ka šaujamierocis ir dezaktivēts saskaņā ar regulu 2015/2403.
61. pants. Dezaktivēta ieroča mantošana
(1) Mantotos šaujamieročus, kas ir dezaktivēti saskaņā ar regulu 2015/2403, piecu darbdienu laikā pēc mantojuma saņemšanas dienas reģistrē Valsts policijā.
(2) Ja dezaktivētā ieroča mantinieks nevēlas vai nevar pieņemt dezaktivēto ieroci, Valsts policija saskaņā ar mantinieka iesniegumu pārreģistrē to citai personai vai iznīcina.
XII nodaļa
E kategorijas gāzes ieroču un signālieroču aprites speciālie nosacījumi
62. pants. E kategorijas gāzes ieroču un signālieroču iegāde, realizēšana, reģistrācija un nodošana remontā
(1) Personām ir tiesības Latvijā pie ieroču komersanta, kas saņēmis attiecīgu licenci ieroču realizēšanai, vai no citas personas iegādāties Valsts policijā reģistrētos un pašaizsardzībai klasificētos E kategorijas gāzes ieročus un signālieročus. Piecu darbdienu laikā pēc attiecīgā ieroča iegādes dienas persona to pārreģistrē Valsts policijā vai pārreģistrācijai izmanto Iekšlietu ministrijas Informācijas centra sniegto elektronisko pakalpojumu.
(2) Personām ir tiesības Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas valstīs un trešajās valstīs atbilstoši attiecīgās valsts normatīvajiem aktiem iegādāties šā likuma prasībām atbilstoši marķētus gāzes ieročus un signālieročus, kas Latvijā klasificēti pašaizsardzībai E kategorijā. Piecu darbdienu laikā pēc minēto ieroču ievešanas Latvijā persona tos reģistrē Valsts policijā vai reģistrācijai izmanto Iekšlietu ministrijas Informācijas centra sniegto elektronisko pakalpojumu.
(3) Fiziskajai personai, kurai ir reģistrēts E kategorijas gāzes ierocis un signālierocis, ir tiesības nodot minēto ieroci remontā ieroču komersantam, kas saņēmis attiecīgu licenci ieroču remontam.
63. pants. E kategorijas gāzes ieroču un signālieroču glabāšana, pārvadāšana un nēsāšana
(1) Personas, glabājot un pārvadājot gāzes ieroci un signālieroci, nodrošina tādus apstākļus, kas nepieļauj nejaušu ieroča un tā munīcijas nokļūšanu nepiederošu personu rokās.
(2) Fiziskajai personai ir aizliegts:
1) vienlaikus nēsāt vairāk nekā divus pašaizsardzībai klasificētus E kategorijas gāzes ieročus un signālieročus;
2) nēsāt vairāk nekā vienu pielādētu rezerves magazīnu (cilindru).
(3) Fiziskajai personai ir tiesības izvilkt ieroci no speciālās kabatas (maksts) un to sagatavot šaušanai, ja ir pamats uzskatīt, ka konkrētajā situācijā iestāsies vai ir iestājušies šajā likumā noteiktie E kategorijas pašaizsardzībai klasificēto gāzes ieroču un signālieroču pielietošanas vai izmantošanas nosacījumi.
(4) Pašaizsardzībai klasificētu E kategorijas gāzes ieroci un signālieroci nēsā speciālā kabatā (makstī) tā, lai tas nevar izkrist un tam nepievērstu citu personu uzmanību, nodrošinot, lai tas nejauši nenonāktu nepiederošas personas rokās.
64. pants Gāzes ieroču un signālieroču mantošana
Ja gāzes ieroča un signālieroča mantinieks nevēlas vai nevar pieņemt ieroci, Valsts policija saskaņā ar mantinieka iesniegumu pārreģistrē to citai personai vai iznīcina.
XIII nodaļa
Ieroču un speciālo līdzekļu izmantošanas un pielietošanas nosacījumi un kārtība
65. pants. Šaujamieroču, pašaizsardzībai klasificēto E kategorijas gāzes ieroču un signālieroču un speciālo līdzekļu izmantošanas un pielietošanas nosacījumi
(1) Šaujamieroča pielietošana ir tēmēts šāviens (izņemot šaušanu medībās, sporta sacensībās vai treniņšaušanu), kā arī šāviens, kas izraisa cilvēka nāvi, nodara kaitējumu cilvēka veselībai vai zaudējumu mantai vai padara nekaitīgu dzīvnieku.
(2) Gāzes baloniņu atļauts pielietot pašaizsardzībai nepieciešamās aizstāvēšanās situācijā, lai ar gāzes palīdzību iedarbotos uz cilvēka vai dzīvnieka organismu.
(3) Elektrošoka ierīci atļauts pielietot pašaizsardzībai nepieciešamās aizstāvēšanās situācijā, lai ar augstsprieguma elektriskā lādiņa palīdzību iedarbotos uz cilvēka vai dzīvnieka organismu.
(4) Persona drīkst pielietot šaujamieroci kā galējo līdzekli vai pašaizsardzībai klasificēto E kategorijas gāzes ieroci un signālieroci, lai:
1) aizsargātu sevi vai citas personas no uzbrukuma, kas reāli apdraud dzīvību vai veselību;
2) novērstu nelikumīgu mēģinājumu vardarbīgi atņemt šaujamieroci;
3) aizturētu personu, kas pārsteigta nozieguma izdarīšanas brīdī un izrāda pretošanos;
4) padarītu nekaitīgu dzīvnieku, kas apdraud cilvēka dzīvību, veselību vai mantu.
(5) Šaujamieroci vai pašaizsardzībai klasificēto E kategorijas gāzes ieroci un signālieroci drīkst izmantot, lai izsauktu palīdzību, brīdinātu par ieroča pielietošanu vai aizbaidītu dzīvniekus.
(6) Pielietojot šaujamieroci, pašaizsardzībai klasificēto E kategorijas gāzes ieroci un signālieroci vai speciālo līdzekli, nedrīkst pārkāpt nepieciešamās aizstāvēšanās robežas.
66. pants. Šaujamieroču un pašaizsardzībai klasificēto E kategorijas gāzes ieroču un signālieroču izmantošanas un pielietošanas kārtība
(1) Pirms šaujamieroča vai pašaizsardzībai klasificēta E kategorijas gāzes ieroča un signālieroča pielietošanas brīdina par nodomu to pielietot vai izdara brīdinājuma šāvienu.
(2) Bez brīdinājuma šaujamieroci vai pašaizsardzībai klasificēto E kategorijas gāzes ieroci un signālieroci pielieto, ja:
1) uzbrukums, kas apdraud cilvēka dzīvību vai veselību, ir pēkšņs;
2) uzbrukumā pielieto ieročus vai priekšmetus, ar kuriem tiek apdraudēta cilvēka dzīvība vai veselība, vai izmanto mehāniskos transportlīdzekļus;
3) aizturamā persona pretojas, pielietojot ieročus vai priekšmetus, ar kuriem tiek apdraudēta cita cilvēka dzīvība vai veselība.
(3) Persona, kas pielieto vai izmanto šaujamieroci vai pašaizsardzībai klasificēto E kategorijas gāzes ieroci un signālieroci, dara visu iespējamo, lai mazinātu kaitējumu un garantētu citu personu drošību.
(4) Aizliegts izmantot un pielietot šaujamieroci un pašaizsardzībai klasificēto E kategorijas gāzes ieroci un signālieroci, ja to izmantošanas vai pielietošanas dēļ var ciest citas personas, pret kurām ierocis nav vērsts.
(5) Par katru šaujamieroča vai pašaizsardzībai klasificētā E kategorijas gāzes ieroča un signālieroča pielietošanas gadījumu persona, kura to pielietojusi, nekavējoties ziņo Valsts policijai. Šī persona saglabā notikuma vietas apstākļus un paliek notikuma vietā, bet, ja ir cietušie, sniedz viņiem pirmo medicīnisko palīdzību un nekavējoties nodrošina neatliekamās medicīniskās palīdzības izsaukšanu.
67. pants. Peintbola ieroču, straikbola ieroču un lāzertaga ierīču pielietošanas un izmantošanas nosacījumi
Fiziskajām un juridiskajām personām atļauts izmantot peintbola ieroci, straikbola ieroci un lāzertaga ierīci viņām piederošā vai viņu valdījumā vai turējumā esošajā nekustamajā īpašumā, to norobežojot un nodrošinot tādus izmantošanas apstākļus, kas nepieļauj vides, dzīvnieku, cilvēku dzīvības, veselības vai citiem piederošās mantas apdraudējumu, kā arī neapdraud sabiedrisko drošību un nerada sabiedriskās kārtības traucējumu.
68. pants. Salūtieroču (akustisko ieroču) izmantošanas nosacījumi
Juridiskajām personām, kas īsteno savu profesionālo darbību kultūras jomā, un biedrībām, kas īsteno vēstures notikumu atveidošanu, ir atļauts izmantot salūtieročus (akustiskos ieročus) tādos apstākļos, kas neapdraud sabiedrisko drošību un nerada sabiedriskās kārtības traucējumu.
XIV nodaļa
Šautuvju izveidošana, treniņšaušanas un šaušanas sporta sacensību noteikumi
69. pants. Šautuvju kategorijas
Šautuves atbilstoši izmantojamo ieroču veidam iedala šādās kategorijās:
1) pirmās kategorijas šautuves, kurās atļauts izmantot lokus un arbaletus, kā arī metamos nažus, cirvjus, F kategorijas mazas enerģijas pneimatiskos ieročus un to munīciju;
2) otrās kategorijas šautuves, kurās atļauts izmantot A, B un C kategorijas šaujamieročus, kas klasificēti sportam, medībām un pašaizsardzībai, un to munīciju, D kategorijas lielas enerģijas pneimatiskos ieročus un to munīciju, F kategorijas mazas enerģijas pneimatiskos ieročus un to munīciju;
3) trešās kategorijas šautuves, kurās atļauts izmantot A kategorijas automātiskos šaujamieročus un to munīciju, kā arī pirmās un otrās kategorijas šautuvēs atļauto veidu ieročus un to munīciju.
70. pants. Šautuvju izveidošana
(1) Fiziskajām un juridiskajām personām ir tiesības izveidot šautuves viņām piederošā vai viņu valdījumā vai turējumā esošā nekustamajā īpašumā.
(2) Otrās un trešās kategorijas šautuves izveidei un darbībai nepieciešama pašvaldības atļauja. Atļauju anulē, ja tās saņēmējs pārkāpj šā likuma prasības.
(3) Prasības šautuvju izveidošanai un darbībai, kā arī kārtību, kādā izsniedzama un anulējama atļauja šautuves izveidošanai un darbībai, nosaka Ministru kabinets.
71. pants. Treniņšaušanas un šaušanas sporta sacensību noteikumi
(1) Par treniņšaušanas nodarbību un šaušanas sporta sacensību vispārējo drošības noteikumu ievērošanu, kā arī par tehniskajiem un organizatoriskajiem pasākumiem dalībnieku, skatītāju un citu personu drošības garantēšanai treniņšaušanas nodarbību laikā ir atbildīgs šautuves īpašnieks. Par drošības noteikumu ievērošanu konkrēta šāvēja vai šāvēju grupas treniņos ir atbildīgs treneris (pasniedzējs) vai šaušanas instruktors, kas vada treniņu. Par konkrētām darbībām ar ieroci treniņos un sacensībās ir atbildīgs ieroča lietotājs.
(2) Šaušanas sporta sacensību laikā par dalībnieku, skatītāju un citu personu drošību, kā arī par medicīniskās palīdzības nodrošināšanu ir atbildīgs sacensību organizators un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā atzītās sporta federācijas sertificēts sacensību galvenais tiesnesis.
(3) Šaujamieročus, lielas enerģijas pneimatiskos ieročus, kā arī aukstos ieročus (lokus un arbaletus) atļauts izmantot treniņšaušanā un šaušanas sporta sacensībās tikai atbilstošas kategorijas šautuvēs. Par treniņšaušanu neuzskata medību šaujamieroču vai medībām klasificētu lielas enerģijas pneimatisko ieroču pārbaudi medību platībās medību laikā. Minēto medību ieroču pārbaudes laikā ievēro drošības prasības, lai novērstu kaitējumu cilvēkiem, dzīvniekiem, mantai un videi, kā arī neapdraudētu sabiedrisko drošību un neradītu sabiedriskās kārtības traucējumus.
(4) Mazas enerģijas pneimatiskos ieročus, kā arī metamos aukstos ieročus un lokus, kuru bultām nav medību uzgaļu, atļauts izmantot norobežotā vietā, ievērojot drošības prasības, lai novērstu kaitējumu cilvēkiem, dzīvniekiem, mantai un videi, kā arī neapdraudētu sabiedrisko drošību un neradītu sabiedriskās kārtības traucējumus.
(5) Treniņšaušana otrās kategorijas šautuvēs notiek tikai sertificēta instruktora vai trenera uzraudzībā. Instruktora un trenera (pasniedzēja) likumīgās prasības šautuvē (šaušanas stendā) personām ir obligātas.
(6) Šautuvēs tiek noteikts šāds treniņšaušanas vai šaušanas sporta sacensību dalībnieku minimālais vecums:
1) pirmās kategorijas šautuvēs – neierobežots;
2) šaušanai ar mazkalibra B vai C kategorijas vītņstobra šaujamieročiem, kuru munīcijai ir apmales kapsula, ar C kategorijas viena šāviena garstobra–gludstobra šaujamieroci, kā arī ar D kategorijas lielas enerģijas pneimatiskajiem ieročiem – 12 gadu;
3) šaušanai ar B un C kategorijas šaujamieročiem – 16 gadu;
4) šaušanai ar A kategorijas šaujamieročiem – 18 gadu.
(7) Personas, kurām nav attiecīgo šaujamieroču glabāšanas vai nēsāšanas atļaujas, treniņšaušanu vai šaušanu sporta sacensībās veic tikai sertificēta šaušanas instruktora vai trenera (pasniedzēja) vadībā.
(8) Nepilngadīgām personām, kuras sasniegušas šā panta sestajā daļā minēto vecumu, atļauts šautuvēs izmantot attiecīgās kategorijas šaujamieročus vai lielas enerģijas pneimatiskos ieročus tikai tad, ja treniņšaušanu organizē ar šaušanas sportu saistīta juridiskā persona vai izglītības iestāde vai ja šautuvi nepilngadīgā persona apmeklē vecāku vai likumisko pārstāvju pavadībā.
(9) Šautuvēs aizliegts izmantot ieroci, kā arī uzturēties personām, kuras ir alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē. Minētajām personām aizliegts izsniegt ieročus un munīciju.
(10) Kārtību, kādā Latvijā notiek treniņšaušana un šaušanas sporta sacensības, kā arī šautuvēs ievērojamos drošības noteikumus nosaka Ministru kabinets.
72. pants. Šaušanas instruktoru un treneru sertificēšana
(1) Šaušanas instruktorus, izņemot tos šaušanas instruktorus, kas ir tādu valsts un pašvaldību iestāžu darbinieki, kurām tiesības iegādāties, glabāt un savā darbībā izmantot šaujamieročus piešķirtas saskaņā ar likumu, sertificē biedrība "Latvijas Sporta federāciju padome". Tā var izveidot komisiju, kura lemj par sertifikātu izsniegšanu un to anulēšanu.
(2) Šaušanas trenerus sertificē tādā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, kādā sertificē sporta speciālistus, papildus ņemot vērā šā panta trešajā daļā minētās prasības.
(3) Šaušanas instruktoru un treneri sertificē, ja uz viņu neattiecas kāds no šā likuma 23. pantā minētajiem aizliegumiem (izņemot šā likuma 23. panta 14. un 15. punktā minētos aizliegumus). Pārbaudi par to, vai uz personu neattiecas kāds no minētajiem aizliegumiem, veic Valsts policija.
(4) Šaušanas instruktora sertifikātu anulē, ja:
1) šaušanas instruktors ir pārkāpis treniņšaušanas vai šaušanas sporta sacensību noteikumus vai drošības noteikumus šautuvē (šaušanas stendā);
2) attiecībā uz šaušanas instruktoru ir konstatēts kāds no šā likuma 23. pantā minētajiem aizliegumiem (izņemot šā likuma 23. panta 14. un 15. punktā minētos aizliegumus).
(5) Šaušanas instruktora sertifikātu var anulēt, ja sertificēts šaušanas instruktors ir pārkāpis sporta nozari regulējošos normatīvos aktus.
(6) Biedrība "Latvijas Sporta federāciju padome", pildot šā panta pirmajā, ceturtajā un piektajā daļā noteiktos uzdevumus, ir tiesīga izdot administratīvos aktus.
(7) Lēmumu par šaušanas instruktora sertifikāta izsniegšanu vai par atteikumu izsniegt šādu sertifikātu pieņem triju mēnešu laikā pēc tam, kad saņemts iesniegums par šaušanas instruktora sertificēšanu.
(8) Lēmumu par šaušanas instruktora sertifikāta izsniegšanu, par atteikumu izsniegt šaušanas instruktora sertifikātu vai par šaušanas instruktora sertifikāta anulēšanu var apstrīdēt Izglītības un zinātnes ministrijā. Izglītības un zinātnes ministrijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
(9) Lēmuma par šaušanas instruktora sertifikāta izsniegšanu, par atteikumu izsniegt šaušanas instruktora sertifikātu vai par šaušanas instruktora sertifikāta anulēšanu apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur tā darbību.
(10) Ziņas par izsniegtajiem šaušanas instruktoru sertifikātiem biedrība "Latvijas Sporta federāciju padome" reģistrē Licenču un sertifikātu reģistrā. Licenču un sertifikātu reģistrā reģistrējamo ziņu apjomu, to iekļaušanas, izmantošanas un dzēšanas kārtību, kā arī institūcijas, kurām piešķirama piekļuve šajā reģistrā iekļautajām ziņām, nosaka Ministru kabinets.
(11) Ministru kabinets nosaka šaušanas instruktoru sertificēšanas kārtību un kritērijus, kā arī maksu par šaušanas instruktoru sertificēšanu.
XV nodaļa
Licenču izsniegšana, apturēšana un anulēšana komercdarbībai ar ieročiem un to sastāvdaļām, munīciju un tās sastāvdaļām
73. pants. Licences
(1) Fiziskajai un juridiskajai personai ir nepieciešama licence komercdarbībai ar:
1) militāriem ieročiem, munīciju un speciālajiem līdzekļiem, kas ir minēti Eiropas Savienības Kopējā militāro preču sarakstā;
2) medībām, sportam, pašaizsardzībai un kolekcijai klasificētiem A, B un C kategorijas šaujamieročiem, to sastāvdaļām, munīciju un tās sastāvdaļām (ieskaitot šaujampulveri);
3) D kategorijas lielas enerģijas pneimatiskajiem ieročiem, to sastāvdaļām;
4) E kategorijas gāzes ieročiem un signālieročiem un to munīciju, F kategorijas mazas enerģijas pneimatiskajiem ieročiem;
5) gāzes baloniņiem, elektrošokiem, aukstajiem ieročiem.
(2) Šā panta pirmās daļas 1. punktā minēto licenci komercdarbībai ar Eiropas Savienības Kopējā militāro preču sarakstā minētajām precēm izsniedz Aizsardzības ministrija stratēģiskās nozīmes preču apriti regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
(3) Valsts policijas licencēšanas komisija izsniedz šādas licences:
1) licenci A, B un C kategorijas medību, sporta, pašaizsardzības un kolekcijas šaujamieroču un to sastāvdaļu, tiem paredzētās munīcijas un tās sastāvdaļu (ieskaitot šaujampulveri) un D kategorijas lielas enerģijas pneimatisko ieroču un to sastāvdaļu realizēšanai. Šī licence dod tiesības iegādāties, glabāt, eksponēt izstādēs, pārvadāt, pārsūtīt un realizēt, izvest uz trešo valsti un ievest no trešās valsts licencē norādītos ieročus, to sastāvdaļas, tiem paredzēto munīciju un tās sastāvdaļas (ieskaitot šaujampulveri);
2) licenci A, B un C kategorijas medību, sporta, pašaizsardzības un kolekcijas šaujamieroču, D kategorijas lielas enerģijas pneimatisko ieroču, E kategorijas gāzes un signālieroču un F kategorijas mazas enerģijas pneimatisko ieroču remontēšanai. Šī licence dod tiesības iegādāties un glabāt ieroču remontam nepieciešamās sastāvdaļas, remontēt un remonta laikā glabāt licencē norādītos ieročus;
3) licenci A, B un C kategorijas medību, sporta un pašaizsardzības šaujamieroču un to sastāvdaļu, tiem paredzētās munīcijas un tās sastāvdaļu (izņemot šaujampulveri) un D kategorijas lielas enerģijas pneimatisko ieroču un to sastāvdaļu izgatavošanai. Šī licence dod tiesības izgatavot licencē norādītos ieročus, to sastāvdaļas, munīciju un tās sastāvdaļas (izņemot šaujampulveri), kā arī tos glabāt, eksponēt izstādēs, pārvadāt, pārsūtīt, realizēt un izvest uz trešo valsti, veikt izgatavoto ieroču, to sastāvdaļu, munīcijas un tās sastāvdaļu (izņemot šaujampulveri) kvalitātes pārbaudes (testus) un izgatavoto ieroču remontu;
4) licenci A, B, C un D kategorijas ieroču dezaktivēšanai un A, B un C kategorijas ieroču pārveidošanai par salūtieročiem (akustiskajiem ieročiem). Šī licence dod tiesības iegādāties A kategorijas automātiskos šaujamieročus, B un C kategorijas ieročus dezaktivēšanai vai pārveidošanai par salūtieročiem (akustiskajiem ieročiem), iegādāties D kategorijas ieročus dezaktivēšanai, dezaktivēt ieročus, pārveidot šaujamieročus par salūtieročiem (akustiskajiem ieročiem), kā arī minētos ieročus glabāt, eksponēt izstādēs, pārvadāt, pārsūtīt un realizēt;
5) ieroču brokera licenci komercdarījumiem ar A, B un C kategorijas medību, sporta, pašaizsardzības un kolekcijas šaujamieročiem un to būtiskajām sastāvdaļām, tiem paredzēto munīciju un tās sastāvdaļām (ieskaitot šaujampulveri);
6) licenci E kategorijas gāzes ieroču un signālieroču un to munīcijas, F kategorijas mazas enerģijas pneimatisko ieroču, gāzes baloniņu, elektrošoku un auksto ieroču realizēšanai. Šī licence dod tiesības iegādāties, glabāt, eksponēt izstādēs, pārvadāt, pārsūtīt, realizēt, izvest uz trešo valsti un ievest no trešās valsts licencē norādītos ieročus, tiem paredzēto munīciju un speciālos līdzekļus, kā arī remontēt E kategorijas gāzes ieročus un signālieročus un F kategorijas mazas enerģijas pneimatiskos ieročus;
7) licenci E kategorijas gāzes ieroču un signālieroču un to munīcijas, F kategorijas mazas enerģijas pneimatisko ieroču, gāzes baloniņu, elektrošoku un auksto ieroču izgatavošanai. Šī licence dod tiesības izgatavot licencē norādītos ieročus, munīciju un speciālos līdzekļus, kā arī tos glabāt, eksponēt izstādēs, pārvadāt, pārsūtīt, realizēt un izvest uz trešo valsti, veikt izgatavoto ieroču un speciālo līdzekļu kvalitātes pārbaudes (testus) un remontu.
(4) Licences komercdarbībai ar A kategorijas šaujamieročiem un to sastāvdaļām, A kategorijas munīciju un tās sastāvdaļām izsniedz uz pieciem gadiem.
(5) Komersants saņem licences dublikātu, ja licence bojāta, nozaudēta vai nolaupīta, bet, ja mainījušies tajā norādītie dati par komersantu vai ierīkota cita ieroču, munīcijas, to sastāvdaļu vai speciālo līdzekļu izgatavošanas, remonta, glabāšanas vai realizēšanas vieta, – atkārtotu licenci.
(6) Par licences, tās derīguma termiņa pagarināšanu, tās dublikāta un atkārtotas licences izsniegšanu maksājama valsts nodeva.
(7) Prasības licences saņemšanai, prasības, kas jāievēro ieroču komersantam un ieroču brokerim licences darbības laikā, kārtību, kādā komersantam izsniedz licenci un pagarina tās derīguma termiņu, izsniedz licences dublikātu vai atkārtotu licenci, anulē licenci, aptur licences darbību, kā arī kārtību un apmēru, kādā maksājama valsts nodeva par licences, tās dublikāta un atkārtotas licences izsniegšanu un tās derīguma termiņa pagarināšanu, nosaka Ministru kabinets.
(8) Valsts policija ziņas par licencēm, ieroču komersantiem, ieroču brokeriem, personām, kas ir tiesīgas pārstāvēt komercsabiedrību, tās dalībniekiem, kā arī darbiniekiem, kuriem šajā likumā ir noteikti ierobežojumi, reģistrē licenču un sertifikātu reģistrā. Minētā reģistra turētājs un pārzinis ir Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs.
(9) Licenču un sertifikātu reģistrā iekļaujamo ziņu apjomu, iekļaušanas, izmantošanas un dzēšanas kārtību, kā arī institūcijas, kurām piešķirama piekļuve reģistrā iekļautajām ziņām, nosaka Ministru kabinets.
74. pants. Licences izsniegšanas ierobežojumi
(1) Licenci komercdarbībai ar ieročiem, munīciju un speciālajiem līdzekļiem, kā arī šaujamieroču sastāvdaļām un šaujamieroču munīcijas sastāvdaļām (ieskaitot šaujampulveri) izsniedz individuālajiem komersantiem un komercsabiedrībām, ja individuālais komersants, komercsabiedrības dalībnieki vai vadītāji un darbinieki, kuriem saskaņā ar darba pienākumiem pieejami ieroči, munīcija un šo priekšmetu sastāvdaļas (ieskaitot šaujampulveri) vai speciālie līdzekļi, ir vismaz 21 gada vecumu sasnieguši Latvijas pilsoņi vai Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi, vai Eiropas Ekonomikas zonas valstu pilsoņi, un uz viņiem un komersantu neattiecas šā panta otrajā daļā noteiktie ierobežojumi.
(2) Licenci aizliegts izsniegt:
1) ja individuālais komersants, komercsabiedrības dalībnieks vai vadītājs, vai darbinieks, kuram saskaņā ar darba pienākumiem pieejami ieroči, munīcija un šo priekšmetu sastāvdaļas (ieskaitot šaujampulveri) vai speciālie līdzekļi:
a) sodīts par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, – pirms sodāmības dzēšanas vai noņemšanas,
b) ir persona, kurai kriminālprocesā piemērots apsūdzētā statuss,
c) atbrīvots no kriminālatbildības saskaņā ar Krimināllikuma 58. pantu, – kamēr nav pagājis gads pēc attiecīgā lēmuma stāšanās spēkā,
d) nosacīti atbrīvots no kriminālatbildības saskaņā ar Krimināllikuma 58.1 pantu, – pirms pārbaudes laika beigām,
e) atbrīvots no soda saskaņā ar Krimināllikuma 59. pantu, – kamēr nav pagājis gads pēc nolēmuma par atbrīvošanu no soda stāšanās spēkā,
f) tiek turēts aizdomās par nozieguma izdarīšanu,
g) administratīvi sodīts par alkoholisko dzērienu, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē izdarītiem pārkāpumiem, par atteikšanos no medicīniskās pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai, no narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes pārbaudes, par sīko huligānismu, par maznozīmīga miesas bojājuma tīšu nodarīšanu vai par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieka, robežsarga, zemessarga vai karavīra likumīgajam rīkojumam vai prasībai, – kamēr nav pagājis gads pēc administratīvā soda izpildes;
2) ja par individuālo komersantu, komercsabiedrības dalībnieku vai vadītāju, vai darbinieku, kuram saskaņā ar darba pienākumiem pieejami ieroči, munīcija, šo priekšmetu sastāvdaļas vai speciālie līdzekļi:
a) Valsts policijai ir pamatotas ziņas, ka viņš ieroci vai speciālo līdzekli var izmantot ļaunprātīgi, apdraudēt sevi, sabiedrisko kārtību vai drošību,
b) valsts drošības iestādēm ir ziņas, kas apliecina šīs fiziskās personas piederību pie aizliegta militarizēta vai bruņota grupējuma, sabiedriskās organizācijas (partijas) vai sabiedrisko organizāciju (partiju) apvienības;
3) ja individuālajam komersantam, komercsabiedrības dalībniekam vai vadītājam, vai darbiniekam, kuram saskaņā ar darba pienākumiem pieejami ieroči, munīcija, šo priekšmetu sastāvdaļas vai speciālie līdzekļi:
a) konstatētas medicīniskās pretindikācijas darbam ar ieročiem,
b) ierobežotas (atņemtas uz laiku) ieroča iegādāšanās, glabāšanas vai nēsāšanas tiesības vai tiesības nodarboties ar komercdarbību ieroču aprites jomā, – pirms tiesību ierobežojuma termiņa beigām;
4) komersantam, kuram anulēta licence komercdarbībai ar Eiropas Savienības Kopējā militāro preču sarakstā minētajām precēm, ieročiem, munīciju, speciālajiem līdzekļiem, sprāgstvielām, spridzināšanas ietaisēm vai pirotehniskajiem izstrādājumiem, – kamēr nav pagājis gads pēc tās anulēšanas;
5) komersantam, kura dalībnieks ir juridiskā persona, kurai pēdējā gada laikā anulēta licence komercdarbībai ar ieročiem, munīciju, speciālajiem līdzekļiem, sprāgstvielām, spridzināšanas ietaisēm vai pirotehniskajiem izstrādājumiem;
6) komersantam, kura dalībnieks vai vadītājs ir fiziskā persona, kura bijusi tāds individuālais komersants vai komersanta dalībnieks, kuram pēdējā gada laikā anulēta licence komercdarbībai ar ieročiem, munīciju, speciālajiem līdzekļiem, sprāgstvielām, spridzināšanas ietaisēm vai pirotehniskajiem izstrādājumiem, vai kura bijusi šāda komersanta vadītājs;
7) komersantam, par kuru valsts drošības iestādēm ir ziņas, ka tā darbība ir vērsta pret Latvijas valsts drošību;
8) komersantam, kas nav ierīkojis noteiktajām prasībām atbilstošu ieroču, munīcijas vai speciālo līdzekļu izgatavošanas, remonta, glabāšanas vai realizēšanas vietu.
(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētie ierobežojumi attiecas arī uz komersanta pilnvarotām personām.
(4) Lēmumu par atteikumu izsniegt licenci var apstrīdēt un pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Lēmuma apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur tā darbību.
75. pants. Licences darbības apturēšana un licences anulēšana
(1) Valsts policija ir tiesīga apturēt licences darbību uz laiku līdz 60 dienām, ja:
1) ir pamats uzskatīt, ka komersanta darbība ir vērsta pret Latvijas valsts drošību, – lai veiktu pārbaudi un saņemtu kompetentu institūciju atzinumus;
2) komersants ir pārkāpis ieroču, munīcijas, šo priekšmetu sastāvdaļu vai speciālo līdzekļu izgatavošanas, remonta, glabāšanas, pārvadāšanas, realizēšanas noteikumus vai citus ieroču aprites noteikumus, – lai pārtrauktu un novērstu pārkāpumu.
(2) Valsts policija ir tiesīga licenci anulēt, ja:
1) konstatēti šā likuma 74. pantā minētie licences izsniegšanas ierobežojumi;
2) komersants pārkāpj šā likuma 76., 77., 78., 79., 80., 81., 82., 83. un 84. panta prasības;
3) komersants nav novērsis šā panta pirmās daļas 2. punktā minēto pārkāpumu;
4) ir atklājušies fakti par to, ka komersanta darbība apdraud valsts drošību, stabilitāti, starptautisko saistību izpildi, sabiedrisko drošību vai kārtību, vidi, cilvēka dzīvību, veselību vai mantu;
5) komersants apzināti sniedzis nepatiesas ziņas speciālās atļaujas (licences) saņemšanai;
6) komersantu likvidē vai tā darbību aptur uz laiku, ilgāku par 60 dienām;
7) to nosaka cits likums vai tiesas nolēmums.
(3) Lēmumu par licences darbības apturēšanu vai par licences anulēšanu var apstrīdēt un pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Lēmuma apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur tā darbību.
XVI nodaļa
Ieroču, to sastāvdaļu, munīcijas un tās sastāvdaļu un speciālo līdzekļu komerciālās aprites nosacījumi
76. pants. Ieroču, to sastāvdaļu, munīcijas un tās sastāvdaļu un speciālo līdzekļu iegādes nosacījumi
(1) Ieroču komersantiem ir tiesības iegādāties tikai rūpnieciski ražotus ieročus, munīciju un šo priekšmetu sastāvdaļas.
(2) Ieroču komersantam, kas saņēmis šā likuma 73. panta trešās daļas 2. un 3. punktā minēto licenci, ir atļauts iegādāties ieroču sastāvdaļas (tajā skaitā arī būtiskas sastāvdaļas) ieroča remonta vajadzībām.
(3) Ieroču komersantam, kas saņēmis šā likuma 73. panta trešās daļas 3. punktā minēto licenci, ir atļauts iegādāties A, B un C kategorijas medību, sporta un pašaizsardzības šaujamieročus, kā arī D kategorijas lielas enerģijas ieročus, to sastāvdaļas (tajā skaitā arī būtiskas sastāvdaļas) un ieroču sastāvdaļu sagataves (tajā skaitā arī būtisku sastāvdaļu sagataves), kā arī munīciju un tās sastāvdaļas, kas nepieciešamas izgatavošanai un izgatavotās produkcijas kvalitātes pārbaudei (testēšanai).
(4) Ieroču komersantam, kas saņēmis šā likuma 73. panta trešās daļas 7. punktā minēto licenci, ir atļauts iegādāties E kategorijas gāzes ieročus un signālieročus, F kategorijas mazas enerģijas pneimatiskos ieročus, gāzes baloniņus, elektrošokus un aukstos ieročus, ieroču sastāvdaļas un ieroču sastāvdaļu sagataves, kā arī munīciju un tās sastāvdaļas, kas nepieciešamas izgatavošanai un izgatavotās produkcijas kvalitātes pārbaudei (testēšanai).
(5) Ieroču komersantam, kas saņēmis šā likuma 73. panta trešās daļas 4. punktā minēto licenci, ir atļauts iegādāties A kategorijas automātiskos šaujamieročus to dezaktivēšanai vai pārveidošanai par salūtieročiem tikai pēc saskaņojuma saņemšanas no Valsts policijas par A kategorijas automātisko šaujamieroču iegādi.
(6) Ieroču komersantam, kas saņēmis šā likuma 73. panta trešās daļas 6. punktā minēto licenci, papildus licencē norādītajiem speciālajiem līdzekļiem ir atļauts iegādāties stekus un roku dzelžus apsardzes komersantu vai iekšējās drošības dienestu vajadzībām, kā arī iegādāties speciālos līdzekļus, kas ir paredzēti sabiedriskās kārtības nodrošināšanai valsts un pašvaldību institūciju vajadzībām, kurām tiesības iegādāties, glabāt un savā darbībā izmantot speciālos līdzekļus piešķirtas saskaņā ar likumu.
(7) Ieroču brokerim ir tiesības sniegt ieroču komersantam starpniecības pakalpojumus A, B un C kategorijas medību, sporta, pašaizsardzības un kolekcijas šaujamieroču, to būtisko sastāvdaļu un tiem paredzētās munīcijas un tās sastāvdaļu (ieskaitot šaujampulveri) iegādē.
77. Ieroču, to sastāvdaļu, munīcijas un tās sastāvdaļu un speciālo līdzekļu realizēšanas nosacījumi
(1) Ieroču komersantiem ir tiesības realizēt rūpnieciski ražotus ieročus, munīciju un šo priekšmetu sastāvdaļas, šaujampulveri, gāzes ieročus un signālieročus un to munīciju, pneimatiskos ieročus un to munīciju, speciālos līdzekļus un aukstos ieročus tikai īpaši iekārtotās nekustamo īpašumu telpās, kuru adrese norādīta licencē, kā arī, pamatojoties uz distances līgumu, pēc Valsts policijas attiecīgas atļaujas saņemšanas pārsūtīt šaujamieročus, to maināmās būtiskās sastāvdaļas, šaujamieroču munīciju un lielas enerģijas pneimatiskos ieročus uz citām Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas valstīm.
(2) Ieroču komersantam, kas ir saņēmis šā likuma 73. panta trešās daļas 1. punktā minēto licenci, ir atļauta tikai tādu vītņstobra šaujamieroču realizēšana, ar kuriem izdarīti kontrolšāvieni Valsts policijā.
(3) Ieroču komersantam, kas ir saņēmis šā likuma 73. panta trešās daļas 1. punktā minēto licenci, ir atļauta tikai medību un sporta šaujamieroču maināmo būtisko sastāvdaļu realizēšana.
(4) Ieroču komersantam, kas ir saņēmis šā likuma 73. panta trešās daļas 6. punktā minēto licenci, ir atļauts realizēt stekus un roku dzelžus tikai apsardzes komersantiem vai iekšējās drošības dienestiem, kā arī speciālos līdzekļus, kas ir paredzēti sabiedriskās kārtības nodrošināšanai tikai valsts un pašvaldību institūcijām, kurām tiesības iegādāties, glabāt un savā darbībā izmantot speciālos līdzekļus piešķirtas saskaņā ar likumu.
(5) Ieroču brokerim ir tiesības sniegt ieroču komersantam starpniecības pakalpojumus A, B un C kategorijas medību, sporta, pašaizsardzības šaujamieroču un to būtisko sastāvdaļu, kā arī tiem paredzētās munīcijas un tās sastāvdaļu (ieskaitot šaujampulveri) realizēšanā.
78. pants. Ieroču un to sastāvdaļu, munīcijas un tās sastāvdaļu un speciālo līdzekļu pārvadāšana, pārsūtīšana, izvešana uz trešo valsti, ievešana no trešās valsts un pārvietošana caur Latvijas teritoriju no vienas trešās valsts uz citu trešo valsti
(1) Lai šaujamieročus, to munīcijas un būtiskās sastāvdaļas, kā arī lielas enerģijas pneimatiskos ieročus pārvadātu un pārsūtītu starp Eiropas Savienības dalībvalstīm, ieroču komersantam nepieciešams iepriekšējās piekrišanas dokuments (atļauja). Iepriekšējās piekrišanas dokumentu (atļauju) izsniedz Valsts policija stratēģiskas nozīmes preču apriti regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
(2) Komersants Eiropas Savienības Kopējā militāro preču sarakstā minētos ieročus, munīciju, tās sastāvdaļas un speciālos līdzekļus izved uz trešo valsti, ieved no trešās valsts vai pārvieto caur Latvijas teritoriju no vienas trešās valsts uz citu trešo valsti, kā arī minētos priekšmetus pārvieto un pārsūta starp Eiropas Savienības dalībvalstīm, arī uz laiku eksponēšanai izstādēs, demonstrēšanai vai remontam stratēģiskas nozīmes preču apriti regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
(3) Šaujamieroču, to munīcijas un būtisko sastāvdaļu un lielas enerģijas pneimatisko ieroču pārvadājumiem Latvijas teritorijā ieroču komersants vai ieroču brokeris nodrošina bruņotu apsardzi, ja pārvadājamo šaujamieroču, to būtisko sastāvdaļu un lielas enerģijas pneimatisko ieroču kopējais skaits ir lielāks par 10 vai šaujamieroča patronu skaits ir lielāks par 100 000, izmantojot darbiniekus (iekšējās drošības dienesta darbiniekus), kuriem ir apsardzes sertifikāts, vai noslēdzot attiecīgu līgumu ar apsardzes komersantu.
79. pants. Ieroču, munīcijas, šo priekšmetu sastāvdaļu un speciālo līdzekļu izgatavošanas nosacījumi
(1) Ieroču komersantiem ir tiesības izgatavot ieročus, munīciju, šo priekšmetu sastāvdaļas (izņemot šaujampulveri) un speciālos līdzekļus tikai īpaši iekārtotās nekustamo īpašumu telpās, kuru adrese norādīta licencē.
(2) Šaujampulvera izgatavošana notiek civilajām vajadzībām paredzēto sprāgstvielu un spridzināšanas ietaišu apriti regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
(3) Ieroču komersants ieroču un to sastāvdaļu, munīcijas un tās sastāvdaļu, kā arī speciālo līdzekļu izgatavošanas vietā nodrošina tādus apstākļus, kas nepieļauj vides, cilvēku dzīvības, veselības vai mantas apdraudējumu.
80. pants. Ieroču, munīcijas un šo priekšmetu sastāvdaļu glabāšanas nosacījumi
(1) Ieroču komersantiem ir tiesības glabāt ieročus, munīciju un šo priekšmetu sastāvdaļas, šaujampulveri, gāzes ieročus un signālieročus un to munīciju, pneimatiskos ieročus un to munīciju, speciālos līdzekļus un aukstos ieročus, kā arī ieroču remontam nepieciešamās ieroču sastāvdaļas tikai īpaši iekārtotās nekustamo īpašumu telpās, kuru adrese norādīta licencē.
(2) Ieroču komersantiem, kas saņēmuši šā likuma 73. panta trešās daļas 1. punktā minēto licenci, ir tiesības, informējot Valsts policiju, pieņemt glabāšanā atbilstošas kategorijas un veida fizisko personu personiskos šaujamieročus, tiem paredzētās maināmās būtiskās sastāvdaļas, tiem paredzēto munīciju, kā arī munīcijas sastāvdaļas (arī šaujampulveri), A kategorijas sporta garstobra–vītņstobra šaujamieroča magazīnas, kas pārsniedz 10 patronu ietilpību, B kategorijas sporta īsstobra šaujamieroča magazīnas, kas pārsniedz 20 patronu ietilpību, lielas enerģijas pneimatiskos ieročus un to munīciju ne ilgāk par ieroča glabāšanas, ieroča nēsāšanas, kolekcijas atļaujā norādīto derīguma termiņu, kā arī komersanta licences darbības termiņu.
81. pants. Ieroču, munīcijas, šo priekšmetu sastāvdaļu un speciālo līdzekļu izgatavošanas, iegādāšanās, reģistrēšanas, glabāšanas, pārvadāšanas, pārsūtīšanas, eksponēšanas, ievešanas no trešās valsts, izvešanas uz trešo valsti un realizēšanas kārtība
Kārtību, kādā ieroču komersanti izgatavo, iegādājas, reģistrē, glabā, pieņem glabāšanā, pārvadā, pārsūta, eksponē un realizē ieročus, munīciju, šo priekšmetu sastāvdaļas un speciālos līdzekļus, nosaka Ministru kabinets.
82. pants. Kārtība, kādā remontē un dezaktivē ieročus un pārveido šaujamieročus par salūtieročiem
Kārtību, kādā ieroču komersanti remontē un dezaktivē ieročus un pārveido šaujamieročus par salūtieročiem, nosaka Ministru kabinets
83. pants. Ieroču, šaujamieroču būtisko sastāvdaļu un munīcijas uzskaite
(1) Ieroču komersantam licences darbības laikā ir pienākums vienas darbdienas laikā ievadīt Ieroču reģistrā ziņas, kas ļauj identificēt un izsekot visus ieroča komersanta:
1) izgatavotos, iegādātos un realizētos šaujamieročus, šaujamieroču būtiskās sastāvdaļas, šaujamieroču munīciju, kā arī iegādāto un realizēto šaujampulveri;
2) izgatavotos, iegādātos un realizētos lielas enerģijas pneimatiskos ieročus;
3) izgatavotos, iegādātos un realizētos gāzes ieročus un signālieročus;
4) remonta laikā nomainītās šaujamieroču būtiskās sastāvdaļas;
5) dezaktivētos šaujamieročus un lielas enerģijas pneimatiskos ieročus, kā arī dezaktivēto šaujamieroču realizēšanu;
6) šaujamieročus, kas pārveidoti par salūtieročiem;
7) glabāšanai pieņemtos šaujamieročus, munīciju, šaujampulveri.
(2) Informācijas apjomu un kārtību, kādā ieroču komersanti iekļauj šā panta pirmajā daļā minētās ziņas Ieroču reģistrā, nosaka Ministru kabinets.
(3) Ieroču brokerim licences darbības laikā ir pienākums vienas darbdienas laikā ievadīt Ieroču reģistrā ziņas, kas ļauj identificēt un izsekot visus ar tā starpniecību iegādātos un realizētos šaujamieročus, to būtiskās sastāvdaļas, šaujamieroču munīciju, kā arī šaujampulveri.
(4) Informācijas apjomu un kārtību, kādā ieroču brokeri iekļauj šā panta trešajā daļā minētās ziņas Ieroču reģistrā, nosaka Ministru kabinets.
84. pants. Šaujamieroču un to būtisko sastāvdaļu laišana tirgū
Ieroču komersants laiž tirgū tikai tādus šaujamieročus vai to būtiskās sastāvdaļas, kas ir marķētas un reģistrētas atbilstoši šā likuma prasībām.
85. pants. Ziņošana par aizdomīgiem darījumiem
Ieroču komersantiem un ieroču brokeriem ir pienākums ziņot Valsts policijai par aizdomīgiem darījumiem vai aizdomīga darījuma mēģinājumiem ar šaujamieročiem, šaujamieroču būtiskām sastāvdaļām, šaujamieroču munīciju un tās sastāvdaļām (arī šaujampulveri), gāzes ieročiem un signālieročiem.
XVII nodaļa
Ieroču, to sastāvdaļu un munīcijas marķēšana un vienotā uzskaite
86. pants. Ieroču, to būtisko sastāvdaļu un munīcijas marķēšana
(1) Ieroču komersants izgatavošanas laikā marķē šaujamieročus, visas šaujamieroču būtiskās sastāvdaļas, šaujamieroču munīcijas iepakojumus, lielas enerģijas pneimatiskos ieročus, gāzes ieročus un signālieročus ar skaidru un neizdzēšamu marķējumu.
(2) Ieroču komersants, laižot brīvā apgrozībā Latvijā šaujamieročus, šaujamieroču būtiskās sastāvdaļas, šaujamieroču munīciju, lielas enerģijas pneimatiskos ieročus un gāzes ieročus un signālieročus, nodrošina, ka šaujamieroči, visas šaujamieroču būtiskās sastāvdaļas, šaujamieroču munīcijas iepakojumi, lielas enerģijas pneimatiskie ieroči, gāzes ieroči un signālieroči ir marķēti ar skaidru un neizdzēšamu marķējumu, izņemot šaujamieročus vai šaujamieroču būtiskās sastāvdaļas, kurām ir īpaša vēsturiska nozīme.
(3) Valsts un pašvaldību institūcijas, kurām tiesības iegādāties, glabāt un savā darbībā izmantot šaujamieročus piešķirtas saskaņā ar likumu, nodrošina, ka pirms šaujamieroču vai šaujamieroču būtisko sastāvdaļu realizēšanas privātpersonai, izņemot šaujamieročus vai šaujamieroču būtiskās sastāvdaļas, kurām ir īpaša vēsturiska nozīme, tie ir marķēti atbilstoši šā likuma prasībām.
(4) Šaujamieroču, to būtisko sastāvdaļu un munīcijas, lielas enerģijas pneimatisko ieroču, gāzes ieroču un signālieroču marķēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
87. pants. Ieroču un to sastāvdaļu vienotā uzskaite
(1) Ieroču reģistrā reģistrē Latvijas fizisko un juridisko personu, valsts un pašvaldību institūciju (izņemot Nacionālos bruņotos spēkus un valsts drošības iestādes) šaujamieročus, šaujamieroču būtiskās sastāvdaļas, šaujamieroču munīciju, lielas enerģijas pneimatiskos ieročus, gāzes ieročus un signālieročus, par salūtieročiem pārveidotus šaujamieročus, dezaktivētos šaujamieročus, iznīcinātos šaujamieročus un personas, kurām izsniegtas Valsts policijas ieroču atļaujas, kā arī šaujamieroču un šaujamieroču būtisko sastāvdaļu piegādātājus.
(2) Ieroču reģistra turētājs un pārzinis ir Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs.
(3) Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs Ieroču reģistrā iekļautās ziņas par šaujamieročiem vai šaujamieroču būtiskajām sastāvdaļām dzēš no reģistra, kad pagājuši 30 gadi no šaujamieroču vai šaujamieroču būtisko sastāvdaļu iznīcināšanas dienas.
(4) Ieroču reģistrā iekļaujamo ziņu apjomu, iekļaušanas, izmantošanas un dzēšanas kārtību, kā arī institūcijas, kurām piešķirama piekļuve minētajā reģistrā iekļautajām ziņām, nosaka Ministru kabinets.
88. pants. Ložu un čaulu kontrolkolekcija
(1) Ar visiem Latvijā apritē esošajiem A, B un C kategorijas vītņstobra šaujamieročiem (izņemot Nacionālo bruņoto spēku un valsts drošības iestāžu šaujamieročus), kuros lodei šāviena brīdī ir tiešs kontakts ar stobru, Valsts policijā izdarāmi kontrolšāvieni. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Valsts policija glabā ložu un čaulu kontrolkolekciju.
(2) Fiziskā un juridiskā persona iesniedz Valsts policijai vītņstobra šaujamieroci (arī tā maināmo stobru) un tam paredzēto munīciju (trīs patronas) kontrolšāvienu izdarīšanai ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pēc šaujamieroča vai tā maināmā stobra ievešanas Latvijas Republikā (izņemot ārvalsts pilsoņus, kuru uzturēšanās laiks Latvijas Republikā ar vītņstobra šaujamieročiem nav ilgāks par trim mēnešiem). Vītņstobra šaujamieroča maināmo stobru un aizslēga komplektu iesniedz kontrolšāvienu izdarīšanai ar to šaujamieroci, kuram tas paredzēts. Kontrolšāvienu izdarīšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
(3) Ja ir veikts vītņstobra šaujamieroča remonts un tā rezultātā mainās pēdas uz izšautajām lodēm un čaulām, remonta veicējs piecu darbdienu laikā pēc remonta šaujamieroci nogādā Valsts policijā kontrolšāvienu izdarīšanai.
(4) Šaujamieroču remonta veidus, kuru dēļ mainās pēdas uz izšautajām lodēm un čaulām, nosaka Ministru kabinets.
(5) Par kontrolšāvienu izdarīšanu maksājama valsts nodeva. Valsts nodevas apmēru un maksāšanas kārtību, kā arī atbrīvojumus no valsts nodevas maksāšanas nosaka Ministru kabinets.
XVIII nodaļa
Ieroču, munīcijas un speciālo līdzekļu aprites uzraudzība
89. pants. Ieroču, munīcijas, to sastāvdaļu un speciālo līdzekļu aprites kontrole
(1) Valsts policija kontrolē, kā fiziskās un juridiskās personas, kurām Valsts policija izsniegusi šajā likumā minētās atļaujas un licences komercdarbībai ar ieročiem, munīciju un speciālajiem līdzekļiem, ievēro ieroču un to sastāvdaļu, munīcijas un tās sastāvdaļu, kā arī speciālo līdzekļu aprites noteikumus.
(2) Fiziskajai un juridiskajai personai pēc policijas darbinieka vai tādas iestādes amatpersonas pieprasījuma, kuras kompetencē ietilpst ieroču aprites kontrole, ir jāuzrāda ierocis, munīcija, speciālais līdzeklis un šo priekšmetu sastāvdaļas un attiecīgā ieroča atļauja.
(3) Valsts policijas darbiniekam ir tiesības, iepriekš nebrīdinot, pārbaudīt šaujamieroču, munīcijas, to sastāvdaļu un lielas enerģijas pneimatisko ieroču glabāšanas apstākļus ieroču atļaujā vai licencē norādītajā adresē.
(4) Ja nozaudēts vai nolaupīts šaujamierocis, tā būtiskā sastāvdaļa vai munīcija, lielas enerģijas pneimatiskais ierocis vai gāzes ierocis un signālierocis, par to nekavējoties ziņo tuvākajai Valsts policijas iestādei.
(5) Ieroču, munīcijas, speciālo līdzekļu un to sastāvdaļu pārvadāšanu vai pārsūtīšanu pāri Latvijas Republikas valsts robežai uz trešo valsti un no trešās valsts atbilstoši savai kompetencei kontrolē Valsts robežsardze un muitas iestādes.
90. pants. Ieroču, munīcijas un speciālo līdzekļu izņemšana
(1) Fizisko un juridisko personu ieročus, munīciju, šo priekšmetu sastāvdaļas un speciālos līdzekļus atbilstoši kompetencei ir tiesīgs izņemt Valsts policijas darbinieks vai citas valsts pārvaldes iestādes amatpersona, ja:
1) pārkāpta ieroču, munīcijas, to sastāvdaļu vai speciālo līdzekļu aprites kārtība;
2) tas nepieciešams administratīvo pārkāpumu procesā vai kriminālprocesā;
3) fiziskā vai juridiskā persona, kurai anulēta ieroča iegādāšanās, realizēšanas, glabāšanas, nēsāšanas vai kolekcijas atļauja vai apturēta tās darbība vai kurai beidzies ieroča atļaujas derīguma termiņš, nenodod ieroci, munīciju un šo priekšmetu sastāvdaļas Valsts policijai šā likuma 26. panta pirmajā daļā noteiktajā termiņā;
4) beidzies licences derīguma termiņš vai licence anulēta;
5) šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča, vai gāzes ieroča, vai signālieroča īpašnieks miris vai ir bezvēsts prombūtnē;
6) juridiskā persona, kurai reģistrēti ieroči, tiek likvidēta vai pārtrauc darbību;
7) to nosaka tiesas nolēmums.
(2) Ja persona tiek turēta aizdomās par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu vai saukta pie administratīvās atbildības par šā likuma 23. panta 7. punktā minēto administratīvo pārkāpumu, Valsts policija ir tiesīga izņemt uz laiku ieroci, munīciju un to sastāvdaļas, kā arī ieroča atļauju un glabāt to, kamēr nav pieņemts lēmums par atļaujas anulēšanu vai atļaujas darbības apturēšanu vai personu attaisnojošs nolēmums.
(3) Valsts policijai ir tiesības uz laiku izņemt un glabāt ieroci un munīciju, ja persona ir cietusi ceļu satiksmes negadījumā un nav spējīga nodrošināt to tālāku pārvadāšanu vai nēsāšanu, vai ir pamatotas aizdomas, ka personai iestājušās medicīniskas pretindikācijas, kā arī citos gadījumos, lai novērstu iespēju ieroci vai munīciju pazaudēt, nolaupīt vai izmantot ļaunprātīgi.
(4) Mirušā ieroču īpašnieka radinieki vai personas, kas dzīvo attiecīgajā ieroču atļaujā norādītajā adresē un gāzes ieroču un signālieroču glabāšanas adresē, nodrošina, lai Valsts policija varētu izņemt ieročus un munīciju.
91. pants. Rīcība ar izņemtajiem ieročiem, munīciju un speciālajiem līdzekļiem
(1) Ja pieņemts lēmums par ieroča iegādāšanās, glabāšanas un nēsāšanas tiesību atņemšanu vai atļaujas anulēšanu, vai derīguma termiņa nepagarināšanu un šis lēmums stājies spēkā vai persona pēc atļaujas derīguma termiņa nav to pagarinājusi vai saņēmusi jaunu atļauju, nodoto vai izņemto šaujamieroci, lielas enerģijas pneimatisko ieroci, munīciju un šo priekšmetu sastāvdaļas Valsts policija glabā ne ilgāk par 60 dienām.
(2) Ja personai ir anulēta personiskā apbalvojuma ieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļauja, tās nodoto vai tai izņemto personisko apbalvojuma šaujamieroci, lielas enerģijas pneimatisko ieroci un munīciju Valsts policija, pamatojoties uz ieroča īpašnieka iesniegumu, var glabāt līdz ieroču iegādāšanās, glabāšanas vai nēsāšanas tiesību ierobežojuma beigām, bet ne ilgāk par gadu pēc lēmuma spēkā stāšanās dienas.
(3) Ja personai apturēta ieroča iegādāšanās, glabāšanas, nēsāšanas vai kolekcijas atļaujas darbība, tās nodoto vai tai izņemto ieroci, munīciju un šo priekšmetu sastāvdaļas Valsts policija glabā, līdz atļaujas darbība tiek atjaunota vai atļauja tiek anulēta.
(4) Ja ieroča iegādāšanās, glabāšanas, nēsāšanas vai kolekcijas atļaujas darbība tiek atjaunota, ieroča īpašnieka nodoto vai tam izņemto ieroci, munīciju un šo priekšmetu sastāvdaļas Valsts policija glabā, līdz to saņem ieroča īpašnieks, bet ne ilgāk par 30 dienām no dienas, kad paziņots lēmums par attiecīgās atļaujas darbības atjaunošanu.
(5) Šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča, vai gāzes ieroča un signalieroča īpašnieka nāves vai bezvēsts prombūtnes gadījumā Valsts policija nodoto vai izņemto ieroci, munīciju un šo priekšmetu sastāvdaļas glabā līdz mantinieku noskaidrošanai vai bezvēsts prombūtnē esošās personas atrašanai, bet ne ilgāk par 18 mēnešiem no ieroča nodošanas vai izņemšanas dienas.
(6) Šā likuma 90. panta trešajā daļā minētajā gadījumā uz laiku izņemto ieroci, munīciju un šo priekšmetu sastāvdaļas Valsts policija glabā, līdz to saņem ieroča īpašnieks, bet ne ilgāk par 90 dienām no izņemšanas dienas.
(7) Pēc šā panta pirmajā, otrajā, trešajā, ceturtajā, piektajā un sestajā daļā minētā termiņa beigām Valsts policija ieročus, munīciju un šo priekšmetu sastāvdaļas nodod realizēšanai ieroču komersantam, kas saņēmis licenci šaujamieroču realizēšanai, vai, pamatojoties uz attiecīgu iesniegumu, pārreģistrē citai iesniegumā norādītajai personai, kura saņēmusi ieroča iegādāšanās atļauju, vai nodod ieroču komersantam dezaktivēšanai, vai glabā saskaņā ar Valsts policijas sniegto maksas pakalpojumu cenrādi, vai pieņem lēmumu par iznīcināšanu.
(8) Ieroču komersantam ir pienākums pieņemt realizēšanai no Valsts policijas izņemtos šaujamieročus, to sastāvdaļas un munīciju vai lielas enerģijas pneimatiskos ieročus un pēc realizēšanas izmaksāt atlīdzību to īpašniekam.
(9) Ja realizēšanai nodoto ieroci vai munīciju pēc nocenošanas nevar realizēt 12 mēnešu laikā, komersants to nodod Valsts policijai lēmuma pieņemšanai par iznīcināšanu vai iekļaušanu valsts nozīmes ieroču un munīcijas kolekcijā.
92. pants. Ieroču, munīcijas un speciālo līdzekļu iznīcināšana
(1) Valsts policija pieņem lēmumu par tādu nodoto vai izņemto, kā arī konfiscēto ieroču, to sastāvdaļu, dezaktivēto ieroču iznīcināšanu, kuri nav realizēti vai nav tehniskajā kārtībā, vai nav marķēti, kuriem mainīta tehniskā klasifikācija vai kuri pārveidoti šaušanai kārtām vai slēptai nēsāšanai, un nemarķētas munīcijas vai speciālo līdzekļu iznīcināšanu, ja tos nav lietderīgi iekļaut valsts nozīmes ieroču un munīcijas kolekcijā.
(2) Nodotos vai izņemtos, kā arī konfiscētos ieročus, to sastāvdaļas, munīciju, dezaktivētos ieročus, kā arī speciālos līdzekļus iznīcina Nodrošinājuma valsts aģentūra.
(3) Ieroču, to munīcijas un sastāvdaļu, kā arī dezaktivēto ieroču un speciālo līdzekļu iznīcināšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
93. pants. Šaujamieroča pārveidošana par salūtieroci (akustisko ieroci)
(1) Valsts policija ir iestāde, kura verificē, vai šaujamierocis ir pārveidots par salūtieroci (akustisko ieroci) atbilstoši noteiktajām tehniskajām specifikācijām. Tehnisko specifikāciju šaujamieroča pārveidošanai par salūtieroci (akustisko ieroci) nosaka Ministru kabinets.
(2) Par salūtieroča (akustiskā ieroča) apliecinājuma izsniegšanu maksājama valsts nodeva. Kārtību, kādā tiek izsniegts un reģistrēts salūtieroča apliecinājums, kā arī kārtību un apmēru, kādā maksājama valsts nodeva par salūtieroča (akustiskā ieroča) apliecinājuma izsniegšanu, nosaka Ministru kabinets.
XIX nodaļa
Valsts un pašvaldību institūciju, ārvalstu diplomātisko un konsulāro institūciju ieroču aprites nosacījumi
94. pants. Ieroču, munīcijas un speciālo līdzekļu iegādāšanās, realizēšanas, glabāšanas, pārvadāšanas, pārsūtīšanas, nēsāšanas, izmantošanas un pielietošanas kārtība
Nacionālo bruņoto spēku, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu, valsts drošības iestāžu, Latvijas Bankas Aizsardzības pārvaldes, Valsts ieņēmumu dienesta, Ieslodzījuma vietu pārvaldes, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, Jaunsardzes un informācijas centra, Nodrošinājuma valsts aģentūras, ostas policijas un pašvaldības policijas īpašumā (valdījumā) esošo ieroču, speciālo līdzekļu un to munīcijas iegādāšanās, realizēšanas, glabāšanas, pārvadāšanas, pārsūtīšanas, nēsāšanas, izmantošanas, pielietošanas, treniņšaušanas, remonta, kā apmācībām nepieciešamo ieroču pārveidošanas kārtību nosaka šo institūciju darbību reglamentējošie normatīvie akti.
95. pants. Valsts un pašvaldību institūciju šautuves
Šā likuma 94. pantā minētajām valsts un pašvaldību institūcijām ir tiesības izveidot šautuves bez pašvaldības atļaujas atbilstoši šo institūciju darbību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem.
96. pants. Kārtība, kādā militārpersonas un tiesībaizsardzības iestāžu darbinieki pārvadā ieročus un munīciju pāri Latvijas Republikas valsts robežai
Kārtību, kādā Latvijas Republikas valsts robežu ar ieročiem vai munīciju šķērso valsts iestāžu un Nacionālo bruņoto spēku personālsastāvs un ārvalstu bruņoto spēku personas, lai pildītu ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem saskaņotus dienesta uzdevumus, kā arī ārvalstu iekšlietu vai drošības dienestu darbinieki, kas ieradušies veikt ar Iekšlietu ministriju saskaņotus dienesta uzdevumus, nosaka attiecīgo valsts institūciju un Nacionālo bruņoto spēku darbību reglamentējošie normatīvie akti.
97. pants. Ārvalstu diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību darbinieku, augstu ārvalsts amatpersonu un to apsardzes dienestu darbinieku tiesības Latvijā ievest, iegādāties, glabāt, nēsāt, izmantot un pielietot ieročus un munīciju
(1) Latvijā akreditētas ārvalstu diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības un Latvijā akreditēti ārvalstu diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību darbinieki pēc saskaņošanas ar Ārlietu ministriju un Valsts policijas atļaujas saņemšanas var iegādāties, glabāt, nēsāt, izmantot un pielietot dienesta uzdevumu veikšanai saskaņā ar šā likuma 65. un 66. pantu B kategorijas pusautomātiskos, atkārtotas darbības vai viena šāviena īsstobra šaujamieročus.
(2) Latvijā akreditēti ārvalstu diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību darbinieki drīkst ievest Latvijā un izvest no Latvijas šaujamieročus un to munīciju pēc tam, kad no Valsts policijas saņemta ieroču pārvadāšanas vai pārsūtīšanas atļauja. Ievestos šaujamieročus piecu darbdienu laikā pēc ievešanas dienas reģistrē Valsts policijā. Latvijā akreditēta ārvalstu diplomātiskā vai konsulārā pārstāvniecība šaujamieročus un munīciju glabā savā ieroču glabātavā ieroču glabāšanas atļaujā norādītajā adresē, bet darbinieki, kuri saņēmuši atļauju šo ieroču nēsāšanai, – minētajā ieroču glabātavā vai savā dienesta ieroča nēsāšanas atļaujā norādītajā dzīvesvietā.
(3) Kārtību, kādā Valsts policija izsniedz ieroču atļaujas Latvijā akreditētiem ārvalstu diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību darbiniekiem, nosaka Ministru kabinets.
(4) Ārvalstu diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību amatpersonu, augstu ārvalsts amatpersonu vai starptautisko organizāciju amatpersonu vizīšu laikā amatpersonām un to apsardzes dienesta darbiniekiem pēc Ārlietu ministrijas saskaņojuma saņemšanas atļauts Latvijā dienesta uzdevumu veikšanas laikā un vietā nēsāt B kategorijas pusautomātiskos, atkārtotas darbības vai viena šāviena īsstobra šaujamieročus, kā arī tos izmantot un pielietot saskaņā ar šā likuma 65. un 66. pantu. Valsts policija pēc Ārlietu ministrijas pieprasījuma sniedz informāciju par ārvalstu diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību amatpersonu, augstu ārvalstu amatpersonu vai starptautisko organizāciju pieteikto ievedamo un izvedamo ieroču atbilstību B kategorijas pusautomātiskā, atkārtotas darbības vai viena šāviena īsstobra šaujamieroča kategorijai.
Pārejas noteikumi
1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likums (Latvijas Vēstnesis, 2010, 183. nr.; 2011, 112. nr.; 2012, 18. nr.; 2013, 128. nr.; 2014, 38. nr.; 2015, 64. nr.; 2016, 117. nr.).
2. Ministru kabinets līdz 2019. gada 31. decembrim izdod šā likuma 27. panta sestajā daļā, 28. panta pirmajā un trešajā daļā, 34. panta otrajā daļā, 70. panta trešajā daļā, 71. panta desmitajā daļā, 72. panta vienpadsmitajā daļā, 88. panta pirmajā, otrajā, ceturtajā un piektajā daļā minētos Ministru kabineta noteikumus. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2019. gada 31. decembrim ir spēkā šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:
1) Ministru kabineta 2011. gada 1. novembra noteikumi Nr. 840 "Šautuvju (šaušanas stendu) izveidošanas un darbības, kā arī treniņšaušanas un šaušanas sporta sacensību norises un drošības noteikumi";
2) Ministru kabineta 2012. gada 24. janvāra noteikumi Nr. 80 "Noteikumi par ieroču un munīcijas aprites un prasmju rīkoties ar ieroci kvalifikācijas pārbaudījuma pieņemšanas kārtību un valsts nodevas maksāšanas kārtību un apmēru";
3) Ministru kabineta 2014. gada 22. jūlija noteikumi Nr. 418 "Noteikumi par veselības pārbaudēm personām, kas glabā (nēsā) ieročus un veic darbu ar ieročiem";
4) Ministru kabineta 2014. gada 2. decembra noteikumi Nr. 743 "Kārtība, kādā izdara kontrolšāvienu, kā arī valsts nodevas apmērs un maksāšanas kārtība";
5) Ministru kabineta 2015. gada 30. jūnija noteikumi Nr. 348 "Kārtība, kādā Valsts policija veido valsts nozīmes ieroču kolekciju, ložu un čaulu kontrolkolekciju un ieroču un munīcijas paraugu kolekciju";
6) Ministru kabineta 2016. gada 2. augusta noteikumi Nr. 502 "Šaušanas instruktoru sertificēšanas noteikumi".
3. Personas, kuru īpašumā ir šaujamieroči, kas izgatavoti līdz 1899. gadam un paredzēti unitārās munīcijas izšaušanai, un atbilstoši šajā likumā minētajām prasībām klasificējami kolekcijai, līdz 2019. gada 31. decembrim reģistrē minētos šaujamieročus Valsts policijā, uzrādot šaujamieroci un iesniedzot iesniegumu, kurā norāda savus personas datus un informāciju par attiecīgo šaujamieroci (veids, marka, modelis, marķējums), un saņem ieroču kolekcijas atļauju, ievērojot šajā likumā minētās prasības, vai pārreģistrē tos citai personai, kurai ir ieroču kolekcijas atļauja, vai nodod Valsts policijā vai Latvijas Kara muzejā.
4. Ieroča nēsāšanas atļauja, ieroča glabāšanas atļauja, ieroču kolekcijas atļauja, kas līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai tika izsniegta uz nenoteiktu laiku, ir derīga līdz 2023. gada 14. septembrim.
5. Ieroča nēsāšanas atļauja, kas līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai tika izsniegta uz 10 gadiem, ir derīga līdz atļaujā noradītajam termiņam, bet ne ilgāk kā līdz 2023. gada 14. septembrim.
6. Personām, kurām pirms šā likuma spēkā stāšanās dienai ir izsniegta ieroča nēsāšanas atļauja vai ieroča glabāšanas atļauja pašaizsardzībai, medībām vai sportam klasificētiem B vai C kategorijas pusautomātiskajiem šaujamieročiem, kas atbilstoši šā likuma prasībām tiek klasificēti kā A kategorijas ieroči, kuri nav paredzēti pašaizsardzībai, medībām vai sportam, ir tiesības attiecīgos šaujamieročus glabāt un nēsāt, ievērojot šā likuma prasības.
7. Juridiskās personas, kuru profesionālā darbība tiek īstenota kultūras jomā vai vēsturisku notikumu atveidošanā un kuru īpašumā ir salūtieroči (akustiskie ieroči), kas atbilstoši šajā likumā noteiktajām prasībām klasificējami kultūras jomas vai vēstures notikumu atveidošanai, līdz 2019. gada 31. decembrim reģistrē salūtieročus (akustiskos ieročus) Valsts policijā, uzrādot salūtieroci (akustisko ieroci) un iesniedzot iesniegumu, kurā norāda personas datus un informāciju par attiecīgo salūtieroci (akustisko ieroci) (veids, marka, modelis, marķējums, Valsts policijas apliecinājuma numurs un izdošanas datums) un saņem ieroču glabāšanas atļauju, ievērojot šajā likumā noteiktās prasības, vai pārreģistrē to citai juridiskajai personai, kuras profesionālā darbība tiek īstenota kultūras jomā vai vēsturisku notikumu atveidošanā un kurai ir ieroču glabāšanas atļauja, vai nodod Valsts policijā.
8. Personas, kuras pirms šā likuma spēkā stāšanās dienas iegādājušās un reģistrējušas gāzes pistoles (revolverus) vai iegādājušās signālieročus, kas klasificējami atbilstoši šajā likumā noteiktajām prasībām pašaizsardzībai vai kolekcijai, līdz 2023. gada 14. septembrim reģistrē minētos ieročus Valsts policijā, uzrādot gāzes pistoles (revolverus) vai signālieročus un iesniedzot iesniegumu, kurā norāda personas datus un informāciju par attiecīgo gāzes ieroci (revolveri) vai signālieroci (veids, marka, modelis, marķējums), un saņem ieroču glabāšanas, ieroču nēsāšanas vai ieroču kolekcijas atļauju, ievērojot šajā likumā noteiktās prasības, vai pārreģistrē to citai personai, kurai ir attiecīga ieroču atļauja, vai realizē ar Latvijas Republikas ieroču komersanta starpniecību, vai nodod gāzes ieroci (revolveri) vai signālieroci Valsts policijā.
9. Līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai ieroču komersantiem izsniegto speciālo licenču (atļauju) derīguma termiņš ir līdz 2023. gada 14. septembrim.
10. Valsts policijas izsniegtās izziņas, ka ieroči ir dezaktivēti, ir derīgas dezaktivētu ieroču glabāšanai un nēsāšanai, dezaktivēta šaujamieroča pārvadāšanai Latvijas teritorijā, kā arī dezaktivēta lielas enerģijas pneimatiskā ieroča glabāšanai un pārvadāšanai. Dezaktivētus šaujamieročus, attiecībā uz kuriem ir Valsts policijas izsniegtas izziņas, ka ieroči ir dezaktivēti, var izvest no Latvijas, ievest Latvijā, iegādāties vai realizēt, ja ir saņemts regulā 2015/2403 noteiktais dezaktivēšanas apliecinājums, atbilstoši šā likuma prasībām.
Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām
Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:
1) Padomes 1991. gada 18. jūnija direktīvas 91/477/EEK par ieroču iegādes un glabāšanas kontroli;
2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 21. maija direktīvas 2008/51/EK, ar ko groza Padomes direktīvu 91/477/EEK par ieroču iegādes un glabāšanas kontroli;
3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 17. maija direktīvas (ES) 2017/853, ar ko groza Padomes direktīvu 91/477/EEK par ieroču iegādes un glabāšanas kontroli.
Iekšlietu ministrs
Rihards Kozlovskis
Likumprojekta “Ieroču aprites likums” sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija)
| Tiesību akta projekta anotācijas kopsavilkums |
|
| Mērķis, risinājums un projekta spēkā stāšanās laiks |
Projekta galvenais mērķis ir Eiropas Parlamenta un Padomes 2017.gada 17.maija Direktīvas (ES) 2017/853 ar ko groza Padomes Direktīvu 91/477/EEK par ieroču iegādes un glabāšanas kontroli (turpmāk - Direktīva (ES) 2017/853) prasību pārņemšana Latvijas nacionālajos normatīvajos aktos. Ņemot vērā, veicamo grozījumu apjomu Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likumā, tika izstrādāts jauns likumprojekts. Projektam jāstājas spēkā 2018.gada 14.septembrī. |
| I. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība |
||
| 1. |
Pamatojums |
Nepieciešams pārņemt Direktīvu (ES) 2017/853, lai nodrošinātu Latvijas ieroču aprites nosacījumu harmonizāciju ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm un Eiropas Ekonomikas Zonas valstīm: 1) šaujamieroču aprites regulējumā; 2)salūtieroču (akustisko ieroču) aprites regulējumā; 3) gāzes un signālieroču aprites regulējumā; 4) dezaktivēto šaujamieroču aprites regulējumā. |
| 2. |
Pašreizējā situācija un problēmas, kuru risināšanai tiesību akta projekts izstrādāts, tiesiskā regulējuma mērķis un būtība |
Izstrādātais likumprojekts galvenokārt saistīts ar nepieciešamību pārņemt Direktīvas (ES) 2017/853 prasības nacionālajos normatīvajos aktos. Lai transponētu direktīvu, likumprojektā: 1) iekļautas jaunās jēdzienu definīcijas: “antīkais šaujamierocis”, “šaujamierocis”, šaujamieroča būtiska sastāvdaļa”, “gāzes ierocis un signālierocis”, “salūtierocis (akustiskais ierocis)”, “dezaktivēts šaujamierocis”, “šaujamieroču muzejs”, “kolekcija”, “ieroču komersants”, “ieroču brokeris”. Likumprojekta anotācijas V sadaļa 1.tabulā noradīts, ka Eiropas Parlamenta un Padomes 1991.gada 18.jūnija Direktīvas 91/477/EEK par ieroču iegādes un glabāšanas kontroli 1. panta 1. punkta 2. apakšpunkts pārņemts likumprojekta 1.panta 45.punktā. Minētajā Direktīvas vienībā norādīts, ka “būtiska daļa” ir stobrs, rāmis, pastobrs, tostarp attiecīgā gadījumā gan augšējais, gan apakšējais pastobrs, slīdnis, cilindrs, sprūds vai aizslēgs, kuri, būdami atsevišķi priekšmeti, ir ietverti to šaujamieroču kategorijā, kam tie ir uzliekami vai uzlikti”. Savukārt attiecīgajā likumprojekta vienībā norādīts, ka “šaujamieroča būtiskā sastāvdaļa — stobrs, tai skaitā kalibra maiņai paredzētie ieliekamie stobri un adapteri, rāmis, stobra kārba vai nolaidējmehānisma kārba, aizslēgs, aizslēga rāmis, patronu cilindrs, stobra apvalks, ja tas nostiprina stobru, kuri būdami atsevišķi priekšmeti, ir ietverti to šaujamieroču kategorijā, kam tie ir uzliekami vai uzlikti". Pirmšķietami vērtējot, minētās definīcijas ir atšķirīgas. Atšķirības rada vienas un tās pašas definīcijas dažāds tulkojums. Pirmais variants ir burtisks tulkojums, kas nav balstīts uz detaļu praktiski izmantojamajiem apzīmējumiem un ir daļēji kļūdains. Daļa nosaukto detaļu nav un nevar būt būtiskās, piemēram, “pastobrs” “sprūds”, savukārt apzīmējums “slīdnis” ir jaunievedums un praksē izmantots netiek. Otrais tulkojuma variants ir balstīts uz kriminālistisko praksi, sastāvdaļu nosaukumiem par pamatu ņemot tiesu ekspertīzēs izmantoto terminoloģiju. Šī terminoloģija tiek ikdienā izmantota tiesībsargājošo iestāžu praksē. Likumprojekta 6.panta pirmās daļas 4.punktā ir iekļauta munīcija, kas var būt pielietotā arī militārajām vajadzībām. 2) paredzēts izveidot jaunu ieroču un munīcijas klasifikāciju Latvijā. Šobrīd Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likuma (turpmāk – Likums) 8.panta 2.punkts nosaka, ka Latvijā ir aizliegta neklasificētu šaujamieroču, to munīcijas un lielas enerģijas pneimatisko ieroču aprite. Savukārt Likuma 6.pants paredz ieroču un munīcijas tehnisko klasifikāciju atbilstoši to iedalījumam A, B, C un D šaujamieroču kategorijās, kā arī pneimatisko ieroču kategoriju. Saskaņā ar Likuma 9.panta trešās daļas 2.punktu fiziskajām un juridiskajām personām ir aizliegts izgatavot, iegādāties, glabāt, nēsāt, realizēt, izmantot un pielietot A kategorijas ieročus, to munīciju un sastāvdaļas. Likuma 16. panta pirmā daļa paredz fiziskajām un juridiskajām personām ir tiesības iegādāties, glabāt, nēsāt, kolekcionēt, pārvadāt, pārsūtīt un realizēt A, B un C kategorijas šaujamieročus, to manāmās būtiskās sastāvdaļas, šaujamieroču munīciju un D kategorijas lielas enerģijas pneimatiskos ieročus tikai ar Valsts policijas atļauju. Izvērtējot jaunās Direktīvas (ES) 2017/853 tiesību normas konstatēs, ka I pielikuma II daļā ieroči un šaujamieroči no jauna tehniski tika sadalīti A, B un C kategorijās. No Direktīvas 91/447/EEC I pielikuma II daļas svītroja D kategoriju, kura tehniski reglamentēja garstobra gludstobra šaujamieročus, pārceļot minētos šaujamieročus C kategorijas septītajā apakšgrupā. Vienlaikus A, B un C kategorija tika attiecināta uz salūtieročiem (akustiskiem ieročiem), kā arī C kategorija tika attiecināta uz dezaktivētiem šaujamieročiem, kuri ir dezaktivēti saskaņā ar Komisijas 2015. gada 15. decembra Īstenošanas regulu (ES) 2015/2403, ar ko izstrādā kopīgas pamatnostādnes par dezaktivēšanas standartiem un metodēm, lai nodrošinātu, ka dezaktivētie šaujamieroči tiek padarīti neatgriezeniski neizmantojami (turpmāk — Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/2403). Papildus Direktīvas (ES) 2017/853 tiesību normas nosaka jaunus gāzes un signālieroču aprites nosacījumus. Direktīvas (ES) 2017/853 10.a.panta 2.punkts paredz, ka dalībvalsts klasificē kā šaujamieročus tādas ierīces ar čaulīšu turētāju, kuras paredzētas vienīgi tukšo patronu, kairinošu vielu, citu aktīvu vielu vai pirotehniskas signālmunīcijas izšaušanai un kuras var pārveidot šaušanai vai lodes vai lādiņa izsviešanai no stobra kanāla šaujampulvera iedarbības rezultātā. Savukārt Direktīvas (ES) 2017/853 10.a.panta 3.punkts nosaka, ka komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka tehniskās specifikācijas visiem Savienībā 2018. gada 14. septembrī vai vēlāk izgatavotiem vai importētiem trauksmes un signālieročiem, lai nodrošinātu, ka tos nevar pārveidot šaušanai vai lodes vai lādiņa izsviešanai no stobra kanāla šaujampulvera iedarbības rezultātā. Komisija pieņem pirmo šādu īstenošanas aktu līdz 2018. gada 14. septembrim. Ņemot vērā minēto, Direktīva (ES) 2017/853 izveido gāzes ieroču un signālieroču duālo regulējumu, nosakot, ka tie gāzes ieroči un signālieroči, kurus var pārveidot šaušanai vai lodes vai lādiņa izsviešanai no stobra kanāla šaujampulvera iedarbības rezultāta neatbildīs jaunām Eiropas Komisijas īstenošanas aktam un ir klasificējami saskaņā ar Direktīvas (ES) 2017/853 I pielikuma II daļas kritērijiem, bet tie gāzes ieroči un signālieroči, kurus nebūs iespējams pārveidot šaušanai vai lodes vai lādiņa izsviešanai no stobra kanāla šaujampulvera iedarbības rezultāta atbildīs jaunām Eiropas Komisijas īstenošanas aktam un saskaņā ar Direktīvas (ES) 2017/853 1.panta 4.punkta definīciju nav uzskatāmi par šaujamieročiem, bet par ieročiem un pakļaujami nacionālajām ieroču aprites regulējumam. Papildus Direktīvas (ES) 2017/853 I pielikuma III daļas b) punkts ir izteikts jaunā redakcijā, paredzot, ka priekšmetus, kas atbilst “šaujamieroča” definīcijai, neiekļauj minētajā definīcijā, ja tie tiek uzskatīti par antīkiem ieročiem, ja tie nav iekļauti II daļā izklāstītajās kategorijās un uz tiem attiecas valstu tiesību akti. No minētā izriet, ka par šaujamieročiem nav uzskatāmi antīkie šaujamieroči, kas paredzēti neunitārās (daudzkomponentu) munīcijas izšaušanai, kas tika izgatavoti līdz 1899.gadam. Ņemot vērā minēto, likumprojekts, atbilstoši Direktīvā (ES) 2017/853 ietvertam regulējumam, paredz ieroču un munīciju atbilstoši tehniskiem parametriem iedalīt A, B un C kategorijās, papildus, turpinot ieroču iedalījumu pēc tehniskiem parametriem nacionālām vajadzībām, izveidotas D un F kategorijas, un, nodrošinot Direktīvā (ES) 2017/853 ietverta gāzes un signālieroču regulējuma nosacījumu pārņemšanu, izveidota E kategorija. Vienlaicīgi saglabāta nacionālā ieroču un munīcijas klasifikācija pēc ieroču lietojuma pašaizsardzības, medību, sporta un kolekcijas ieročos, kā arī paredzēts jauns lietojuma veids kultūras jomas un vēstures notikumu atveidošanai. Direktīvas (ES) 2017/853 2.panta 2.punkts nosaka, ka šo direktīvu nepiemēro, kad saskaņā ar valsts tiesību aktiem ieročus un munīciju iegādājas vai glabā bruņotie spēki, policija vai publiskās iestādes. Ņemot vērā minēto, likumprojekts paredz, ka ieroču un munīcijas tehniskā klasifikācija nav attiecināma uz militāriem vai dienesta ieročiem un munīciju, kas ir to valsts un pašvaldību institūciju rīcībā, kurām tiesības iegādāties, glabāt un savā darbībā izmantot šaujamieročus piešķirtas saskaņā ar likumu. Vienlaikus valsts un pašvaldību institūcijām, kurām tiesības iegādāties, glabāt un savā darbībā izmantot šaujamieročus piešķirtas saskaņā ar likumu, ieroču klasifikācija atbilstoši to lietojumam netiek veikta. Saskaņā ar Direktīvā (ES) 2017/853 ietverto regulējumu I pielikuma II daļas A kategorijas šaujamieroči un to munīcija ir uzskatama par aizliegto. Ņemot vērā minēto, A kategorijas šaujamieroči un munīcija ir aizliegta Latvijas apritē medībām un pašaizsardzībai, tomēr pašā A kategorijā ir atrodami izņēmumi, kā arī Direktīvas (ES) 2017/853 6.pantā. Ņemot vērā minēto un, lai veicinātu to Latvija sporta veidu attīstību, kuri ir saistīts ar šaušanu, sporta lietojumam ir atļauti A kategorijas sestās apakšgrupas automātiskie šaujamieroči, kas ir pārveidoti par pusautomātiskiem šaujamieročiem, un A kategorijas septītās apakšgrupas pusautomātiskie šaujamieroči, kuru munīcijai ir centrālā kapsele, un tie atbilst šādiem parametriem: 7.1) īsstobra šaujamieroči, ar kuriem var izšaut vairāk nekā 21 patronu bez pārlādēšanas, ja: 7.1.1.) magazīna, kas pārsniedz 20 patronas, ir daļa no minētā šaujamieroča; 7.1.2.) šaujamierocim ir pievienota noņemama magazīna, kas pārsniedz 20 patronas; 7.2.) garstobra šaujamieroči, ar kuriem var izšaut vairāk nekā 11 patronas bez pārlādēšanas, ja: 7.2.1.) magazīna, kas pārsniedz 10 patronas, ir daļa no minētā šaujamieroča; 7.2.2.) šaujamierocim ir pievienota noņemama magazīna, kas pārsniedz 10 patronas. Likumprojektā arī paredzētas tiesības šaujamieroču muzejiem ar Valsts policijas atļauju kolekcionēt A kategorijas šaujamieročus, bet fiziskām personām ar Valsts policijas atļauju kolekcionēt A kategorijas sestās un septītās apakšgrupas šaujamieročus. Šobrīd Latvijā saskaņā ar Likuma 9.panta pirmās daļas 4.punktu fiziskajām personām ir aizliegts iegādāties, glabāt, nēsāt, realizēt, izmantot un pielietot šaujamieročus, kas padarīti derīgi šaušanai tikai ar salūtpatronām. Saskaņā ar Likuma 18.panta otro daļu šaujamieročus, kas padarīti derīgi šaušanai tikai ar salūtpatronām, un salūtpatronas atļauts iegādāties, glabāt un izmantot valsts un pašvaldību iestādēm un privāto tiesību juridiskajām personām, kurām tiesības iegādāties, glabāt un savā darbībā izmantot šaujamieročus piešķirtas saskaņā ar likumu, kā arī juridiskajām personām, kuras tos izmanto kinofilmu uzņemšanā vai citādā profesionālajā darbībā Likumprojekts paredz juridiskām personām, kas īsteno savu profesionālo darbību kultūras jomā vai vēstures notikumu atveidošanā, iegādāties, glabāt, pārvadāt un izsniegt izmantošanai kultūras jomas un vēstures notikumu atveidošanas lietojumam klasificētus A kategorijas automātiskus salūtieročus (akustiskus ieročus) un tiem paredzētas salūtpatronas. Saskaņā ar iepriekšējo 1991.gada 18.jūnijā pieņemto Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvā 91/447/EEC par ieroču iegādes un glabāšanas kontroli (turpmāk - Direktīva 91/477/EEC) ietverto regulējumu daudzi no minētajiem pusautomātisko šaujamieroču veidiem, kas šobrīd ir iekļauti Direktīvas (ES) 2017/853 I pielikuma II daļā A kategorijas 6., 7., un 8.punktos atradās B vai C kategorijā, kas atļāva, ievērojot noteiktās procedūras, fiziskām un juridiskām personām minētos ieročus iegūt savā īpašumā. Ņemot vērā minēto, likumprojektā ir paredzēti pārejas noteikumi, kas nosaka, ka personām, kurām pirms šā likuma spēkā stāšanos ir izsniegta ieroču nēsāšanas atļauja vai ieroča glabāšanas atļauja pašaizsardzības, medību vai sporta lietojumam B vai C kategorijas pusautomātiskajiem šaujamieročiem, kas atbilstoši šā likuma prasībām tiek klasificēti kā A kategorijas ieroči, kas nav paredzēti pašaizsardzības, medību vai sporta lietojumam, ir tiesības attiecīgos šaujamieročus glabāt un nēsāt, ievērojot šā likuma prasības, bez tiesībām tos realizēt citām personām. Saskaņā ar Direktīvā (ES) 2017/853 ietverto regulējumu I pielikuma II daļā B kategorijas šaujamieroči un to munīcija ir šaujamieroči, par kuriem jāsaņem atļauja. Ņemot vērā minēto, B kategorijas šaujamieroču un munīcijas aprite ir atļauta ar Valsts policijas atļauju. B kategorijas šaujamieroči ar Valsts policijas atļauju un atbilstoši to iedalījumam pēc lietojuma ir paredzēti personām sportam, medībām, pašaizsardzībai un kolekcionēšanai. Direktīvā (ES) 2017/853 B kategorija ir paplašināta ar punktiem, kuros iekļauti pusautomātiskie šaujamieroči, kas pēc savas darbības principa atbilst A kategorijas sestās, septītās un astotās apakšgrupas iekļautiem šaujamieročiem, bet, ievērojot tehniskos parametrus, tomēr veido izņēmumu un ir iekļaujami B kategorijā. Piemērām, B kategorijas piektā apakšgrupā ietver pusautomātiskus īsstobra šaujamieročus, kuri nav uzskaitīti A kategorijas septītās apakšgrupas a)apakšpunktā. No minētā izriet, ka Latvijas iedzīvotāji ar Valsts policijas atļauju var iegādāties un glabāt pašaizsardzībai pistoles, ar kurām var tehniski izšaut vairāk nekā 21 patronu bez pārlādēšanas, bet iegādājamai pistolei nedrīkst pievienot klāt noņemamo magazīnu ar iespēju pielādēt pistoles magazīnu vairāk nekā ar 20 patronām. No minētās tiesību normas izriet, ka pusautomātiskās pistoles ieroču īpašnieks nevar iegādāties savā īpašumā, arī vēlāk pistoles magazīnu, kuras tilpums ļaus pielādēt vairāk nekā 20 patronas, jo minētās pistoles magazīnas iegūšana savā īpašumā pārkvalificēs pistoli no B kategorijas piektās apakšgrupas A kategorijas septītās apakšgrupas a)apakšpunktā, un šādu šaujamieroču aprite pašaizsardzībai ir aizliegta. Analoģisks regulējums ir arī attiecībā uz medību pusautomātiskiem garstobra šaujamieročiem ar patronām, kurām uzsitiens notiek pa patronas centrālo kapseli. Piemēram, B kategorijas sestajā apakšgrupā ir ietverti pusautomātiskie garstobra šaujamieroči, kas uzskaitīti A kategorijas septītās apakšgrupas b) apakšpunktā un kuru patrontelpas un magazīnas kopējā ietilpība nav lielāka par trim patronam, bet magazīna ir noņemama vai kurus, izmantojot vienkāršus instrumentus, var pārveidot par tādu ieroci, kura patrontelpas un magazīnas kopējā ietilpība ir lielāka par trim patronām kā norādīts A kategorijas septītās apakšgrupas b)apakšpunktā. No minētā izriet, ka Latvijas iedzīvotāji ar Valsts policijas atļauju var iegādāties un glabāt pusautomātisko garstobra šaujamieroci medībām ar patronām, kurām uzsitiens notiek pa patronas centrālo kapseli, bet ar nosacījumu, ka patrontelpas un magazīnas kopējā ietilpība nav lielāka par trim patronam, tomēr tehniski no minēta šaujamieroča, pievienojot klāt magazīnu, kuras tilpums ļaus pielādēt vairāk nekā 10 patronas, pārkvalificēs medību pusautomātisko garstobra šaujamieroci A kategorijas septītās apakšgrupas b) apakšpunktā un šāda šaujamieroču aprite medību lietojumam ir aizliegta. Šobrīd Likuma 7.panta pirmās daļas 3.punkts paredz, ka Latvijā atļautas pašaizsardzībai paredzētas pusautomātiskās, atkārtotas darbības vai viena šāviena gāzes pistoles (revolveri) un to munīcija, ieskaitot tām paredzētās salūtpatronas. Direktīvas (ES) 2017/853 10.a.panta 2.punkts paredz, ka dalībvalsts klasificē kā šaujamieročus tādas ierīces ar čaulīšu turētāju, kuras paredzētas vienīgi tukšo patronu, kairinošu vielu, citu aktīvu vielu vai pirotehniskas signālmunīcijas izšaušanai un kuras var pārveidot šaušanai vai lodes vai lādiņa izsviešanai no stobra kanāla šaujampulvera iedarbības rezultātā. Saskaņā ar Direktīvas (ES) 2017/853 10.a.panta 3.punktu, komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka tehniskās specifikācijas visiem Savienībā 2018. gada 14. septembrī vai vēlāk izgatavotiem vai importētiem trauksmes un signālieročiem, lai nodrošinātu, ka tos nevar pārveidot šaušanai vai lodes vai lādiņa izsviešanai no stobra kanāla šaujampulvera iedarbības rezultātā. Ņemot vērā minēto, no 2018.gada 14.septembra būs noteikta jaunā tehniskā specifikācija gāzes ieročiem un signālieročiem, kas būs uzskatami par nepārveidojamiem šaušanai vai lodes vai lādiņa izsviešanai no stobra kanāla šaujampulvera iedarbības rezultātā. Līdz ar to šobrīd apritē Latvijā esošas pusautomātiskās, atkārtotas darbības vai viena šāviena gāzes pistoles (revolveri) būs uzskatamas par neatbilstošam jaunām Eiropas Savienības tehniskām prasībām, jo tika izgatavotas līdz 2018.gada 14.septembrim un ir uzskatamas par tādām, kuras var pārveidot šaušanai vai lodes vai lādiņa izsviešanai no stobra kanāla šaujampulvera iedarbības rezultātā. Ņemot vērā minēto, likumprojekts paredz, ka pusautomātiskus, atkārtotas darbības vai viena šāviena īsstobra gāzes ieročus un signālieroču pistoles (revolverus), kuras var pārveidot šaušanai ar lodi vai daudz komponentu šāviņu izsviešanai no stobra kanāla propelenta (šaujampulvera) iedarbības rezultātā, uzskata par B kategorijas šaujamieročiem, klasificējot, atkarībā no to darbības principa, vienā no B kategorijas apakšgrupām. Likumprojektā ir paredzēti pārejas noteikumi, kas nosaka, ka personām, kuras iegādājušās gāzes pistoles (revolverus) vai signālieročus pirms šā likuma spēkā stāšanās dienas, kas klasificējami atbilstoši šajā likumā noteiktajām prasībām pašaizsardzības, kolekcijas lietojumam vai kultūras jomas vai vēstures notikumu atveidošanas lietojumam, līdz 2023.gada 14.septembrim ir pienākums šos ieročus reģistrēt Valsts policijā, uzrādot gāzes pistoles (revolverus) vai signālieročus un iesniedzot iesniegumu, kurā norāda personas datus un informāciju par attiecīgo gāzes ieroci (revolveri) vai signālieroci (veids, marka, modelis, marķējums) un saņemt ieroču glabāšanas, ieroču nēsāšanas vai ieroču kolekcijas atļauju, ievērojot šajā likumā noteiktās prasības, vai pārreģistrēt to citai personai, kurai ir attiecīga ieroču atļauja, vai realizēt ar Latvijas Republikas ieroču komersanta starpniecību, vai nodot gāzes ieroci (revolveru) vai signālieroci Valsts policijā. Papildus atbilstoši Direktīvā (ES) 2017/853 ietvertam regulējumam I pielikuma II daļā B kategorijas astotajā apakšgrupā iekļauj salūtieročus (akustiskos ieročus). Likumprojekts paredz tiesības juridiskām personām, kas īsteno savu profesionālo darbību kultūras jomā vai vēstures notikumu atveidošanā, iegādāties, glabāt, pārvadāt un izsniegt izmantošanai kultūras jomas un vēstures notikumu atveidošanas lietojumam klasificētus B kategorijas salūtieročus (akustiskus ieročus) un tiem paredzētas salūtpatronas. Saskaņā ar Direktīvas (ES) 2017/853 I pielikuma II daļu C kategorijas šaujamieroči ir ieroči, kas jādeklarē. Likumprojekts paredz, ka C kategorijas šaujamieroči ar Valsts policijas atļauju atbilstoši to iedalījumam pēc lietojuma ir paredzēti personām sportam, medībām, pašaizsardzībai, kolekcionēšanai, kultūras jomas un vēstures notikumu atveidošanai, izņemot C kategorijas sesto apakšgrupu. Direktīvā (ES) 2017/853 ievērojami paplašināta C kategorija, ietverot C kategorijas septītā apakšgrupā vienšāviena garstobra šaujamieročus ar gludu stobru, kas iepriekšējās Direktīvas 91/447/EEC regulējumā tika uzskatīti par D kategorijas šaujamieročiem. No Direktīvas 91/447/EEC I pielikuma II daļas D kategorija ir svītrota. Šobrīd Likuma 11.panta pirmā daļa nosaka, ka fiziskajām un juridiskajām personām, izņemot valsts un pašvaldību iestādes, kurām tiesības iegādāties, glabāt un savā darbībā izmantot ieročus piešķirtas saskaņā ar likumu, ir tiesības iegādāties, kolekcionēt, glabāt, nēsāt, pārvadāt un realizēt D kategorijas šaujamieročus tikai ar Valsts policijas atļauju. Likumprojektā minētajām personu lokam ir paredzēts analoģisks regulējums, integrējot D kategorijas vienšāviena garstobra-gludstobra šaujamieročus atbilstoši Direktīvas (ES) 2017/853 prasībām C kategorijā. Papildus Direktīva (ES) 2017/853 ievērojami paplašina C kategoriju, ietverot C kategorijas sestā apakšgrupā dezaktivētus šaujamieročus, kuri ir dezaktivēti saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2015/2403 prasībām. Likumprojekts neparedz personām pienākumus saņemt Valsts policijas ieroču atļauju dezaktivētiem šaujamieročiem, kuri ir dezaktivēti saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2015/2403, ka arī šādi ieroči netiks klasificēti pēc to lietojuma veida. Tomēr likumprojekts paredz, ka iegādāties, glabāt, nēsāt un pārvadāt dezaktivētos šaujamieročus, kas atbilst Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2015/2403 prasībām, varēs fiziskās personas no 18 gadiem. Šāds vecuma ierobežojums ir nepieciešams, lai nodrošinātu adekvātu rīcību ar dezaktivētu šaujamieroci atbilstoši likumprojekta prasībām, ka arī izpildītu citus pienākumus, ko likumprojekts uzliek personām, kuru īpašumā būs šādi dezaktivēti ieroči, kas izriet no to izsekojamības pienākuma atbilstoši Direktīvas (ES) 2017/853 8. pantam. Papildus atbilstoši Direktīvā (ES) 2017/853 ietvertam regulējumam I pielikuma II daļas C kategorijas piektajā apakšgrupā iekļauj salūtieročus (akustiskos ieročus). Likumprojekts paredz tiesības juridiskām personām, kas īsteno savu profesionālo darbību kultūras jomā vai vēstures notikumu atveidošanā, iegādāties, glabāt, pārvadāt un izsniegt izmantošanai kultūras jomas un vēstures notikumu atveidošanas lietojumam klasificētus C kategorijas salūtieročus (akustiskus ieročus) un tiem paredzētas salūtpatronas. Likumprojekts paredz, ka Latvijā ir aizliegta tāda šaujamieroču pārveidošana, kuras rezultātā tiek mainīta šaujamieroču kategorija vai šaujamieroču kategorijas apakšgrupa (izņemot šaujamieroču pārveidošanu salūtieročos (akustiskos ieročos) un šaujamieroču dezaktivāciju). 3) Noteikts šaujamieroču maksimālais skaits, kuru fiziskā persona ir tiesīga iegādāties un glabāt. Likumprojekta 14.panta devītajā daļā norādīts, ka fiziskajai personai ir tiesības iegādāties vai glabāt ne vairāk kā 10 šaujamieročus un lielas enerģijas pneimatiskos ieročus, neskaitot šaujamieroču maināmās būtiskās sastāvdaļas. Fiziskā persona no likumprojektā atļautām maināmām šaujamieroču būtiskām sastāvdaļām tehniski nevar salikt jaunu šaujamieroci. Iespēja iegādāties maināmās būtiskās sastāvdaļas attur personu no nepieciešamības iegādāties vairākus šaujamieročus. Piemērām iegādājoties esošām medību šaujamierocim maināmo stobru, persona neiegādājās jaunu šaujamieroci, bet tas ļauj personai mainot stobru esošā šaujamierocī tikt pie jauna šaujamieroča kalibra, kas dot iespēju medīt plašāku dzīvnieku loku. 4) noteiktā prasība verificēt salūtieročus (akustiskus ieročus). Direktīvā (ES) 2017/853 ietvertais regulējums I pielikuma II daļā paredz klasificēt salūtieročus (akustiskus ieročus) A, B vai C kategorijās. Likumprojekts paredz šādus šaujamieročus izmantot juridiskām personām kultūras jomā un vēsturisku notikumu atveidošanā. Lai pārliecinātos, ka ieroču komersants šaujamieroci ir pārveidojis par salūtieroci, kas derīgs šaut tikai ar salūtpatronām un nevar nodarīt kaitējumu cilvēka dzīvībai un veselībai, ir nepieciešams nodrošināt salūtieroču (akustisko ieroču) verifikāciju. Likumprojekts paredz, ka Valsts policija būs tā iestāde, kura verificēs, vai šaujamierocis ir pārveidots par salūtieroci (akustisko) atbilstoši noteiktajām tehniskajām specifikācijām. Tehnisko specifikāciju šaujamieroča pārveidošanai par salūtieroci noteiks Ministru kabinets. Kārtību, kādā tiek izsniegts salūtieroča apliecinājums, kā arī kārtību un apmēru, kādā maksājama valsts nodeva par salūtieroča (akustiska ieroča) apliecinājuma izsniegšanu, nosaka Ministru kabinets. 5)noteikts, ka Valsts policija anulē ieroča iegādāšanās, realizēšanas, glabāšanas, nēsāšanas un kolekcijas atļauju vai nepagarina atļaujas derīguma termiņu, ja fiziskā persona administratīvi sodīta par A kategorijas garstobra šaujamieroču magazīnu, kas pārsniedz 10 patronu ietilpību vai o A kategorijas īsstobra šaujamieroču magazīnu, kas pārsniedz 20 patronu ietilpību, aprites noteikumu pārkāpšanu. Piemēram, gadījumā ja fiziskā persona, kurai ir ieroču atļauja B vai C kategorijas šaujamierocim glabās A kategorijas garstobra šaujamieročiem paredzēto šaujamieroču magazīnu, kas pārsniedz 10 patronu ietilpību vai A kategorijas īsstobra šaujamieročiem paredzēto magazīnu, kas pārsniedz 20 patronu ietilpību, tā tiks sodītā par minēto ieroču aprites pārkāpumu saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 181.panta pirmo daļu. Direktīvas (ES) 2017/853 5.panta 3.punkts paredz, ka dalībvalstis nodrošina, ka atļauju iegādāties un atļauju glabāt šaujamieroci, kas klasificēts B kategorijā, anulē, ja konstatē, ka persona, kurai piešķirta minētā atļauja, nelikumīgi glabā lādējamu ierīci, ko var uzmontēt pusautomātiskam šaujamierocim ar patronām, kurām uzsitiens notiek pa patronas centrālo kapseli, vai atkārtotas darbības šaujamierocim, kurā: a) ietilpst vairāk nekā 20 patronu; vai b) garstobra šaujamieroču gadījumā – ietilpst vairāk nekā 10 patronu, ja vien minētajai personai nav piešķirta atļauja saskaņā ar 6. pantu vai atļauja, kas apstiprināta, atjaunota vai pagarināta atbilstīgi 7. panta 4.a punktam. 6) paredzētas terminētās ieroču atļaujas. Valsts policija izsniedz ieroča glabāšanas, nēsāšanas atļaujas, kolekcijas atļaujas, Eiropas šaujamieroču apliecības uz pieciem gadiem. Direktīvas (ES) 2017/853 6.panta 7.punkts un 7.panta 4.punkt paredz, ka atļaujas periodiski pārskata - ne retāk kā reizi piecos gados. Savukārt saskaņā ar Direktīvas (ES) 2017/853 3.pantu Eiropas šaujamieroču apliecības maksimālais derīguma termiņš ir pieci gadi. Šobrīd Likuma 11.panta ceturtā daļa nosaka, ka ieroču kolekcijas atļaujas, kā arī ieroča glabāšanas atļaujas, ja šajā likumā nav noteikts citādi, izsniedz uz nenoteiktu laiku. Ieroča nēsāšanas atļaujas izsniedz uz 10 gadiem. Likuma 11.panta piektā daļa nosaka, ka Eiropas šaujamieroču apliecību Valsts policija izsniedz uz pieciem gadiem personai, kurai reģistrēti B, C vai D kategorijas šaujamieroči izmantošanai medībās vai sportā vai lielas enerģijas pneimatiskie ieroči izmantošanai sportā. Ņemot vērā minēto, likumprojektā ir paredzēti pārejas noteikumi, kas nosaka, ka ieroča nēsāšanas atļaujas, ieroča glabāšanas atļaujas, ieroču kolekcijas atļaujas, kas līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai tika izsniegtas uz nenoteiktu laiku, derīguma termiņš ir līdz 2023.gada 14.septembrim. Vienlaikus ir paredzēti pārejas noteikumi, kas nosaka, ka ieroča nēsāšanas atļaujas, kas līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai tika izsniegtas uz 10 gadiem, derīguma termiņš ir līdz 2023.gada 14.septembrim. 7)paredzētas terminētās licences komercdarbībai ar šaujamieročiem. Likumprojekts nosaka, ka ieroču komersantiem un ieroču brokeriem, kas veic komercdarbību ar A kategorijas šaujamieročiem ir izsniedzama terminēta licence uz 5 gadiem. Direktīvas (ES) 2017/853 6.panta 4.punkts nosaka, ka dalībvalsts var atļaut tirgotājiem vai tirdzniecības starpniekiem, tiem veicot savu attiecīgo profesionālo darbību, iegādāties, izgatavot, dezaktivēt, remontēt, piegādāt, nodot un glabāt šaujamieročus, būtiskās daļas un munīciju, kas klasificēti A kategorijā, ja ir ievēroti stingri nosacījumi attiecībā uz drošību. Direktīvas (ES) 2017/853 6.panta 7.punkts nosaka, ka saskaņā ar šo pantu izsniegtās atļaujas periodiski pārskata - ne retāk kā reizi piecos gados. Šobrīd saskaņā ar Likuma 41.pantu speciālajām atļaujām (licencēm) nav noteikts darbības termiņš. Vienlaikus likumprojekts paredz ieroču komersantiem, kas veic komercdarbību ar B, C un D kategorijas ieročiem, E kategorijas gāzes ieročiem un signālieročiem, kā arī speciāliem līdzekļiem, saglabāt iepriekšējo licences darbības termiņu un izsniegt minētās licences uz nenoteiktu laiku. Ņemot vērā minēto, likumprojektā ir paredzēti pārejas noteikumi, kas nosaka, ka ieroču komersantiem izsniegto speciālo licenču (atļauju) derīguma termiņš ir līdz 2023.gada 14.septembrim. 8)izveidots regulējums attiecībā uz ieroču brokera komercdarbības reglamentāciju. Likumprojekts paredz, ka Valsts policijas licencēšanas komisija uz 5 gadiem izsniedz ieroču brokera licenci komercdarījumiem ar A, B, C kategorijas medību, sporta, pašaizsardzības, kolekcijas šaujamieročiem un to būtiskajām sastāvdaļām, tiem paredzēto munīciju un tās sastāvdaļām (ieskaitot arī šaujampulveri). Ieroču brokerim ir tiesības sniegt ieroču komersantam starpniecības pakalpojumus A, B, C kategoriju medību, sporta, pašaizsardzības, kolekcijas šaujamieročiem un to būtisko sastāvdaļu, tiem paredzēto munīciju un to sastāvdaļu (ieskaitot arī šaujampulveri) iegādē un realizācijā. Vienlaikus likumprojekts paredz ieroču brokerim licences darbības laikā pienākumu 24 stundu laikā ievadīt Ieroču reģistrā ziņas, kas ļauj identificēt un izsekot visus ar tā starpniecību iegādātos un realizētos šaujamieročus, to būtiskās sastāvdaļas, šaujamieroču munīciju, kā arī šaujampulveri. 9)veiktas izmaiņas Eiropas Šaujamieroču apliecībā. Saskaņā ar Likuma 11.panta piekto daļu Eiropas Šaujamieroču apliecību Valsts policija izsniedz uz pieciem gadiem personai, kurai reģistrēti B, C vai D kategorijas šaujamieroči izmantošanai medībās vai sportā vai lielas enerģijas pneimatiskie ieroči izmantošanai sportā. Eiropas Savienības ietvaros Eiropas Šaujamieroču apliecības tiek uztvertas kā ilgtermiņa atļauja ceļošanai ar šaujamieročiem uz citu Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas valsti. Saskaņā ar iepriekšējo Direktīvā 91/477/EEK ietverto regulējumu Eiropas Šaujamieroču apliecību vārēja saņemt medību un sporta ieroču īpašnieki. Direktīvas (ES) 2017/853 12.panta 2.punkts paplašina Eiropas Šaujamieroču apliecības lietotāju loku un ierakstāmo šaujamieroču loku, nosakot, ka šo atļauju var saņemt vēsturisku notikumu atveidotāji attiecībā uz šaujamieročiem, kas klasificēti C kategorijā. Vienlaikus Direktīvas (ES) 2017/853 12.panta 2.punkts ierobežo personu ceļošanu ar medību šaujamieročiem, nosakot, ka šo atļauju var saņemt tikai C kategorijas medību šaujamieročiem. Direktīvas (ES) 2017/853 12.panta 2.punkts paredz Eiropas Šaujamieroču apliecības izsniegšanu A, B un C kategorijas sporta šaujamieročiem. Papildus nav paredzēts Eiropas Šaujamieroču apliecību izsniegt lielas enerģijas pneimatiskajiem ieročiem. Ņemot vērā minēto, likumprojekts paredz, ka personas var izvest no Latvijas un pārvadāt uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti vai Eiropas Ekonomikas zonas valsti: 1) A kategorijas sportam klasificētus šaujamieročus un maināmās būtiskās sastāvdaļas, kas ir ierakstīti Eiropas Šaujamieroču apliecībā un ir pamatojums ieroču ievešanai attiecīgajā galamērķa valstī treniņšaušanai vai šaušanai sporta sacensībās, kā arī A kategorijas garstobra-vītņstobra šaujamieroču munīciju un magazīnas, kas pārsniedz 10 patronu ietilpību vai A kategorijas īsstobra šaujamieroču munīciju un magazīnas, kas pārsniedz 20 patronu ietilpību, ja attiecīgajā valstī nav noteikta cita kārtība; 2) B kategorijas sportam klasificētus šaujamieročus, maināmās būtiskās sastāvdaļas, kas ir ierakstīti Eiropas Šaujamieroču apliecībā un ir pamatojums ieroču ievešanai attiecīgajā galamērķa valstī treniņšaušanai vai šaušanai sporta sacensībās, kā arī tiem paredzēto munīciju, ja attiecīgajā valstī nav noteikta cita kārtība; 3) C kategorijas sportam un medībām klasificētus šaujamieročus, tiem paredzētās maināmās būtiskās sastāvdaļas, kas ir ierakstīti Eiropas Šaujamieroču apliecībā un ir pamatojums ieroču ievešanai attiecīgajā galamērķa valstī atbilstoši to lietojuma veidam treniņšaušanai vai šaušanai sporta sacensībās, medībās, kā arī tiem paredzēto munīciju, ja attiecīgajā valstī nav noteikta cita kārtība; 4) C kategorijas salūtieročus, kas ir ierakstīti Eiropas šaujamieroču apliecībā un ir pamatojums ieroču ievešanai attiecīgajā galamērķa valstī izmantošanai profesionālai darbībai kultūras jomā vai vēsturisku notikumu atveidošanā, kā arī tiem paredzēto salūtmunīciju, ja attiecīgajā valstī nav noteikta cita kārtība. 10) paredzēta informācijas apmaiņa ar citām Eiropas Savienība dalībvalstīm un Eiropas Ekonomikas zonas valsts kompetentām iestādēm par izsniegtām ieroču atļaujām. Pienākums ir noteikts Direktīvas (ES) 2017/853 13.pantā. Saskaņā ar Direktīvas 13.panta 5.punktu Komisija nodrošina sistēmu šajā pantā minētās informācijas apmaiņai. Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 13.a pantu, lai papildinātu šo direktīvu, nosakot sīki izstrādātu kārtību sistemātiskai informācijas apmaiņai, izmantojot elektroniskus līdzekļus. Komisija pieņem pirmo šādu deleģēto aktu līdz 2018. gada 14. septembrim. 11)paredzēts pienākums ziņot par aizdomīgiem darījumiem. Direktīvas (ES) 2017/853 10.panta 2.punkts paredz pienākumu ieroču tirgotājiem un tirdzniecības starpniekiem ziņot par aizdomīgiem darījumiem. Likumprojekts paredz, ka ieroču komersantiem un ieroču brokeriem ir pienākums ziņot Valsts policijai par aizdomīgiem darījumiem vai aizdomīga darījuma mēģinājumiem ar šaujamieročiem, šaujamieroču būtiskām sastāvdaļām, šaujamieroču munīciju un tā sastāvdaļām (arī šaujampulveri), gāzes un signālieročiem. 12)nodrošināta prasību pārņemšana attiecībā uz šaujamieroču un to būtisko daļu marķēšanu un laišanu tirgū, kas izgatavoti vai importēti Eiropas Savienībā 2018.gada 14.septembrī vai vēlāk, kā arī to izsekošanu. Likumprojekts paredz, ka pēc 2018. gada 14. septembra laiž tirgū tikai tādus izgatavotus vai importētus šaujamieročus vai to būtiskas sastāvdaļas, kas ir atbilstoši marķēti un reģistrēti. Ieroču komersants izgatavošanas laikā ar skaidru un neizdzēšamo marķējumu marķē šaujamieročus, jebkuras šaujamieroču būtiskās sastāvdaļas, šaujamieroču munīcijas iepakojumus, lielas enerģijas pneimatiskos ieročus, gāzes ieročus un signālieročus. Papildus likumprojekts paredz, ka ieroču komersants, importējot Latvijā šaujamieročus, jebkuras šaujamieroču būtiskas sastāvdaļas, šaujamieroču munīciju, lielas enerģijas pneimatiskos ieročus un gāzes ieročus un signālieročus ar mērķi laist tirgū, nodrošina, ka šaujamieroči, jebkuras šaujamieroču būtiskas sastāvdaļas, šaujamieroču munīcijas iepakojumi, lielas enerģijas pneimatiskie ieroči un gāzes ieroči un signālieroči ir marķēti ar skaidru un neizdzēšamo marķējumu, izņemot šaujamieročus vai šaujamieroču būtiskās sastāvdaļas, kam ir īpaša vēsturiska nozīme. Ieroču komersantam licences darbības laikā ir pienākums 24 stundu laikā ievadīt Ieroču reģistrā ziņas, kas ļauj identificēt un izsekot visus ieroča komersanta: 1) izgatavotos, iegādātos un realizētos šaujamieročus, šaujamieroču būtiskās sastāvdaļas, šaujamieroču munīciju, kā arī iegādāto un realizēto šaujampulveri; 2) izgatavotos, iegādātos un realizētos lielas enerģijas pneimatiskos ieročus; 3) izgatavotos, iegādātos un realizētos gāzes ieročus un signālieročus; 4) remonta laikā nomainītās šaujamieroču būtiskās sastāvdaļas; 5) dezaktivētos šaujamieročus un lielas enerģijas pneimatiskos ieročus, kā arī dezaktivēto šaujamieroču realizāciju; 6) salūtieročos pārveidotos šaujamieročus; 7) glabāšanai pieņemtos šaujamieročus, munīciju, šaujampulveri. Papildus Ieroču reģistrā reģistrē Latvijas fizisko un juridisko personu, valsts un pašvaldību institūciju (izņemot Nacionālos bruņotos spēkus un Satversmes aizsardzības biroju) šaujamieročus, šaujamieroču būtiskās sastāvdaļas, šaujamieroču munīciju, lielas enerģijas pneimatiskos ieročus, gāzes ieročus un signālieročus, salūtieročos pārveidotus šaujamieročus, dezaktivētos šaujamieročus, iznicinātos šaujamieročus un personas, kurām izsniegtas Valsts policijas ieroču atļaujas, kā arī šaujamieroču un šaujamieroču būtisko sastāvdaļu piegādātājus. 13)noteikta prasība par šaujamieroču vai to būtisko sastāvdaļu marķēšanu, nododot šaujamieročus vai būtiskas sastāvdaļas no valsts krājumiem pastāvīgai civilai lietošanai. Direktīvas (ES) 2017/853 4.panta 2.punktā noteikts, ka dalībvalstis nodrošina, lai brīdī, kad notiek šaujamieroča vai tā būtisku daļu nodošana no valdības krājumiem pastāvīgā civilā lietošanā, tās būtu marķētas ar unikālu marķējumu kā to paredz 4.panta 1. punkts, kas atļauj identificēt nodošanas vienību. Likumprojektā paredzēts, ka Valsts un pašvaldību institūcijas, kurām tiesības iegādāties, glabāt un savā darbībā izmantot šaujamieročus piešķirtas saskaņā ar likumu, nodrošina, ka pirms šaujamieroču vai jebkuras šaujamieroču būtiskās sastāvdaļas atsavināšanai privātpersonai, izņemot šaujamieročus vai šaujamieroču būtiskās sastāvdaļas, kam ir īpaša vēsturiska nozīme, ka tie ir marķēti atbilstoši šā likuma prasībām. Vienlaikus, norādām, ka par pamatotu ielūgumu likumprojektā uzskata terminēto uzaicinājumu piedalīties medībās, treniņšaušanā vai šaušanas sacensībās. Papildus direktīvas transponēšanai nepieciešamajām normām likumprojektā 1) Pilnveidota ieroču un munīcijas tehniskā klasifikācija atbilstoši nacionālām vajadzībām Direktīvas (ES) 2017/853 I pielikuma II daļā ietvertas tiesību normas, kas nosaka ieroču un šaujamieroču tehnisko iedalījumu A, B, un C kategorijās, bet minētājās kategorijās nav ietverti visi ieroči, kas atrodas Latvijas apritē. Ņemot vērā minēto, tika papildināts ieroču kategoriju uzskaitījums. Likumprojekts paredz izveidot jaunu D kategoriju, kurā tiks ietverti lielas enerģijas pneimatiskie ieroči, kas ir pneimatiskie ieroci, kuru šāviņa sākumenerģija ir lielāka par 12 džouliem. Likumprojekts paredz, ka fiziskajām personām no 18 gadu vecuma un juridiskajām personām ir tiesības iegādāties, glabāt, nēsāt, kolekcionēt, pārvadāt, pārsūtīt un realizēt D kategorijas lielas enerģijas pneimatiskos ieročus tikai ar Valsts policijas atļauju. Likumprojekts paredz D kategorijas lielas enerģijas pneimatiskos ieročus izmantot medību un sporta lietojumam. Izveidota jaunā E kategorija, kurā būs ietverti gāzes ieroči un signālieroči, kurus nevar pārveidot šaušanai ar lodi vai daudzkomponentu šāviņu izsviešanai no stobra kanāla propelenta (šaujampulvera) iedarbības rezultātā. Tehniskā specifikācija minētājai kategorijai būs noteiktā Eiropas Komisijas īstenošanas aktā, ar kuru noteiks tehnisko specifikāciju visiem Eiropas Savienībā 2018. gada 14. septembrī vai vēlāk izgatavotiem vai importētiem trauksmes un signālieročiem, lai nodrošinātu, ka tos nevar pārveidot šaušanai vai lodes vai lādiņa izsviešanai no stobra kanāla šaujampulvera iedarbības rezultātā. Likumprojekts paredz, ka fiziskajām personām no 18 gadu vecuma ir tiesības iegādāties, pārvadāt, glabāt un nēsāt E kategorijas pašaizsardzībai klasificētus gāzes ieročus un signālieroču pistoles (revolverus) un minētos ieročus un to munīciju pielietot pašaizsardzībai; Ir izveidotā jaunā F kategorija. Minētājā kategorijā tiks ietverti mazas enerģijas pneimatiskie ieroči, kas ir pneimatiskie ieroci, kuru šāviņa sākumenerģija nepārsniedz 12 džoulus. Likumprojekts paredz, ka fiziskajām personām no 18 gadu vecuma ir tiesības iegādāties, glabāt, pārvadāt un izmantot treniņos un sporta sacensībās F kategorijas mazas enerģijas pneimatiskos ieročus. Latvijā šobrīd ļoti strauji attīstās un kļūst populāras militārās simulācijas spēles. Minētājās spēlēs izmanto straikbola ieročus, peintbola ieročus, lāzertaga ierīces. Militārās simulācijas spēļu dalībnieku pastiprināta interese minētājiem ieročiem ir saistīta, pirmkārt, ar to ārējo izskatu. Latvijā bez jebkāda vecuma ierobežojuma ir iespējams iegādāties straikbola ieročus, peintbola ieročus, un lāzertaga ierīces, kas pilnība atveido kaujas šaujamieročus. Lāzertaga ierīču apritē atrodas pat dezaktivēti šaujamieroči, kas ir pielāgoti šaušanai ar lāzera vai infrasarkano staru. Papildus īpašu popularitāti ieguva straikbola ieroči un peintbola ieroči, jo no tiem ir iespējams izšaut ar samēra lielo šāviņa sākumenerģijas jaudu. Izvērtējot straikbola organizāciju militārās simulācijas spēļu noteikumus, kas paredz straikbola ieroču izmantošanu, var konstatēt, ka no militārās simulācijas spēles dalībniekiem Latvijā tiek pieprasīts, lai straikbola ieroču šāviņa sākumenerģija tiktu ierobežota un nepārsniegtu četrus džoulus. Vienlaikus pēc kādas biedrības Iekšlietu ministrijai sniegtās informācijas, šobrīd Latvijā pārdošanā ir atrodami peintbola ieroči, kuru jauda ir pat 12 džouli. Rezultātā, trāpot cilvēkam vai dzīvniekam ar šāviņu, kura sākumenerģijas jauda ir līdzvērtīgā četriem džouliem, var nodarīt kaitējumu cilvēka veselībai. Saskaņā ar LVS NE 71-1:2015 standartu “Rotaļlietu drošums. 1.daļa: Mehāniskās un fizikālās īpašības” (turpmāk - LVS NE 71-1:2015 standartu) par rotaļlietu ieroci ir atzīstams priekšmets, kura šāviņa sākumenerģija nepārsniedz 0.5 džoulus. Saskaņā ar Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likuma 16. panta otrās daļas 1. punktu fiziskajai personai, kas sasniegusi 18 gadu vecumu, ir tiesības iegādāties, glabāt un pārvadāt mazas enerģijas pneimatiskos ieročus un to munīciju un izmantot šos ieročus treniņos un sporta sacensībās. Latvijā ieroču komersanti, kas veic mazas enerģijas pneimatisko ieroču realizāciju, izplata mazas enerģijas pneimatiskās ieroču pistoles vidēji ar 3,5 džoulu jaudu. Savukārt straikbola ieročus, peintbola ieročus, lāzertaga ierīces var iegādāties bez jebkāda vecuma ierobežojuma. Līdz ar to veidojas nekonsekventa pieeja ieroču aprites regulējumā līdzvērtīgās jaudas ieročiem. Ņemot vērā minēto, F kategorija tika papildināta ar peintbola ieročiem un straikbola ieročiem, kas pēc ārējā izskata atveido rūpnieciski ražotos šaujamieročus un kuru šāviņa sākumenerģija pārsniedz 0,5 džoulus. Vienlaikus F kategorija tika papildināta ar lāzertaga ierīcēm. Likumprojekts par lāzertaga ierīci uzskata priekšmetu, kas pēc ārējā izskata atveido rūpnieciski ražotos šaujamieročus, vai tie ir dezaktivēti šaujamieroči, kas ir pielāgoti šaušanai ar lāzera vai infrasarkano staru. Likumprojekts paredz, ka fiziskajai personai, kas sasniegusi 18 gadu vecumu, ir tiesības iegādāties, glabāt, pārvadāt un izmantot F kategorijas straikbola ieročus, peintbola ieročus, lāzertaga ierīces, tai skaitā izmantot to simulācijas spēlēs atbilstoši šā likuma nosacījumiem. Likumprojekts paredz fiziskajām un juridiskajām personām atļaut izmantot un pielietot peintbola ieroci, straikbola ieroci un lāzertaga ierīci sev piederošajā vai valdījumā, vai turējumā esošajā nekustamajā īpašumā, ja īpašums ir norobežots, nodrošinot tādus peintbola ieroču, straikbola ieroču un lāzertaga ierīču izmantošanas apstākļus, kas nepieļauj vides, dzīvnieku, cilvēku dzīvības, veselības vai citiem piederošās mantas apdraudējumu, kā arī neapdraud sabiedrisko drošību un nerada sabiedriskās kārtības traucējumu. 2) Precizēta un pilnveidota ieroču un munīcijas klasifikācija pēc lietojuma, atbilstoši nacionālām vajadzībām. Likumprojekts paredz, ka ieroču un munīcijas klasifikācija nav attiecināma uz dienesta un militārajiem šaujamieročiem, lai neierobežotu valsts un pašvaldību institūcijas, kurām tiesības iegādāties, glabāt un savā darbībā izmantot šaujamieročus un speciālos līdzekļus piešķirtas saskaņā ar likumu, iespējas izvēlēties savu dienesta uzdevumu pildīšanai piemērotāko bruņojumu. Ņemot vērā minēto, Valsts policija veiks ieroču un munīcijas klasifikāciju atbilstoši to lietojumam tikai civilas aprites vajadzībām. Valsts policija fizisko un juridisko personu A, B, C, D un E kategorijas ieročus un munīciju atbilstoši to lietojumam iedalīs šādi: 1) pašaizsardzības ieroči un to munīcija; 2) medību ieroči un to munīcija; 3) sporta ieroči un to munīcija; 4) kolekcijas ieroči; 5) kultūras jomai un vēstures notikumu atveidošanai paredzēti ieroči un to munīcija. 3) Atcelts distances līguma slēgšanas aizliegums ieroču apritē. Šobrīd Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likuma 44. panta septītā daļa nosaka, ka aizliegts iegādāties un realizēt šaujamieročus, to munīciju un būtiskās sastāvdaļas, kā arī lielas enerģijas pneimatiskos ieročus, slēdzot distances līgumu. Likumprojektā ir paredzēta iespēja, ka fiziskajai vai juridiskajai personai, lai iegādātos Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī un ievestu Latvijā A, B un C kategorijas šaujamieročus, tiem paredzētas maināmās būtiskās sastāvdaļas, munīciju, kā arī D kategorijas lielas enerģijas pneimatisko ieroci, nav nepieciešams personīgi braukt uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti vai Eiropas Ekonomikas zonas valsti vai trešo valsti. Personai, saņemot Valsts policijā ieroču iegādes atļauju un iepriekšējās piekrišanas dokumentu šaujamieroču un munīcijas pārsūtīšanai, kā arī attiecīgajā Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts kompetentajā iestādē pārsūtīšanas atļauju, ja attiecīgajā valstī nav noteikta cita kārtība, saņemt iegādāto ieroci, šaujamieroča maināmo būtisko sastāvdaļu vai munīciju ar pasta starpniecību. Attiecībā uz trešajām valstīm ir paredzētā analoģiskā kārtība. Papildus, lai veicinātu Latvijas ieroču komersantu komercdarbību un konkurētspēju ar citu Eiropas Savienības dalībvalstu un Eiropas Ekonomikas zonas valstu ieroču komersantiem, paredzēta iespēja Latvijas ieroču komersantam pārsūtīt Eiropas Savienības dalībvalsts un Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonim uz distances līguma pamata iegādātos šaujamieročus, tiem paredzētas maināmās būtiskās sastāvdaļas, munīciju vai lielas enerģijas pneimatiskos ieročus kopā ar Valsts policijas izsniegto ieroču iegādes atļauju un ieroču pārsūtīšanas atļauju. 4) Papildināts to iestāžu loks, kuras ir tiesīgas apbalvot fiziskās personas ar personisko apbalvojuma ieroci. Šobrīd Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likuma 26. panta otrā daļa paredz iespēju tikai vienas drošības iestādes vadītājām, proti, Satversmes aizsardzības biroja direktoram, par priekšzīmīgu dienesta vai darba pienākumu pildīšanu apbalvot darbiniekus ar personiskajiem apbalvojuma ieročiem. Likumprojektā paredzēts visiem valsts drošības iestādes vadītājiem piešķirt tiesības par priekšzīmīgu dienesta vai darba pienākumu pildīšanu apbalvot darbiniekus ar personiskajiem apbalvojuma ieročiem 5) Pilnveidoti valsts nozīmes ieroču un munīcijas kolekcijas veidošanas nosacījumi Likumprojekts paredz paplašināt to iestāžu loku, kas varētu veidot valsts nozīmes ieroču un munīcijas kolekcijas, ar Latvijas Kara muzeju. Papildus, lai sekmētu valsts nozīmes ieroču un munīcijas kolekciju papildināšanu ar ieročiem un munīciju, kuriem ir vēsturiska, kultūras, zinātniska, tehniska, izglītojoša, kriminālistika vai citāda izziņas avota nozīme, likumprojekts paredz iesēju Valsts policijai, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un Latvijas Kara muzejam valsts nozīmes kolekcijās iekļaut Latvijā klasificētos un neklasificētos ieročus un to sastāvdaļas, kā arī munīciju. 6) Noteikti salūtieroču (akustisko ieroču) izmantošanas nosacījumi Likumprojekts nosaka, ka par kultūras jomai un vēstures notikumu atveidošanai paredzētiem ieročiem un to munīciju tiek uzskatīti kultūras jomas un vēstures notikumu atveidošanai klasificēti A kategorijas automātiskie salūtieroči (akustiskie ieroči), B un C kategorijas salūtieroči (akustiskie ieroči) un tiem paredzētas salūtpatronas. Salūtieroči (akustiskie ieroči) ir šaujamieroči, kas īpaši pārveidoti tikai salūtpatronu izšaušanai, lai izmantotu, piemēram, teātra izrādēs, fotosesijās, filmu un televīzijas ierakstiem, vēsturisko notikumu uzvedumos un parādēs. Šobrīd spēkā esošais Ieroču un speciālo līdzekļu apries likums neizvirza speciālās prasības salūtieroču (akustisko ieroču) izmantošanai. Likumprojekts paredz, ka juridiskajām personām, kas īsteno savu profesionālo darbību kultūras jomā, un biedrībām, kas īsteno vēstures notikumu atveidošanu, ir atļauts izmantot salūtieročus (akustiskos ieročus) tādos apstākļos, kas neapdraud sabiedrisko drošību un nerada sabiedriskās kārtības traucējumu. 7) Dezaktivēto ieroču aprites speciālie nosacījumi. Likumprojektā ir izstrādāts detalizēts regulējums dezaktivēto ieroču aprites reglamentācijai Latvijā. Tiesiskais regulējums aptver ne tikai dezaktivēto šaujamieroču apriti, kas ir dezaktivēti atbilstoši Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2015/2403 noteiktajām tehniskajām specifikācijām, bet arī dezaktivēto lielas enerģijas pneimatisko ieroču apriti, kā arī to dezaktivēto šaujamieroču apriti, kas tika dezaktivēti atbilstoši Latvijas nacionālajām prasībām līdz Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2015/2403 stāšanas spēkā 2016. gada 8. aprīlī. 8) Pilnveidota komercdarbības licencēšana Lai pilnveidotu komercdarbību ieroču aprites jomā un uzlabotu Latvijas ieroču komersantu konkurētspēju salīdzinoši ar citiem Eiropas Savienības dalībvalstu un Eiropas Ekonomikas zonas valstu ieroču komersantiem ir pilnveidotās tiesības, kuras piešķir licence A, B un C kategoriju medību, sporta, pašaizsardzības šaujamieroču un to sastāvdaļu, tiem paredzētās munīcijas un tās sastāvdaļu (izņemot šaujampulveri), D kategorijas lielas enerģijas pneimatisko ieroču un to sastāvdaļu) izgatavošanai. Atšķirībā no iepriekšējā regulējuma licence piešķir tiesības veikt kvalitātes pārbaudes (testus) izgatavotiem ieročiem, to sastāvdaļām, munīcijai un tās sastāvdaļām (izņemot šaujampulveri), un minētajā nolūkā ir atļauts iegādāties A, B un C kategorijas medību, sporta, pašaizsardzības, šaujamieročus, kā arī D kategorijas lielas enerģijas ieročus. Izstrādājot prasības A, B un C kategoriju medību, sporta, pašaizsardzības šaujamieroču un to sastāvdaļu, tiem paredzētās munīcijas un tās sastāvdaļu (izņemot šaujampulveri), D kategorijas lielas enerģijas pneimatisko ieroču un to sastāvdaļu, izgatavotājiem, paredzēts izgatavotās produkcijas testēšanas vietu iekļaut komersanta infrastruktūrā, kura ir nepieciešama licences saņemšanai. Līdz ar to komersantam nebūs nepieciešams pašvaldībā papildus saņemt atļauju šautuves izveidei. Vienlaikus projekts paredz, komersantam, kas saņēma iepriekšminēto licenci šaujamieroču izgatavošanai, atļaut iegādāties A, B un C kategorijas medību, sporta, pašaizsardzības šaujamieročus, kā arī D kategorijas lielas enerģijas ieročus, to sastāvdaļas (tajā skaitā arī būtiskas sastāvdaļas) un ieroču sastāvdaļu sagataves (tajā skaitā arī būtiskas sastāvdaļu sagataves), kā arī munīciju un to sastāvdaļas, izgatavošanas vajadzībām, kā arī izgatavotās produkcijas kvalitātes pārbaudes (testēšanas) vajadzībām. Papildus likumprojekts paredz izveidot jaunu licences veidu - licenci A, B, C un D kategorijas ieroču dezaktivēšanai un A, B un C kategorijas ieroču pārveidošanai par salūtieročiem (akustiskajiem ieročiem). Licence piešķir tiesības iegādāties A kategorijas automātiskos šaujamieročus, B un C kategorijas ieročus dezaktivēšanai vai pārveidošanai par salūtieročiem (akustiskajiem ieročiem), iegādāties D kategorijas ieročus dezaktivēšanai, dezaktivēt ieročus, pārveidot šaujamieročus par salūtieročiem (akustiskajiem ieročiem), kā arī minētos ieročus glabāt, eksponēt izstādēs, pārvadāt, pārsūtīt un realizēt. Jaunās licences veids atļaus ieroču komersantiem piedāvāt pakalpojumus kultūras un vēstures notikumu atveidošanas jomā, realizējot salūtieročus (akustiskos ieročus) juridiskajām personām, kas īsteno savu profesionālo darbību kultūras jomā, un biedrībām, kas īsteno vēstures notikumu atveidošanu. Papildus, atšķirībā no iepriekšējā regulējuma, ar šaujamieroču dezaktivēšanu nevarēs nodarboties komersanti, kas saņēma licenci šaujamieroču remontam, bet tikai komersanti, kas saņēma iepriekšminēto licenci. Latvijas ieroču apritē komersanti, kas veica ieroču remontu veica arī šaujamieroču dezaktivāciju, bet atbilstoši Latvijas nacionālām prasībām, kas bija daudz zemākā līmenī. Šobrīd spēkā esošā Ieroču aprites likuma 1. panta 18. punktā ir atrodama ieroču remonta definīcija, kas nosaka, ka ieroču remonts ir ieroča defektu novēršana vai ieroča pielāgošana īpašnieka individuālajām vajadzībām. Ieroču remonta veikšana neprasa tik augstu tehnisko zināšanu līmeni kā ekspertam, kam jāveic šaujamieroču dezaktivēšana atbilstoši Īstenošanas regulas (ES) 2015/2403 noteiktajām tehniskajām prasībām. Likumprojekts paredz atteikties no licenču iedalīšanas vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības licencēs. Šāds licenču sadalījums liek administratīvus šķēršļus ieroču komersantiem pilnvērtīgi īstenot komercdarbību un sniegt nepieciešamu pakalpojumu klientam. Likumprojekts paredz atteikties no atsevišķas Valsts policijas izsniedzamas licences, kas dod tiesības iegādāties, importēt un realizēt vairumtirdzniecībā A, B, C un D kategorijas dienesta lietojumam klasificētus šaujamieročus un to munīciju, gāzes pistoles (revolverus), speciālos līdzekļus, kas paredzēti sabiedriskās kārtības un drošības sargāšanai, dienesta vai darba pienākumu pildīšanai, tādu juridisko personu vajadzībām, kurām saskaņā ar šo likumu ir tiesības iegādāties šādus ieročus, munīciju vai speciālos līdzekļus, kā arī eksportēt šos ieročus, munīciju un speciālos līdzekļus. Likumprojekts paredz, ka ieroču un munīcijas klasifikācija nav attiecināma uz dienesta un militārajiem šaujamieročiem. Valsts un pašvaldību institūcijas, kurām tiesības iegādāties, glabāt un savā darbībā izmantot šaujamieročus un speciālos līdzekļus piešķirtas saskaņā ar likumu, nepieciešamības gadījumā varēs ar Valsts policijas licencēta ieroču komersanta starpniecību iegādāties A, B un C kategorijas medību, sporta, pašaizsardzības šaujamieročus, tiem paredzētās maināmas būtiskās sastāvdaļas, tiem paredzēto munīciju un izmantot dienesta vajadzībām. Savukārt valsts un pašvaldību institūcijas, kurām tiesības iegādāties, glabāt un savā darbībā izmantot šaujamieročus, vēlēsies iegādāties savām dienesta vajadzībām militāros šaujamieročus (piemērām automātiskus šaujamieročus), varēs to izdarīt ar tāda komersanta starpniecību, kas saņēma Aizsardzības ministrijas licenci komercdarbībai ar militārajiem ieročiem, munīciju un speciālajiem līdzekļiem, kuri ir minēti Eiropas Savienības Kopējā militāro preču sarakstā. Papildus likumprojekts paredz piešķirt tiesības komersantiem, kas saņēma licenci E kategorijas gāzes ieroču un signālieroču un to munīciju, F kategorijas mazas enerģijas pneimatisko ieroču, gāzes baloniņu, elektrošoku un auksto ieroču realizācijai, papildus licencē norādītajiem speciālajiem līdzekļiem ir atļauts iegādāties stekus un roku dzelžus apsardzes komersantu vai iekšējas drošības dienestu vajadzībām, kā arī iegādāties speciālos līdzekļus, kas ir paredzēti sabiedriskas kārtības nodrošināšanai valsts un pašvaldību institūciju vajadzībām, kurām tiesības iegādāties, glabāt un savā darbībā izmantot speciālos līdzekļus piešķirtas saskaņā ar likumu. Vienlaikus minētājiem komersantiem ir atļauts realizēt stekus un roku dzelžus tikai apsardzes komersantiem vai iekšējas drošības dienestiem, kā arī speciālos līdzekļus, kas ir paredzēti sabiedriskas kārtības nodrošināšanai, tikai valsts un pašvaldību institūcijām, kurām tiesības iegādāties, glabāt un savā darbībā izmantot speciālos līdzekļus piešķirtas saskaņā ar likumu. 9) Precizēts regulējums, kas skar Valsts un pašvaldību institūciju, ārvalstu diplomātisko un konsulāro institūciju ieročus Likumprojekts ir izstrādāts, lai nacionālajos tiesību aktos iestrādātu Eiropas Parlamenta un padomes direktīvu (ES) 2017/853 (2017. gada 17. maijs), ar ko groza Padomes Direktīvu 91/477/EEK par ieroču iegādes un glabāšanas kontroli (turpmāk - Direktīvas (ES) 2017/853) prasības. Direktīvas (ES) 2017/853 2.panta 2.punkts nosaka, ka šo direktīvu nepiemēro, kad saskaņā ar valsts tiesību aktiem ieročus un munīciju iegādājas vai glabā bruņotie spēki, policija vai publiskās iestādes. Ņemot vērā minēto, likumprojekta 94.panta noteiktām iestādēm, kā arī 34.pantā minētajām iestādēm, kas veido valsts nozīmes ieroču un munīcijas kolekciju ir tiesības dezaktivēt šaujamieročus un nodrošināt to apriti iestāžu ietvaros atbilstoši savu iestāžu darbību reglamentējošiem normatīviem aktiem, bez tiesībām atsavināt privāttiesību subjektiem. Gadījumā, ja iestāde vēlas atsavināt dezaktivēto ieroci, iestādei ir nepieciešams saņemt Valsts policijas izsniegtu apliecinājumu par attiecīgā ieroča dezaktivāciju likumprojekta 58.panta noteiktajā kārtībā. Ārlietu ministrijai samazināts administratīvais slogs ārvalstu diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību amatpersonu, augstu ārvalsts amatpersonu vai starptautisko organizāciju amatpersonu un to bruņotas apsardzes vizīšu organizēšanā, jo likumprojekts vairs neparedz nepieciešamību papildus Ārlietu ministrijas saskaņojumam saņemt arī Valsts policijas ieroču atļauju. Vienlaikus Valsts policija pēc Ārlietu ministrijas pieprasījuma izvērtēs, vai attiecīgie ieroči ir uzskatāmi par B kategorijas pusautomātiskajiem, atkārtotas darbības vai viena šāviena īsstobra šaujamieročiem. Papildus norādām, ka sadarbība starp muitas iestādēm un Valsts policiju ieroču un munīcijas aprites kontroles jautājumos tiks īstenota, pamatojoties uz starpresoru vienošanās pamata, lai pēc iespējās detalizētāk reglamentētu informācijas apmaiņas jautājumus starp iestādēm. Likumprojekta 87. panta (Ieroču un to sastāvdaļu vienotā uzskaite) un 88. panta (Ložu un čaulu kontrolkolekcija) regulējumā ir paredzēts noteikt izņēmumu, kas būtu attiecināms uz visām Latvijas Republikas drošības iestādēm. Satversmes aizsardzības birojs, Militārās izlūkošanas un drošības dienests un Drošības policija ir tiešās pārvaldes iestādes ar ļoti specifisku kompetenci. Proti, atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam, tās ir īpaši pilnvarotas iestādes, kas veic izlūkošanas un pretizlūkošanas darbības, kā arī ir operatīvās darbības subjekti. Atbilstoši Valsts drošības iestāžu likuma 11. pantā noteiktajam Drošības policija kopā ar Satversmes aizsardzības biroju un Militārās izlūkošanas un drošības dienestu veido valsts drošības iestāžu kopumu. Valsts drošības iestāžu ekskluzīvā kompetencē nodoto uzdevumu raksturs nosaka nepieciešamību to darbībā ievērot sevišķu slepenību. Vienlaikus, pamatojoties uz Valsts drošības iestāžu likuma 24. panta 5. daļu, informācija par valsts drošības iestāžu personāla skaitlisko sastāvu un iekšējo struktūru, to amatu sarakstiem, finansēm un tehnisko aprīkojumu ir valsts noslēpums. Šobrīd spēkā esošais regulējums paredz, ka visiem Latvijā apritē esošajiem A, B un C kategorijas vītņstobra šaujamieročiem (izņemot Nacionālo bruņoto spēku šaujamieročus un Satversmes aizsardzības biroju), kuros lodei šāviena brīdī ir tiešs kontakts ar stobru, izdarāmi kontrolšāvieni Valsts policijā. Tajā pašā laikā arī Ieroču reģistrā reģistrē Latvijas fizisko un juridisko personu, valsts un pašvaldību institūciju (izņemot Nacionālos bruņotos spēkus un Satversmes aizsardzības biroju) šaujamieročus. Tādējādi, lai samazinātu pieejamo informācijas apjomu par valsts drošības iestāžu personāla skaitlisko sastāvu un bruņojumu, kā arī harmonizētu normatīvo regulējumu nepieciešams šādus izņēmumus attiecināt uz visām valsts drošības iestādēm. 10) Speciālo atļaujas (licences) komercdarbībai ar Eiropas Savienības Kopējā militāro preču sarakstā minētajām precēm. Noradām, ka Likumprojekta prasības ir attiecināmas uz Aizsardzības ministrijas licencētiem komersantiem, tajā skaitā tiem, kas saņēmuši Aizsardzības ministrijas izsniegtu militārā ražotāja sertifikātu, ciktāl citos stratēģiskas nozīmes preču apriti regulējošos normatīvajos aktos nav noteikts savādāk 11) Tiesību akti ieroču aprites jomā paredz nodošanu lietošanai medību laikā, atstāšanu remontdarbnīcā, pārsūtīšanu. Ir svarīgi nodrošināties, lai praksē šādi īslaicīgi turējuma (faktiska valdījuma) gadījumi netiek jaukti ar nodošanu valdījumā ar secīgu saukšanu pie atbildības par šaujamieroču aprites (realizācijas kārtības) pārkāpšanu. Skaidrojam, ka realizēšanas definīcija ir veidotā saskaņā ar privāto tiesību normām, lai pēc iespējas aptvertu visus iespējamos veidus, kā ir iespējams ieroci, munīciju, speciālo līdzekļus un to sastāvdaļas atsavināt citai personai. Šajā gadījumā ieroča nodošana citas personas valdījumā ir saistīta ar personas vēlmi iegūt ieroci ilgtermiņā īpašumā, bet tās kļūst iespējams tika pēc uzņemtu kredītsaistību atmaksas, bet līdz šīm brīdim persona no civiltiesību viedokļa ir ieroča valdītājs, bet kreditoram ir iespējams atgūt ieroci īpašumā, ja persona neizpilda kredītsaistības. Šāda prakse ir visai izplatīta ieroču tirgotāju vidū, tiek piedāvā personām iegādāties ieroci uzņemoties kredītsaistības. Ņemot vērā minēto, ieroča nodošana remontā vai ieroča nodošana lietošanai medību laikā nebūs uzskatāma par ieroču realizēšanu Skaidrojam, ka likumprojekta 90. panta trešās daļas regulējumā ar vārdiem “kā arī citus gadījumos” tiek izprasti gadījumi, kad iestājās situācija, kas var izraisīt ieroča vai munīcijas pazaudēšanu, kā arī to nolaupīšanu vai to izmantošanu ļaunprātīgi no trešo personu puses. Lai novērstu šādu situāciju Valsts policijas ir tiesības uz laiku izņemt un glabāt ieroci un munīciju. Piemēram: ieroča īpašnieka ieroču glabāšanas vietā izcēlās ugunsgrēks, bet ieroču īpašnieks atrodas atpūtas ceļojuma ārzemēs. VUGD veicot ugunsgrēkā dzēšanu, lai tiktu ieroču glabāšanas vietā (piemērām dzīvokli) uzlauza dzīvokļa durvis un demontēja logu, lai varētu īstenot ugunsgrēka dzēšanas darbus. Valsts policija atbraucot uz notikumu vietu saskaņā ar likumprojekta 90.panta trešo daļu būs tiesīga izņemt un glabāt ieroču īpašnieka ieročus, līdz ieroča īpašnieka atgriešanos valstī, lai novērstu iespēju, ka trešās personas piekļūs ieročiem. Ņemot vērā, ka šādu situāciju ir daudz un visus nav iespējams izsmeļoši uzskaitīt likumprojekta 90.panta trešās daļas ietvaros tiek izmantoti vārdi “kā arī citos gadījumos”. Valsts policija piemērojot prakse likumprojekta 90.panta trešās daļas tiesību normas vadās no samērīguma principa. |
| 3. |
Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un publiskas personas kapitālsabiedrības |
Iekšlietu ministrija, Valsts policija |
| 4. |
Cita informācija |
Nav |
| II. Tiesību akta projekta ietekme uz sabiedrību, tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu |
||
| 1. |
Sabiedrības mērķgrupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē vai varētu ietekmēt |
Saskaņā ar Iekšlietu ministrijas Informācijas centra publicēto pārskatu par ieroču īpašniekiem (fiziskām personām) un to īpašuma ejošajiem ieročiem Latvijas Republikā: 1. Lielas enerģijas pneimatisko ieroču īpašnieki 37; 2. Lielas enerģijas pneimatisko ieroču kopskaits 39; 3. Gāzes ieroču īpašnieki 21274; 4. Reģistrēti gāzes ieroči 27462; 5.Šaujamieroču īpašnieki 33108; 5.1. no tiem sievietes 805; 5.2. no tiem vīrieši 32303; 6. Reģistrējamo šaujamieroču kopskaits 68975; 6.1. no tiem medībām 57073; 6.1.1. no tiem garstobra-vītņstobra šaujamieroči 22881; 6.1.2. no tiem garstobra-gludstobra šaujamieroči 34192; 6.2. no tiem sportam 419; 6.2.1. no tiem īsstobra šaujamieroči 259 6.2.2. no tiem garstobra vītņstobra šaujamieroči 133; 6.3. no tiem pašaizsardzībai 11432; 6.3.1. no tiem īsstobra šaujamieroči (pistoles, revolveri) 10912; 6.3.1.1. no tiem ar nēsāšanas atļauju 9880; 6.3.2. no tiem garstobra gludstobra šaujamieroči 519. Saskaņā ar Iekšlietu ministrijas Informācijas centra rīcībā esošo informāciju fiziskām personām ir reģistrētas 12 ieroču kolekcijas. Saskaņā ar Valsts policijas rīcībā esošo informāciju: 1. ieroču tirdzniecības komersanti - 41 ar 83 ieroču un speciālo līdzekļu tirdzniecības objektiem, to glabāto šaujamieroču un lielas enerģijas pneimatisko ieroču skaits 4891 (garstobra-vītņstobra šaujamieroči 12145, garstobra-gludstobra šaujamieroči 1158, īsstobra šaujamieroči (pistoles un revolveri) 1547, lielas enerģijas pneimatiskie ieroči 41). 2. ieroču un munīcijas izgatavošanas komersanti 6; 3. ieroču remonta komersanti 11; 4. Juridiskām personām reģistrētie ieroči: 4.1. savvaļas sugu dzīvnieku turēšanas juridiskās personas, kurām reģistrēti ieroči: 0; 4.2. sporta organizācijas, kurām reģistrēti ieroči: 14, tām reģistrēti 778 šaujamieroči (garstobra-vītņstobra šaujamieroči 456, garstobra-gludstobra šaujamieroči 0, īsstobra šaujamieroči (pistoles un revolveri) 322, lielas enerģijas pneimatiskie ieroči 0; 4.3. šautuves (šaušanas stendi) kopā: 63, šautuves, kurās reģistrēti ieroči: 12, tajās reģistrēti 164 ieroči (garstobra-vītņstobra šaujamieroči 40, garstobra-gludstobra šaujamieroči 20, īsstobra šaujamieroči (pistoles un revolveri) 104, lielas enerģijas pneimatiskie ieroči 0; 4.4. juridisko personu ieroču kolekcijas: 0; 4.5. apsardzes komersanti, kuriem reģistrēti šaujamieroči: 11, tiem reģistrēti 135 šaujamieroči (garstobra-gludstobra šaujamieroči 18, īsstobra šaujamieroči (pistoles un revolveri) 117); 4.6. iekšējie drošības dienesti: 56, no tiem ar šaujamieročiem 5, tiem reģistrēti 129 šaujamieroči (garstobra-gludstobra šaujamieroči 8, īsstobra šaujamieroči (pistoles un revolveri) 121); |
| 2. |
Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību un administratīvo slogu |
Tiesiskais regulējums palielinās administratīvo slogu personām, kas saņēma ieroču atļauju, personām, kam ir reģistrēti gāzes ieroči, komersantiem, kas saņēma Valsts policijā speciālo atļauju (licenci) komercdarbībai ar ieročiem, munīciju un speciāliem līdzekļiem. |
| 3. |
Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums |
Projekts šo jomu neskar. |
| 4. |
Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums |
Projekts šo jomu neskar. |
| 5. |
Cita informācija |
Nav |
| III. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem |
|||||||
| Rādītāji |
2018.gads |
Turpmākie trīs gadi (euro) |
|||||
| 2019.gads |
2020.gads |
2021.gads |
|||||
| saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam |
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam |
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru |
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru 2019. gadam |
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru |
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020. gadam |
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020. gadam |
|
| 1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
7 |
8 |
| 1. Budžeta ieņēmumi |
988 173 |
0 |
1 094 380 |
9 565 |
988 173 |
9 565 |
9 565 |
| 1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi |
988 173 |
0 |
1 094 380 |
9 565 |
988 173 |
9 565 |
9 565 |
| 1.2. valsts speciālais budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
| 1.3. pašvaldību budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
| 2. Budžeta izdevumi |
988 173 |
0 |
1 094 380 |
14 716 |
988 173 |
0 |
0 |
| 2.1. valsts pamatbudžets |
988 173 |
0 |
1 094 380 |
14 716 |
988 173 |
0 |
0 |
| 2.2. valsts speciālais budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
| 2.3. pašvaldību budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
| 3. Finansiālā ietekme |
0 |
0 |
0 |
-5 151 |
0 |
9 565 |
9 565 |
| 3.1. valsts pamatbudžets |
0 |
0 |
0 |
-5 151 |
0 |
9 565 |
9 565 |
| 3.2. speciālais budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
| 3.3. pašvaldību budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
| 4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu samazinājumu norāda ar "+" zīmi) |
X |
0 |
0 |
5 151 |
0 |
9 565 |
9 565 |
| 5. Precizēta finansiālā ietekme |
X |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
| 5.1. valsts pamatbudžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
| 5.2. speciālais budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
| 5.3. pašvaldību budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
| 6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas pielikumā) |
6.1. Detalizēts ieņēmumu aprēķins (pielikums) Kopumā 2019.gadā un turpmāk ik gadu tiek plānots izsniegt 10 licenču derīguma termiņa pagarinājumus, 70 salūtieroča (akustiska ieroča) apliecinājumus un 2 licences A, B, C un D kategorijas ieroču dezaktivēšanai un A, B un C kategorijas ieroču pārveidošanai par salūtieročiem (akustiskajiem ieročiem). Aprēķinot nodevas apmēru, tika izvērtēti valsts nodevas administrēšanas nodrošināšanai un pakalpojuma sniegšanai nepieciešamie tiešie un netiešie izdevumi. Valsts pamatbudžeta ieņēmumu no valsts nodevas prognoze: 2019.gadā un turpmāk ik gadu prognozēti ieņēmumi 9 565 euro apmērā: · ieņēmumi no valsts nodevas par licences derīguma termiņa pagarināšanu: 20,00 euro x 10 licences = 200 euro. · ieņēmumi no valsts nodevas par salūtieroča (akustiska ieroča) apliecinājuma izsniegšanu: 95,15 euro x 70 apliecinājumi = 6 661 euro. · ieņēmumi no valsts nodevas par licences A, B, C un D kategorijas ieroču dezaktivēšanai un A, B un C kategorijas ieroču pārveidošanai par salūtieročiem (akustiskajiem ieročiem) izsniegšanu: 1 423,00 euro x 1 licence + 1 281,00 x 1 licence (piemērojot 10% atvieglojumu) = 2 704 euro. Valsts policija izdevumus, kas saistīti ar valsts nodevas par licences derīguma termiņa pagarināšanu un valsts nodevas par salūtieroča (akustiska ieroča) apliecinājuma izsniegšanu administrēšanas nodrošināšanu un pakalpojuma sniegšanu, segs tai piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros. Iekšlietu ministrijai (Iekšlietu ministrijas Informācijas centram) budžeta apakšprogrammā 02.03.00 “Vienotās sakaru un informācijas sistēmas uzturēšana un vadība“ izmaiņu veikšanai Integrētajā Iekšlietu informācijas sistēmas modulī “Ieroču reģistrs” (informācijas sistēmas funkcionalitātes, procesuālo dokumentu šablonu pilnveidošana, izmaiņas personu statusa procesos, tehniskās specifikācijas izstrāde, projektēšana programmatūras izmaiņu izstrāde un testēšana) 2019.gadā nepieciešams papildu finansējums 14 716 euro apmērā, tajā skaitā: Kapitālie izdevumi 14 716 euro 27,33 cilvēkdienas x 538,45* euro = 14 716 euro (ar pievienotās vērtības nodokli) (EKK 5140 “Nemateriālo ieguldījumu izveidošana”) * Vienas cilvēkdienas izmaksas noteiktas saskaņā ar līdzvērtīgu informācijas sistēmu pilnveidošanas pakalpojumu saņemšanu. |
||||||
| 6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins |
|||||||
| 6.2. detalizēts izdevumu aprēķins |
|||||||
| 7. Amata vietu skaita izmaiņas |
Amatu vietu skaits paliek nemainīgs. |
||||||
| 8. Cita informācija |
Projektam pievienots Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projekts, kas 4.punktā paredz Iekšlietu ministrijai uzdevumu pēc šī likumprojekta pieņemšanas normatīvajos aktos noteiktā kārtībā iesniegt Finanšu ministrijā priekšlikumus ieņēmumu no valsts nodevas par licences derīguma termiņa pagarināšanu, valsts nodevas par salūtieroča (akustiska ieroča) apliecinājuma izsniegšanu, valsts nodevas par licences A, B, C un D kategorijas ieroču dezaktivēšanai un A, B un C kategorijas ieroču pārveidošanai par salūtieročiem (akustiskajiem ieročiem) izsniegšanu 9 565 euro apmērā ik gadu iekļaušanai gadskārtējā valsts budžeta un vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojektā. Likumprojekts paredz vairāku būtisku izmaiņu ieviešanu un realizāciju Ieroču reģistrā un Licenču un sertifikātu reģistrā, piemēram: klasificēto šaujamieroču, munīcijas un lielas enerģijas pneimatisko ieroču uzskaites pilnveidošana atbilstoši norādītajām izmaiņām ieroču kategorijās; tiešsaistes risinājuma izstrāde, lai nodrošinātu ieroču komersantiem iespēju vienas darba dienas laikā iekļaut informāciju par ieroču, munīcijas apriti Ieroču reģistrā; ieroču brokeru licenču uzskaitei; terminēto ieroču atļauju apstrādes pilnveidošanai. Šīs izmaiņas ir būtiskas un radīs būtiskas izmaiņas Ieroču reģistrā un Licenču un sertifikātu reģistrā, kuru realizēšanai būs nepieciešami valsts budžeta līdzekļi. Nepieciešamais finansējums 14 716 euro apmērā tiks nodrošināts Iekšlietu ministrijai piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros. |
||||||
| IV. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu |
||
| 1. |
Saistītie tiesību aktu projekti |
Būs nepieciešams Ministru kabinetam izdot šā likuma 4.panta piektās daļas, 16.panta ceturtās un piektās daļas, 27.panta sestās daļas, 28.panta pirmās un trešās daļas, 32.panta trešās daļas, 33.panta ceturtās daļas, 34.panta otrās daļas, 35.panta desmitās daļas, 37.panta otrās daļas,38.panta otrās daļas, 40.panta trešās daļas, 41.panta trešās daļas, 42.panta septītās daļas, 43.panta otrās daļas, 44.panta, 49.panta piektās daļas, 50.panta trešās daļas, 51.panta otrās daļas, 52.panta trešās daļas, 53.panta trešās daļas, 54.panta piektās daļas, 55.panta trešās daļas, 56.panta trešās daļas, 58.panta trešās daļas, 59.panta desmitās daļas, 62.panta ceturtās daļas, 70.panta trešās daļas, 71.panta desmitās daļas, 72.panta desmitās un 11.daļas, 73.panta septītās un devītās daļas, 81.panta, 82.panta, 83 otrās un ceturtās daļas, 86.panta ceturtās daļa, 87.panta ceturtās daļa, 88.panta pirmās, otrās, ceturtās un piektās daļas, 92.panta ceturtās daļas, 93.panta pirmās un otrās daļas, 97.panta piektās daļas Ministru kabineta noteikumus. Būs nepieciešami grozījumi: 1) Apsardzes darbības likumā; 2) Ministru kabineta 2015.gada 10.februāra noteikumos Nr.63 “Licenču un sertifikātu reģistra noteikumi”; 3) Ministru kabineta 2005.gada 27.decembra noteikumos Nr.1032 “Noteikumi par budžetu ieņēmumu klasifikāciju”. Nepieciešams precizēt: - 9.1.3.1.koda nosaukumu un skaidrojumu (attiecībā uz valsts nodevu, kas minēta likumprojekta 16.panta piektajā daļā); - 9.2.2.0.koda skaidrojumu (attiecībā uz valsts nodevu, kas minēta likumprojekta 28.panta trešajā daļā); - 9.3.9.3.koda nosaukumu (attiecībā uz valsts nodevu, kas minēta likumprojekta 58.panta trešajā un ceturtajā daļā, 88.panta piektajā daļā, 93.panta otrajā daļā). Vienlaikus norādām, ka valsts nodeva, kas minēta likumprojekta 73.panta sestajā un septītajā daļā, jau tiek uzskaitīta 9.2.1.9.kodā, un grozījumi nav nepieciešami. |
| 2. |
Atbildīgā institūcija |
Iekšlietu ministrija, Valsts policija |
| 3. |
Cita informācija |
Šīs sadaļas 1.punktā minēto Ministru kabineta noteikumu grozījumu projekti tiks virzīti pēc likumprojekta „Ieroču aprites likums” izskatīšanas Saeimā otrajā lasījumā. |
| V. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām |
||
| 1. |
Saistības pret Eiropas Savienību |
Eiropas Parlamenta un Padomes 2017.gada 17.maija Direktīva (ES) 2017/853 ar ko groza Padomes Direktīvu 91/477/EEK par ieroču iegādes un glabāšanas kontroli. (direktīva jāpārņem nacionālajos normatīvajos aktos līdz 2018.gada 14.septembrim). |
| 2. |
Citas starptautiskās saistības |
Projekts šo jomu neskar. |
| 3. |
Cita informācija |
Nav. |
| 1. tabula |
|||
| Attiecīgā ES tiesību akta datums, numurs un nosaukums |
Konsolidēta 1991.gada 18.jūnijā pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 91/447/EEC par ieroču iegādes un glabāšanas kontroli |
||
| A |
B |
C |
D |
| Attiecīgā ES tiesību akta panta numurs (uzskaitot katru tiesību akta vienību – pantu, daļu, punktu, apakšpunktu) |
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš katru šīs tabulas A ailē minēto ES tiesību akta vienību, vai tiesību akts, kur attiecīgā ES tiesību akta vienība pārņemta vai ieviesta |
Informācija par to, vai šīs tabulas A ailē minētās ES tiesību akta vienības tiek pārņemtas vai ieviestas pilnībā vai daļēji. Ja attiecīgā ES tiesību akta vienība tiek pārņemta vai ieviesta daļēji, sniedz attiecīgu skaidrojumu, kā arī precīzi norāda, kad un kādā veidā ES tiesību akta vienība tiks pārņemta vai ieviesta pilnībā. Norāda institūciju, kas ir atbildīga par šo saistību izpildi pilnībā |
Informācija par to, vai šīs tabulas B ailē minētās projekta vienības paredz stingrākas prasības nekā šīs tabulas A ailē minētās ES tiesību akta vienības. Ja projekts satur stingrākas prasības nekā attiecīgais ES tiesību akts, norāda pamatojumu un samērīgumu. Norāda iespējamās alternatīvas (t.sk. alternatīvas, kas neparedz tiesiskā regulējuma izstrādi) – kādos gadījumos būtu iespējams izvairīties no stingrāku prasību noteikšanas, nekā paredzēts attiecīgajos ES tiesību aktos |
| 1.panta 1.punkta 1.apakšpunkts |
1.panta 42.punkts 3.panta otrā daļa |
Atbilst |
Projekts nesatur stingrākas prasības nekā attiecīgais ES tiesību akts. |
| 1.panta 1.punkta 2.apakšpunkts |
1.panta 43.punkts |
Atbilst |
Projekts nesatur stingrākas prasības nekā attiecīgais ES tiesību akts. |
| 1.panta 1.punkta 3.apakšpunkts |
1.panta 30.punkts 1.panta 34.punkts 1.panta 46.punkts |
Atbilst |
Projekts nesatur stingrākas prasības nekā attiecīgais ES tiesību akts. |
| 1.panta 1.punkta 4.apakšpunkts |
1.panta 10.punkts 6.panta trešā daļa, 6.panta sestā daļa |
Atbilst |
Projekts nesatur stingrākas prasības nekā attiecīgais ES tiesību akts. |
| 1.panta 1.punkta 5.apakšpunkts |
1.panta 38.punkts |
Atbilst |
Projekts nesatur stingrākas prasības nekā attiecīgais ES tiesību akts. |
| 1.panta 1.punkta 6.apakšpunkts |
1.panta 19.punkts |
Atbilst |
Projekts nesatur stingrākas prasības nekā attiecīgais ES tiesību akts. |
| 1.panta 1.punkta 7.apakšpunkts |
Nav nepieciešams pārņemt |
Atbilst |
Projekts satur stingrākas prasības nekā attiecīgais ES tiesību akts, jo neparedz iespēju šaujamieroču muzejiem kolekcionēt šaušanai derīgu ieroču munīciju. |
| 1.panta 1.punkta 8.apakšpunkts |
1.panta 24.punkts 1.panta 26.punkts 1.panta 33.pants |
Atbilst |
Projekts nesatur stingrākas prasības nekā attiecīgais ES tiesību akts. |
| 1.panta 1.punkta 9.apakšpunkts |
1.panta 16.punkts |
Daļēji atbilst. Pilnībā tiks pārņemts ar MK noteikumiem. |
Projekts nesatur stingrākas prasības nekā attiecīgais ES tiesību akts. |
| 1.panta 1.punkta 10.apakšpunkts |
1.panta 15.punkts |
Atbilst |
Projekts nesatur stingrākas prasības nekā attiecīgais ES tiesību akts. |
| 1.panta 1.punkta 11.apakšpunkts |
Krimināllikuma 233.pants |
Nav nepieciešams pārņemt |
|
| 1.panta 1.punkta 12.apakšpunkts |
Krimināllikuma 233.pants un 234.pants |
Nav nepieciešams pārņemt |
|
| 1.panta 1.punkta 13.apakšpunkts |
83.pants, 87.pants |
Nav nepieciešams pārņemt. |
Projekts nesatur stingrākas prasības nekā attiecīgais ES tiesību akts. |
| 1.panta 2.punkts |
14.panta trešā daļa, ceturtā daļa, piektā daļa, sestā daļa, septītā daļa un astotā daļa. |
Daļēji atbilst. Pilnībā tiks pārņemts ar MK noteikumiem. |
Projekts nesatur stingrākas prasības nekā attiecīgais ES tiesību akts. |
| 1.panta 3.punkts |
16.panta trešā daļa, 22.pants |
Atbilst. Pilnībā tiks pārņemts ar MK noteikumiem. |
Projekts nesatur stingrākas prasības nekā attiecīgais ES tiesību akts. |
| 2.panta 1.punkts |
|
Nav nepieciešams pārņemt |
Projekts nesatur stingrākas prasības nekā attiecīgais ES tiesību akts. |
| 2.panta 2.punkts |
XIX nodaļa |
Atbilst |
Projekts nesatur stingrākas prasības nekā attiecīgais ES tiesību akts. |
| 3.pants |
16.panta trešā daļa, 22.pants |
Nav nepieciešams pārņemt |
Projekts nesatur stingrākas prasības nekā attiecīgais ES tiesību akts. |
| 4.panta 1.punkta a) apakšpunkts |
84.pants |
Atbilst |
Projekts nesatur stingrākas prasības nekā attiecīgais ES tiesību akts. |
| 4.panta 1.punkta b) apakšpunkts |
84.pants |
Atbilst |
Projekts nesatur stingrākas prasības nekā attiecīgais ES tiesību akts. |
| 4.panta 2.punkts |
86.pants |
Daļēji atbilst. Pilnībā tiks pārņemts ar MK noteikumiem. |
Projekts satur stingrākas prasības nekā attiecīgais ES tiesību akts, jo ir paredz marķēt arī lielas enerģijas pneimatiskos ieročus, gāzes ieročus un signālieročus, lai nodrošinātu to izsekojamību. |
| 4.panta 2.a punkts |
|
Nav nepieciešams pārņemt. Deleģējums Eiropas Komisija pieņemt īstenošanas aktu. |
|
| 4.panta 3.punkta a)apakšpunkts |
73.panta astotā daļa |
Atbilst |
Projekts nesatur stingrākas prasības nekā attiecīgais ES tiesību akts. |
| 4.panta 3.punkta b) apakšpunkts |
73.pants |
Atbilst |
Projekts nesatur stingrākas prasības nekā attiecīgais ES tiesību akts. |
| 4.panta 3.punkta c)apakšpunkts |
73.pants |
Daļēji atbilst. Pilnībā tiks pārņemts ar MK noteikumiem. |
Projekts nesatur stingrākas prasības nekā attiecīgais ES tiesību akts. |
| 4.panta 4.punkta a)apakšpunkts |
87.panta pirmā daļa ,87.panta ceturtā daļa |
Daļēji atbilst. Pilnībā tiks pārņemts ar MK noteikumiem. |
Projekts nesatur stingrākas prasības nekā attiecīgais ES tiesību akts |
| 4.panta 4.punkta b)apakšpunkts |
87.panta ceturtā daļa |
Daļēji atbilst. Pilnībā tiks pārņemts ar MK noteikumiem. |
Projekts nesatur stingrākas prasības nekā attiecīgais ES tiesību akts |
| 4.panta 4.punkta c)apakšpunkts |
87.panta pirmā daļa, 87.panta ceturtā daļa |
Daļēji atbilst. Pilnībā tiks pārņemts ar MK noteikumiem. |
Projekts nesatur stingrākas prasības nekā attiecīgais ES tiesību akts |
| 4.panta 4.punkta d)apakšpunkts |
87.panta pirmā daļa, 87.panta ceturtā daļa |
Daļēji atbilst. Pilnībā tiks pārņemts ar MK noteikumiem. |
Projekts nesatur stingrākas prasības nekā attiecīgais ES tiesību akts |
| 4.panta 4.punkta a)apakšpunkta |
87.pana trešā daļa, 87.panta ceturtā daļa |
Daļēji atbilst. Pilnībā tiks pārņemts ar MK noteikumiem. |
Projekts nesatur stingrākas prasības nekā attiecīgais ES tiesību akts |
| 4.panta 4.punkta b)apakšpunkta |
87.pana trešā daļa 87.pana ceturtā daļa , 83.pants |
Daļēji atbilst. Pilnībā tiks pārņemts ar MK noteikumiem. |
Projekts nesatur stingrākas prasības nekā attiecīgais ES tiesību akts |
| 4.panta 5.punkts |
87.pants |
Atbilst |
Projekts nesatur stingrākas prasības nekā attiecīgais ES tiesību akts |
| 4.a pants |
14.pants |
Atbilst |
Projekts nesatur stingrākas prasības nekā attiecīgais ES tiesību akts |
| 5.panta 1.punkta a)apakšpunkts |
14.pants, 71.pants |
Atbilst |
Projekts nesatur stingrākas prasības nekā attiecīgais ES tiesību akts |
| 5.panta 1.punkta b)apakšpunkts |
23.pants |
Atbilst |
Projekts nesatur stingrākas prasības nekā attiecīgais ES tiesību akts |
| 5.panta 2.punkta |
23.pants, 24.pants, 27.pants, 51.pants |
Atbilst |
Projekts nesatur stingrākas prasības nekā attiecīgais ES tiesību akts |
| 5.panta 3.punkta a)apakšpunkts |
9.panta 11.punkts, 24.panta pirmās daļas 5.punkts |
Atbilst |
Projekts nesatur stingrākas prasības nekā attiecīgais ES tiesību akts |
| 5.panta 3.punkta b)apakšpunkts |
9.panta 11.punkts, 24.panta pirmās daļas 5.punkts |
Atbilst |
Projekts nesatur stingrākas prasības nekā attiecīgais ES tiesību akts |
| 5.a pants |
35.pants, 41.pants |
Daļēji atbilst. Pilnībā tiks pārņemts ar MK noteikumiem. |
Projekts nesatur stingrākas prasības nekā attiecīgais ES tiesību akts |
| 5.b pants |
54.pants |
Atbilst |
Projekts nesatur stingrākas prasības nekā attiecīgais ES tiesību akts |
| 6.panta 1.punkts |
90.panta, Krimināllikuma 233.pants |
Nav nepieciešams pārņemt |
Projekts nesatur stingrākas prasības nekā attiecīgais ES tiesību akts |
| 6.panta 2.punkts |
11.pants, 15.panta piektā daļa, 16.panta pirmās daļas 6.punkts, |
Atbilst |
Projekts nesatur stingrākas prasības nekā attiecīgais ES tiesību akts |
| 6.panta 3.punkts |
15.panta septītā daļa, VII nodaļa, 87.panta pirmā daļa |
Atbilst |
Projekts nesatur stingrākas prasības nekā attiecīgais ES tiesību akts |
| 6.panta 4.punkts |
73.panta trešā daļa |
Atbilst |
Projekts nesatur stingrākas prasības nekā attiecīgais ES tiesību akts |
| 6.panta 5.punkts |
32.pants |
Atbilst |
Projekts nesatur stingrākas prasības nekā attiecīgais ES tiesību akts |
| 6.panta 6.punkts |
15.panta septītā daļa, 32.pants, 34.panta trešā daļa |
Atbilst |
Projekts nesatur stingrākas prasības nekā attiecīgais ES tiesību akts |
| 6.panta 6.punkta a)apakšpunkts |
23.pants |
Atbilst |
Projekts nesatur stingrākas prasības nekā attiecīgais ES tiesību akts |
| 6.panta 6.punkta b)apakšpunkts |
14.panta septītā daļa |
Atbilst |
Projekts nesatur stingrākas prasības nekā attiecīgais ES tiesību akts |
| 6.panta 6.punkta c)apakšpunkts i)apakšpunkts |
14.panta septītā daļa |
Atbilst |
Projekts nesatur stingrākas prasības nekā attiecīgais ES tiesību akts |
| 6.panta 6.punkta c)apakšpunkta ii) apakšpunkts |
14.panta septītā daļa |
Daļēji atbilst. Pilnībā tiks pārņemts ar MK noteikumiem. |
Projekts nesatur stingrākas prasības nekā attiecīgais ES tiesību akts |
| 6.panta 7.punkts |
16.panta trešā daļa |
Atbilst |
Projekts nesatur stingrākas prasības nekā attiecīgais ES tiesību akts |
| 7.pants 1.punkts |
16.pants, 52.pants, 53.pants |
Atbilst |
Projekts nesatur stingrākas prasības nekā attiecīgais ES tiesību akts |
| 7.panta 2.punkts |
51.pants |
Atbilst |
Projekts nesatur stingrākas prasības nekā attiecīgais ES tiesību akts |
| 7.panta 3.punkts |
51.pants, 54.pants |
Atbilst |
Projekts nesatur stingrākas prasības nekā attiecīgais ES tiesību akts |
| 7.panta 4.punkta a)apakšpunkts |
16.panta pirmā daļa |
Atbilst |
Projekts nesatur stingrākas prasības nekā attiecīgais ES tiesību akts |
| 7.panta 4.punkta b) apakšpunkts |
24.pants |
Daļēji atbilst. Pilnībā tiks pārņemts ar MK noteikumiem. |
Projekts nesatur stingrākas prasības nekā attiecīgais ES tiesību akts |
| 7.panta 4.punkta c)apakšpunkts |
14.panta astotā daļa,16.panta trešā daļa |
Daļēji atbilst. Pilnībā tiks pārņemts ar MK noteikumiem. |
Projekts nesatur stingrākas prasības nekā attiecīgais ES tiesību akts |
| 7.panta 4.a punkts |
Pārejas noteikumu 6.punkts |
Atbilst |
Projekts satur stingrākas prasības nekā attiecīgais ES tiesību akts, lai nodrošinātu sabiedrības drošību. |
| 7.panta 5.punkts |
16.panta pirmā daļa |
Atbilst |
Projekts nesatur stingrākas prasības nekā attiecīgais ES tiesību akts |
| 8.panta 1.punkts |
16.panta pirmā daļa, 87.panta pirmā daļa. |
Atbilst |
Projekts nesatur stingrākas prasības nekā attiecīgais ES tiesību akts |
| 8.panta 2.punkts |
54.pants, 83.pants |
Atbilst |
Projekts nesatur stingrākas prasības nekā attiecīgais ES tiesību akts |
| 8.panta 3.punkts |
16.panta pirmā daļa, 53.pants |
Atbilst |
Projekts nesatur stingrākas prasības nekā attiecīgais ES tiesību akts |
| 9.panta 1.punkts |
54.pants, 56.pants |
Atbilst |
Projekts nesatur stingrākas prasības nekā attiecīgais ES tiesību akts |
| 9.panta 2.punkts |
54.pants. 56.pants |
Atbilst |
Projekts nesatur stingrākas prasības nekā attiecīgais ES tiesību akts |
| 10.panta 1.punkts |
18.pants, 19.pants, 9.panta 11.punkts, 35.panta otrā daļa 41.panta pirmā daļa |
Atbilst |
Projekts nesatur stingrākas prasības nekā attiecīgais ES tiesību akts |
| 10.panta 2.punkts |
85.pants |
Atbilst |
Projekts satur stingrākas prasības nekā attiecīgais ES tiesību akts. Ziņošana par aizdomīgiem darījumiem kompetentām iestādēm attiecās tikai uz munīciju, bet likumprojekts paredz ziņot arī par aizdomīgiem darījumiem vai aizdomīga darījuma mēģinājumiem ar šaujamieročiem, šaujamieroču būtiskām sastāvdaļām un gāzes un signālieročiem. Šāda riska informācija kļūs par efektīvu instrumentu nelegālo ieroču aprites risku identifikācijai. |
| 10.a pants |
12.panta 10.punkts |
Atbilst |
Projekts nesatur stingrākas prasības nekā attiecīgais ES tiesību akts |
| 10.a panta 2.punkts |
6.panta trešā daļa |
Atbilst |
Projekts nesatur stingrākas prasības nekā attiecīgais ES tiesību akts |
| 10.a.panta 3.punkts |
6.panta sestā daļa |
Atbilst |
Projekts nesatur stingrākas prasības nekā attiecīgais ES tiesību akts |
| 10.b panta 1.punkts |
58.pants |
Daļēji atbilst. Pilnībā tiks pārņemts ar MK noteikumiem. |
Projekts nesatur stingrākas prasības nekā attiecīgais ES tiesību akts |
| 10.b panta 2.punkts |
Nav nepieciešams pārņemt. Deleģējums Eiropas Komisija pieņemt īstenošanas aktu. |
Atbilst |
Projekts nesatur stingrākas prasības nekā attiecīgais ES tiesību akts |
| 10.b panta 3.punkts |
59.pants |
Atbilst |
Projekts nesatur stingrākas prasības nekā attiecīgais ES tiesību akts |
| 10.b panta 4.punkts |
Nav nepieciešams pārņemt, paziņošana netika veikta. |
Atbilst |
Projekts nesatur stingrākas prasības nekā attiecīgais ES tiesību akts |
| 10.b panta 5.punkts |
Nav nepieciešams pārņemt, paziņošana netika veikta. |
Atbilst |
Projekts nesatur stingrākas prasības nekā attiecīgais ES tiesību akts |
| 10.b panta 6.punkts |
59.pants |
Atbilst |
Projekts nesatur stingrākas prasības nekā attiecīgais ES tiesību akts |
| 10.b panta 7.punkts |
Nav nepieciešams pārņemt, paziņošana netika veikta. |
Atbilst |
Projekts nesatur stingrākas prasības nekā attiecīgais ES tiesību akts |
| 11.panta 1.punkts |
52.pants, 78.pants |
Atbilst |
Projekts nesatur stingrākas prasības nekā attiecīgais ES tiesību akts |
| 11.panta 2.punkts |
52.pants, 78.pants |
Atbilst |
Projekts nesatur stingrākas prasības nekā attiecīgais ES tiesību akts |
| 11.panta 3.punkts |
78.pants |
Atbilst |
Projekts satur stingrākas prasības nekā attiecīgais ES tiesību akts, jo 2016. gada 26. jūlijā Ministru kabineta noteikumi Nr. 495 “Noteikumi par prasībām, kas jāievēro, izsniedzot, apturot un anulējot iepriekšējās piekrišanas dokumentu šaujamieroču un munīcijas vai sprāgstvielu pārvietošanai starp Eiropas Savienības dalībvalstīm” paredz iespēju izsniegt iepriekšējas piekrišanas dokumentu šaujamieroču un munīcijas pārvietošanai ar derīguma termiņu, kas nepārsniedz vienu gadu. |
| 11.panta 4.punkts |
Pilnībā tiks pārņemta ar MK noteikumiem. |
Nav |
Nav |
| 12.panta 1.punkts |
48.pants |
Atbilst |
Projekts nesatur stingrākas prasības nekā attiecīgais ES tiesību akts |
| 12.panta 2.punkts |
46.pants, 49.pants |
Atbilst |
Projekts nesatur stingrākas prasības nekā attiecīgais ES tiesību akts |
| 12.punkta 3.punkts |
Nav nepieciešams pārņemt, nav noslēgto līgumu ar citām valstīm. |
|
|
| 13.panta 1.punkts |
48.pants, 52.panta otrā daļa 78.pants |
Atbilst |
Projekts nesatur stingrākas prasības nekā attiecīgais ES tiesību akts |
| 13.panta 2.punkts |
48.panta otrā daļa, 52.panta otrā daļa. |
Atbilst |
Projekts nesatur stingrākas prasības nekā attiecīgais ES tiesību akts |
| 13.panta 3.punkts |
Nav nepieciešams pārņemt. |
|
|
| 13.panta 4.punkts |
48.panta otrā daļa, 52.panta otrā daļa 78.pants, informācijas apmaiņa notiks saskaņā ar Eiropas Komisijas īstenošanas aktu |
Atbilst |
Projekts nesatur stingrākas prasības nekā attiecīgais ES tiesību akts |
| 13.panta 5.punkts |
Nav nepieciešams pārņemt. Deleģējums Eiropas Komisija pieņemt īstenošanas aktu. |
|
|
| 13.a.pants |
Nav nepieciešams pārņemt. Uzdevums ir noteikts Eiropas Komisijai. |
|
|
| 13.b.pants |
Nav nepieciešams pārņemt. Uzdevumi ir noteikti Eiropas Komisijai. |
|
|
| 14.pants |
3.pants, X nodaļa, 78.pants |
Atbilst |
Projekts nesatur stingrākas prasības nekā attiecīgais ES tiesību akts |
| 15.panta 1.punkts |
53.panta otrā daļa, 50.panta otrā daļa |
Atbilst |
Projekts nesatur stingrākas prasības nekā attiecīgais ES tiesību akts |
| 15.pants 2.punkts |
Nav nepieciešams pārņemt. |
|
|
| 15.pants 3.punkts |
Nav nepieciešams pārņemt. Uzdevums Eiropas Komisijai. Paziņošana tiks veikta pēc likumprojekta stāšanās spēkā. |
|
|
| 15.pants 4.punkts |
Paziņošana tiks veikta pēc likumprojekta stāšanās spēkā. |
|
|
| 16.pants |
Nav nepieciešams pārņemt. Sankcijas par ieroču aprites un speciālo līdzekļu pārkāpumiem ir noteiktās Krimināllikumā un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. |
Atbilst |
Projekts nesatur stingrākas prasības nekā attiecīgais ES tiesību akts |
| 17.pants |
Nav nepieciešams pārņemt. Uzdevums ir noteikts Eiropas Komisijai. |
|
|
| 18.pants |
Projektā ir ietvertā atsauce uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2017.gada 17.maija Direktīvu (ES) 2017/853 ar ko groza Padomes Direktīvu 91/477/EEK par ieroču iegādes un glabāšanas kontroli |
Atbilst |
Projekts nesatur stingrākas prasības nekā attiecīgais ES tiesību akts |
| 19.pants |
Nav nepieciešams pārņemt. Informācija dalībvalstīm. |
|
|
| I Pielikumā I punkts |
1.panta 15.punkts 1.panta, 44.punkts |
Atbilst |
Projekts nesatur stingrākas prasības nekā attiecīgais ES tiesību akts |
| I Pielikumā II punkts |
6.panta pirmā daļa, otrā daļa un ceturtā daļa |
Atbilst |
Projekts nesatur stingrākas prasības nekā attiecīgais ES tiesību akts |
| I Pielikumā III punkta a)apakšpunkts |
3.panta pirmās daļas 5.punkts un 6.punkts |
Atbilst |
Projekts nesatur stingrākas prasības nekā attiecīgais ES tiesību akts |
| I Pielikumā III punkta b)apakšpunkts |
3.panta pirmās daļas 1.punkts |
Atbilst |
Projekts nesatur stingrākas prasības nekā attiecīgais ES tiesību akts |
| I Pielikumā IV punkta a)apakšpunkts |
1.panta 22.punkts |
Atbilst |
Projekts nesatur stingrākas prasības nekā attiecīgais ES tiesību akts |
| I Pielikumā IV punkta b)apakšpunkts |
1.panta 9.punkts |
Atbilst |
Projekts nesatur stingrākas prasības nekā attiecīgais ES tiesību akts |
| I Pielikumā IV punkta c)apakšpunkts |
1.panta 5.punkts |
Atbilst |
Projekts nesatur stingrākas prasības nekā attiecīgais ES tiesību akts |
| I Pielikumā IV punkta d)apakšpunkts |
1.panta 38.punkts |
Atbilst |
Projekts nesatur stingrākas prasības nekā attiecīgais ES tiesību akts |
| I Pielikumā IV punkta e)apakšpunkts |
1.panta 3.punkts |
Atbilst |
Projekts nesatur stingrākas prasības nekā attiecīgais ES tiesību akts |
| I Pielikumā IV punkta f)apakšpunkts |
1.panta 51.punkts |
Atbilst |
Projekts nesatur stingrākas prasības nekā attiecīgais ES tiesību akts |
| I Pielikumā IV punkta g)apakšpunkts |
6.panta pirmās daļas 4.punkts |
Atbilst |
Projekts nesatur stingrākas prasības nekā attiecīgais ES tiesību akts |
| I Pielikumā IV punkta h)apakšpunkts |
6.panta pirmās daļas 4.punkts |
Atbilst |
Projekts nesatur stingrākas prasības nekā attiecīgais ES tiesību akts |
| I Pielikumā IV punkta i)apakšpunkts |
6.panta pirmās daļas 4.punkts |
Atbilst |
Projekts nesatur stingrākas prasības nekā attiecīgais ES tiesību akts |
| II Pielikums |
Pilnībā tiks pārņemts ar MK noteikumiem |
Atbilst |
Projekts nesatur stingrākas prasības nekā attiecīgais ES tiesību akts |
| Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? |
Ar likumprojektu pārņemta Direktīvas (ES) 2017/853 paredzētā rīcības brīvība 3.pantā, 6.pantā, 7. panta 4.a punkta, 9. panta 2. punkta un 12. panta 2. punkta, jo tiesību normās ietvertie nosacījumi atbilst Latvijas Republikas ieroču aprites jomas tiesiskā regulējuma piemērojamiem standartiem, lai, vienlaikus, ievērojot starptautisko tiesību standartus, nodrošinātu ieroču apritē esošo procedūru efektivitāti. |
||
| Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem |
Projekts šo jomu neskar. |
||
| Cita informācija |
Pārējās direktīvas normas jau ir pārņemtas Krimināllikumā, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kā arī, daļēji - 2016. gada 26. jūlija Ministru kabineta noteikumos Nr. 495 “Noteikumi par prasībām, kas jāievēro, izsniedzot, apturot un anulējot iepriekšējās piekrišanas dokumentu šaujamieroču un munīcijas vai sprāgstvielu pārvietošanai starp Eiropas Savienības dalībvalstīm” |
||
| Attiecīgā ES tiesību akta datums, numurs un nosaukums |
Komisijas 2015. gada 15. decembra Īstenošanas regula (ES) 2015/2403, ar ko izstrādi kopīgas pamatnostādnes par dezaktivēšanas standartiem un metodēm, lai nodrošinātu, ka dezaktivētie šaujamieroči tiek padarīti neatgriezeniski neizmantojami |
||
| A |
B |
C |
D |
| Attiecīgā ES tiesību akta panta numurs (uzskaitot katru tiesību akta vienību – pantu, daļu, punktu, apakšpunktu) |
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš katru šīs tabulas A ailē minēto ES tiesību akta vienību, vai tiesību akts, kur attiecīgā ES tiesību akta vienība pārņemta vai ieviesta |
Informācija par to, vai šīs tabulas A ailē minētās ES tiesību akta vienības tiek pārņemtas vai ieviestas pilnībā vai daļēji. Ja attiecīgā ES tiesību akta vienība tiek pārņemta vai ieviesta daļēji, sniedz attiecīgu skaidrojumu, kā arī precīzi norāda, kad un kādā veidā ES tiesību akta vienība tiks pārņemta vai ieviesta pilnībā. Norāda institūciju, kas ir atbildīga par šo saistību izpildi pilnībā |
Informācija par to, vai šīs tabulas B ailē minētās projekta vienības paredz stingrākas prasības nekā šīs tabulas A ailē minētās ES tiesību akta vienības. Ja projekts satur stingrākas prasības nekā attiecīgais ES tiesību akts, norāda pamatojumu un samērīgumu. Norāda iespējamās alternatīvas (t.sk. alternatīvas, kas neparedz tiesiskā regulējuma izstrādi) – kādos gadījumos būtu iespējams izvairīties no stingrāku prasību noteikšanas, nekā paredzēts attiecīgajos ES tiesību aktos |
| 1.panta 2.punkts |
12.panta 13.punkts, 59.panta trešā daļa, ceturtā daļa, piektā daļa, sestā daļa septītā daļa un astotā daļa. |
Atbilst |
Projekts nesatur stingrākas prasības nekā attiecīgais ES tiesību akts |
| 2.pants |
73.panta trešās daļas 4.punkts |
Atbilst |
Projekts nesatur stingrākas prasības nekā attiecīgais ES tiesību akts |
| 3.panta 1.punkts |
58.panta pirmā daļa. |
Atbilst |
Projekts nesatur stingrākas prasības nekā attiecīgais ES tiesību akts |
| 3.panta 5.punkts |
60.pants, 59.panta trešā daļa, ceturtā daļa, piektā daļa un astotā daļa. |
Atbilst |
Projekts nesatur stingrākas prasības nekā attiecīgais ES tiesību akts |
| 7.panta 1.punkts |
59.panta sestā daļa, septītā daļa un astotā daļa. |
|
|
| Attiecīgā ES tiesību akta datums, numurs un nosaukums |
Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2018/337 ar kuru groza Īstenošanas regulu (ES) 2015/2403, ar ko izstrādi kopīgas pamatnostādnes par dezaktivēšanas standartiem un metodēm, lai nodrošinātu, ka dezaktivētie šaujamieroči tiek padarīti neatgriezeniski neizmantojami |
||
| A |
B |
C |
D |
| Attiecīgā ES tiesību akta panta numurs (uzskaitot katru tiesību akta vienību – pantu, daļu, punktu, apakšpunktu) |
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš katru šīs tabulas A ailē minēto ES tiesību akta vienību, vai tiesību akts, kur attiecīgā ES tiesību akta vienība pārņemta vai ieviesta |
Informācija par to, vai šīs tabulas A ailē minētās ES tiesību akta vienības tiek pārņemtas vai ieviestas pilnībā vai daļēji. Ja attiecīgā ES tiesību akta vienība tiek pārņemta vai ieviesta daļēji, sniedz attiecīgu skaidrojumu, kā arī precīzi norāda, kad un kādā veidā ES tiesību akta vienība tiks pārņemta vai ieviesta pilnībā. Norāda institūciju, kas ir atbildīga par šo saistību izpildi pilnībā |
Informācija par to, vai šīs tabulas B ailē minētās projekta vienības paredz stingrākas prasības nekā šīs tabulas A ailē minētās ES tiesību akta vienības. Ja projekts satur stingrākas prasības nekā attiecīgais ES tiesību akts, norāda pamatojumu un samērīgumu. Norāda iespējamās alternatīvas (t.sk. alternatīvas, kas neparedz tiesiskā regulējuma izstrādi) – kādos gadījumos būtu iespējams izvairīties no stingrāku prasību noteikšanas, nekā paredzēts attiecīgajos ES tiesību aktos |
| 1.panta 1) punkts |
6.panta ceturtās daļas 6.punkts |
Atbilst |
Projekts nesatur stingrākas prasības nekā attiecīgais ES tiesību akts |
| 1.panta 2) punkts |
58.panta pirmā daļa. |
Atbilst |
Projekts nesatur stingrākas prasības nekā attiecīgais ES tiesību akts |
| VI. Sabiedrības līdzdalība un komunikācijas aktivitātes |
||
| 1. |
Plānotās sabiedrības līdzdalības un komunikācijas aktivitātes saistībā ar projektu |
Sabiedrības līdzdalība tika nodrošināta saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 25.augusta noteikumiem Nr.970 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā”, sagatavojot un publicējot paziņojumu par līdzdalības procesu. |
| 2. |
Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē |
Projekts pirms izsludināšanas Valsts sekretāru sanāksmē tika ievietots Iekšlietu ministrijas tīmekļvietnē www.iem.gov.lv sadaļā “Sabiedrības līdzdalība”, aicinot sabiedrību rakstveida izteikt savu viedokli par projektu līdz 2018.gada 12.martam, kā arī elektroniski nosūtīts biedrībai “Latvijas Mednieku asociācija”, biedrībai “Latvijas Mednieku savienība”, biedrībai “Latvijas Ieroču Tirgotāju Asociācija” Projekts pēc izsludināšanas Valsts sekretāru sanāksmē pieejams Ministru kabineta mājas lapā www.mk.gov.lv. |
| 3. |
Sabiedrības līdzdalības rezultāti |
Projekta izstrādes laikā priekšlikumi netika saņemti |
| 4. |
Cita informācija |
Nav |
| VII. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām |
||
| 1. |
Projekta izpildē iesaistītās institūcijas |
Valsts policija, Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs, Ārlietu ministrija, Aizsardzības ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija |
| 2. |
Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru. Jaunu institūciju izveide, esošu institūciju likvidācija vai reorganizācija, to ietekme uz institūcijas cilvēkresursiem |
Projekta izpildes rezultātā nav paredzēta esošu institūciju likvidācija vai reorganizācija. Iestāžu institucionālā struktūra netiek ietekmēta, papildus cilvēkresursi nav nepieciešami. |
| 3. |
Cita informācija |
Nav |
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis
A.Melkers 67208232
v_sk = 12324
Oriģinālais dokumenta saturs
Oriģinālais dokumenta saturs