2018. gada 28. novembrī
Nr.
Saeimas Prezidijam
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas šā gada 29.novembra kārtējās Saeimas sēdes darba kārtībā – iekļaut Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību”.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz nodot minēto likumprojektu tikai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 86.pantu komisija lūdz virzīt minēto likumprojektu izskatīšanai 1.lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā šā gada 29.novembra kārtējā Saeimas sēdē.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz atzīt minēto likumprojektu par steidzamu.
Pielikumā: 1. Likumprojekts “Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību” uz 1 lpp.
2. Likumprojekta “Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību” anotācija uz 3 lpp.
Cieņā
komisijas priekšsēdētājs M.Bondars
Iesniedz Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija
Likumprojekts
Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību
Izdarīt Likumā par budžetu un finanšu vadību (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 8. nr.; 1996, 24. nr.; 1997, 21. nr.; 1998, 9. nr.; 1999, 24. nr.; 2001, 1. nr.; 2002, 23. nr.; 2003, 2., 23. nr.; 2005, 2., 24. nr.; 2007, 3. nr.; 2008, 1., 24. nr.; 2009, 13., 15., 20. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 200. nr.; 2010, 178., 206. nr.; 2011, 103., 117., 184., 204. nr.; 2012, 190. nr.; 2013, 80., 193., 232. nr.; 2014, 32., 228. nr.; 2015, 248. nr.; 2016, 17., 81., 241.nr.; 2017, 242. nr.) šādu grozījumu:
15. pantā:
izslēgt 1. un 4. punktu;
izteikt 2.punktu šādā redakcijā:
“2) izdevumi nepārsniedz vidēja termiņa budžeta ietvara likumā attiecīgam gadam noteikto maksimāli pieļaujamo valsts budžeta kopējo izdevumu apjomu katrai ministrijai un citai centrālajai valsts iestādei, izdarot šādas korekcijas:
a) netiek apmaksāti pakalpojumi (maksājumu uzdevumi), kas nav sniegti iepriekšējā saimnieciskajā gadā, un netiek veiktas investīcijas, kas nav realizētas iepriekšējā saimnieciskajā gadā,
b) šā likuma 16.2 panta sestās daļas 1. līdz 7.punktā minētajās pozīcijās,
c) tiek turpināta iepriekšējā saimnieciskajā gadā uzsākto pasākumu finansēšana,
d) tiek nodrošināta spēkā esošo normatīvo aktu pensiju, pabalstu un atlīdzības jomā izpilde,”;
papildināt ar 2.1 un 2.2 punktu šādā redakcijā:
“21) tiek nodrošināta budžeta politiku un izpildes nosacījumu, kas noteikti iepriekšējā saimnieciskā gada gadskārtējā valsts budžeta likumā, izpilde nemainīgā līmenī, izņemot terminētus pasākumus;
22) tiek apstiprināti mērķdotāciju un dotāciju finansējuma sadales, kā arī aizņēmumu un galvojumu, kas nepārsniedz iepriekšējā saimnieciskā gada līmeni, izsniegšanas nosacījumi, lai nodrošinātu pašvaldībām stabilu funkciju veikšanai nepieciešamo finansējumu;”;
papildināt ar 5.1 punktu šādā redakcijā:
“51) tiek nodrošināti izdevumi valsts parāda saistību izpildei saskaņā ar spēkā esošo līgumu noteikumiem;”.
Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.
„Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību”
anotācija
1. Kādēļ likums ir vajadzīgs?
Likumprojekta “Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību” (turpmāk – likumprojekts) mērķis ir nostiprināt Likumā par budžetu un finanšu vadību valsts budžeta izdevumu un asignējumu veikšanas principus pagaidu budžeta sagatavošanai, lai tiktu nodrošināta valsts funkciju un saistību izpilde un uzsākto budžeta politiku un pasākumu turpināšana nemainīgā līmenī līdz brīdim, kad stāsies spēkā gadskārtējais valsts budžeta likums.
Saskaņā ar Likuma par budžetu un finanšu vadību 21. panta trešo daļu, Saeimas vēlēšanu gadā gadskārtējā valsts budžeta likuma (budžeta likumprojektu paketes) projekts iesniedzams Saeimai ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc tam, kad jaunievēlētā Saeima izteikusi Ministru kabinetam savu uzticību. Ja gadskārtējais valsts budžeta likums nav stājies spēkā līdz gada sākumam, tad finanšu ministrs apstiprina valsts darbībai nepieciešamos valsts budžeta izdevumus (pagaidu budžetu). Latvijā pagaidu budžets tika apstiprināts divas reizes – 1999.gadā un 2003.gadā. Savukārt, visus citus gadus, arī Saeimas vēlēšanu gados, budžets ir ticis pieņemts savlaicīgi un stājies spēkā attiecīgā gada 1. janvārī. Ņemot vērā, ka šis ir trīspadsmitās Saeimas vēlēšanu gads un šogad vairs faktiski nevar paspēt apstiprināt likumprojektu “Par valsts budžetu 2019.gadam” un likumprojektu “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2019., 2020. un 2021.gadam”, lai tie stātos spēkā 2019.gada 1.janvārī, tad ir nepieciešams sagatavot pagaidu budžetu, kas būtu spēkā līdz brīdim, kad stātos spēkā gadskārtējais valsts budžeta likums. Likuma par budžetu un finanšu vadību 15. pants paredz risinājumu situācijai, ja ārkārtas iemeslu dēļ gadskārtējais valsts budžeta likums nav stājies spēkā līdz gada sākumam. Ja tā notiek, tad finanšu ministrs apstiprina valsts darbībai nepieciešamos valsts budžeta izdevumus, aizdevumus un aizņēmumu limitus ar noteikumu, ka:
1) netiek apmaksāti pakalpojumi (uzdevumi), kas nav sniegti iepriekšējā saimnieciskajā gadā, un netiek veiktas investīcijas, kas nav realizētas iepriekšējā saimnieciskajā gadā;
2) izdevumi mēnesī nepārsniedz divpadsmito daļu no iepriekšējā gada apropriācijas;
3) pilnvarojumi, kas piešķirti saskaņā ar šo pantu, izbeidzas, kad stājas spēkā gadskārtējais valsts budžeta likums, un visi izdevumi no saimnieciskā gada sākuma tiek reģistrēti saskaņā ar jauno gadskārtējo valsts budžeta likumu;
4) tiek turpināta iepriekšējā saimnieciskajā gadā uzsākto pasākumu finansēšana;
5) tiek nodrošināta ārvalstu finanšu palīdzības, Eiropas Savienības politiku instrumentu un valsts budžeta līdzfinansējuma līdzekļu asignēšana ārvalstu finanšu palīdzības un Eiropas Savienības politiku instrumentu ietvaros finansētiem jauniem pasākumiem (projektiem);
6) tiek nodrošināta Eiropas Savienības pašu resursu pārskaitīšana Eiropas Savienības budžetā.
Taču, ievērojot pēdējo gadu laikā ieviesto valsts budžeta tiesisko regulējumu, tai skaitā vidēja termiņa budžeta ietvara plānošanas un īstenošanas jomā ar 2012. gadu, kā arī pēdējo gadu īstenotās attīstības rīcībpolitikas un 2018. gada valsts budžeta regulējumu, secināms, ka pašreizējais Likuma par budžetu un finanšu vadību 15. panta saturs ir novecojis, jo neatrunā vairākus būtiskus aspektus, kas būtu jāņem vērā, plānojot pagaidu budžetu. Tā kā ar 2019.gada 1.janvāri zaudēs spēku materiālās normas, kas regulē tādus jautājumus, kā piemēram, Valsts prezidenta atalgojumu, mērķdotācijas pašvaldībām, atalgojums tiesnešiem un prokuroriem, u.c., tad, lai nodrošinātu valsts funkciju izpildes nepārtrauktību nemainīgā līmenī un tiesiskās drošības apsvērumus, līdz gadskārtējā valsts budžeta likuma spēkā stāšanās brīdim, būtu nepieciešams nostiprināt šādus jautājumus:
- Valsts prezidenta atalgojumu;
- ņemot vērā reformas izglītības jomā, mērķdotācijas pašvaldībām paaugstinātās pedagogu darba samaksas nodrošināšanai;
- Satversmes tiesas sprieduma izpilde par tiesnešu un prokuroru darba samaksu, kā arī par pagarinātā normālā darba laika atcelšanu ārstniecības personām;
- nepieciešams apstiprināt mērķdotāciju un dotāciju finansējuma sadales un aizņēmumu un galvojumu izsniegšanas nosacījumus pašvaldībām, lai nodrošinātu tām stabilu, pēctecīgu finansējumu funkciju izpildei nemainīgā līmenī;
- nodrošināt spēkā esošo normatīvo aktu izpildi pensiju un pabalstu jomā, kā arī atlīdzības jomā;
- noteikt sociālās apdrošināšanas speciālo budžetu ieņēmumu (valsts pensiju speciālais budžets, invaliditātes, maternitātes un slimības speciālais budžets, nodarbinātības un darba negadījumu speciālais budžets) un veselības apdrošināšanas valsts pamatbudžeta ieņēmumu īpatsvaru gada iemaksu summā sadalījumu;
- noteikt iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu sadalījums starp valsts budžetu un pašvaldību budžetiem;
- iespējams citas izmaiņas īstenotajās politikās, budžeta programmās, ņemot vērā izdevumu dinamiku gada ietvaros, un kas ir iekļautas spēkā esošajā vidēja termiņa budžeta ietvara likumā.
Ja nekas netiek mainīts, tad pastāv risks, ka izdevumi mēnesī vienas divpadsmitās daļas no iepriekšējā gada apropriācijas apmērā pasākumu īstenošanai ir nepietiekoši, lai nodrošinātu, piemēram pedagogu palielinātās algas ar 2018.gada 1.septembri, mērķdotācijas pašvaldībām, kā arī pildītu Satversmes tiesas spriedumu, kā arī ir neatbilstība vidēja termiņa budžeta plānošanai. Vērtējot citu valstu praksi situācijā, kad spēkā nav stājies gadskārtējais valsts budžeta likums, par pamatu tiek ņemta iepriekšējam budžeta gadam plānotā summa (nedalot pa mēnešiem). Tā piemēram, Francijas Konstitūcija (47.pants) un Francijas budžeta vadības likums (Constitutional bylaw No. 2001-692 of 1 August 2001 on budget acts, 45.pants) nosaka, ja parlaments noteiktā laikā nav pieņēmis lēmumus un nav nodrošinājis gadskārtējā budžeta spēkā stāšanos līdz saimnieciskā gada sākumam, tad valdībai ar rīkojumu (by decree) ir jānodrošina resursi tādu izdevumu veikšanai, kas nepieciešami jau uzņemto saistību segšanai (to meet existing commitments only). Ar uzņemtajām saistībām saprot minimālās nepieciešamās apropriācijas, ko valdības uzskata par vitāli nepieciešamām, lai turpinātu publiskās pārvaldes darbību tādā mērā, kādā tā bija apstiprināta pagājušajā gadā. Minēto apropriāciju apjoms nevar pārsniegt iepriekšējā gada budžeta apropriācijas. Attiecībā uz sociālā nodrošinājuma budžetu, ja parlaments līdz saimnieciskā gada sākumam nav pieņēmis lēmumus par valdības iesniegto budžeta projektu, tad valdības sagatavotais projekts var sākt tikt izpildīts (may be implemented by Ordinance).
Ar mērķi nodrošināt tehnisku pagaidu budžeta sagatavošanu un valsts funkciju, budžeta politiku, normatīvo aktu pensiju, pabalstu un atlīdzības jomā izpildi nemainīgā līmenī, tai skaitā ievērojot vidēja termiņa budžeta plānošanu, ir sagatavoti grozījumi Likuma par budžetu un finanšu vadību 15. pantā, nosakot, ka:
1) izdevumi nepārsniedz vidēja termiņa budžeta ietvara likuma attiecīgam gadam noteiktos izdevumus, pieļaujot korekcijas, kas nodrošina iepriekšējā saimnieciskajā gadā uzsākto pasākumu un realizēto politiku (tai skaitā pieņemto normatīvo aktu) finansēšanu;
2) tiek turpināta to budžeta politikas un izpildes nosacījumu, kas noteikti iepriekšējā saimnieciskā gada gadskārtējā valsts budžeta likumā, izpilde nemainīgā līmenī, izņemot terminētus pasākumus;
3) tiek nodrošināts stabils nepieciešamais finansējums pašvaldībām funkciju veikšanai, apstiprinot mērķdotāciju un dotāciju finansējuma sadali, ievērojot iepriekšējā gada politiku, un aizņēmumu, galvojumu izsniegšanas nosacījumus;
4) tiek nodrošināti izdevumi valsts parāda saistību izpildei saskaņā ar spēkā esošo līgumu noteikumiem.
Nostiprinot Likumā par budžetu un finanšu vadību augstāk minētos valsts budžeta izdevumu un asignējumu veikšanas principus un sagatavojot pagaidu budžetu atbilstoši tiem, tiktu nodrošināta valsts funkciju un saistību izpilde, iepriekšējā gadā uzsākto budžeta politiku un pasākumu turpināšana nemainīgā līmenī, līdz stātos spēkā gadskārtējais valsts budžeta likums. Iestāžu vadītāji varēs īstenot funkcijas, ņemot vērā uz principiem balstītos pilnvarojumus un finansējuma nepieciešamību atbilstoši gada piešķīrumam. Pilnvarojumi, kas tiks piešķirti saskaņā ar Likuma par budžetu un finanšu vadību grozīto 15. pantu, izbeigsies, kad stāsies spēkā gadskārtējais valsts budžeta likums, un visi izdevumi no saimnieciskā gada sākuma tiks reģistrēti saskaņā ar jauno gadskārtējo valsts budžeta likumu. Likumprojektā ietverto pilnveidoto regulējumu par valsts budžeta izdevumu un asignējumu veikšanas principiem paredzēts piemērot, sagatavojot 2019.gada pagaidu budžetu.
2. Kāda var būt likuma ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?
Likumprojekts nodrošinās valsts funkciju, budžeta politiku, normatīvo aktu pensiju, pabalstu un atlīdzības jomā izpildi nemainīgā līmenī, pašvaldībām funkciju veikšanai stabilu nepieciešamo finansējumu.
3. Kāda var būt likuma ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?
Likumprojekts satur valsts budžeta izdevumu un asignējumu veikšanas principus pagaidu budžeta sagatavošanai, kuru spēkā stāšanās nepieciešama vēl 2018. gada nogalē, lai nodrošinātu valsts un pašvaldību funkciju izpildi nemainīgā līmenī ar 2019.gada 1.janvāri līdz brīdim, kas stājās spēkā gadskārtējais valsts budžeta likums.
Likumprojektam nav finansiālās ietekmes uz valsts un pašvaldību budžetiem, tas paredz izmaiņas pagaidu budžeta sagatavošanas principos, vienlaikus saskaņojot to ar vidēja termiņa budžeta plānošanu.
4. Kāda var būt likuma ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?
Likumprojekts šo jomu neskar.
5. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts?
Likumprojekts šo jomu neskar.
6. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu?
Par likumprojektu notikušas konsultācijas ar Finanšu ministriju. Likumprojekts satur pagaidu budžeta sagatavošanas principus, ja ārkārtas iemeslu dēļ gadskārtējais valsts budžeta likums nav stājies spēkā līdz gada sākumam. Tas ir tehniska rakstura, lai nodrošinātu valsts un pašvaldību funkciju, budžeta politiku un spēkā esošo normatīvo aktu izpildi nemainīgā līmenī, kas tiešu ietekmi uz sabiedrību neatstāj, tas skar valsts pārvaldē un pašvaldībās strādājošos no budžeta sagatavošanas un izpildes uzskaites aspekta.
7. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?
Projekta izpildē iesaistītās institūcijas - Finanšu ministrija (Valsts kase), nozaru ministrijas ar padotības iestādēm, citas centrālās valsts iestādes, pašvaldības. Projekta izpilde neietekmē pārvaldes institucionālo struktūru, kā arī nav paredzēta jaunu institūciju izveide, esošo institūciju likvidācija vai reorganizācija. Projekts tiks realizēts esošo cilvēkresursu un finanšu ietvaros.
Komisijas priekšsēdētājs M.Bondars
Oriģinālais dokumenta saturs
Oriģinālais dokumenta saturs