Rīgā
2019.gada __________________
Nr. ________________________
SAEIMAS PREZIDIJAM
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz izdarīt grozījumu Saeimas šā gada 19.decembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā izskatīšanai komisijas sagatavoto likumprojektu “Grozījumi Prokuratūras likumā”.
Komisija lūdz minēto likumprojektu nodot tikai Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 86. panta trešajā daļā noteikto komisija lūdz virzīt likumprojektu izskatīšanai Saeimas sēdē pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā un iekļaut to Saeimas šā gada 19.decembra sēdes darba kārtībā.
Pielikumā:
1. Likumprojekts “Grozījumi Prokuratūras likumā” uz ___ lpp.
2. Likumprojekta “Grozījumi Prokuratūras likumā” anotācija uz ___ lpp.
Cieņā
komisijas priekšsēdētājs
J.Rancāns
Veinalds
67087276
Grozījumi Prokuratūras likumā
Izdarīt Prokuratūras likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 12. nr.; 1996, 5., 13. nr.; 1998, 9., 23. nr.; 2000, 14. nr.; 2002, 22. nr.; 2003, 15. nr.; 2005, 14. nr.; 2007, 10. nr.; 2008, 16. nr.; 2009, 3., 13. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 194. nr.; 2010, 205. nr.; 2011, 112., 117. nr.; 2012, 195. nr.; 2013, 183. nr.; 2015, 56. nr.; 2016, 123. nr.; 2018, 220. nr.) šādus grozījumus:
1. Papildināt 23. pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:
“(5) Ģenerālprokurors reizi gadā iesniedz Saeimai ziņojumu par prokuratūras darbību.”
2. Izteikt 36. pantu šādā redakcijā:
“36. pants. Ģenerālprokurora amata kandidāts
Par ģenerālprokuroru var iecelt 40 gadus sasniegušu personu, kura atbilst šā likuma 33.panta pirmās daļas 1., 2., 4. un 5.punkta prasībām un kura ne mazāk kā piecus gadus strādājusi Satversmes tiesas tiesneša, Augstākās tiesas tiesneša, starptautiskas tiesas tiesneša vai pārnacionālas tiesas tiesneša amatā, ne mazāk kā 10 gadus strādājusi apgabaltiesas tiesas tiesneša, virsprokurora, tiesas apgabala prokuratūras vai Ģenerālprokuratūras prokurora amatā, vai kurai ir 15 gadu kopējais darba stāžs augstskolas tieslietu specialitātes akadēmiskā personāla, tiesneša, zvērināta advokāta vai prokurora amatā.”
3. Izteikt 38. pantu šādā redakcijā:
“38. pants. Prokuroru iecelšanas kārtība un pilnvaru termiņš
(1) Ģenerālprokuroru pēc Tieslietu padomes priekšlikuma amatā ieceļ Saeima uz pieciem gadiem. Viena un tā pati persona var būt par ģenerālprokuroru ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.
(2) Ģenerālprokurora amata kandidātu atlase notiek atklātā konkursā. Savu kandidatūru ģenerālprokurora amatam var pieteikt persona, kas atbilst šā likuma 36. pantā minētajiem kritērijiem. Konkursa nolikumu apstiprina Tieslietu padome.
(3) Tieslietu padome izveido komisiju, lai izvērtētu kandidātu piemērotību ģenerālprokurora amatam. Komisijas sastāvā iekļauj vienu Tieslietu padomes deleģētu tās locekli no tiesnešu vidus, Valsts prezidenta pilnvarotu pārstāvi, Satversmes tiesas pilnvarotu pārstāvi, tieslietu ministra pilnvarotu pārstāvi, kā arī Latvijas prokuroru biedrības deleģētu pārstāvi. Komisijas locekļi no sava vidus ievēlē komisijas priekšsēdētāju.
(4) Komisija kandidātus, kas atbilst šajā likumā noteiktajām prasībām, novērtē pēc vienotiem kritērijiem un virza tos izskatīšanai Tieslietu padomē, kas no to vidus izvēlas vienu piemērotāko.
(5) Ģenerālprokurora amata kandidātu vērtēšanas kārtību, kritērijus kandidātu vērtēšanai, kā arī komisijas darbības kārtību nosaka Tieslietu padome.
(6) Tieslietu padome priekšlikumu par ģenerālprokurora iecelšanu amatā iesniedz Saeimai ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms ģenerālprokurora pilnvaru termiņa beigām. Ja Saeima Tieslietu padomes priekšlikumu noraida, jaunu priekšlikumu par ģenerālprokurora iecelšanu amatā Saeimai iesniedz ne vēlāk kā divus mēnešus pēc iepriekšējā priekšlikuma noraidīšanas dienas.
(7) Virsprokuroru un virsprokurora vietnieku amatā ieceļ ģenerālprokurors uz pieciem gadiem, ievērojot atestācijas komisijas atzinumu. Viena un tā pati persona var būt par virsprokuroru ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.
(8) Pārējos prokurorus amatā ieceļ ģenerālprokurors bez pilnvaru termiņa ierobežojuma. Pirms prokurora iecelšanas vai paaugstināšanas amatā atestācijas komisija dod atzinumu par viņa atbilstību amatam.
(9) Par ģenerālprokurora, virsprokuroru un virsprokurora vietnieku iecelšanu amatā paziņo oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un ievieto informāciju prokuratūras mājaslapā.”
4. 41.2 pantā:
aizstāt pirmās daļas 5. punktā vārdus “Augstākajai tiesai” ar vārdiem “Tieslietu padomei”;
izslēgt otrajā daļā vārdus “un to ir apstiprinājusi (konstatējusi) Augstākās tiesas priekšsēdētāja noteikta kompetenta medicīniskā komisija.”;
izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:
“(4) Visos šajā pantā paredzētajos ģenerālprokurora pilnvaru izbeigšanās gadījumos Tieslietu padome nosaka, kurš no Ģenerālprokuratūras departamentu virsprokuroriem līdz jauna ģenerālprokurora iecelšanai pilda ģenerālprokurora pienākumus.”
5. 41.3 pantā:
izteikt otro daļu šādā redakcijā:
“(2) Pārbaudi ierosina Augstākās tiesas priekšsēdētājs pēc savas iniciatīvas, pēc vienas trešdaļas Saeimas deputātu vai Tieslietu padomes pieprasījuma.”;
izteikt trešās daļas otro punktu šādā redakcijā:
“2) ja pārbaude ierosināta pēc Saeimas deputātu pieprasījuma - ierosinājumu iesniegušo deputātu vārds, uzvārds un ierosinājuma parakstīšanas datums.”
6. Papildināt Pārejas noteikumus ar 27. punktu šādā redakcijā:
“27. Virsprokuroru, kurš līdz 2021. gada 1. janvārim iecelts par virsprokuroru un pēc 2021. gada 1. janvārim turpina pildīt virsprokurora pienākumus, pēc šā pilnvaru termiņa izbeigšanās atkārtoti var iecelt virsprokurora amatā vēl uz vienu termiņu pēc kārtas.”
Likums stājas spēkā 2020. gada 1. martā.
„Grozījumi Prokuratūras likumā”
ANOTĀCIJA
1) Kādēļ likums ir vajadzīgs?
Likumprojekts izstrādāts, lai nodrošinātu lielāku pārredzamību un plašāka ekspertu loka iesaisti ģenerālprokurora kandidāta atlases procesā.
1. Pašreiz spēkā esošā Prokuratūras likuma redakcija paredz, ka ģenerālprokuroru amatā ieceļ Saeima pēc Augstākās tiesas priekšsēdētāja priekšlikuma, kas saskaņots ar Tieslietu padomi.
Lai ģenerālprokurora atlasē iesaistītu pēc iespējas plašāku tieslietu nozares speciālistu loku, nepieciešams paredzēt, ka priekšlikumu Saeimai par konkrētu kandidatūru iesniegs nevis Augstākās tiesas priekšsēdētājs vienpersoniski, bet Tieslietu padome kā koleģiāla institūcija.
Jau pašlaik Tieslietu padome veic līdzīgas funkcijas, proti, uzklausa Satversmes tiesas tiesneša amata kandidātus un sniedz Saeimai viedokli par tiem (likuma “Par tiesu varu” 89.11 panta trešā daļa), kā arī uzklausa Augstākās tiesas priekšsēdētāja amata kandidātus un sniedz Augstākās tiesas plēnumam viedokli par tiem (likuma “Par tiesu varu” 89.11 panta ceturtā daļa). Turklāt jau tagad, pirms iecelšanas amatā, Tieslietu padomes veidota komisija vērtē apgabaltiesu un rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāju amata kandidātus.
No likuma sistēmas viedokļa un, lai mazinātu vienpersoniskumu kandidāta atlases procesā un nodrošinātu atklātu un godīgu kandidātu konkurenci, būtu nepieciešams minēto kārtību attiecināt arī uz ģenerālprokurora amata kandidātu izraudzīšanās procesu.
Šāds regulējums novērstu situāciju, kad Saeimā apstiprināšanai tiek virzītas tādu personu kandidatūras, par kuru atbilstību Prokuratūras likumā noteiktajiem kritērijiem nav notikušas pietiekami dziļas diskusijas tiesību nozares profesionāļu vidū, un kuras nav tikušas izvērtētas savstarpējā salīdzinājumā pēc iepriekš noteiktiem, objektīviem kritērijiem.
Esošais pienākums Augstākās tiesas priekšsēdētājam saskaņot savu izvēli ar Tieslietu padomi ir samērā formāls, jo Tieslietu padomei nav iespējams salīdzināt pretendentus un tādējādi virzīt iecelšanai amatā piemērotāko kandidātu.
Arī Ģenerālprokurors publiski apliecinājis, ka ir pamats diskusijai par Tieslietu padomes lomas palielināšanu ģenerālprokurora amata kandidātu atlases procesā.
Pētot citu valstu tiesisko regulējumu, nav konstatēts, ka ģenerālprokuroru ieceltu amatā pēc Augstākās tiesas priekšsēdētāja priekšlikuma. Piemēram, Igaunijā un Zviedrijā ģenerālprokuroru amatā ieceļ valdība pēc tieslietu ministra priekšlikuma, Somijā – valsts prezidents pēc valdības priekšlikuma, Lietuvā un Ukrainā – Valsts prezidents ar parlamenta apstiprinājumu, Moldovā – parlaments. Polijā un Vācijā ģenerālprokurora amatu automātiski ieņem tieslietu ministrs, bet Gruzijā prokuratūra ir viena no Tieslietu ministrijas aģentūrām.
2. Lai novērstu pārredzamības trūkumu, ar likumprojektu noteikts, ka turpmāk personas ģenerālprokurora amatam pieteiksies pašas, iesniedzot pieteikumu Tieslietu padomei (pašlaik ierosinājumus par ģenerālprokurora amata kandidātu Augstākās tiesas priekšsēdētājam var izteikt Ģenerālprokurora padome, Augstākās tiesas plēnums, tiesnešu vai prokuroru profesionālās biedrības, kā arī pati fiziskā persona, piesakot savu kandidatūru). Atbilstošāko kandidatūru izvēlēsies atklātā konkursā. Ar šādu regulējumu tiks panākts tas, ka sabiedrībai neradīsies šaubas par to, ka ģenerālprokurora amata kandidātu varētu virzīt kāda konkrēta amatpersonu grupa, kā arī konkrētais kandidāts netiks saistīts ar kādu no tām. Tas novērsīs bažas par pretendentu atlases procesa neitralitāti.
3. Likumprojekts paredz, ka pieteikušos kandidātu vērtēšanai Tieslietu padome izveido vērtēšanas komisiju, tās sastāvā iekļaujot vienu Tieslietu padomes deleģētu locekli no padomē pārstāvēto tiesnešu vidus, Valsts prezidenta pilnvarotu pārstāvi, Satversmes tiesas pilnvarotu pārstāvi, tieslietu ministra pilnvarotu pārstāvi, kā arī prokuroru deleģētu pārstāvi. Lai nodrošinātu vērtēšanas procesa pārredzamību, visus pieteikušos kandidātus vērtēs pēc vienotiem un objektīviem kritērijiem, kurus noteiks Tieslietu padome. Tieslietu padome arī apstiprinās atklātā konkursa nolikumu. Kandidātus varētu novērtēt ar attiecīgu punktu skaitu. Lai gan komisijai paredzēts uzdevums izvēlēties un ieteikt vienu piemērotāko kandidātu (t.i. to, kurš ieguvis visvairāk punktu), izskatīšanai Tieslietu padomē virzīs visus kandidātus, neatkarīgi no iegūto punktu skaita. Minētais mehānisms ir līdzīgs tam, kādu Tieslietu padome ir noteikusi, izvēloties rajona tiesu un apgabaltiesu priekšsēdētājus, kā arī to vietniekus.
Ņemot vērā, ka ģenerālprokurors ir viens no augstākajiem amatiem tiesu varas sistēmā, kandidātu vērtēšanas komisijas sastāvā ieļauti arī Valsts prezidenta un Satversmes tiesas pilnvaroti pārstāvji. Minēto pārstāvju dalība nodrošinās plašāku tiesību nozares speciālistu iesaisti, tādējādi veicinot ģenerālprokurora kandidāta izraudzīšanās procesa atklātumu.
Tieslietu ministra pārstāvja dalība vērtēšanas komisijā nepieciešama saistībā ar tieslietu ministra atbildību par tieslietu nozares attīstību un tiesiskumu valstī.
Tieslietu padomes pārstāvja dalība vērtēšanas komisijā ir saistīta ar likumprojektā paredzēto Tieslietu padomes kompetenci izvēlēties piemērotāko ģenerālprokurora amata kandidātu. Šobrīd Tieslietu padome deleģē pārstāvjus komisijai, kas vērtē arī tiesu priekšsēdētāju amata kandidātus.
Prokuroru pārstāvja dalība komisijā ļaus efektīvāk novērtēt prokuratūras darbam nepieciešamās specifikās zināšanas un prasmes.
4. Lai nodrošinātu pilnvērtīgu konkurenci uz ģenerālprokurora amatu un padarītu tiesu sistēmu atvērtāku pozitīvām pārmaiņām, likumprojekts paplašina to fizisko personu loku, kuras var ieņemt minēto amatu. Pašlaik likums paredz, ka ģenerālprokurora amatā var virzīt personu, kura ne mazāk kā piecus gadus strādājusi Satversmes tiesas tiesneša, Augstākās tiesas tiesneša, starptautiskas tiesas tiesneša vai pārnacionālas tiesas tiesneša amatā vai ne mazāk kā 10 gadus strādājusi apgabaltiesas tiesneša, virsprokurora, tiesas apgabala prokuratūras vai Ģenerālprokuratūras prokurora amatā. Likumprojekts paredz, ka par kritērijiem atbilstošas uzskatīs arī personas, kas nāk no tiesnešu, advokātu vai akadēmiķu vides. Jau pašlaik uz Augstākās tiesas tiesneša amatu var pretendēt persona, kurai ir darba stāžs augstskolas tieslietu specialitātes akadēmiskā personāla vai zvērināta advokāta amatā (likuma “Par tiesu varu” 54. panta otrā daļa).
Lietuvā un Igaunijā akadēmiskais personāls kvalificējas ģenerālprokurora amatam.
5. Lai veicinātu plašāku tiesu varas pārstāvju iesaisti gadījumos, ja rodas aizdomas par ģenerālprokurora neatbilstību ieņemtajam amatam, noteikts, ka pārbaudes ierosināšanu var iniciēt ne tikai Augstākās tiesas priekšsēdētājs vai Saeimas deputāti, bet arī Tieslietu padome. Atcelšanas kārtība pēc būtības nemainās.
6. Projekts paredz, ka Ģenerālprokurors katru gadu sniedz ziņojumu Saeimā par prokuratūras paveikto un nākamā gada darbības prioritātēm. Jau pašlaik ģenerālprokurors katru gadu virsprokuroru sanāksmē ziņo par iepriekšējā gadā paveikto un nākamajos gados iecerēto. Lai panāktu plašāku likumdevēja un sabiedrības iesaisti un izpratni, būtu nepieciešams šo ziņojumu paust augstākā līmenī, tādējādi vienlaikus dodot signālu par to, ka prokuratūras darbam piešķirama valstiski svarīga nozīme.
7. Šobrīd Prokuratūras likumā nav noteikts ierobežojums termiņam virsprokuroru amatā, tomēr tāds ir spēkā attiecībā uz ģenerālprokuroru (grozījumi Prokuratūras likuma 38. pantā, kas stājās spēkā 2013. gada 1. janvārī, kuri paredz, ka viena un tā pati persona var būt par ģenerālprokuroru ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas). Arī likuma “Par tiesu varu” attiecīgi 33. un 40. pantā paredzēts, ka viena un tā pati persona var būt par apgabaltiesas priekšsēdētāju vai rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāju ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas (grozījumi likumā, kuri stājās spēkā 2013. gada 1. septembrī).
Lai padarītu prokuratūru atvērtāku iespējamām pārmaiņām, uz kuru nepieciešamību ir norādījusi, tostarp, Eiropas Sadarbības un attīstības organizācija (OECD), nepieciešams nodrošināt prokuratūras personāla atjaunošanos ne tikai augstākajā, bet arī vidējā vadības līmenī. Lai to nodrošinātu, likumprojekts paredz divu termiņu ierobežojumu virsprokuroru amatiem. Termiņa ierobežojums attiecināms tikai uz to prokuratūru, kurā prokurors ieņem virsprokurora amatu, līdz ar to virsprokuroram netiek liegta iespēja ieņemt virsprokurora amatu citā prokuratūrā.
Arī Valsts prezidents Raimonds Vējonis ir minējis, ka “pienākums pēc samērīga laika izraudzīties citu personu noteiktam amatam, lai arī iepriekšējais vadītājs ir labi un godprātīgi pildījis savus pienākumus, sekmē jebkuras institūcijas attīstību.”
“Stipras demokrātiskas sistēmas raksturo amatpersonu maiņa pēc noteikta termiņa, lai dotu iespēju arī citiem profesionāļiem uzņemties līdera lomu, nevis labu vadītāju nemainīga palikšana savos amatos. Ilgstoša atrašanās vienā amatā var radīt stagnācijas riskus”, saistībā ar tiesu priekšsēdētāju amata termiņu ierobežošanu savulaik norādīja Valsts prezidents R. Vējonis.
Likums papildināts ar pārejas noteikumu, kas paredz, ka attiecībā uz virsprokuroriem, kuri līdz 2021. gada 1. janvārim iecelti par virsprokuroru un pēc 2021. gada 1. janvārim turpina pildīt šā amata pienākumus, esošais pilnvaru termiņš ir uzskatāms par pirmo, un tos atkārtoti var iecelt šai pat amatā uz vēl vienu termiņu.
8. Lai mazinātu normatīvismu un vienkāršotu procesuālo regulējumu par ģenerālprokurora pilnvaru izbeigšanos, no likuma izslēgta norma, kas nosaka nepieciešamību Augstākās tiesas priekšsēdētājam noteikt īpašu medicīnisko komisiju, kas konstatētu tādu ģenerālprokurora veselības stāvokli, kas neļautu viņam pildīt pienākumus.
2) Kāda var būt likuma ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?
Likumprojekts tieši attieksies uz ierobežotu personu loku – personām, kas vēlēsies kandidēt uz ģenerālprokurora amatu, kā arī uz Tieslietu padomes locekļiem. Netieši likumprojekts uzlabos kā sabiedrības kopumā, tā arī privātpersonu interešu aizsardzību, jo ģenerālprokurora amatam tiks izvirzītas personas, kuru kandidatūras būs izvirzītas pārredzamā procesā.
3) Kāda var būt likuma ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?
Projekts šo jomu neskar.
4) Kāda var būt likuma ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?
5) Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts?
Projekts šo jomu neskar.
6) Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu?
Sagatavojot likumprojektu notikušas konsultācijas ar Tieslietu ministriju un Tieslietu padomi.
7) Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?
Likuma izpildē tiks iesaistīta Tieslietu padome.
Oriģinālais dokumenta saturs
Oriģinālais dokumenta saturs