Saeimas Prezidijam

Tiesību akta projekta anotācijas kopsavilkums

Mērķis, risinājums un projekta spēkā stāšanās laiks (500 zīmes bez atstarpēm)

Likumprojekta izstrādes mērķis ir noteikt tādas tiesnešu darba samaksas sistēmas ieviešanu ar 2019. gada 1. janvāri, kas nodrošina tiesnešu darba samaksas faktiskās vērtības saglabāšanu un finansiālo drošību atbilstoši tiesnešu neatkarības principam. Likumprojekta ieviešanas izmaksas ir 8 695 135 EUR no valsts budžeta līdzekļiem 2019. gadā. Minētās izmaksas aptver tiesnešus un prokurorus, bet Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, kuru pienākumos ir veikt izmeklēšanu īpaši sarežģītās, smagu vai sevišķi smagu starpreģionāla vai starptautiska rakstura noziegumu lietās un attiecīgi nodrošināt viņu maksimālo mēnešalgu atbilstību rajona prokurora mēnešalgai, izmaksas ir 7 322 908 EUR.

Likumprojekts stāsies spēkā 2019. gada 1. janvārī.

I. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.

Pamatojums

Satversmes tiesa 2017. gada 26. oktobrī lietā Nr. 2016-31-01 atzina Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 4. panta devītās daļas pirmo teikumu un 6.¹ panta pirmo daļu par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 83. un 107. pantam un spēkā neesošu no 2019. gada 1. janvāra un noteica, ka likumdevējam ir jāizveido tāda tiesnešu atlīdzības sistēma, kas nodrošinātu tiesnešu atlīdzības faktiskās vērtības atbilstību tiesnešu finansiālās drošības prasībām un ietvertu tās saglabāšanas mehānismu.

Atbilstoši Satversmes tiesas spriedumam Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma (turpmāk – Atlīdzības likums) pārejas noteikumu 37. punkts noteica uzdevumu Ministru kabinetam izstrādāt un iesniegt Saeimai likumprojektu (turpmāk – likumprojekts), kas, sākot ar 2019. gada 1. janvāri, paredz tādu tiesnešu darba samaksas sistēmu, kura nodrošina tiesnešu darba samaksas faktiskās vērtības saglabāšanu un finansiālo drošību atbilstoši tiesnešu neatkarības principam. Pamatojoties uz to, Ministru prezidents ar 2018. gada 23. maija rīkojumu Nr. 139 "Par darba grupu" izveidoja darba grupu, kuras uzdevums bija izstrādāt minēto likumprojektu.

Satversmes tiesas sprieduma izpilde un tiesnešu atalgojuma jautājums ir tikai pirmais solis, lai nodrošinātu Satversmē nostiprināto trīs valsts varas atzaru līdzsvaru.

2.

Pašreizējā situācija un problēmas, kuru risināšanai tiesību akta projekts izstrādāts, tiesiskā regulējuma mērķis un būtība

Saskaņā ar Satversmes tiesas spriedumu lietā Nr. 2016-31-01 esošais tienešu atlīdzības regulējums nosaka "tādu darba samaksu, kuras absolūtā un attiecīgi arī faktiskā vērtība ir zemāka nekā amatpersonai, kuras mēnešalgai saskaņā ar apstrīdētajām normām tiesnešu mēnešalga ir piesaistīta. Līdz ar to tiesnešu darba samaksas faktiskā vērtība neatbilst tiesneša amatam izvirzītajām augstajām prasībām un noteiktajiem ierobežojumiem un nenodrošina tiesnešu finansiālo drošību. Ņemot vērā Satversmes tiesas spriedumu, 2018. gadā rajona tiesas tiesneša mēnešalga tika noteikta 1966 euro apmērā, atsaistot to no valsts pārvaldes juridiskā dienesta vadītāja amata mēnešalgas un vienlaikus paredzot jauna regulējuma izstrādi no 2019. gada 1. janvāra.

Tādējādi ar Ministru prezidenta 23.05.2018. rīkojumu Nr. 139 izveidotā darba grupa, kuras sastāvā bija iekļauti Valsts kancelejas, Finanšu ministrijas, Tieslietu ministrijas, Ģenerālprokuratūras, Satversmes tiesas un Saeimas Juridiskā biroja pārstāvji, izstrādāja tiesnešu atlīdzības sistēmas reformas piedāvājumu, kura mērķi ir šādi:

1.      noteikt tādu rajona (pilsētas) tiesas tiesneša mēnešalgu, lai tā atbilstu amata pienākumiem, sarežģītībai, atbildībai un statusam;

2.      paredzēt tādu rajona (pilsētas) tiesas tiesneša mēnešalgas indeksācijas mehānismu, kurš nodrošinātu tiesnešu finansiālās drošības prasības un ietvertu tās saglabāšanas mehānismu ilgtermiņā;

3.                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                          indeksācijas mehānismu attiecināt arī uz citiem amatiem, kuru mēnešalga pašlaik saskaņā ar Atlīdzības likumu tiek noteikta, to piesaistot valstī strādājošo mēneša vidējās darba samaksas apmēram (turpmāk – vidējā alga tautsaimniecībā) vai attiecīgās nozares vidējās darba samaksas apmēram, tādējādi nodrošinot taisnīgumu un vienlīdzīgu pieeju visos varas atzaros.

Lai sasniegtu minētos mērķus, darba grupa analizēja tiesnešu un prokuroru atlīdzības noteikšanas praksi Eiropas Savienības valstīs, analizēja atlīdzības samēru dažādu varas atzaru salīdzināmos amatos, vērtēja amata atlīdzību atbilstoši darba tirgum, ņēma vērā tuvāko reģiona valstu pieeju tiesnešu atlīdzības noteikšanā (Lietuva un Igaunija), kā arī konsultējās ar Latvijas Banku par dažādu indeksācijas mehānismu ietekmi uz atlīdzības līmeni ilgtermiņā.

Svarīgākās piedāvātās izmaiņas Atlīdzības likumā ir šādas:

1.      Lai nodrošinātu regulāru sistēmas pārskatīšanu un ieviesto izmaiņu efektivitātes novērtēšanu, Atlīdzības likums papildināts ar 3. panta 7.¹ daļu, nosakot, ka Ministru kabinets ne retāk kā reizi četros gados izvērtē valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku, kā arī tiesnešu un prokuroru atlīdzības sistēmu. Tādējādi tiek pārvērtēta atlīdzības sistēma, nodrošinot sabalansētību starp valsts varas atzariem un ņemot vērā kopējo valsts ekonomisko attīstību. Ja tiks konstatēts, ka ir nepieciešami pilnveidojumi, tiks sagatavoti konkrēti priekšlikumi, kas ietvers arī grozījumus normatīvajos aktos.

2.      Grozot Atlīdzības likuma 4. pantu, paredzēts mainīt mēnešalgas noteikšanas principu Saeimas ievēlētām, apstiprinātām un ieceltām amatpersonām, kā arī Saeimas un pašvaldību domju deputātiem. Jauno principu paredzēts piemērot arī tiesnešu un prokuroru mēnešalgu noteikšanai, tādējādi nodrošinot mēnešalgas absolūtās vērtības saglabāšanu. Līdz šim Saeimas ievēlētām, apstiprinātām un ieceltām amatpersonām, kā arī Saeimas un pašvaldību domju deputātiem mēnešalgu ik gadu pārskatīja atbilstoši vidējai darba samaksai tautsaimniecībā. Turpmāk pieaugums tiks saistīts ar kopējo valsts ekonomisko izaugsmi un noteikts, izmantojot šādu formulu: 

(inflācija (patēriņa cenu indekss (PCI) aizpagājušā gadā % + tautsaimniecībā nodarbināto mēneša vidējās bruto darba samaksas pieaugums aizpagājušajā gadā faktiskajās cenās %)/2.

Šāds pieauguma princips tiks piemērots no 2020. gada, kas nozīmē, ka bāzes alga 2019. gadā atbilst vidējai bruto darba samaksai tautsaimniecībā 2017. gadā jeb 926 euro. Atbilstoši Finanšu ministrijas sniegtajām prognozēm, ko publicē Finanšu ministrijas tīmekļa vietnē (http://www.fm.gov.lv/lv/sadalas/tautsaimniecibas_analize/tautsaimniecibas_analize/galvenie_makroekonomiskie_raditaji_un_prognozes/)

bāzes alga 2020. gadā = 926 (bāzes alga 2019. gadā) x (inflācija (patēriņa cenu indekss (PCI)) aizpagājušā gadā % + tautsaimniecībā nodarbināto mēneša vidējā bruto darba samaksas pieaugums aizpagājušajā gadā faktiskajās cenās %)/2 ((2,8% (PCI 2018. gadā) + 8 (tautsaimniecībā nodarbināto mēneša vidējās bruto darba samaksas pieaugums faktiskajās cenās % ))/2 = 926 + 5,4 % = 976,004

jeb 976,00 euro.

Attiecīgi arī 2021. gadā bāzes alga tiek noteikta līdzīgi:

bāzes alga 2021. gadā = 976 +( (2,4+6)/2)% = 1016,996

jeb 1017,00 euro.

Lai novērstu pārpratumus faktisko algu noteikšanā, tiek paredzēts, ka Valsts kanceleja nākamā gada bāzes mēnešalgas apmēru ar diviem cipariem aiz komata publicē Valsts kancelejas tīmekļvietnē līdz kārtējā gada 1. maijam. 

3.      Finanšu un kapitāla tirgus komisijas darbinieku atlīdzību un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta darbinieku atlīdzību, kura tiek piesaistīta finanšu un apdrošināšanas jomai, kā arī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas atlīdzību, kura tiek piesaistīta elektronisko sakaru un enerģētikas nozares jomā strādājošo vidējai darba samaksai, piedāvāts noteikt, izmantojot 2. punktā minēto formulu, bet tautsaimniecībā nodarbināto mēneša vidējās bruto darba samaksas pieauguma vietā piedāvāts izmantot attiecīgās nozares analoģisku rādītāju. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas nodarbināto atlīdzība līdz šim noteikta, ņemot vērā elektronisko sakaru un enerģētikas nozarēs nodarbināto atlīdzību, kas aprēķināta kā vidējais aritmētiskais lielums no Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicētā aizpagājušā gada mēneša vidējās darba samaksas apmēra pa darbības veidiem atbilstoši saimniecisko darbību statistiskajai klasifikācijai (NACE 2. red.) ((61) telekomunikācija un (35) elektroenerģijas, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana.). Arī turpmāk tiks izmantota analoģiska pieeja, bet, ņemot vērā tikai pusi no šo rādītāju pieauguma kopsummas. Kopumā tiek saglabāta analoģiska sasaiste, kā tas ir spēkā esošajā redakcijā, bet pieauguma temps turpmāk tiek noteikts lēzenāks, tai skaitā arī atbilstoši katras nozares un valsts ekonomiskajai attīstībai.

Tādējādi turpmāk, veicot indeksāciju Saeimas ievēlētām, apstiprinātām un ieceltām amatpersonām, mēnešalgas pieaugums būs lēzenāks un labāk atbildīs valsts tautsaimniecības attīstībai, jo to ietekmēs ne tikai vidējās algas pieaugums, bet arī inflācijas līmenis. Līdzīgs indeksācijas mehānisms pašlaik tiek izmantots pensiju indeksēšanā Latvijā, kā arī Igaunijā augstāko amatpersonu atlīdzības noteikšanā.

4.      Tieslietu padomes sēdē 2018. gada 15. oktobrī tiesneši virzīja lemšanai jautājumu par tiesnešu un prokuroru atlīdzības atsaisti. Lēmums tika pieņemts balsojot. Viens no priekšlikuma pamatojumiem bija šāds: "Satversmes tiesa 2018. gada 24. janvārī ir pieņēmusi lēmumu par tiesvedības izbeigšanu lietā "Par Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 4. panta devītās daļas un 6.¹ panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 83. un 107. pantam". Satversmes tiesa savā lēmumā ir uzsvērusi, ka prokuratūra ir tiesu varas institūcija un prokurori ir tiesu varas amatpersonas, tomēr prokurori nespriež tiesu. Lai prokuratūras funkcijas tiktu īstenotas, ir nepieciešams nodrošināt prokuroriem neatkarības garantijas, tomēr prokuroru neatkarība pēc savas būtības nav identiska ar tiesnešu neatkarību, kuru garantē Satversmes 83. pants. Līdz ar to Satversmes tiesa secināja, ka pieteikuma priekšmets izskatāmajā lietā ir identisks tam, par kuru jau pasludināts spriedums lietā Nr. 2016-31-01 (Lieta par tiesnešu atlīdzību), kas atbilstoši Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās daļas 5. punktam ir priekšnoteikums tiesvedības izbeigšanai lietā."

Ņemot vērā Tieslietu padomē lemto, likumprojekts ietver prokuroru mēnešalgu atsaisti no rajona (pilsētas) tiesas tiesneša mēnešalgas, vienlaikus nosakot arī atbilstošu koeficientu, kas tiek piemērots bāzes algai rajona (republikas pilsētas) prokurora mēnešalgas noteikšanai, kā arī attiecīgi precizējot koeficientus dažādiem prokuroru amatiem un izsakot jaunā redakcijā Atlīdzības likuma 6.^2. pantu.

5.      Vienlaikus ar pamata mēnešalgas būtisku palielinājumu tiek mainīta tiesnešu un prokuroru (tiesnešu atlīdzības reforma nav skatāma atrauti no prokuroru atlīdzības, līdz ar to, jaunie principi ir attiecināma arī uz prokuroriem) piemaksu sistēma, kas ietverta Atlīdzības likuma 15. panta ceturtajā daļā. Tā kā reformas pirmajā – 2019. gadā ir noteikts samērā straujš pamata mēnešalgas pieaugums (no 1966 euro uz 2695 euro jeb 37,08 %), turpmāk maksimālais piemaksu apjoms tiesnesim un prokuroram pēc sešiem amatā nostrādātiem gadiem būs 5 % no mēnešalgas, bet pēc desmit amatā nostrādātiem gadiem – 10 % no mēnešalgas. Likumprojekts arī paredz pielīdzināt prokuroru amata pakāpes tiesnešu izdienas pakāpēm, kā kritēriju nosakot nostrādāto gadu skaitu. Līdz ar to atalgojuma pieaugums ir straujāks tiem tiesnešiem un prokuroriem, kuri uzsāk darbu tiesu varā, lai veicinātu jaunu un kvalificētu tiesnešu piesaisti, bet vienlaikus arī tiesnešiem un prokuroriem, kuri pašlaik saņem piemaksu 35 % apjomā, paredzams atalgojuma pieaugums. Vidējais atalgojuma pieaugums apkopots šajā tabulā:

Tieslietu padomes sēdē 2018. gada 15. oktobrī tika pieņemts lēmums neatbalstīt piedāvāto piemaksu modeli, tā vietā nodrošināt pakāpenisku izdienas piemaksu pieaugumu (pa 3 % ik pēc 5 gadiem) visas tiesneša karjeras laikā, nosakot maksimālo piemaksu 21 %. Ņemot vērā to, ka šim priekšlikumam ir arī fiskāla ietekme, tas nav iekļauts likumprojektā, bet ir apspriežams turpmākajā likumprojekta pieņemšanas procesā.

Kopsavilkums

Atlīdzības likuma 6.¹ pantā paredzēts mainīt tiesnešu atlīdzības noteikšanas principu. Ja iepriekš rajona (pilsētas) tiesas tiesneša mēnešalga bija piesaistīta valsts pārvaldes iestādē nodarbinātā juridiskā dienesta vadītāja mēnešalgai, kas pielīdzināma 12. mēnešalgu grupas maksimālajam apmēram – 1647 euro, bet 2018. gadā tika noteikts, ka tā ir 1966 euro, tad turpmāk paredzēts, ka rajona tiesas tiesneša mēnešalga tiek noteikta pēc šādas formulas:

2019. gadā: bāzes alga 926 euro x koef. 2,91 = 2695 euro

2020. gadā: bāzes alga 2020. gadā 976 euro x 2,91 = 2840,16 euro, kas noapaļojot ir vienāda ar 2840 euro

2021. gadā: bāzes alga 2021. gadā 1017 euro x 2.91 = 2959 euro

Savukārt prokuroru algu turpmāk paredzēts noteikt pēc sekojošas formulas:

2019. gadā: bāzes alga 926 euro x koef. 2,85 = 2639 euro

2020. gadā: bāzes alga 2020. gadā 976 euro x 2,85 = 2781,61 euro, kas noapaļojot ir vienāda ar 2782 euro

2021. gadā: bāzes alga 2021. gadā 1017 euro x 2.85 =2898.44 euro, kas noapaļojot ir vienāda ar  2898 euro

Paredzētā reforma ietver atlīdzības sistēmas pārskatīšanu 598 tiesnešiem un 499 prokuroriem.

Reformas ieviešana 2019. gadā kopumā no valsts budžeta prasa papildu 8 695 135 euro, sekmējot iespēju piesaistīt tiesnešu un prokuroru amatam gados jaunus un augsta līmeņa profesionālus speciālistus un padarot tiesnešu un prokuroru atlīdzību konkurētspējīgu ar pārējiem valsts varas atzariem un privāto sektoru. Neko nemainot esošajā tiesnešu atlīdzības sistēmā un saglabājot līdzšinējo piemaksu sistēmu, kad maksimālais piemaksu apmērs ir 35 %, rajona (pilsētas) tiesas tiesneša mēnešalga būtu tikai 2396 euro, nevis 2695 euro, kā tiek piedāvāts.

Reformas papildu aspekti

1.     Atlīdzības likumā līdzšinējā redakcijā paredzēta savstarpēja sasaiste starp tiesnešu un prokuroru atlīdzību, kas tiek novērsta, izsakot 6.² pantu jaunā redakcijā. Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, kuru pienākumos ir veikt izmeklēšanu īpaši sarežģītās, smagu vai sevišķi smagu starpreģionāla vai starptautiska rakstura noziegumu lietās, maksimālo mēnešalgu nosaka atbilstoši rajona prokurora mēnešalgai (4. panta divpadsmitā daļa).  Saskaņā ar Iekšlietu ministrijas sniegto informāciju minētie pienākumi ir uzticēti 806 amatpersonām ar speciālām dienesta pakāpēm.

2.   Darba grupā tika akceptēts priekšlikums par koeficienta maiņu Augstākās tiesas priekšsēdētājam un ģenerālprokuroram, jo Augstākās tiesas priekšsēdētāja un ģenerālprokurora amats faktiski ietver sevī divus dažādus amatus, Augstākās tiesas priekšsēdētājs saskaņā ar likuma "Par tiesu varu" 50. pantu vada Augstāko tiesu, līdztekus pildot savus tiešos amata pienākumus, savukārt ģenerālprokurors saskaņā ar Prokuratūras likuma 23.pantu vada prokuratūru, līdztekus pildot savus tiešos amata pienākumus. Tādējādi viena amatpersona vienlaikus pilda divus amata pienākumus. Esošais koeficients Augstākās tiesas priekšsēdētājam 1,7 un ģenerālprokuroram 1,67 neatbilst faktiskajai situācijai, īpaši apstākļos, kad minētais koeficients ir pietuvināts nākamajām amatā zemākajām amatpersonām (attiecīgi Augstākās tiesas departamenta priekšsēdētājam – 1,55 un Ģenerālprokuratūras departamenta virsprokuroram – 1,52), kuras pilda tikai savus tiešos darba pienākumus. Līdz ar to Augstākās tiesas priekšsēdētāja un ģenerālprokurora amatam piemērojamais koeficients ir paaugstināms.

3.   Pārskatot piemaksu sistēmu tiesnešiem, tika vērtēts arī mēnešalgas apmērs Satversmes tiesas tiesnešiem, priekšsēdētāja vietniekam un priekšsēdētājam. Līdzšinējā tiesnešu atlīdzības sistēma vēsturiski izveidojusies tādā veidā, ka faktiski tiesneša atalgojumu veido divi elementi – mēnešalga un izdienas piemaksa. Savukārt Satversmes tiesas tiesnešiem atšķirībā no citiem tiesu varas amatiem izdienas piemaksas nav paredzētas, jo izdienas piemaksas elements ir ietverts mēnešalgā. Tā kā Satversmes tiesas tiesnesis amatu ieņem uz konkrētu laiku (maksimālais termiņš ir 10 gadi), Satversmes tiesas tiesnešu mēnešalgai ir jānodrošina tiesneša kompetencei atbilstoša atlīdzība bez izdienas elementa.

Tā kā paredzēts mainīt izdienas piemaksu sistēmu pārējiem tiesu varas amatiem, piemaksas daļēji iekļaujot mēnešalgā (mazinot maksimālo izdienas piemaksas apmēru no 35 uz 10 %), lai nodrošinātu kopējo tiesas varas atzara atlīdzības līdzsvaru, ir pārskatīti arī Satversmes tiesas tiesnešu mēnešalgas koeficienti. Satversmes tiesas tiesnešiem paredzamais mēnešalgas pieaugums 2019. gadā noteikts tādā pašā procentuālā apmērā kā tiesnesim, kurš amatā nostrādājis 15 gadus un šobrīd saņem izdienas piemaksu 28 % apmērā (17,8 % pieaugums).

Ņemot vērā iepriekš minēto, Satversmes tiesas tiesnešiem turpmāk nosakāmi šādi koeficienti:

Nepārskatot koeficientus Satversmes tiesas tiesnešiem, tiks izjaukts kopējais tiesnešu atlīdzības līdzsvars.

4.    Lai nodrošinātu, ka arī turpmāk Augstākās tiesas palātās strādājošie tiesneši, kuri neturpina darbu Augstākās tiesas departamenta tiesnešu amatā, saņem atbilstošu atlīdzību, paredzēts papildināt Atlīdzības likuma pārejas noteikumus ar 23.¹ punktu.  2013. gada 13. jūnijā Saeima pieņēma grozījumus likumā "Par tiesu varu", paredzot pāreju uz trīspakāpju tiesu sistēmu un nosakot, ka visās lietās pirmā instance ir rajona (pilsētas) tiesa, apelācija instance – apgabaltiesa, bet Augstākā tiesa ir tikai kasācijas instance. Krimināllietu tiesu palāta Augstākās tiesas struktūrā bija līdz 2014. gada 31. decembrim, Civillietu tiesu palāta – līdz 2016. gada 31. decembrim. Līdz minēto grozījumu veikšanai likumā "Par tiesu varu", kā arī procesuālajos likumos, Augstākās tiesas tiesu palātas bija apelācijas instances tiesa lietās, ko kā pirmā instance bija skatījušas apgabaltiesas.

Atbilstoši likuma "Par tiesu varu" pārejas noteikumu 74.2 punktam Tieslietu padome pēc Augstākās tiesas priekšsēdētāja un tieslietu ministra kopīga priekšlikuma uzdod Krimināllietu tiesu palātas tiesnesim vai Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas tiesnesim, kurš līdz ar attiecīgās palātas darbības termiņa beigām netika pārcelts Augstākās tiesas departamenta tiesneša amatā, pildīt tiesneša amata pienākumus citā apelācijas instances tiesā, tiesnesis turpina saņemt mēnešalgu un izdienas piemaksu, kas viņam bija noteikta kā Augstākās tiesas palātas tiesnesim. Vienlaikus norādāms, ka Atlīdzības likums neparedz formulu, kādā aprēķināma palātas tiesneša mēnešalga šobrīd. Šīs normas ir zaudējušas spēku līdz ar palātu likvidāciju. Atlīdzības likuma pārejas noteikumu 22. punkts noteica, ka, kamēr Augstākās tiesas sastāvā ir tāds Augstākās tiesas tiesnesis, kurš pilda tiesneša pienākumus kādā no Augstākās tiesas tiesu palātām, viņa mēnešalgu nosaka, rajona (pilsētas) tiesas tiesneša mēnešalgai piemērojot koeficientu 1,35. Kā minēts iepriekš, abas Augstākās tiesas sastāvā esošās tiesu palātas darbu ir beigušas: attiecīgi Krimināllietu tiesu palāta 2014. gada 31. decembrī un Civillietu tiesu palāta – 2016. gada 31. decembrī.

Līdz ar tiesnešu mēnešalgu paaugstināšanu 2018. gadā apgabaltiesas tiesneša mēnešalgas apmērs ir lielāks nekā palātas tiesnesim iepriekš noteiktā mēnešalga un ir izveidojusies situācija, kad likumā nav noteikts regulējums šo tiesnešu mēnešalgas apmēra aktuālās vērtības nodrošināšanai. Jānorāda, ka šobrīd apgabaltiesā tiesneša pienākumus pilda pieci Augstākās tiesas tiesneši, kas līdz ar Augstākas tiesas palātu darbības izbeigšanu netika pārcelti Augstākās tiesas departamenta tiesneša amatā. Ņemot vērā, ka saskaņā ar likumu "Par tiesu varu" minētie tiesneši nav uzskatāmi par apgabaltiesas tiesnešiem un likumdevējs ir izšķīries arī pēc palātu darbības izbeigšanas saglabāt šiem tiesnešiem Augstākās tiesas tiesnešu statusu, nepieciešams skaidrs likuma regulējums attiecībā uz šo tiesnešu mēnešalgas noteikšanu.

3.

Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un publiskas personas kapitāl­sabiedrības

Likumprojekta izstrādei ar Ministru prezidenta 2018. gada 23. maija rīkojumu Nr. 139 "Par darba grupu" tika izveidota darba grupa, kurā tika iekļauti pārstāvji no Valsts kancelejas, Finanšu ministrijas, Tieslietu ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Satversmes tiesas, LR ģenerālprokuratūras un LR Saeimas Juridiskā biroja. Darba grupa darba procesā iesaistīja arī Latvijas Administratīvo tiesnešu biedrības, Latvijas Tiesnešu biedrības, Augstākās tiesas pārstāvjus, kā arī konsultējās ar Latvijas Banku. Kopumā laika periodā no 2018.gada 13.jūlija ir notikušas 8 darba grupas sēdēs un divas atsevišķas tikšanās ar tiesnešu biedrību pārstāvjiem.

2018. gada 11. septembrī notika Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijas sēde, kurā tika prezentēta darba grupas piedāvātā tiesnešu atlīdzības reforma.

Savukārt 2018. gada 15. oktobrī notika Tieslietu padomes sēde, kurā tika prezentēta darba grupas piedāvātā tiesnešu atlīdzības reforma, ietverot arī piedāvātos grozījumu Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā.

Tieslietu padome sēdes gaitā vienojās par šādiem tiesnešu atlīdzības reformas virzieniem, lai nodrošinātu tiesnešu atalgojuma vērtības saglabāšanu:

-          tiesneša mēnešalgas piesaiste pie vidējās darba algas tautsaimniecībā ar koeficientu 3.2, lai nodrošinātu valsts varas atzaru savstarpējo līdzsvaru ne tikai ar izpildvaru, bet arī likumdevēja varu, jo tieši šāds koeficients ir noteikts Saeimas deputātam;

-          piemaksas par izdienu pēc sekmīgas tiesneša novērtēšanas visā tiesneša karjeras laikā, to pārskatot ik pēc 5 gadiem ar soli 3%, līdz tiek sasniegts maksimālais apmērs 21 %;

-          nodrošināt, ka Augstākās tiesas tiesneša un Satversmes tiesas tiesneša mēnešalgas tiek tuvinātas, lai tādējādi piesaistītu šiem amatiem augsti kvalificētus juridiskās jomas speciālistus no akadēmiskās vides;

-          ņemot vērā, ka tiesneša amatam ir konstitucionālais rangs – pārskatīt prokuratūras atlīdzību, atsaistot to no tiesnešu atlīdzības un palielinot atšķirību starp rajona prokurora un rajona tiesneša atlīdzību.

Saistībā ar Tieslietu padomes sēdē pausto viedokli, 2018. gada 18. oktobrī plānota darba grupas kārtējā sanāksme, kurā ir paredzēts pārrunāt Tieslietu padomes sēdē pieņemtos lēmumus un to iespējamo iestrādi likumprojektā.

Vērtējot finansiālo ietekmi attiecībā uz Tieslietu padomes sēdē lemto, tiesnešu atlīdzības noteikšanas principiem un vietu kopējā atlīdzības sistēmā, ir jānorāda:

-          kopējais papildus nepieciešamais finansējums 2019. gadam, lai nodrošinātu atlīdzību tiesnešiem (visās tiesu instancēs) ar piesaistes koeficientu pie vidējās darba samaksas tautsaimniecībā 3,2 un piemaksas apmēru robežās no 0 - 21%, ir 9 651 580 euro. Šāds palielinājums ietver arī pieaugumu atvaļinājuma pabalstam 20% apmērā.

-          Saglabājot līdzvērtīgu pieeju, Prokuratūrai papildus nepieciešamais finansējums ir 7 915 165 euro.  

Minētie aprēķini detalizēti atspoguļoti 5.pielikumā.

Lai vērtētu iespējas noteikt kopsakarības un atlīdzību Augstākās tiesas un Satversmes tiesas tiesnešiem, ir nepieciešams papildu laiks detalizētam izvērtējumam. Tāpat papildu laiks nepieciešams, lai vērtētu arī tiesnešu un prokuroru savstarpējās atlīdzības kopsakarības, cita starpā, vērtējot ne tikai mēnešalgas un izdienas piemaksas, vai piemaksas par prokurora amata pakāpi apmērus, bet arī pārējos tiesnešu un prokuroru darba samaksas un motivācijas elementus, piemēram, izdienas pensijas, atvaļinājuma pabalsta apmēru, piemaksas par darba kvalitāti ietekmi u.c.

Papildus ir saņemts arī Satversmes tiesas viedoklis par Satversmes tiesas tiesneša statusu. Šobrīd Satversmes tiesas tiesneša statuss nav pilnībā juridiski izveidots, ja neskaita atalgojuma principu, kas ietverts Atlīdzības likumā.  Jautājums par Satversmes tiesas tiesneša īpašo statusu ir kompleksi risināms, kur atalgojums ir tikai viens no elementiem.

2018. gada 16. oktobrī notika Valsts kancelejas organizēta tikšanās ar neatkarīgo iestāžu pārstāvjiem, kuru vadītāji amatā tiek iecelti ar Saeimas lēmumu un kuru mēnešalgu noteikšanā tiek piemērota koeficientu sistēma, kā arī Datu valsts inspekcijas un Konkurences padomes pārstāvjiem, jo šajās iestādēs darbinieku atlīdzības noteikšanā tiek piemērota vidējā darba samaksa tautsaimniecībā, kas tiek reizināta ar noteiktu koeficientu.

Tikšanās laikā sanāksmes dalībnieki tika iepazīstināti ar likumprojekta būtību un izteica savu viedokli par piedāvātajiem grozījumiem Atlīdzības likumā.

Valsts kontrole pēc sanāksmes sniedza šādu viedokli: ʺValsts kontrole neatbalsta piedāvāto likumprojektu, jo tas neveicina Atlīdzības likumā noteiktās atlīdzības sistēmas sakārtošanu kopumā, tā vietā risinot tikai vienas nozares problēmu.

Neapšaubot iespējamu nepieciešamību paaugstināt tiesnešu atlīdzību (līdzīgi kā virknes amatpersonu un darbinieku atlīdzību citos valsts sektoros, kuri zaudē konkurētspēju), Valsts kontrole uzskata, ka no konteksta atrauti risinājumi, lai sakārtotu atsevišķu nozaru problēmjautājumus, vēl vairāk kropļo kopējo atlīdzības sistēmu.

Valsts kontrole jau kopš 2009. gada ir paudusi viedokli, ka Atlīdzības likums ir jāgroza konceptuāli –

-          novēršot iespēju saņemt būtiski atšķirīgu atlīdzību par līdzvērtīgu darbu atkarībā no tā, vai amatpersona / darbinieks ir nodarbināts ‘bagātā’ vai ‘nabadzīgā’ ministrijā (vēsturiski ‘uzaudzēts’ un nepamatots bāzes finansējums);

-          atkārtoti izvērtējot Atlīdzības likumā pašlaik noteikto izņēmumu pamatotību, ļaujot atsevišķām institūcijām vai nu piemērot elastīgākus nosacījumus, vai vispār atrasties ārpus kopējā regulējuma situācijā, kad līdzīgas institūcijas regulējumam tiek pakļautas;

-          pārvērtējot amatu vērtības, ņemot vērā amatiem nepieciešamās prasmes un atbildību. 

Valsts kontrole uzskata, ka Satversmes tiesā ar tiesnešu atlīdzības paaugstināšanas pieprasījumam līdzīgu prasību teorētiski varētu vērsties vairākas neatkarīgās institūcijas. Ja Atlīdzības likumu arī turpmāk tiek plānots grozīt pakāpeniski (piemēram, saistošu Satversmes tiesas spriedumu gadījumā), tad šādas pieejas obligāts priekšnosacījums ir kopējo principu un atlīdzības nosacījumu ietvara izstrāde, un saskaņošana, kas mazinātu iespēju katriem nākamajiem grozījumiem sniegt ieguldījumu kopējās sistēmas kropļošanā, tādējādi palielinot sistēmas necaurskatāmību.˝

Kā arī Valsts kontrole ir paudusi viedokli, ka Atlīdzības likuma piemērošana būtu atstājama katras pašvaldības kompetencē, bet vienota likuma ietvarā.

Latvijas Pašvaldību savienība – pēc tikšanās sniedza rakstisku viedokli.

Saistībā ar izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” (turpmāk tekstā-Atlīdzības likumprojekts), kas sagatavots ņemot vērā Satversmes tiesas spriedumu (2017. gada 26. oktobrī lietā nr. 2016-31-01), Atlīdzības likuma Pārejas noteikumu 37.punktu un atbilstoši tam izveidotās darba grupas secinājumus,  izsakām šādus komentārus.

            Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) uzskata un par to vairākkārt pausti viedokļi (tai skaitā pēdējais – LPS 24.01.2018 vēstule  Nr.0120180028/A077 Valsts kancelejai), ka nepieciešams kopumā pārskatīt Atlīdzības likuma regulējumu. Pašvaldības ir būtiska šā likuma mērķgrupa.

            1. Kopš Atlīdzības likuma stāšanās spēkā ir veiktas izmaiņas tikai mēnešalgu skalā no 1. līdz 10. mēnešalgu grupai, bet nav palielināti maksimālie algu apmēri vidēja un augsta līmeņa speciālistiem un vadītājiem, t.i. no 11. līdz 16.mēnešalgu grupai.

Valsts pārvaldē un pašvaldībās izveidojusies situācija, ka notiek kompetentu speciālistu aizplūšana uz privāto sektoru un uz iestādēm, kas ir “ārpus” valsts un pašvaldību vienotās atlīdzības sistēmas, nav iespējams piesaistīt un noturēt ilgtermiņā augsta līmeņa ekspertus, kas tieši saistīta ar atlīdzības noteikšanas ierobežojumiem.

Nolūkā saglabāt un stiprināt Latvijas reģionu darbības kapacitāti un celt labklājības līmeni pašvaldībās, vitāli nepieciešams vairot iespēju vietējām varām nodrošināt augsta līmeņa ekspertu piesaisti un noturēšanu pašvaldībās, radot tai skaitā piemērotas atlīdzības iespējas.

            Vienlaikus šajā pašā LPS viedoklī rosinājām uzsākt diskusiju par sociālo garantiju pilnveidošanu un darba vides/darba režīma pilnveidošanu valsts pārvaldē un pašvaldībās.

 2. Tāpat atkārtoti tika rosināts papildināt Atlīdzības likuma 2. panta pirmās daļas ievaddaļu aiz vārda “(darbiniekiem)” ar vārdiem “izņemot, ja pašvaldības saistošajos noteikumos nav noteikts savādāk”.

LPS iepriekšminēto jau ir rosinājusi un par to ir diskutēts dažādās auditorijās (tai skaitā Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijā u.c.). 

Pamatojums: Likuma “Par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību 2009. gadā” (zaudējis spēku 01.01.2010) pieņemšana bija saistīta ar pastāvošo ekonomisko situāciju valstī un Starptautiskā Valūtas fonda prasībām, ar mērķi samazināt visu valsts un pašvaldību institūciju izdevumus amatpersonu (darbinieku) atlīdzībai 2009. gadā, nevis apvienot valsts un pašvaldību amatpersonas (darbiniekus) vienotā atlīdzības sistēmā, kā tas tiek īstenots šobrīd saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu.

Ņemot vērā minēto, norādām, ka likuma “Par pašvaldībām” 5. panta pirmā daļa nosaka - pašvaldības savas kompetences un likuma ietvaros darbojas patstāvīgi. Valsts pārvaldes iekārtas likuma 1. panta 2. punktā noteikts, ka atvasināta publiska persona ir pašvaldība vai cita ar likumu vai uz likuma pamata izveidota publiska persona, kurai ar likumu piešķirta sava autonoma kompetence, kas ietver arī sava budžeta veidošanu un apstiprināšanu un kurai var būt sava manta.

Eiropas Vietējo pašvaldību hartas 3. panta pirmā daļa paredz, ka vietējā pašvaldība nozīmē vietējās varas tiesības, un spēju likumā noteiktajās robežās regulēt un vadīt nozīmīgu valsts lietu daļu uz savu atbildību, un vietējo iedzīvotāju interesēs, savukārt Eiropas Vietējo pašvaldību hartas 6. panta pirmajā daļā noteikts, ka, nepārkāpjot likumā paredzētos vispārējos noteikumus, vietējām varām ir atļauts pašām noteikt savas iekšējās pārvaldes struktūras, lai pielāgotu tās vietējām vajadzībām un nodrošinātu efektīvu pārvaldi. Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums ir vērtējams kā Latvijas Republikas tiesību normu kopuma stādīšana augstāk par starptautisko tiesību normu kopumu (Eiropas Vietējo pašvaldību harta). Papildus vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu un Ministru kabineta 2010. gada 30. novembra noteikumiem Nr. 1075 “Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs” valsts un pašvaldību institūcijās veikta amatiem atbilstošo funkciju sakārtošana funkcionālajās grupās — amatu saimēs, kas aptver amatu pamatfunkcijas, proti, līdzīgus darba uzdevumus un pamatpienākumus. Minētā sistēma izveidota uz valsts pārvaldes iestāžu atlīdzības sistēmas bāzes, kas ne vienmēr ir piemērota pašvaldībām. Pašvaldības savā starpā atšķiras:

1) gan no savas specifikas, kas atkarīga no vietējām vajadzībām un arī pašvaldības atrašanās vietas (ģeogrāfiskais faktors), piemēram, ostas pilsētās, darbojas daudzi uzņēmumi, kuru darbības ir saistītas ar vidi, līdz ar ko, izveidotas atsevišķas administrācijas struktūrvienības, kurās strādā speciālisti vides jautājumos. Citās pašvaldībās, turpretim nav nepieciešamība pēc vides speciālistiem vai ostu speciālistiem, bet ir nepieciešamība pēc speciālistiem citos, atkarībā no vietējās pārvaldes vajadzībām svarīgos jautājumos;

2) gan no autonomo funkciju un brīvprātīgo iniciatīvu īstenošanas apjoma un veida, piemēram, atsevišķās pašvaldībās sporta darbības virzieni saistīti ar daudzveidīga, kvalitatīva, inovatīva sporta infrastruktūras nodrošināšanu, gan vietējo iedzīvotāju sportošanai, gan sacensību rīkošanu, plašu iedzīvotāju sportošanas iespēju nodrošināšanu un plašu sporta sacensību piedāvājuma nodrošināšanu, kas ietver arī starptautiskus pasākumus, līdz ar ko, valsts un pašvaldības institūciju amatpersonām (darbiniekiem) nevar tikt piemēroti vienādi kritēriji;

3) gan no speciālistu specifikācijas pakāpes. Pašvaldībās atkarībā no pašvaldības lieluma ir ļoti dažādas speciālistu specifikācijas pakāpes. Nelielās pašvaldībās viens speciālists veic ļoti plašu pienākumu loku, kas skar dažādas jomas.

Vienota cilvēkresursu vadības sistēma valstī ir pretrunā administratīvi teritoriālajam principam, t.i., pašvaldības tiesībām savas kompetences ietvaros realizēt pārvaldi tās teritorijā. Pašvaldību mērķis ir nodrošināt savu darbību attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju interesēs. Pašvaldībām noteikto autonomo funkciju kvalitatīvai izpildei tās piesaista un izmanto nepieciešamos resursus, tai skaitā cilvēkresursus.

Saskaņā ar Eiropas vietējo pašvaldību hartas 6. panta otro daļu vietējo valdību darbinieku dienesta apstākļiem jābūt tādiem, kas atļauj augstas kvalifikācijas darbinieku pieņemšanu un noturēšanu darbā ilgtermiņā, balstoties uz nopelniem un kompetenci, šajā nolūkā ir jānodrošina atbilstoši mācību un darba samaksas apstākļi un karjeras iespējas.

Ņemot vērā minēto, uzskatām, ka pašvaldībām būtu jāļauj pašām lemt par pašvaldībās nodarbināto atlīdzības jautājumiem, vadoties pēc konkrētās administratīvās teritorijas specifikas, vajadzības un iespējām. Uzskatām, ka ieviestā vienotā valsts pārvaldes atlīdzības sistēma, nav sevi attaisnojusi un būtu pārskatāma, izslēdzot pašvaldības no Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma un šim likumam pakārtoto normatīvo aktu regulējuma, tomēr, atstājot iespējas, pašvaldībām, kuras to vēlas, izmantot valsts noteiktos vienotos principus atlīdzības noteikšanā.

Šī nostāja tika apspriesta un pamatota (no LPS un pašvaldību pārstāvjiem) arī darba grupā (2017. gada 13.aprīļa Ministru prezidenta rīkojums Nr. 107), kas tika izveidota, lai izpildītu Atlīdzības likuma 32.punktu – “Ministru kabinets līdz 2017. gada 31. decembrim iesniedz Saeimai likumprojektu par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības sistēmas pilnveidošanu.”

Vēršam arī uzmanību, ka šodien, t.i. 2018. gada 18. oktobrī notikušajā preses konferencē Valsts kontrole pauda viedokli, ka vienotā ietvara piemērošana vietējai situācijai būtu atstājama katras pašvaldības kompetencē, ko LPS novērtē atzinīgi. Iepriekšminētais tika izteikts saistībā ar pašvaldību deputātu atalgojuma noteikšanu. Tomēr tas neapšaubāmi ir būtiski arī kopumā.

            Jāatzīmē, ka sagatavotais Atlīdzības likumprojekts nerisina visu iepriekšminēto. Vienlaikus pateicamies par uzaicinājumu uz diskusiju par sagatavoto Atlīdzības likumprojektu.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija – kopumā atbalsta likumprojekta virzību, vienlaikus sniedzot iebildumus.

Likumprojekta 2.panta piektā daļa noteic, ka sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas amatpersonu (darbinieku) mēnešalgu nosaka, ņemot vērā elektronisko sakaru un enerģētikas nozares bāzes mēnešalgas apmēru, kuru aprēķina atbilstoši šā panta otrās daļas 1. un 2. punktam, aizstājot valstī strādājošo aizpagājušā gada mēneša vidējās darba samaksas apmēra pieaugumu ar Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicēto elektronisko sakaru un enerģētikas nozarēs strādājošo aizpagājušā gada mēneša vidējās darba samaksas pieaugumu.

Regulators norāda, ka šobrīd Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma (turpmāk – Likums) 4.un 13.³ pantā minēto elektronisko sakaru un enerģētikas nozarēs strādājošo vidējo mēneša darba samaksu aprēķina kā vidējo aritmētisko lielumu no Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicētā vidējās darba samaksas apmēra pa darbības veidiem (35) Elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana un (61) Telekomunikācija atbilstoši saimniecisko darbību statistiskajai klasifikācijai (NACE 2.red.).

Regulators vērš uzmanību, ka Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā šobrīd netiek publicēts kopējs elektronisko sakaru un enerģētikas nozarēs strādājošo aizpagājušā gada mēneša vidējās darba samaksas pieaugums, bet tas tiek publicēts katrā iepriekš minētajā darbības veidā atsevišķi.

Līdz ar to Regulatora ieskatā ir nepieciešams redakcionāli precizēt Likumprojekta 2.panta piektās daļas redakciju un papildināt Anotāciju ar skaidrojumu, kas paskaidro kurš un kā nosaka Likumprojektā paredzēto elektronisko sakaru un enerģētikas nozarēs strādājošo aizpagājušā gada mēneša vidējās darba samaksas pieaugumu.

Valsts kanceleja ir izvērtējusi minēto un attiecīgi papildinājusi anotāciju.

Regulators vērš uzmanību, ka saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem Likumprojektā ietvertajā mēnešalgas indeksācijas formulā iekļautais tautsaimniecībā nodarbināto mēneša vidējās bruto darba samaksas pieaugums aizpagājušajā gadā faktiskajās cenās atšķiras gan no elektronisko sakaru nozarēs strādājošo aizpagājušā gada mēneša vidējās darba samaksas pieauguma, gan no enerģētikas nozarēs strādājošo aizpagājušā gada mēneša vidējās darba samaksas pieauguma, kā rezultātā attiecībā uz Regulatora amatpersonu (darbinieku) mēnešalgām tiks piemērots skaitliski atšķirīgs (zemāks) pieauguma princips, līdz ar to, veicot indeksāciju, Regulatora amatpersonu (darbinieku)  mēnešalgas pieaugums būs lēzenāks, nekā valsts pārvaldē kopumā.

Regulatora ieskatā ir diskutējams Likuma 13.³ pantā un Likumprojekta 9.panta otrajā daļā noteiktā un Regulatora amatpersonu (darbinieku) maksimālajam mēnešalgas apmēram piemērojamā koeficienta apmērs, kas gan Likumā, gan Likumprojektā ar līdzīgām funkcijām un pilnvarām apveltītiem tiesību subjektiem (Regulators, Finanšu un kapitāla tirgus komisija, Konkurences padome) joprojām ir atšķirīgs.

Pieņemot lēmumu par Regulatora amatpersonu un darbinieku mēnešalgas maksimālo apmēru, ir jāņem vērā Regulatora padomes locekļiem likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” noteiktie komercdarbības ierobežojumi, kas Regulatora padomes locekļiem 2 gadus pēc pilnvaru termiņa beigām liedz kļūt par dalībnieku, akcionāru, biedru vai ieņemt amatus tādā komercsabiedrībā, attiecībā uz kuru Regulatora padomes loceklis, pildot savus pienākumus, ir pieņēmis lēmumu, veicis uzraudzības, kontroles vai sodīšanas funkcijas.

Ņemot vērā Regulatora padomes locekļa kvalifikāciju, nozares, kurās saskaņā ar likumu Regulatora padome pieņem lēmumus, un regulējamo uzņēmumu skaitu, kuri saskaņā ar normatīvajiem aktiem tiek regulēti, minētie ierobežojumi būtiski ietekmē padomes locekļa turpmāko karjeras attīstību.

Vienlaikus ir jāņem vērā, ka Regulators regulējamās nozarēs veic lielāko valsts un privāto kapitālsabiedrību darbības regulēšanu, līdz ar to ir būtiski nodrošināt, ka Regulatora amatpersonu un darbinieku atalgojums būtu konkurētspējīgs ar atbilstošas kvalifikācijas darbinieku atalgojumu ne tikai valsts, bet arī privātajā sektorā, tādejādi mazinot kvalificēta Regulatora personāla pāreju uz regulējamiem komersantiem.

Regulators vērš uzmanību, ka Regulatora darbība tiek finansēta nevis no valsts budžeta dotācijām, bet gan no valsts nodevas, ko saskaņā ar likumu „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” maksā visi regulējamo nozaru komersanti. Iemaksātā valsts nodeva par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu regulējamās nozarēs izmantojama vienīgi Regulatora darbības nodrošināšanai, līdz ar to arī piemērojamā koeficienta apmēra pārskatīšanas rezultātā, šāds regulējums tiktu īstenots Regulatora budžeta ietvaros.

Augstākās izglītības un zinātnes padome – kopumā atbalsta piedāvātos grozījumus, uzskatot, ka iesāktais darbs ir jāturpina. Nākotnē iesaka lielāku uzmanību pievērst dažādu tautsaimniecības sektoru specifikai, tādejādi nodrošinot ne tikai taisnīgu atlīdzību, bet arī paaugstinot konkurētspēju ar atbilstošās jomas privāto sektoru.

Finanšu kapitāla un tirgus komisija - kopumā viedoklis neitrāls, nākotnē vērts skatīt arī jautājumus par tādiem motivācijas elementiem kā veselības apdrošināšana.

Tiesībsarga birojs - viedoklis par piedāvātajiem un likumprojektā iestrādātajiem principiem ir atbalstošs.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP)– sanāksmes laikā atbalsta piedāvāto likumprojekta tālāku virzību. Pēc sanāksmes NEPLP sniedza rakstisku viedokli, lūdzot papildināt Likumprojekta 2.punktu – 4.panta vienpadsmitajā daļā paredzot, ka arī uz Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes amatpersonu (darbinieku) atalgojums ir piesaistāms elektronisko sakaru un enerģētikas nozares jomā strādājošo vidējai darba samaksai. NEPLP informē, ka mainot mēnešalgas piesaisti Likumprojekta (ietverot tajā minēto NEPLP priekšlikumu) spēkā stāšanās gadījumā, NEPLP algu fondā 2019.gadā būs nepieciešami papildu līdzekļi 78 903 euro, 2020.gadā papildus būs nepieciešami 92 337 euro un 2021.gadā 103 353 euro.

Konkurences padome – kopumā atbalsta likumprojekta virzību, bet vienlaikus norāda, ka, ja arī turpmāk netiek paredzēts papildu finansējums vai iespēja izlīdzināt atalgojuma fondu lielumus starp dažādām iestādēm, vai arī iespēja palielināt iestādes atalgojuma fonda apmēru no valsts budžetā iekasētajām soda naudām no uzņēmumiem, tad piedāvātos pilnveidojums atalgojuma jomā nav iespējams īstenot, jo tam nav nepieciešamo budžeta līdzekļu. Sniedzot rakstisku viedokli Konkurences padome (KP) norāda:

1)      KP izprot un atbalsta nepieciešamību uzlabot tiesnešu atlīdzību sistēmu, ievērojot tiesnešu neatkarības un finansiālās drošības prasību izpildi,

2)      Vienlaikus VK piedāvātā reforma nerisina sistēmiskās problēmas attiecībā uz valstī jau ilgstoši kritizēto ‘vienotās’ atalgojuma sistēmas neatbilstību amatpersonu taisnīga un samērojama atalgojuma prasībām, kura sekas ir  valsts iestāžu de facto iedalījums  t.s. bagātajās un nabadzīgajās,

3)      Piedāvātie grozījumi skar tikai vienu amatpersonu grupu, ir stipri sašaurināti un neaptver neatkarīgās iestādes un tās iestādes, kurās darbojas neatkarīga koleģiāla  padome līdzīgi kā pirmās instances tiesa (t.sk. Konkurences padome),

4)      Jaunā  aprēķināšanas kārtība nostiprina atšķirīgu pieeju līdzīgu, nozares uzraugošo institūciju vidū (KP, SPRK, FKTK) specifisko aprēķinam izvēlēto bāzes mēnešalgu un koeficientu dēļ,

5)      Papildus iepriekš minētajam vēlamies akcentēt būtiskākos, mūsuprāt, neatbilstīgākos atlīdzību sistēmas trūkumus, kas neatliekami jārisina:

a.       Koeficientu lielumu sistēma ir nesaprotama, neizskaidrojamas  atšķirības to lielumā,

b.      Koeficienta piemērošana vairumam iestāžu ( to vidū Konkurences padomei) reāli pastāv tikai “uz papīra”, jo, mainoties gada bāzes likmei, nemainās iestādei atvēlētais finansējums un tam līdzi neseko finansējums,

c.       Pastāv atšķirīgas pieejas t.s. lojalitātes piemaksu noteikšanā par darba stāžu, virs 5, 10 utt. gadiem. Citām iestādēm pienākas,  citām ne,

d.      Pastāv nepamatota pieeja izdienas pensiju noteikšanā. Izdienas pensijas tiek noteiktas iestādēm, nevis tikai tām amatu kategorijām dažādās iestādēs, kam tās reāli pienāktos, ņemot vērā drošības, specifisko procesuālo darbību prasības, paaugstināta stresa vai slodzes īpatsvaru konkrēto amatpienākumu izpildē (piem., Konkurences padomē ir izmeklētāju kategorija, kas veic inspekcijas, tāpat kā atsevišķas citas tiesībsargājošās iestādes veic kratīšanas). Vienlaikus ir jautājums, vai izdienas  pensijas vispār nav arhaisms un tas nav risināms ar citiem līdzekļiem;

e.       Pastāv atšķirīgas pieejas kompensāciju noteikšanā. Atsevišķās kategorijās un iestādēs valsts ieceltām amatpersonām, ja tās netiek apstiprinātas uz otro termiņu, ir noteiktas kompensācijas pēc pilnvaru termiņa beigām viena līdz trīs (iespējams, pat ilgāk) mēnešalgu apmērā, citām (to vidū Konkurences padomei) nav,

f.        Nekonkurēšanas pienākuma regulējums. Uz atsevišķu iestāžu amatpersonām (piem., Konkurences padomē)  ir noteikti nekonkurēšanas pienākumi divu gadu periodā, kas netiek nekādā apjomā kompensēti (neparedzot pat  punktā (e) norādīto kompensāciju par terminēta darba attiecību izbeigšanos),

g.      Atšķirīgas pieejas par pilnvaru termiņiem. Atsevišķām vadošo amatpersonu kategorijām tās var būt neierobežotas salīdzinājumā ar citām, kur pilnvaru termiņš var tikt pagarināts tikai uz otru termiņu. Jāatzīmē, ka KP gadījumā tā bija pašas iestādes iniciatīva noteikt ierobežojumu ne vairāk par diviem piecu gadu termiņiem gan padomes priekšsēdētājam, gan padomes locekļiem un mēs ieteiktu šo principu attiecināt arī uz citām iestādēm.

Droši vien ir arī citi jautājumi,  kas cita starpā steidzami jārisina vienotā sistēmā, lai likvidētu jau minēto iestāžu dalījumu pēc resursu pieejamības principa, apturētu pieredzējušu amatpersonu aizplūšanu uz privāto sektoru un bagātākajām valsts iestādēm, kā arī beidzot realizētu mazas un efektīvas valsts pārvaldes ieceri.

Datu valsts inspekcija – kopumā atbalsta likumprojekta tālāko virzību, norādot, ka nepieciešams arī turpināt strādāt pie atlīdzības jautājumu sakārtošanas pārējiem darbiniekiem, lai nodrošinātu konkurētspējīgu atlīdzību un esošo darbinieku motivāciju, tādējādi mazinot personāla mainību.

Jāņem vērā, ka darba grupa nevērtēja Saeimas ievēlēto, apstiprināto un iecelto amatpersonu mēnešalgu koeficientus, jo tas prasa papildu analīzi un plašu iesaistīšanos no to iestāžu puses, kurus šīs izmaiņas skartu, tāpēc jebkuras izmaiņas šajā jomā tiks vērtētas tālākajā darba grupas darbā, kopumā pārskatot sabiedriskajā sektorā nodarbināto atlīdzības sistēmu.

2018. gada 18. oktobrī notika darba grupas sēde, kurā tika pārrunāta likumprojekta tālākā virzība un panākta vienošanās, ka šobrīd likumprojektu virza tālākai skatīšanai Ministru kabineta 2018. gada 23. oktobra sēdē un pēc tam Saeimai, bet, turpinot diskusijas, par iespējami labākajiem jautājumu risinājumiem, saskaņā ar Tieslietu padomes 2018. gada 15.oktobra sēdē lemto.

4.

Cita informācija

Nav

II. Tiesību akta projekta ietekme uz sabiedrību, tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu

1.

Sabiedrības mērķgrupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Tiesneši un prokurori, Saeimas ieceltās, ievēlētās un apstiprinātās amatpersonas, izņemot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieku, Saeimas deputāti, Pašvaldības domes deputāti, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas, Konkurences padomes, Datu valsts inspekcijas un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta amatpersonas un darbinieki, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, kuru pienākumos ir veikt izmeklēšanu īpaši sarežģītās, smagu vai sevišķi smagu starpreģionāla vai starptautiska rakstura nozieguma lietās.

2.

Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību un administratīvo slogu

Ietekme uz tautsaimniecību: likumprojekts šo jomu neskar.

Ietekme uz administratīvo slogu: tiks mazināts iekšējais administratīvais slogs tiesu varai, un prokuratūrai, jo tiks samazināts piemaksu līmeņu skaits, tādējādi samazinot administratīvās procedūras to noteikšanai un izmaksai.

3.

Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Likumprojekts šo jomu neskar

4.

Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Likumprojekts šo jomu neskar

5.

Cita informācija

Nav

III. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

Rādītāji

2018

Turpmākie trīs gadi (euro)

2019

2020

2021

saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam

izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam

saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru

izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru 2019. gadam

saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru

izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020. gadam

izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020. gadam

1

2

3

4

5

6

7

8

1. Budžeta ieņēmumi

71 233 488

0

71 919 124

0

77 419 899

0

0

1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi

71 233 488

0

71 919 124

0

77 419 899

0

0

Tieslietu ministrija

apakšprogramma 03.02.00 " Apgabaltiesas un rajonu (pilsētu) tiesas" (Tiesu administrācija)

42 082 547

0

42 082 547

0

44 769 056

0

0

Augstākā tiesa Budžeta programma Nr. 01.00.00. “Tiesa”

4 919 885

0

5 489 505

0

5 832 285

0

0

Satversmes tiesa Budžeta programma Nr. 01.00.00 Tiesa

1 249 311

0

1 394 565

0

1 558 205

0

0

Prokuratūra  Budžeta programma 01.00.00 “Prokuratūras iestāžu uzturēšana”

22 981 745

0

22 952 507

0

25 260 353

0

0

1.2. valsts speciālais budžets

1.3. pašvaldību budžets

2. Budžeta izdevumi

 71 233 488

 0

 71 919 124

8 695 135

77 419 899

5 876 522

8 132 729

2.1. valsts pamatbudžets

71 233 488

71 919 124

8 695 135

77 419 899

5 876 522

8 132 729

Tieslietu ministrija

apakšprogramma 03.02.00 " Apgabaltiesas un rajonu (pilsētu) tiesas" (Tiesu administrācija)

42 082 547

0

42 082 547

4 166 105

44 769 056

2 761 875

3 875 117

Augstākā tiesa Budžeta programma Nr. 01.00.00. “Tiesa”

4 919 885

0

5 489 505

-181 716

5 832 285

-388 621

-262 562

Satversmes tiesa Budžeta programma Nr. 01.00.00 Tiesa

1 294 311

0

1 394 565

80 829

1 558 205

62 302

86 136

Prokuratūra Budžeta programma Nr. 01.00.00

“Prokuratūras iestāžu uzturēšana”

22 981 745

0

22 952 507

4 629 918

25 260 353

3 440 966

4 434 038

2.2. valsts speciālais budžets

2.3. pašvaldību budžets

3. Finansiālā ietekme

 0

 0

 0

-8 695 135

 0

-5 876 522

-8 132 729

3.1. valsts pamatbudžets

 0

 0

 0

 -8 695 135

 0

-5 876 522

-8 132 729

Tieslietu ministrija

apakšprogramma 03.02.00 " Apgabaltiesas un rajonu (pilsētu) tiesas" (Tiesu administrācija)

0

0

0

-4 166 105

0

-2 761 875

-3 875 117

Augstākā tiesa Budžeta programma Nr. 0100.00. “Tiesa”

0

0

0

181 716

0

388 621

262 562

Satversmes tiesa Budžeta programma Nr. 01.00.00 Tiesa

0

0

0

-80 829

0

-62 302

-86 136

Prokuratūra  01.00.00 “Prokuratūras iestāžu uzturēšana”

0

0

0

-4 629 918

0

-3 440 966

-4 434 038

3.2. speciālais budžets

3.3. pašvaldību budžets

4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu samazinājumu norāda ar "+" zīmi)

X

0

X

0

X

 0

0

5. Precizēta finansiālā ietekme

X

0

X

-8 695 135

X

-5 876 522

-8 132 729

5.1. valsts pamatbudžets

 0

 -8 695 135

-5 876 522

-8 132 729

Tieslietu ministrija

apakšprogramma 03.02.00 " Apgabaltiesas un rajonu (pilsētu) tiesas" (Tiesu administrācija)

0

-4 166 105

-2 761 875

-3 875 117

Augstākā tiesa Budžeta programma Nr. 01.00.00. “Tiesa”

0

181 716

388 621

262 562

Satversmes tiesa Budžeta programma Nr. 01.00.00 Tiesa

0

-80 829

-62 302

-86 136

Prokuratūra Budžeta programma 01.00.00 “Prokuratūras iestāžu uzturēšana”

0

-4 629 918

-3 440 966

-4 434 038

5.2. speciālais budžets

 0

 0

 0

 0

5.3. pašvaldību budžets

 0

 0

 0

 0

6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas pielikumā)

Šīs sadaļas 1. un 2. punktā ietvertais bāzes finansējums ir attiecīgā budžeta programmā paredzētie izdevumi atlīdzībai (EKK 1000).  

Aprēķini veikti detalizēti, izmantojot tiesnešu un prokuroru skaitu un sadalījumu pa amatiem, kas saskaņots darba grupā. Prokuroru skaits ir saskaņots ar prokuratūru (http://www.prokuratura.gov.lv/lv/prokuratura/prokuraturas-budzets). Rajona un apgabala tiesnešu skaits un to sadalījums pa amatiem ir saskaņots ar Tiesu administrāciju un ir aktuāls uz 2018. gada 1. martu.

Detalizēts izdevumu aprēķins pievienots pielikumā – sadalījumā pa gadiem turpmākajiem 3 gadiem (2019., 2020. un 2021. gads) – skat. 1.pielikumu. Vienlaikus ir veikts arī aprēķins 2019. gadam, modelējot situāciju, ja tiesnešu atlīdzības sistēma netiek mainīta, t.i., piemaksu apjoms par nostrādātajiem gadiem netiek mainīts – skat. 2.pielikumu.

Lai pārliecinātos, ka, ieviešot jauno atlīdzības sistēmu tiesnešiem un prokuroriem, neradīsies situācija, ka kādam kopējā atlīdzība (mēnešalga un piemaksa par nostrādātajiem gadiem) ir mazāka nekā pašreizējā sistēmā, ir salīdzinātas 2019. gadā plānotās jaunās mēnešalgas ar piemaksām pret pašreizējām mēnešalgām ar piemaksām – skatīt 3.pielikumu.

Papildu līdzekļu pieprasījums ietver papildu līdzekļus tiesnešu un prokuroru atlīdzības izmaiņām, ko nosaka Satversmes tiesas spriedums, lai nodrošinātu tiesnešu darba samaksas faktiskās vērtības saglabāšanu un finansiālo drošību atbilstoši tiesnešu neatkarības principam.

Lai nodrošinātu līdzvērtīgu atlīdzību Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, kuru pienākumos ir veikt izmeklēšanu īpaši sarežģītās, smagu vai sevišķi smagu starpreģionāla vai starptautiska rakstura nozieguma lietās un attiecīgi nodrošināt viņu maksimālo mēnešalgu atbilstību rajona prokurora mēnešalgai, pēc Iekšlietu ministrijas aplēsēm 2019. gadā ir nepieciešami papildus 9 277 623 euro. Minētais līdzekļu apjoms daļēji rodams, pārskatot Iekšlietu ministrijas resora finansējumu resora ietvaros. Lai nodrošinātu indeksāciju 2020.gadā, 2021.gadā un turpmākajos gados, attiecīgi ir nepieciešams: 2020.gadā papildu 500 993 euro, bet 2021.gadā papildu vēl 410 706 euro  un arī turpmāk ik gadu.

Savukārt Saeimas ievēlētām, apstiprinātām un ieceltām amatpersonām turpmākais mēnešalgas pieaugums būs tuvāk pakārtots valsts kopējai attīstībai. Tā, ņemot vērā prognozēto vidējo darba samaksu tautsaimniecībā nodarbinātajiem 2018. gadā, veikti provizoriski aprēķini par nepieciešamo finansējumu, lai nodrošinātu atlīdzības palielinājumu Saeimas ievēlētām, apstiprinātām un ieceltām amatpersonām gan esošās indeksācijas ietvaros, gan arī, ieviešot jaunu pieeju indeksācijai. Ja, saglabājot līdzšinējo ikgadējo mēnešalgas indeksāciju Saeimas ievēlētām, apstiprinātām un ieceltām amatpersonām, 2020. gadā būtu nepieciešami papildu 204 472 euro, tad, ieviešot bāzes algas indeksāciju, būs nepieciešami 138 245 euro, kas kopumā rada 66 227 euro ietaupījumu (4.pielikums).

6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins

6.2. detalizēts izdevumu aprēķins

7. Amata vietu skaita izmaiņas

Likumprojekts neietekmē amata vietu skaitu.

8. Cita informācija

Iekšlietu ministrija 17.10.2018. vēstulē nr. 1-55/2338 norāda, ka kopējais nepieciešamais finansējums iekšlietu resoram 2019. gadam ir nepieciešams 9 277 643 euro, bet iekšlietu resoram pamatfunkciju izpildei piešķirtā finansējuma ietvaros ir iespējams nodrošināt 1 954 735 euro, savukārt finansējumu 7 322 908 euro apmērā ir nepieciešams piešķirt papildu no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem. Papildus tam, lai nodrošinātu līdzvērtīgu atlīdzību Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, kuru pienākumos ir veikt izmeklēšanu īpaši sarežģītās, smagu vai sevišķi smagu starpreģionāla vai starptautiska rakstura nozieguma lietās, un attiecīgi nodrošinātu viņu maksimālo mēnešalgu atbilstību rajona prokurora mēnešalgai  2020.gadā, šim mērķim papildus nepieciešami  500 993 euro, bet 2021.gadā vēl 410 706 euro  papildus un arī turpmāk ik gadu.

     Lai izpildītu Satversmes tiesas spriedumu 2017. gada 26. oktobra lietā Nr. 2016-31-01, jautājums par papildu finansējumu izskatāms Ministru kabinetā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem likumprojekta "Par valsts budžetu 2019. gadam" un likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2019., 2020. un 2021.gadam" sagatavošanas un izskatīšanas procesā atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām, Tieslietu ministrijai precizējot starpnozaru prioritārā pasākuma "Tiesnešu un prokuroru atalgojuma palielināšana" pieteikumu.

     Finanšu ministrijai, ņemot vērā Augstākajai tiesai likumā "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020. gadam" piešķirto papildu finansējumu tiesnešu atalgojuma palielināšanai, samazināt Augstākās tiesas bāzes izdevumus atlīdzībai programmā 01.00.00. "Tiesa" 2019. gadā par 181 716 euro, 2020. gadā par 388 621 euro,  un 2021. gadā par 262 562 euro.

IV. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

Likumprojekts šo jomu neskar

V. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām

Likumprojekts šo jomu neskar

VI. Sabiedrības līdzdalība un komunikācijas aktivitātes

1.

Plānotās sabiedrības līdzdalības un komunikācijas aktivitātes saistībā ar projektu

Darba grupas vadītājs ir prezentējis piedāvājumu Latvijas tiesnešu konferencē (07.09.2018.), Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijas sēdē (11.09.2018.), kā arī Tieslietu padomē (15.10.2018.). Pēc Tieslietu padomes atzinuma saņemšanas plānota arī plašāka sabiedrības informēšana, izmantojot komunikācijas aktivitātes medijos.

2.

Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē

Tiesnešu atlīdzības reformas izstrādē tikai iesaistīta Latvijas Administratīvo tiesnešu biedrība. Priekšlikumi tika apspriesti ar Latvijas Tiesnešu biedrību.

3.

Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Tiesnešu biedrības neatbalsta piedāvāto rajona (pilsētas) tiesneša mēnešalgas lielumu 2019. gadam, jo uzskata, ka tam ir jābūt ne mazākam par LR Saeimas deputāta mēnešalgu. Darba grupas ieskatā šī prasība tiek izpildīta, jo tiesneša mēnešalga ar maksimālo – 10% - piemaksu būs vienā līmenī ar Saeimas deputāta mēnešalgu. Tiesnešu biedrības uzskata, ka jau rajona tiesas tiesneša mēnešalgai (bez piemaksas) jābūt vienādai ar Saeimas deputāta mēnešalgu.

Tāpat tiesnešu biedrības ierosina atteikties no sasaistes starp tiesneša un prokurora mēnešalgu. Ierosinājums tika apstiprināts Tieslietu padomes sēdē 2018. gada 15. oktobrī. Tā kā tam nav nozīmīgas fiskālas ietekmes, lēmums tika iestrādāts likumprojektā. Pārējie Tieslietu padomes lēmumi ar nozīmīgu fiskālu ietekmi prasa papildu diskusiju visu varas atzaru pārstāvju lokā.

4.

Cita informācija

Nav

VII. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām

1.

Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Tiesas, prokuratūra Ministru kabineta locekļi, Saeima, Pašvaldības, Finanšu un kapitāla tirgus komisija, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, Konkurences padome, Datu valsts inspekcija, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests, Valsts kontrole, Tiesībsargs, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, Centrālā vēlēšanu komisija, Centrālā zemes komisija, Augstākās izglītības padome, Tieslietu ministrija, Iekšlietu ministrija.

2.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru.
Jaunu institūciju izveide, esošu institūciju likvidācija vai reorganizācija, to ietekme uz institūcijas cilvēkresursiem

Likumprojekts neietekmē pārvaldes funkcijas un institucionālo struktūru.

3.

Cita informācija

Nav