Tiesību akta projekta anotācijas kopsavilkums

Mērķis, risinājums un projekta spēkā stāšanās laiks (500 zīmes bez atstarpēm)

Likumprojekts izstrādāts, lai nacionālajā tiesību sistēmā transponētu Eiropas Parlamenta un Padomes 2014.gada 16.aprīļa direktīvas 2014/55/ES par elektroniskajiem rēķiniem publiskā iepirkuma procedūrās prasības. Likumprojektā ir paredzēts, ka piegādātajam ir brīva izvēle izvēlēties rēķina iesniegšanas veidu, papīra formā vai elektronisko rēķinu, savukārt publiskajam partnerim ir pienākums pieņemt piegādātāja izrakstītos rēķinus neatkarīgi no tā vai tas iesniedzis rēķinu papīra formā vai elektroniskā formātā.

1. MK nosaka standartu un tā pamatelementu izmantošanas specifikāciju un nosūtīšanas kārtību;
2. Līgumā ietver nosacījumu, ka e-rēķinam jāatbilst MK noteiktajam standartam;
3. Līgumā var paredzēt papildus pamatelementus, kas obligāti norādāmi elektroniskajā rēķinā – to arī regulēs MK noteikumi.

 Likumprojekts attiecībā uz tiešās pārvaldes iestādēm stāsies spēkā no 2019.gada 18.aprīļa, savukārt pārējiem pasūtītājiem no 2020.gada 18.aprīļa.

I. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.

Pamatojums

Eiropas Parlamenta un Padomes 2014.gada 16.aprīļa direktīva 2014/55/ES par elektroniskajiem rēķiniem publiskā iepirkuma procedūrās.

2.

Pašreizējā situācija un problēmas, kuru risināšanai tiesību akta projekts izstrādāts, tiesiskā regulējuma mērķis un būtība

Lai arī rēķini kā attaisnojuma dokumenti var būt elektroniskā veidā un attiecīgi publiskie partneri un piegādātāji ir tiesīgi vienoties par rēķinu iesniegšanu un saņemšanu elektroniskā veidā, šobrīd nav noteikts vienots standarts, kādam jāatbilst elektroniskajam rēķinam, attiecīgi katrā gadījumā elektroniskā rēķina standarts jeb rēķina formāts ir jānosaka, pusēm par to vienojoties, jo sevišķi, ja saņemtos elektroniskos rēķinus ir paredzēts apstrādāt automātiski elektroniskajās datu apstrādes sistēmās. Līdz ar to var pastāvēt dažādi elektronisko rēķinu standarti (var atšķirties gan šo rēķinu saturs jeb tajos ietveramie elementi, gan datu strukturēšanas formāts, gan datu apmaiņas risinājumi), līdz ar to piegādātājam, strādājot ar vairākiem publiskajiem partneriem, var nākties rēķinu katram publiskajiem partneriem izrakstīt atbilstoši atšķirīgam standartam. 

Lai arī uz doto brīdi dalībvalstīs elektronisko rēķinu jomā pastāv un tiek izmantoti vairāki starptautiskie, valstu, reģionālie un individuāli izstrādāti standarti, neviens no tiem nav dominējošs un vairākums no tiem nav sadarbspējīgi cits ar citu. Nesadarbspējīgu sistēmu izmantošanas rezultātā publiskajiem partneriem un piegādātājiem rodas nepamatots administratīvais slogs, juridiskā nenoteiktība un papildu izmaksas piegādātājiem, kuri izmanto elektroniskos rēķinus.

Izņemot, ja puses par to vienojušās līgumā, publiskajiem partneriem arī nav pienākuma pieņemt un apstrādāt rēķinus elektroniskā formā.

Lai nodrošinātu vienotu standartu elektroniskajiem rēķiniem Eiropas Savienībā un samazinātu administratīvo slogu kā publiskajiem partneriem tā piegādātājiem, 2014.gada 26.maijā stājās spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014.gada 16.aprīļa direktīva par elektroniskajiem rēķiniem publiskā iepirkuma procedūrās (turpmāk – direktīva 2014/55/ES).

Direktīvas izpratnē par elektronisko rēķinu jāuzskata tikai mašīnlasāmi rēķini, kurus var automātiski un digitāli apstrādāt. Vienkārši ieskanēts, nokopēts vai kā citādi elektroniskā veidā atvasināts attēla fails nav jāuzskata par elektronisko rēķinu šīs definīcijas izpratnē.

Direktīvas regulējums veicinās elektronisko rēķinu ieviešanu publiskā iepirkuma procedūrās, ļaujot publiskajiem partneriem un piegādātājiem radīt ievērojamus ieguvumus attiecībā uz ietaupījumiem, ietekmi uz vidi un administratīvā sloga samazināšanu. Likumprojektā ir paredzēts, ka publiskajiem partneriem ir pienākums pieņemt un apstrādāt elektroniskos rēķinus, kas atbilst direktīvā 2014/55/ES minētajam Eiropas elektronisko rēķinu standartam. Direktīva 2014/55/ES paredz mehānismu standarta izstrādē un vēlāku izstrādātā standarta pārņemšanu, nosakot publiskajiem partneriem pienākumu pieņemt un apstrādāt elektroniskos rēķinus, kas sagatavoti atbilstoši Eiropas Savienības standartam.

Atbilstoši direktīvas 2014/55/ES regulējumam Eiropas Komisija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstneša 2017.gada 17.oktobra laidienā Nr. L 266/19 publicēja Komisijas 2017.gada 16.oktobra īstenošanas lēmumu Nr.2017/1870, nosakot atsauci uz elektronisko rēķinu sagatavošanas standartu. Minētais standarts nosaka elektronisko rēķinu pamatelementus un to struktūru.

Atbilstoši direktīvas 2014/55/ES un standarta regulējumam publiskajiem partneriem ir pienākums pieņemt tādus elektroniskos rēķinus, kas sagatavoti atbilstoši standartam (tajā iekļautie pamatelementi atbilst standartā noteiktajiem, kā arī rēķins tehniski ir izveidots atbilstošā formātā, t.i., dati ir atbilstoši strukturēti).

Pārņemot  direktīvu 2014/55/ES, Publiskās un privātās partnerības likumā attiecībā uz publiskajiem partneriem tiek noteikts pienākums pieņemt un apstrādāt tādus elektroniskos rēķinus, kas sagatavoti atbilstoši Eiropas elektronisko rēķinu standartam.

Vienlaikus Eiropas elektronisko rēķinu standarts paredz iespēju katram publiskajiem partneriem pašam, sektoru līmenī, kā arī nacionālā līmenī definēt standarta lietošanas specifikāciju (Core Invoice Usage Specification (CIUS)), ar ko iespējams norādīt, kuri datu lauki (elektroniskā rēķina pamatelementi) tiek apstrādāti, kā arī noteikt noteikumus attiecībā uz tajos ievadāmo informāciju, to apstrādi, tāpat standarts paredz iespēju arī definēt standarta paplašinājumus (Extensions) ar ko iespējams noteikt papildu datu laukus, kurus neparedz Eiropas elektronisko rēķinu standarts. Papildu lauku (Extensions) izmantošana ir iespējama, bet netiek rekomendēta, jo var radīt būtiskas problēmas attiecībā uz šo elektroniskajā rēķinā ietverto papildu datu apstrādi jo sevišķi pārrobežu kontekstā. Arī CIUS sadrumstalotība (ja katrs publiskais partneris pats vai katrs sektors definē savu CIUS) var radīt sadarbspējas problēmas CIUS sadrumstalotības dēļ, tāpēc Latvijā paredzēts sekot rekomendācijām un neveidot vairāk kā vienu CIUS, turklāt šobrīd tiek apsvērta iespēja izmantot vienotu, vairāk kā vienā valstī izmantotu CIUS - PEPPOL BIS Billing 3.0 (https://peppol.eu/). Par konkrēta CIUS izmantošanu lēmums vēl nav pieņemts un izmantojamais CIUS (apstrādājamie elektronisko rēķinu pamatelementi) nosakāms ar Ministru kabineta noteikumiem. Vienlaikus arī CIUS izmantošanas gadījumā pastāvēs obligāti aizpildāmie datu lauki un izvēles datu lauki.

Elektroniskais rēķins uzskatāms par attaisnojuma dokumentu likuma “Par grāmatvedību” izpratnē, ja tas satur likuma “Par grāmatvedību” minētos attaisnojuma dokumenta rekvizītus, attiecīgi minētie rekvizīti jebkurā gadījumā būs ietverami elektroniskajā rēķinā. Regulējums nekādā veidā nevar ierobežot arī nodokļu likumos, piemēram, Pievienotās vērtības nodokļa likumā noteikto pievienotās vērtības nodokļa rēķina saturu, attiecīgi tas tiks ņemts vērā arī Ministru kabineta noteikumos nosakot elektroniskā rēķina pamatelementus.

Tomēr, tā kā publiskajiem partneriem var būt dažādas un atšķirīgas vajadzības attiecībā uz elektroniskajos rēķinos ietveramo informāciju, t.sk. nepieciešamā informācija var atšķirties dēļ atšķirīga automatizācijas līmeņa elektronisko rēķinu tālākai apstrādei pēc to saņemšanas, ir paredzēts risinājums, ka iepirkuma līgumā katrs publiskais partneris ir tiesīgs CIUS ietvaros definēt elektroniskajā rēķinā obligāti ietveramo informāciju. Risinājuma iespēja, ka elektroniskajā rēķinā ietveramās informācijas apjoms (papildus CIUS noteiktajai obligāti ietveramajai informācijai) tiek noteikts ar līgumu, izriet arī no  direktīvas 2014/55/ES (sk. preambulas 34.punktu).

Attiecīgi, pārņemot  direktīvu 2014/55/ES, Publiskās un privātās partnerības likumā attiecībā uz publiskajiem partneriem tiek noteikts pienākums pieņemt un apstrādāt tādus elektroniskos rēķinus, kas sagatavoti atbilstoši Eiropas elektronisko rēķinu standartam un vienlaikus ievērojot rīcības brīvības ietvaros līgumā noteiktās prasības. Šāds risinājums paredz, ka iepirkuma līgumos būs jānosaka papildu noteikumi attiecībā uz elektronisko rēķinu iesniegšanu, vienlaikus šāds risinājums nodrošinās, ka publiskajiem partneriem iesniegtie elektroniskie rēķini ietver publiskā partnera biznesa procesiem nepieciešamo informāciju, t.sk. elektroniskā rēķina automātiskai apstrādei (piemēram, iekļauto datu validēšanai) nepieciešamo informāciju. Vienlaikus šādas elastības izmantošana nodrošinās, ka netiek veidoti neskaitāmi CIUS, kas vēlāk var sarežģīt elektronisko rēķinu pārrobežu nosūtīšanu. Savukārt, gadījumā, ja publiskais partneris iepirkuma līgumā neko nebūs noteicis attiecībā uz elektronisko rēķinu saturu, publiskajiem partneriem būs jāpieņem un jāapstrādā jebkurš tāds elektroniskais rēķins kas tehniski atbilst Eiropas Elektronisko rēķinu standartam un ietver normatīvajos aktos noteikto rekvizītu minimumu.

Papildus ir jāuzsver, ka šobrīd regulējums neparedz, ka rēķini var tikt iesniegti tikai elektroniskā veidā, bet paredz tikai ar direktīvu 2014/55/ES noteikto minimālo pienākumu – pieņemt un apstrādāt atbilstošus elektroniskos rēķinus tādā gadījumā, ja piegādātājs izvēlas rēķinu iesniegt elektroniskā veidā. Piegādātāji joprojām būs tiesīgi iesniegt rēķinus papīra formātā vai atbilstoši jebkuram citam standartam, par ko puses panākušas vienošanos. No otras puses – publiskais partneris nevarēs atteikties pieņemt atbilstoši sagatavotus piegāgāju iesniegtus elektroniskos rēķinus. Šāds risinājums izvēlēts, lai neradītu administratīvo slogu piegādātājiem, kuriem šobrīd var nebūt pieejamas atbilstošas sistēmas elektronisko rēķinu izrakstīšanai.

Vienlaikus direktīva 2014/55/ES un minētais standarts neregulē jautājumu par to, kāds kanāls izmantojams elektronisko rēķinu piegādei vai kādas sistēmas izmantojamas elektronisko rēķinu tālākai apstrādei.

Attiecīgi direktīvas prasības par elektronisko rēķinu pieņemšanu un apstrādāšanu ir izpildītas arī tad, ja publiskais partneris atbilstoši Eiropas elektronisko rēķinu standartam sagatavoto elektronisko rēķinu, kas parakstīts ar drošu elektronisko parakstu, saņem savā elektroniskā pasta adresē, pārvērš to cilvēklasāmā formātā (iespēja aplūkot elektronisko rēķinu kā .pdf dokumentu var būt iekodēta elektroniskā rēķina datnē vai arī pārvēršanu cilvēklasāmā veidā iespējams nodrošināt ar vienkāršas programmatūras palīdzību) un turpmāk saņemto rēķinu apstrādā kā jebkuru citu rēķinu, kas iesniegts papīra formā. Vienlaikus šāds risinājums ilgtermiņā būs efektīvs tikai tad, ja rēķinu skaits, ko saņem publiskais partneris, būs neliels. Publiskie partneri, kuri saņem lielu skaitu rēķinu, būs ieinteresēti izmantot konkrētus rēķinu piegādes kanālus, lai nodrošinātu to tālāku automātisku apstrādi, kā arī būs ieinteresēti izveidot un attīstīt automatizētas sistēmas un risinājumus turpmākai rēķinu apstrādei – to atbilstības pārbaudei, apmaksai, informācijas uzkrāšanai, arhivēšanai u.tml.

Ievērojot, katram publiskajiem partneriem var būt atšķirīgas iestrādnes, esošā programmatūra un informācijas sistēmas un nākotnes vajadzības attiecībā uz elektronisko rēķinu automātisku tālāku apstrādi pēc to saņemšanas, katram publiskajiem partneriem pašam ir jāvērtē esošās informācijas tehnoloģijas risinājumu pielāgošanas un jaunu risinājumu izveides iespēja, plānojot tam arī nepieciešamos līdzekļus. Tāpat kā citu normatīvo aktu izmaiņu gadījumā, grāmatvedības programmatūras pielāgošana minēto minimālo prasību izpildei (elektroniskā rēķina datnes pārvēršanai cilvēklasāmā formātā) nodrošināma vai nu esošo līgumu par grāmatvedības programmatūras uzturēšanu ietvaros vai arī par esošo finansējumu, kas paredzēts grāmatvedības programmatūras uzturēšanai un pielāgošanai normatīvo aktu izmaiņām.

Lai arī šobrīd nav paredzams konkrēts brīdis, prognozējams, ka nākotnē tiks izstrādāta koplietošanas infrastruktūra gan, piemēram, ērtākai elektronisko rēķinu piegādei, t.sk. uz un no citām dalībvalstīm, gan šādu rēķinu izrakstīšanai maziem un vidējiem komersantiem, gan šo rēķinu apstrādei iepirkumu statistikas vajadzībām, gan to arhivēšanai, tomēr lēmuma pieņemšana par šādas infrastruktūras izstrādi nav saistāma ar šā likumprojekta virzību un nav priekšnoteikums tā izpildes nodrošināšanai. Izveidojot centralizētu risinājumu elektronisko rēķinu piegādei, pārskatāms jautājums par izmantojamajiem kanāliem elektronisko rēķinu piegādei (šādā gadījumā nosakāms viens vai daži izmantojamie piegādes kanāli), līdz tam brīdim izmantojamo piegādes (nosūtīšanas) kanālu skaits saglabājams pēc iespējas plašs, ievērojot tehnoloģiskās iespējas šādus elektroniskos rēķinus saņemt. Nākotnē risināms arī jautājums par pilnīgu atteikšanos no drukātu rēķinu izmantošanas un pāreju uz obligātu elektronisko rēķinu izmantošanu. Vienlaikus šāds lēmums atkarīgs arī no nepieciešamās infrastruktūras pieejamības publiskajiem partneriem, kā arī attiecīgu risinājumu elektronisko rēķinu izrakstīšanai plašas pieejamības tirgū.

Lai nodrošinātu tiesisko noteiktību, atbilstoši elektroniskie rēķini obligāti ir jāpieņem tajos iepirkuma līgumos, kur iepirkumi tiek izsludināti pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas. Šā likuma regulējums neuzliek par pienākumu pieņemt elektroniskos rēķinus jau noslēgto līgumu gadījumā. Vienlaikus publiskajiem partneriem nav aizliegts pieņemt elektroniskos rēķinus arī tad, ja tie tiek iesniegti agrāk noslēgtu iepirkuma līgumu ietvaros.

Publiskās un privātās partnerības likuma 37.pants tiek precizēts, jo atsevišķos gadījumos personu atzīt par vainīgu (bez soda piemērošanas) var arī izmeklētājs vai prokurors, ja kriminālprocess izbeigts sakarā ar kriminālatbildības noilgumu vai amnestijas aktu (Kriminālprocesa likuma 76.pants, 617.panta 1. un 2.punkts). Šādos gadījumos, ja persona neiesniedz sūdzību par izmeklētāja vai prokurora lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu, ir uzskatāms, ka persona piekrīt lēmumā konstatētajai vainai.

Kā jau minēts iepriekš, tad paredzams, ka nākotnē tiks virzīts jautājums par e-rēķinu plašāku (ne tikai publiskajos iepirkumos) un, iespējams, obligātu izmantošanu drukātu rēķinu vietā. Jautājums par e-rēķinu izmantošanas turpmāku plašāku un obligātu izmantošanu drukātu rēķinu vietā diskutējams atsevišķi, virzot attiecīgu politikas plānošanas dokumentu vai tiesību akta projektu. Attiecīgi nākotnē regulējums par e-rēķiniem būtu nosakāms universālākā tiesību aktā, kas attiecas ne tikai uz publisko iepirkumu jomu, bet gan regulē rēķinu apriti ikvienā jomā. Provizoriski šāds politikas plānošanas dokuments vai tiesību akta projekts varētu tikt virzīts izskatīšanai Ministru kabinetā līdz 2019.gada 30.jūnijam, attiecīgi paredzot turpmākos e-rēķinu attīstības soļus, kā arī regulējumu to īstenošanai.

3.

Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un publiskas personas kapitālsabiedrības

Finanšu ministrija, Iepirkumu uzraudzības birojs.

4.

Cita informācija

Nav

II. Tiesību akta projekta ietekme uz sabiedrību, tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu

1.

Sabiedrības mērķgrupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē vai varētu ietekmēt

Publiskie partneri Publiskās un privātās partnerības likuma izpratnē, to aptuvenais skaits nav zināms.

Juridiskas un fiziskas personas, kas piedāvā tirgū pakalpojumus, preces un būvdarbus un kas piedalās publiskajos iepirkumos.

2.

Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību un administratīvo slogu

Administratīvais slogs lielākajā daļā no likumprojektā paredzētā regulējuma paliek nemainīgs, jo iepirkumu norises kārtību Direktīva 2014/55/ES nemaina. Administratīvais slogs samazinās ieviešot elektroniskos rēķinus, jo persona, kas iegūs līguma slēgšanas tiesības būs tiesīga iesniegt elektronisko rēķinus publiskajam partnerim. Prognozējams, ka administratīvais slogs mazināsies publiskajiem partneriem, jo elektroniskos rēķinus apstrādās un ģenerēs elektroniskā vidē.

Administratīvais slogs nav objektīvi novērtējams, jo ne visas persona, kas iegūs līguma slēgšanas tiesības izmantos elektronisko rēķinu iesniegšanu. Līdz ar to, nav prognozējams, par cik samazināsies administratīvais slogs personām, kas iegūs līguma slēgšanas tiesības.

3.

Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Nav novērtējams ņemot vērā, ka tas lielā mērā ir atkarīgs no piegādātāja izvēles.

4.

Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Nav novērtējams ņemot vērā, ka tas lielā mērā ir atkarīgs no piegādātāja izvēles.

5.

Cita informācija

Nav

III. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

Projekts šo jomu neskar.

IV. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1.

Saistītie tiesību aktu projekti

Likumprojektā dots deleģējums Ministru kabinetam izstrādāt Ministru kabineta noteikumus, kuros tiks noteikts elektroniskā rēķina standarts un tā pamatelementu izmantošanas specifikācija un nosūtīšanas kārtība. Minētais standarts un tā pamatelementu izmantošanas specifikācija būs jāņem vērā informācijas tehnoloģijas sistēmas izstrādātājiem, izstrādājot vai atjaunojot informācijas tehnoloģijas sistēmas. Tāpat ar Ministru kabineta noteikumiem risināms jautājums par e-rēķinu nosūtīšanas kārtību jeb piegādes kanāliem. Ministru kabineta noteikumu izstrādes gaitā panākama vienošanās par to, kādi piegādes kanāli izmantojami e-rēķinu piegādei starpvalstu līmenī (paredzēts izmantot PEPPOL infrastruktūru), kā arī nacionālajā līmenī (sākuma posmā līdz koplietošanas infrastruktūras izstrādei nav paredzēts ierobežot izmantojamos piegādes kanālus, bet attiecībā uz nākotnē izmantojamajiem piegādes kanāliem diskutējams jautājums par Valsts reģionālās attīstības aģentūras piedāvātā e-adreses risinājuma izstrādi vai alternatīvu risinājumu).

2.

Atbildīgā institūcija

Finanšu ministrija.

3.

Cita informācija

Nav.

VI. Sabiedrības līdzdalība un komunikācijas aktivitātes

1.

Plānotās sabiedrības līdzdalības un komunikācijas aktivitātes saistībā ar projektu

Finanšu ministrijas mājaslapā sadaļā “Sabiedrības līdzdalība” ir ievietota uzziņa par likumprojektu.

2.

Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē

Nav.

3.

Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Nav.

4.

Cita informācija

Sabiedrība pēc normatīvā akta pieņemšanas tiks informēta ar publikāciju laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, kā arī tas tiks ievietots bezmaksas normatīvo aktu datu bāzē www.likumi.lv.

VII. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām

1.

Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Publiskie partneri un piegādātāji.

2.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru.
Jaunu institūciju izveide, esošu institūciju likvidācija vai reorganizācija, to ietekme uz institūcijas cilvēkresursiem

Jaunas institūcijas un darba vietas institūcijās netiek veidotas.

3.

Cita informācija

Nav.