12.12.2019.

 

 

Saeimas Prezidijam

 

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz grozīt Saeimas 2019.gada 12.decembra sēdes darba kārtību un iekļaut izskatīšanai sadaļā „Prezidija ziņojumi” Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Likumā par ostām”.

Komisija lūdz nodot minēto likumprojektu tikai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 86.pantu komisija lūdz virzīt minēto likumprojektu izskatīšanai 1.lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā, iekļaujot to Saeimas 2019.gada 12.decembra sēdes darba kārtības sadaļā “Likumprojektu izskatīšana” kā pirmo jautājumu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz atzīt minēto likumprojektu par steidzamu.

 

 

Pielikumā:     1) Likumprojekts „Grozījumi Likumā par ostām” uz ___lpp un likumprojekta anotācija uz ___lpp;

                     2) Ministru kabineta 11.12.2019. vēstule Nr. 18/TA-2481 par priekšlikumiem grozījumiem Likumā par ostām uz ___lpp.

 

 

Ar cieņu

 

Jānis Vitenbergs

komisijas priekšsēdētājs

 

Likumprojekts

Grozījumi Likumā par ostām

 

Izdarīt Likumā par ostām (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 15. nr.; 1996, 13. nr.; 1997, 9., 15. nr.; 1999, 24. nr.; 2000, 12. nr.; 2001, 9., 11. nr.; 2002, 23. nr.; 2003, 15., 23. nr.; 2005, 14., 24. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 194. nr.; 2010, 76., 118., 205. nr.; 2013, 232. nr.; 2016, 241. nr.) šādus grozījumus:

 

1. Papildināt 6. pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā:

"(1.¹) Šā panta pirmajā daļā minētos ostas noteikumus Rīgas ostai un Ventspils ostai izdod Ministru kabinets."

 

2. 7. pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Ostas pārvalde, izņemot šā panta 1.¹ daļā minētās ostas pārvaldes, ir publisko tiesību subjekts, kuru izveido attiecīgās pilsētas vai novada dome un kura šajā likumā noteiktajos ietvaros ir Ministru kabineta pārraudzībā. Ostas pārvaldes nolikumu apstiprina attiecīgā pašvaldība saskaņā ar Ministru kabineta apstiprinātu paraugnolikumu. Liepājas ostas pārvaldi nosaka Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likums.";

papildināt pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā:

"(1.¹) Rīgas ostas pārvalde un Ventspils ostas pārvalde ir atvasināta publisko tiesību juridiskā persona, kura šajā likumā noteiktajos ietvaros ir Ministru kabineta pārraudzībā. Rīgas ostas pārvaldes un Ventspils ostas pārvaldes nolikumu apstiprina Ministru kabinets.";

izslēgt trešās daļas 1. punktā vārdus "un attiecīgās pašvaldības attīstības programmai".

 

3. Izteikt 8. panta trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Rīgas ostas valdē un Ventspils ostas valdē ir četri valdes locekļi – ekonomikas ministra, finanšu ministra, satiksmes ministra un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra izvirzīti pārstāvji, kurus amatā ieceļ un no amata atbrīvo Ministru kabinets. Rīgas ostas valde un Ventspils ostas valde ir lemttiesīgas, ja valdes sēdē piedalās ne mazāk kā trīs valdes locekļi, un lēmumu pieņem, ja par to nobalso ne mazāk kā trīs valdes locekļi. Mazo ostu valdes tiek ieceltas saskaņā ar šā likuma 26. pantu."

 

4. Izteikt 19. panta ceturtās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

"Rīgas ostas un Ventspils ostas teritorijā pirmpirkuma tiesības uz zemi un citu nekustamo īpašumu kā atvasinātai publisko tiesību juridiskajai personai ir Rīgas ostas pārvaldei un Ventspils ostas pārvaldei."

 

5. Papildināt pārejas noteikumus ar 11., 12., 13. un 14. punktu šādā redakcijā:

"11. Pēc grozījumu spēkā stāšanās likuma 8. panta trešajā daļā par Rīgas ostas un Ventspils ostas valdes sastāvu amatu zaudē Rīgas domes un Ventspils domes ieceltie valdes locekļi Rīgas ostas un Ventspils ostas valdē.

12. Līdz šā likuma 7. panta 1.¹ daļā minēto Ministru kabineta noteikumu izdošanai piemēro Ministru kabineta 2012. gada 29. maija noteikumus Nr. 378 "Rīgas brīvostas pārvaldes nolikums" un Ministru kabineta 2012. gada 29. maija noteikumus Nr. 379 "Ventspils brīvostas pārvaldes nolikums", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

13. Līdz šā likuma 6. panta 1.¹ daļā minēto Ministru kabineta noteikumu izdošanai piemēro Ventspils pilsētas domes 2012. gada 2. marta saistošos noteikumus Nr. 9 "Ventspils brīvostas noteikumi" un Rīgas domes 2017. gada 2. maija saistošos noteikumus Nr. 255 "Rīgas brīvostas noteikumi", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

14. Ministru kabinets līdz 2020.gada 1.jūlijam iesniedz Saeimā likumprojektu par Latvijas ostu pārvaldības modeļa maiņu."

 

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Likumprojekta "Grozījumi Likumā par ostām" anotācija

 

1.Kādēļ likums vajadzīgs

Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību 82. punkts, kas nosaka, ka lielo ostu darbībā tiks piemēroti OECD valsts kapitālsabiedrību pārvaldības principi, tiks palielināta valsts ietekme lēmumu pieņemšanā un tiks nodrošināta efektīvāka resursu izmantošana; tiks izvērtēts un reformēts lielo ostu pārvaldības modelis, kā prioritāro risinājumu paredzot to pārveidošanu par valsts kapitālsabiedrībām

Saskaņā ar Likuma par ostām 7. panta pirmo daļu un Ministru kabineta 2012. gada 29. maija noteikumu Nr. 378 "Rīgas brīvostas pārvaldes nolikums" 1. punktu Rīgas brīvostas pārvalde ir atvasināta publiska persona, kas pārvalda Rīgas brīvostu un darbojas publisko un privāto tiesību jomā, tā  atrodas Ministru kabineta pārraudzībā, kas tiek īstenota ar satiksmes ministra starpniecību.

Rīgas brīvosta ir lielākā osta Latvijā un Eiropas nozīmes infrastruktūras posms pasaules un Eiropas kravu transporta ķēdē un pasažieru satiksmes tīklā. Rīgas brīvosta ir otra lielākā Baltijas valstu osta pēc kravu apgrozījuma – 36,4 miljoni tonnu gadā. Rīgas brīvostā strādā ap 200 dažādu uzņēmumu, tostarp 34 stividorkompānijas un 28 kuģu aģentu kompānijas.

Saskaņā ar Likuma par ostām 7. panta pirmo daļu un Ministru kabineta 2012. gada 29. maija noteikumu Nr. 379 "Ventspils brīvostas pārvaldes nolikums" 1. punktu Ventspils brīvostas pārvalde ir atvasināta publiska persona, kas pārvalda Ventspils brīvostu un darbojas publisko un privāto tiesību jomā, tā atrodas Ministru kabineta pārraudzībā, kas tiek īstenota ar satiksmes ministra starpniecību.

Ventspils brīvosta ir Eiropas nozīmes līdzsvarots ostas pakalpojumu un rūpniecības centrs. Ventspils brīvostas pārvalde veicina ostas sabiedrības attīstību, sekmējot Latvijas līdzdalību starptautiskajā tirdzniecībā, attīstot ostas teritoriju, piesaistot investīciju projektus, veicinot ražošanas un ostas pakalpojumu attīstību, kā arī jaunu darbavietu izveidi.

Ventspils brīvostas pārvalde pārvalda otro lielāko ostu Latvijā – kravu apgrozījums Ventspils ostā ir apmēram 20 miljoni tonnu gadā, ostas teritorijā esošajos uzņēmumos strādā vairāk nekā 2000 darbinieku.

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas kopējā teritorija aizņem 65 % procentus no Liepājas pilsētas teritorijas, kas ir 3 979 hektāri, no kuriem ostas sauszemes teritorija kā valsts īpašums aizņem tikai 376 hektārus jeb 9,5 %. Liepājas ostas un Liepājas speciālās ekonomiskās zonas industriālās teritorijas tiek izmantotas kompleksā mijiedarbībā, un ostas attīstība ir nesaraujami saistīta ar ārpus ostas esošās speciālās ekonomiskās zonas industriālo teritoriju attīstību. Lai nodrošinātu visu iesaistīto pušu līdzdalību jautājumu risināšanā un lēmumu pieņemšanā, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdē strādā 3 valsts pārstāvji no Finanšu ministrijas, Satiksmes ministrijas un Ekonomikas ministrijas, 3 pašvaldības pārstāvji un 3 uzņēmēju pārstāvji.

Saskaņā ar Likumu par ostām Ventspils un Rīgas ostām ir vienāds pārvaldīšanas princips, kas izriet no Likuma par ostām noteiktā regulējuma, savukārt Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldīšanu regulē cits normatīvais akts – Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likums.

Ņemot vērā minēto, secināms, ka Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldīšanas pilnveides modeļa izstrādei piemērojams atšķirīgs process.

Deklarācijā par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību kā viena no valdības prioritātēm minēta cīņa ar korupciju (deklarācijas 33. punkts). Valdība kā vienu no prioritātēm norādījusi modernas pārvaldības īstenošanu, tai skaitā reformēt valsts pārvaldi, lai uzlabotu tās pakalpojumu sniegšanas kvalitāti un samazinātu korupcijas riskus. Valdība ir secinājusi, ka Ventspils osta un Rīgas osta ir pakļauta augstam korupcijas riskam, tādējādi nepieciešamas neatliekamas reformas šo ostu pārvaldībā, lai izpildītu valdības deklarācijā noteikto prioritāti cīņai pret korupciju un uzlabotu šo ostu pārvaldību.

Korupcijas riski Ventspils ostā ir iemesls arī Amerikas Savienoto Valstu (turpmāk – ASV) Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (turpmāk – OFAC) 2019. gada 9. decembra lēmumam par sankciju noteikšanu pret Aivaru Lembergu, Ventspils brīvostas pārvaldi, Ventspils Attīstības aģentūru, Biznesa attīstības asociāciju un Latvijas Tranzīta biznesa asociāciju. Šis ASV OFAC lēmums papildus pamato nepieciešamību nekavējoties rīkoties, lai izveidotu neatkarīgu Ventspils brīvostas un Rīgas brīvostas pārvaldi, kas samazinātu korupcijas riskus šajās ostās.

Sankcijas balstītas uz tā dēvēto Magņitska likumu, kas vēršas pret cilvēkiem, kas iesaistīti korupcijā vai smagos cilvēktiesību pārkāpumos.

Saskaņā ar noteiktajām sankcijām tiek bloķēti visi A. Lemberga un iepriekš minēto struktūru īpašumi, daļas īpašumos un tieši vai netieši individuāli vai ar citu personu starpniecību piederošās struktūras, kurās viņu daļa ir virs 50 %, kas atrodas ASV vai atrodas ASV personu īpašumā vai kontrolē, un par tām jāziņo OFAC.

Ar likuma pārejas noteikumiem Ministru kabinetam ir uzdots iesniegt Saeimai likumprojektu par Latvijas ostu pārvaldības modeļa maiņu.

 

2.Kāda var būt likuma ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

Ar šiem likuma grozījumiem netiks mainītas administratīvās procedūras un procesi attiecībās uz komersantiem, kas veic komercdarbību Ventspils un Rīgas ostu teritorijās. Un nav sagaidāma negatīva ietekme uz pakalpojumu sniegšanu ostās un ostu budžetiem. Ņemot vērā, ka ostas valdes locekļu skaits tiek samazināts no astoņiem uz četriem, attiecīgi samazināsies nepieciešamo finanšu līdzekļu resursi ostu valžu atlīdzībai, tādējādi radot ekonomiju ostu budžetos.

Ar šiem likuma grozījumiem netiek mainītas īpašuma tiesības uz ostu teritoriju, ne ostas teritorijā ietilpstošajām ēkām un būvēm, līdz ar to atbilstoši Likumam par ostām ostas pārvalde nodrošinās tās valdījumā nodotos valsts un pašvaldību nekustamos īpašumus atbilstoši noteiktajiem ostas darbības mērķiem.

 

3.Kāda var būt likuma ietekme uz valsts un pašvaldību budžetiem

Projekts šo jomu neskar.

 

4.Kāda var būt likuma ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

Ministru kabinetam būs jāizdod likuma 6.panta (1.¹) daļā un 7.panta (1.¹) daļā paredzētie Ministru kabineta noteikumi.

 

5.Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts

Projekts šo jomu neskar.

 

6.Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu

Likumprojekts ir sagatavots Ministru kabinetā.

 

7.Kā tiks nodrošināta likuma izpilde

Likumprojekta izpilde tiks nodrošināta institūcijas līdzšinējo funkciju un cilvēkresursu ietvaros.