Rīgā, 2019. gada      

Nr.

 

Saeimas Prezidijam

 

 

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz iekļaut Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā”.

Komisija lūdz minēto likumprojektu nodot tikai Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 86.pantu komisija lūdz minēto likumprojektu izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā.

 

Pielikumā:

1. Likumprojekts "Grozījumu Bērnu tiesību aizsardzības likumā " uz   lp.

2.Likumprojekta "Grozījumu Bērnu tiesību aizsardzības likumā" anotācija uz      lp.

 

 

Ar cieņu

 

komisijas sekretāre                                                  Dagmāra Beitnere-Le Galla

                                                                                                Likumprojekts

 

Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā

Izdarīt Bērnu tiesību aizsardzības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 15. nr.; 2000, 8., 12. nr.; 2001, 24. nr.; 2002, 23. nr.; 2003, 12. nr.; 2004, 12. nr.; 2005, 8. nr.; 2006, 22. nr.; 2007, 9. nr.; 2008, 15. nr.; 2009, 14., 23. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 193. nr.; 2010, 47., 205. nr.; 2011, 112., 132. nr.; 2013, 118. nr.; 2014, 51., 60. nr.; 2015, 245. nr.; 2016, 241. nr.; 2017, 54., 242.nr.; 2018, 97., 240.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 48.panta pirmās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

“Bērns nedrīkst smēķēt, lietot bezdūmu tabakas izstrādājumus, glabāt tabakas izstrādājumus, augu smēķēšanas produktus un elektroniskās smēķēšanas ierīces un to uzpildes tvertnes, kā arī glabāt un lietot alkoholiskos un enerģijas dzērienus.”

2. Izteikt 77. pantu šādā redakcijā:

“77.pants. Ar alkoholiskajiem dzērieniem, citām apreibinošajām vielām vai enerģijas dzērieniem saistīti pārkāpumi, kurus izdarījuši bērni”.

(1) Par enerģijas dzērienu lietošanu, ja to izdarījis bērns, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu līdz trim naudas soda vienībām.

(2) Par alkoholisko dzērienu vai citu apreibinošo vielu lietošanu vai atrašanos alkoholisko dzērienu vai citu apreibinošo vielu ietekmē, ja to izdarījis bērns, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu līdz septiņām naudas soda vienībām.

(3) Par alkoholisko dzērienu iegādāšanos vai glabāšanu, ja to izdarījis bērns, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu līdz septiņām naudas soda vienībām.

 

 

3. Izteikt 78. pantu šādā redakcijā:

“78. pants. Ar tabakas izstrādājumiem, augu smēķēšanas produktiem, elektroniskajām smēķēšanas ierīcēm un to uzpildes tvertnēm saistīti pārkāpumi, kurus izdarījuši bērni

 (1) Par smēķēšanu vai bezdūmu tabakas izstrādājumu lietošanu, ja to izdarījis bērns piemēro brīdinājumu vai naudas sodu līdz trim naudas soda vienībām.

 (2) Par tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču vai to uzpildes tvertņu iegādāšanos vai glabāšanu, ja to izdarījis bērns, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu līdz trim naudas soda vienībām.”

4. Izteikt 79. pantu šādā redakcijā:

“79. pants. Bērna iesaistīšana smēķēšanā, alkoholisko dzērienu, citu apreibinošo vielu vai enerģijas dzērienu lietošanā

(1) Par bērna iesaistīšanu enerģijas dzērienu lietošanā piemēro brīdinājumu vai naudas sodu līdz četrdesmit naudas soda vienībām.

(2) Par bērna iesaistīšanu smēķēšanā, alkoholisko dzērienu vai citu apreibinošo vielu lietošanā piemēro naudas sodu no septiņām līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām.”

5. Papildināt pārejas noteikumus ar 40.punktu šādā redakcijā:

“Šā likuma 77., 78. un 79.panta jaunā redakcija stājas spēkā vienlaikus ar Administratīvās atbildības likumu.”

 

Likumprojekta „Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā”

 

ANOTĀCIJA

 

 

1) Kādēļ likums ir vajadzīgs?

 

            Šobrīd praksē Valsts policijai un pašvaldības policijai, konstatējot pie nepilngadīgām personām, tabakas izstrādājumus, augu smēķēšanas produktus vai elektroniskās smēķēšanas ierīces, trūkst normatīvā regulējuma, lai sauktu pie atbildības nepilngadīgās personas par šo produktu iegādāšanos, jo bieži nav iespējams pierādīt iegādāšanas faktu. Tāpat Valsts un pašvaldības policija nepilngadīgās personas nevar saukt pie atbildības par smēķēšanas noteikumu pārkāpumu, ja konkrētā brīdī personas šos izstrādājumus nelieto. Bērnu tiesību aizsardzības likumā ir noteikts, ka bērnā jārada negatīva attieksme pret smēķēšanu, bezdūmu tabakas izstrādājumu lietošanu, kā arī bērnam ir aizliegts strādāt darbus, kas tieši saistīti ar tabakas vai citu smēķēšanai paredzētu izstrādājumu ražošanu, izmēģināšanu, glabāšanu, lietošanu u.c.

Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likuma 8.panta trešajā daļā ir noteikts, ka tabakas izstrādājumus, augu smēķēšanas produktus, elektroniskās smēķēšanas ierīces un uzpildes tvertnes aizliegts pārdot personām, kuras ir jaunākas par 18 gadiem, un šīs personas nedrīkst tos iegādāties. Tāds pats regulējums noteikts attiecībā uz alkoholiskajiem dzērieniem Alkoholisko dzērienu aprites likumā. Arī Enerģijas dzērienu aprites likums nosaka, ka enerģijas dzērienus aizliegts pārdot personām, kuras ir jaunākas par 18 gadiem, un šīs personas nedrīkst tos iegādāties. Tādējādi šobrīd nav tiesiskā regulējuma, kas veiktu atturošo funkciju tieši no patērētāja puses.

Saskaņā ar Rīgas pašvaldības policijas sniegto statistisko informāciju vislielākais skaits Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likuma pārkāpēju ir 18 gadu vecumu nesasniegušas personas. No 2018.gada 1.janvāra tikai Rīgā par likuma pārkāpumiem tika sauktas pie atbildības 2218 personas, no kurām 1520 bija bērni, t.i. 68,5 % no likumpārkāpēju kopskaita. Papildus tam, tika konstatēti smēķējam vēl 80 bērni vecumā no 11 līdz 14 gadiem, kuri pēc pārkāpuma pārbaudes tika nosūtīti uz Administratīvās komisijas Bērnu lietu apakškomisiju audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanai. Konstatēt pārkāpumu  - smēķēšanu, var tikai brīdī, kad bērns lieto tabakas izstrādājumu vai elektronisko smēķēšanas ierīci. Ja policistam tuvojoties cigarete tiek izmesta vai elektroniskā smēķēšanas ierīce ielikta kabatā, pārkāpuma nav. Pie bērna atrasta cigarešu paciņa, elektroniskā smēķēšanas ierīce vai bezdūmu tabakas izstrādājums (zelējamās tabakas maisiņš “Snuss”) ir jāatstāj bērnam, to izņemt vai konfiscēt policija nav tiesīga, jo šo izstrādājumu glabāšana nav pārkāpums.

Līdzīga situācija ir arī ar alkoholiskajiem dzērieniem. Ja pie bērna tiek konstatēts rūpnieciski noslēgts alkoholiskā dzēriena iepakojums (pudele, skārdene, tetrapaka u.tml.) izņemt to policija nav tiesīga, jo alkohola glabāšana bērnam nav sodāma darbība (par atrašanos ar atvērtu alus vai cita alkoholiskā dzēriena iepakojumu publiskā vietā atbildība ir paredzēta pašvaldības saistošajos noteikumos Nr.80 “Sabiedriskās kārtības noteikumi Rīgā”). Saukt pie atbildības likums paredz tikai par alkoholiskā dzēriena iegādāšanos un lietošanu.

Līdzšinējais tiesiskais regulējums paredz administratīvo atbildību tikai par daļu no Bērnu tiesību aizsardzības likuma 48.pantā noteiktajiem aizliegumiem. Tādēļ nepieciešams aktualizēt administratīvās atbildības tiesisko regulējumu.

Vienlaikus, ņemot vērā policijas sniegto informāciju, ka pie nepilngadīgām personām tiek konstatēti tabakas izstrādājumi, augu smēķēšanas produkti vai elektroniskās smēķēšanas ierīces, nepieciešams noteikt sodu arī par to glabāšanu, tādējādi samazinot arī likumpārkāpumus par šo produktu pārdošanu, iegādāšanos vai nodošanu nepilngadīgām personām.

Saskaņā ar Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likuma 1.panta 26.punktu smēķēšanas definīcijai nav pielīdzināta bezdūmu tabakas lietošana (košļājamā/zelējamās tabaka). Savukārt, saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 48.panta pirmajā daļā noteikto, bērns nedrīkst smēķēt, lietot bezdūmu tabakas izstrādājumus, alkoholiskos un enerģijas dzērienus. Šobrīd saskaņā ar Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksa 42.¹ pantu, nepilngadīgām personām noteikta atbildība par smēķēšanu, taču nav noteikta atbildība par bezdūmu tabakas izstrādājumu lietošanu. Ņemot vērā pieaugošo jauniešu interesi, lietot bezdūmu tabakas izstrādājumus, to lietošana skolas vecuma bērnu vidū ir nopietna problēma un bērnu veselības aizsardzības nodrošināšanai ir nepieciešams noteikt atbildību par šādu produktu lietošanu.

Enerģijas dzērienu galvenā sastāvdaļa ir kofeīns, tomēr tas satur arī daudzas citas stimulējošas vielas, piemēram, taurīnu, guarānu, ginko ekstraktu, žeņšeņu un citas vielas, kā arī lielas devas B grupas vitamīna, kuru kumulatīvā ietekme uz bērnu un pusaudžu veselību joprojām nav droši zināma. Ar enerģijas dzērienu lietošanu zinātniskajos pētījumos tiek saistīti dažādi veselības un uzvedības traucējumi - palielināts uzbudinājums, aizkaitināmība, nervozitāte vai nemiers, paaugstināts asinsspiediens, galvassāpes, tahikardija, spiedoša sajūta sirds rajonā, aknu bojājumi, nieru mazspēja, elpošanas traucējumi, krampji^[1] u.c

Atbilstoši Iekšlietu ministrijas Informācijas centra elektroniski sniegtajiem datiem, katru gadu Valsts vai pašvaldības policija ir noteikusi administratīvo sodu saskaņā ar Latvijas Administratīvā pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 155.panta astotās daļas pārkāpumiem, konstatējot, ka pārdevēji pārdod enerģijas dzērienu personām, kuras ir jaunākas par 18 gadiem. 2017.gadā par šāda veida pārkāpumiem administratīvi tika sodītas 89 fiziskas personas un 27 juridiska persona, bet 2018.gadā 85 fiziskas personas un 41 juridiska persona. Kopējais konstatēto pārkāpumu skaits par enerģijas dzērienu pārdošanu personām, kuras ir jaunākas par 18 gadiem, nedaudz pieaug, kas norāda uz to, ka līdz šim noteiktais aizliegums un administratīvā atbildība nevar pilnīgi atrisināt esošo problēmu.

Atbilstoši Slimību profilakses un kontroles centra “Skolēnu veselību ietekmējošo paradumu pētījuma” 2018.gada datiem, 81,4% bērnu norāda, ka nekad līdz šim nav mēģinājuši lietot enerģijas dzērienus. Salīdzinot ar šī paša pētījuma 2014.gada datiem, ir palielinājies to bērnu skaits, kas nekad nav mēģinājuši lietot enerģijas dzērienus (72,4%). Tas norāda, ka līdz šim noteiktais aizliegums pārdot enerģijas dzērienus bērniem, kā arī citi aizliegumi un ierobežojumi, tostarp reklāmas ierobežojumi, ir snieguši rezultātu. Tomēr joprojām ir bērni, kuri norāda, ka mēdz lietot enerģijas dzērienus ikdienā, piemēram, 2018.gadā 2,7% bērnu norāda, ka ir lietojuši enerģijas dzērienus reizi nedēļā, bet 12,5% bērnu retāk par 1 reizi nedēļā.

Enerģijas dzērienu aprites likuma 3.panta pirmā daļa nosaka, ka bērns nevar iegādāties enerģijas dzērienus, tomēr par šādu pārkāpumu administratīvā atbildība netika noteikta. Vienlaikus Bērnu tiesību aizsardzības likuma 48.pants nosaka, ka bērns nevar lietot enerģijas dzērienus un tos ir aizliegts nodot bērna rīcībā. Tomēr arī par šiem pārkāpumiem līdz šim netika piemērota administratīvā atbildība, jo sadarbībā ar Tieslietu ministriju panākta vienošanās, ka samērīgi būtu uzsākt piemērot sodu par enerģijas dzērienu pārdošanu bērniem.

Vienlaikus Bērnu tiesību aizsardzības likuma (turpmāk – BTAL) 48.panta ceturtā daļa nosaka, ka ir aizliegts iesaistīt bērnus enerģijas dzērienu lietošanā. Lai nodrošinātu, ka bērnam netiek nenodoti enerģijas dzērieni, par pārkāpumu personām, kuras nodevušas bērna rīcībā enerģijas dzērienu, nosakāma administratīvā atbildība – brīdinājums vai naudas sods.

Šobrīd BTAL 48.panta pirmā daļa nosaka, ka bērns nedrīkst lietot enerģijas dzērienus. Bet nav noteikts, ka bērns nedrīkst glabāt enerģijas dzērienus. Gadījumā, ja netiek konstatēts fakts, ka bērns lieto enerģijas dzērienu, par tā glabāšanu atvērtā vai aizvērtā iepakojumā atbildību nevar noteikt. Vienlaikus par enerģijas dzērienu lietošanu bērnam administratīvā atbildība nav paredzēta. Ņemot vērā enerģijas dzērienu nelabvēlīgo ietekmi uz bērna veselību, konstatēto pārkāpumu skaitu par enerģijas dzērienu pārdošanas gadījumiem bērniem, kā arī paradumu pētījuma datus par enerģijas dzērienu lietošanu bērnu vidū, būtu nosakāma atbildība arī bērniem par enerģijas dzērienu lietošanu. Tādējādi tiktu veicināta bērnu atbildība un mazināta bērnu interese iegādāties un lietot enerģijas dzērienus

Ievērojot minēto, komisijas ieskatā ir nepieciešami grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likuma 48.pantā, izsakot pirmās daļas pirmo teikumu jaunā redakcijā. Tādējādi likumā paredzot, ka bērns nedrīkst ne tikai smēķēt un lietot, bet arī glabāt tabakas izstrādājumus, augu smēķēšanas produktus, elektroniskās smēķēšanas ierīces vai to uzpildes tvertnes, alkoholiskos un enerģijas dzērienus.

Vienlaikus nepieciešams papildināt Bērnu tiesību aizsardzības likuma XIII nodaļu, paredzot arī administratīvo atbildību:

1)     par enerģijas dzērienu lietošanu, ja to izdarījis bērns (līdz šim – administratīvā atbildība bērniem saistībā ar enerģijas dzērieniem nebija paredzēta);

2)     par alkoholisko dzērienu glabāšanu, ja to izdarījis bērns (līdz šim – administratīvā atbildība par lietošanu un iegādāšanos);

3)     par pārkāpumiem, kas saistīti ar tabakas izstrādājumiem, augu smēķēšanas produktiem, elektroniskajām smēķēšanas ierīcēm un to uzpildes tvertnēm (smēķēšana, lietošana, iegādāšanās vai glabāšana), kurus izdarījuši bērni (līdz šim – administratīvā atbildība tikai par smēķēšanu);

4)     par bērna iesaistīšanu enerģijas dzērienu lietošanā (līdz šim šāda  administratīvā atbildība nebija paredzēta).

Minēto administratīvās atbildības normu ietveršana likumā nepieciešama, lai nodrošinātu konsekventu Bērnu tiesību aizsardzības likuma 48.pantā iekļauto priekšnosacījumu ievērošanu attiecībā uz bērna aizsardzība no smēķēšanas, alkoholisko un enerģijas dzērienu ietekmes.

Administratīvā soda piemērošana bērniem ir sodošās sistēmas sastāvdaļa, kas nav vērsta uz pārkāpuma izdarīšanas cēloņa apzināšanu, bērna interešu un tiesību un attīstību ievērošanu. Lietās, kurās ir iesaistīts bērns, ir īpaši svarīgi nodrošināt efektīvu reakciju uz pārkāpumiem.^[2] Administratīvā soda piemērošana nepilngadīgajiem administratīvā pārkāpuma procesā ir paredzēta kā izņēmuma gadījums. Administratīvās atbildības likuma 6. panta otrā daļa noteic, ka  nepilngadīgajiem vecumā no 14 līdz 18 gadiem par administratīvajiem pārkāpumiem piemēro audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus. Administratīvo sodu nepilngadīgajam vecumā no 14 līdz 18 gadiem piemēro, ja audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa piemērošana konkrētajā gadījumā nav lietderīga. Tādējādi tiek uzsvērta audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu prioritāra piemērošanu administratīvo pārkāpumu lietās nepilngadīgajiem.

Institūcijas, izvērtējot konkrētas lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus, bērna attīstības līmeni, bērna dzīves sociālekonomiskos apstākļus un citus faktorus, kam ir nozīme lietā, konstatējot, ka audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošana konkrētajā gadījumā nav lietderīga, var piemērot administratīvo sodu. Administratīvā soda piemērošanai jābūt pamatoti izvērtētai, jo, piemērojot naudas sodu, to vairumā gadījumā samaksā nepilngadīgā vecāki vai citi likumiskie pārstāvji, tā kā nepilngadīgajam nav savu finanšu līdzekļu. Šādā gadījumā administratīvā atbildība faktiskie tiek "pārnesta" uz vecākiem vai citiem likumiskajiem pārstāvjiem, kas nav efektīvs līdzeklis cīņā ar nepilngadīgo likumpārkāpumiem.

Ievērojot minētos apstākļus, soda izvēlei administratīvo pārkāpuma lietās, kurās iesaistīts bērns, ir jābūt īpaši izvērtētam. Protams, sodam jābūt efektīvam un preventīvam (atturošam), tomēr svarīgs ir arī tā samērīgums. Samērīguma princips ir jāņem vērā ne tikai nosakot pārkāpuma sastāvu un paredzot noteikumus par naudas sodu lielumu, bet arī izvērtējot aspektus, kas var būt ņemami vērā, nosakot naudas sodu. ^[3] Sodu apmēra noteikšana pamatā ir tiesībpolitisks jautājums. Tomēr ir arī zināmi juridiski kritēriji (piemēram, likumā noteiktās soda robežas, samērīguma princips). Ievērojot, ka likumprojektā lielākoties atbildības subjekts ir bērns, kurš ir izdarījis likumpārkāpumu, soda robeža ir noteikta robežās no divām naudas soda vienībām līdz septiņām naudas soda vienībām (desmit līdz trīsdesmit pieci eiro). Tādējādi likumprojektā paredzētais naudas soda apmērs atbilst apmēram par līdzvērtīgiem pārkāpumiem, kurus izdara bērns.^[4]

 

2) Kāda var būt likuma ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

 

            Likumprojektam ir pozitīva ietekme uz sabiedrības veselību, jo tiek aizstāvētas bērnu intereses, nodrošinot bērna aizsardzību no smēķēšanas, enerģijas un alkoholisko dzērienu negatīvās ietekmes, tai skaitā radot bērnam negatīvu attieksmi pret smēķēšanu, bezdūmu tabakas izstrādājumu, enerģijas un alkoholisko dzērienu lietošanu. Vienlaikus likumprojekts pozitīvi ietekmēs to personu uzvedību, kuras potenciāli varētu bērnu iesaistīt enerģijas dzērienu lietošanā (atturot minētās personas no bērnu iesaistīšanas enerģijas dzērienu lietošanā), pārkāpuma konstatēšanās gadījumā paredzot administratīvo atbildību šādām personām. 

Ievērojot jau pastāvošās tiesību normas, un ņemot vērā, ka jau šobrīd pastāv aizliegums pārdot bērniem tabakas izstrādājumus, augu smēķēšanas produktus, elektroniskās smēķēšanas ierīces un uzpildes tvertnes, alkoholiskos un enerģijas dzērienus, kas noteikts vairākos likumos (Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likums, Enerģijas dzērienu aprites likums, Alkoholisko dzērienu aprites likums) likumprojekts neatstās ietekmi uz tautsaimniecību.

. 

3) Kāda var būt likuma ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

 

Likumprojektā paredzētajam nav tiešas ietekmes uz valsts vai pašvaldību budžetiem. Likumprojektā ietverto normu īstenošana veicama piešķirto budžeta līdzekļu ietvaros.

 

4) Kāda var būt likuma ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

 

Veselības ministrija vienlaicīgi ar šiem grozījumiem Bērnu tiesību aizsardzības likumā sniegs priekšlikumu likumprojektā “Grozījumi Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā” (498/Lp13; iesniegts Saeimā 25.11.2019) (https://titania.saeima.lv/LIVS13/saeimalivs13.nsf/0/E6EC08112B697EAFC22584BD002ABE3B?OpenDocument), rosinot izslēgt likumprojektā “Grozījumi Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā” normu par administratīvo atbildību par tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču vai to uzpildes tvertņu iegādāšanos, ja to izdarījusi persona, kura jaunāka par 18 gadiem”, ņemot vērā, ka šādu normu paredzēts ietvert Bērnu tiesību aizsardzības likumā.

Grozījumi spēkā esošajos likumos nav nepieciešami.

 

5) Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts?

 

Likumprojekts izpilda Apvienoto Nāciju Organizācijas Bērnu tiesību konvencijas 24. panta un 41. panta noteiktos pasākumus bērnu aizsardzībai, kā arī atbilst ANO rezolūcijā A/RES/S-27/2 “Bērniem piemērota pasaule” 37.20. punktā nosprausto uzdevumu īstenošanai.

 

6) Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu?

 

Sagatavojot likumprojektu, diskusijas notikušas ar Veselības ministrijas, Tieslietu ministrijas, Valsts policijas, pašvaldības policijas un Saeimas Juridiskā biroja pārstāvjiem.

 

7) Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?

 

Likuma izpilde tiks nodrošināta saskaņā ar likumā un normatīvajos aktos noteikto kārtību. Jaunu institūciju izveide nav nepieciešama.