Tiesību akta projekta anotācijas kopsavilkums

Mērķis, risinājums un projekta spēkā stāšanās laiks (500 zīmes bez atstarpēm)

Likumprojekts izstrādāts, lai nacionālajā tiesību sistēmā transponētu Eiropas Parlamenta un Padomes 2014.gada 16.aprīļa direktīvas 2014/55/ES par elektroniskajiem rēķiniem publiskā iepirkuma procedūrās prasības. Likumprojektā ir paredzēts, ka piegādātajam ir brīva izvēle izvēlēties rēķina iesniegšanas veidu, papīra formā vai elektronisko rēķinu, savukārt sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam ir pienākums pieņemt piegādātāja izrakstītos rēķinus neatkarīgi no tā vai tas iesniedzis rēķinu papīra formā vai elektroniskā formātā.

1.      MK nosaka standartu un tā pamatelementu izmantošanas specifikāciju un nosūtīšanas kārtību;

2.      Līgumā ietver nosacījumu, ka e-rēķinam jāatbilst MK noteiktajam standartam;

3.      Līgumā var paredzēt papildus pamatelementus, kas obligāti norādāmi elektroniskajā rēķinā – to arī regulēs MK noteikumi.

 Likumprojekts attiecībā uz tiešās pārvaldes iestādēm stāsies spēkā no 2019.gada 18.aprīļa, savukārt sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem no 2020.gada 18.aprīļa.

I. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.

Pamatojums

Eiropas Parlamenta un Padomes 2014.gada 16.aprīļa direktīva 2014/55/ES par elektroniskajiem rēķiniem publiskā iepirkuma procedūrās.

2.

Pašreizējā situācija un problēmas, kuru risināšanai tiesību akta projekts izstrādāts, tiesiskā regulējuma mērķis un būtība

Lai arī rēķini kā attaisnojuma dokumenti var būt elektroniskā veidā un attiecīgi sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji un piegādātāji ir tiesīgi vienoties par rēķinu iesniegšanu un saņemšanu elektroniskā veidā, šobrīd nav noteikts vienots standarts, kādam jāatbilst elektroniskajam rēķinam, attiecīgi katrā gadījumā elektroniskā rēķina standarts jeb rēķina formāts ir jānosaka, pusēm par to vienojoties, jo sevišķi, ja saņemtos elektroniskos rēķinus ir paredzēts apstrādāt automātiski elektroniskajās datu apstrādes sistēmās. Līdz ar to var pastāvēt dažādi elektronisko rēķinu standarti (var atšķirties gan šo rēķinu saturs jeb tajos ietveramie pamatelementi, gan datu strukturēšanas formāts, gan datu apmaiņas risinājumi), līdz ar to piegādātājam, strādājot ar vairākiem sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem, var nākties rēķinu katram sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam izrakstīt atbilstoši atšķirīgam standartam. 

Lai arī uz doto brīdi dalībvalstīs elektronisko rēķinu jomā pastāv un tiek izmantoti vairāki starptautiskie, valstu, reģionālie un individuāli izstrādāti standarti, neviens no tiem nav dominējošs un vairākums no tiem nav sadarbspējīgi cits ar citu. Nesadarbspējīgu sistēmu izmantošanas rezultātā sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem un piegādātājiem rodas nepamatots administratīvais slogs, juridiskā nenoteiktība un papildu izmaksas piegādātājiem, kuri izmanto elektroniskos rēķinus.

Izņemot, ja puses par to vienojušās līgumā, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem arī nav pienākuma pieņemt un apstrādāt rēķinus elektroniskā formā.

Lai nodrošinātu vienotu standartu elektroniskajiem rēķiniem Eiropas Savienībā un samazinātu administratīvo slogu kā sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem tā piegādātājiem, 2014.gada 26.maijā stājās spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014.gada 16.aprīļa direktīva par elektroniskajiem rēķiniem publiskā iepirkuma procedūrās (turpmāk – direktīva 2014/55/ES).

Direktīvas izpratnē par elektronisko rēķinu jāuzskata tikai mašīnlasāmi rēķini, kurus var automātiski un digitāli apstrādāt. Vienkārši ieskanēts, nokopēts vai kā citādi elektroniskā veidā atvasināts attēla fails nav jāuzskata par elektronisko rēķinu šīs definīcijas izpratnē.

Direktīvas regulējums veicinās elektronisko rēķinu ieviešanu publiskā iepirkuma procedūrās, ļaujot sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem un piegādātājiem radīt ievērojamus ieguvumus attiecībā uz ietaupījumiem, ietekmi uz vidi un administratīvā sloga samazināšanu. Likumprojektā ir paredzēts, ka sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam ir pienākums pieņemt un apstrādāt elektroniskos rēķinus. Ministru kabinets noteiks elektroniskā rēķina standartu, kas atbilst direktīvā 2014/55/ES minētajam Eiropas elektronisko rēķinu standartam. Direktīva 2014/55/ES paredz mehānismu standarta izstrādē un vēlāku izstrādātā standarta pārņemšanu, nosakot sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem pienākumu pieņemt un apstrādāt elektroniskos rēķinus, kas sagatavoti atbilstoši Eiropas Savienības standartam.

Pārņemot  direktīvu 2014/55/ES, Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā attiecībā uz sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem tiek noteikts pienākums pieņemt un apstrādāt tādus elektroniskos rēķinus, kas sagatavoti atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko rēķinu un tā pamatelementu izmantošanas specifikāciju un nosūtīšanas kārtību. Ņemot vērā, ka atbilstoši direktīvas 2014/55/ES 5.pantam Eiropas Komisija var atjaunot vai papildināt Eiropas elektronisko rēķinu standartu, tad šobrīd tiek noteikts deleģējums Ministru kabinetam noteikt piemērojamo elektronisko rēķinu standartu, lai Eiropas elektronisko rēķinu standartu atjaunošanas gadījumā būtu iespējams efektīvi veikt nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos. Uz doto brīdi atbilstoši direktīvas 2014/55/ES regulējumam Eiropas Komisija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstneša 2017.gada 17.oktobra laidienā Nr. L 266/19 publicēja Komisijas 2017.gada 16.oktobra īstenošanas lēmumu Nr.2017/1870, nosakot atsauci uz elektronisko rēķinu sagatavošanas standartu. Minētais standarts nosaka elektronisko rēķinu pamatelementus un to struktūru. Ar Ministru kabineta noteikumiem ir plānots noteikt, ka sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem un piegādātājiem ir jāpiemēro minētais standarts. Līdz ar to atbilstoši direktīvas 2014/55/ES un standarta regulējumam sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam būs pienākums pieņemt tādus elektroniskos rēķinus, kas sagatavoti atbilstoši standartam (tajā iekļautie pamatelementi atbilst standartā noteiktajiem, kā arī rēķins tehniski ir izveidots atbilstošā formātā, t.i., dati ir atbilstoši strukturēti).

Vienlaikus Eiropas elektronisko rēķinu standarts paredz iespēju katram sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam pašam, sektoru līmenī, kā arī nacionālā līmenī definēt standarta lietošanas specifikāciju (Core Invoice Usage Specification (CIUS)), ar ko iespējams norādīt, kuri datu lauki (elektroniskā rēķina pamatelementi) tiek apstrādāti, tāpat standarts paredz iespēju arī noteikt noteikumus attiecībā uz tajos ievadāmo informāciju, to apstrādi, kā arī definēt standarta paplašinājumus (Extensions) ar ko iespējams noteikt papildu datu laukus, kurus neparedz Eiropas elektronisko rēķinu standarts. Papildu lauku (Extensions) izmantošana ir iespējama, bet netiek rekomendēta, jo var radīt būtiskas problēmas attiecībā uz šo elektroniskajā rēķinā ietverto papildu datu apstrādi jo sevišķi pārrobežu kontekstā. Arī CIUS sadrumstalotība (ja katrs sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs pats vai katrs sektors definē savu CIUS) var radīt sadarbspējas problēmas CIUS sadrumstalotības dēļ, tāpēc Latvijā paredzēts sekot rekomendācijām un neveidot vairāk kā vienu CIUS, turklāt šobrīd tiek apsvērta iespēja izmantot vienotu, vairāk kā vienā valstī izmantotu CIUS - PEPPOL BIS Billing 3.0 (https://peppol.eu/). Par konkrēta CIUS izmantošanu lēmums vēl nav pieņemts un izmantojamais CIUS (apstrādājamie elektronisko rēķinu pamatelementi) nosakāms ar Ministru kabineta noteikumiem. Vienlaikus arī CIUS izmantošanas gadījumā pastāvēs obligāti aizpildāmie datu lauki un izvēles datu lauki.

Elektroniskais rēķins uzskatāms par attaisnojuma dokumentu likuma “Par grāmatvedību” izpratnē, ja tas satur likuma “Par grāmatvedību” minētos attaisnojuma dokumenta rekvizītus, attiecīgi minētie rekvizīti jebkurā gadījumā būs ietverami elektroniskajā rēķinā. Regulējums nekādā veidā nevar ierobežot arī nodokļu likumos, piemēram, Pievienotās vērtības nodokļa likumā noteikto pievienotās vērtības nodokļa rēķina saturu, attiecīgi tas tiks ņemts vērā arī Ministru kabineta noteikumos nosakot elektroniskā rēķina pamatelementus.

Tomēr, tā kā sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem var būt dažādas un atšķirīgas vajadzības attiecībā uz elektroniskajos rēķinos ietveramo informāciju, t.sk. nepieciešamā informācija var atšķirties dēļ atšķirīga automatizācijas līmeņa elektronisko rēķinu tālākai apstrādei pēc to saņemšanas, ar Ministru kabineta noteikumiem ir paredzēts risinājums, ka iepirkuma līgumā katrs sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs CIUS ietvaros definēt elektroniskajā rēķinā obligāti ietveramo informāciju. Risinājuma iespēja, ka elektroniskajā rēķinā ietveramās informācijas apjoms (papildus CIUS noteiktajai obligāti ietveramajai informācijai) tiek noteikts ar līgumu, izriet arī no  direktīvas 2014/55/ES (sk. preambulas 34.punktu). Vienlaikus, kā to paredz Eiropas elektronisko rēķinu standarts ar Ministru kabineta noteikumiem plānots paredzēt, ka katram sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam pašam (paredzot to iepirkuma līgumā) būs iespējams definēt standarta lietošanas specifikāciju (Core Invoice Usage Specification (CIUS)), ar ko iespējams norādīt, kuri datu lauki (elektroniskā rēķina pamatelementi) tiek apstrādāti.

Attiecīgi, pārņemot  direktīvu 2014/55/ES, Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā attiecībā uz sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem tiek noteikts pienākums pieņemt un apstrādāt tādus elektroniskos rēķinus, kas sagatavoti atbilstoši noteiktam standartam un vienlaikus, ievērojot rīcības brīvības ietvaros, līgumā noteiktās prasības. Šāds risinājums paredz, ka iepirkuma līgumos ir tiesības noteikt papildu noteikumus attiecībā uz elektronisko rēķinu iesniegšanu, vienlaikus šāds risinājums nodrošinās, ka sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam iesniegtie elektroniskie rēķini ietver sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja biznesa procesiem nepieciešamo informāciju, t.sk. elektroniskā rēķina automātiskai apstrādei (piemēram, iekļauto datu validēšanai) nepieciešamo informāciju. Vienlaikus šādas elastības izmantošana nodrošinās, ka netiek veidoti neskaitāmi CIUS, kas vēlāk var sarežģīt elektronisko rēķinu pārrobežu nosūtīšanu. Savukārt, gadījumā, ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs iepirkuma līgumā neko nebūs noteicis attiecībā uz elektronisko rēķinu saturu, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam būs jāpieņem un jāapstrādā jebkurš tāds elektroniskais rēķins kas tehniski atbilst Eiropas Elektronisko rēķinu standartam un ietver normatīvajos aktos noteikto rekvizītu minimumu.

Papildus ir jāuzsver, ka šobrīd regulējums neparedz, ka rēķini var tikt iesniegti tikai elektroniskā veidā, bet paredz tikai ar direktīvu 2014/55/ES noteikto minimālo pienākumu – pieņemt un apstrādāt atbilstošus elektroniskos rēķinus tādā gadījumā, ja piegādātājs izvēlas rēķinu iesniegt elektroniskā veidā. Piegādātāji joprojām būs tiesīgi iesniegt rēķinus papīra formātā vai atbilstoši jebkuram citam standartam, par ko puses panākušas vienošanos. No otras puses – sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nevarēs atteikties pieņemt atbilstoši sagatavotus piegādātāju iesniegtus elektroniskos rēķinus. Šāds risinājums izvēlēts, lai neradītu administratīvo slogu piegādātājiem, kuriem šobrīd var nebūt pieejamas atbilstošas sistēmas elektronisko rēķinu izrakstīšanai.

Vienlaikus direktīva 2014/55/ES un minētais standarts neregulē jautājumu par to, kāds kanāls izmantojams elektronisko rēķinu piegādei vai kādas sistēmas izmantojamas elektronisko rēķinu tālākai apstrādei.

Attiecīgi direktīvas prasības par elektronisko rēķinu pieņemšanu un apstrādāšanu ir izpildītas arī tad, ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs atbilstoši Eiropas elektronisko rēķinu standartam sagatavoto elektronisko rēķinu, kas parakstīts ar drošu elektronisko parakstu, saņem savā elektroniskā pasta adresē, pārvērš to cilvēklasāmā formātā (iespēja aplūkot elektronisko rēķinu kā .pdf dokumentu var būt iekodēta elektroniskā rēķina datnē vai arī pārvēršanu cilvēklasāmā veidā iespējams nodrošināt ar vienkāršas programmatūras palīdzību) un turpmāk saņemto rēķinu apstrādā kā jebkuru citu rēķinu, kas iesniegts papīra formā. Vienlaikus šāds risinājums ilgtermiņā būs efektīvs tikai tad, ja rēķinu skaits, ko saņem sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, būs neliels. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji, kuri saņem lielu skaitu rēķinu, būs ieinteresēti izmantot konkrētus rēķinu piegādes kanālus, lai nodrošinātu to tālāku automātisku apstrādi, kā arī būs ieinteresēti izveidot un attīstīt automatizētas sistēmas un risinājumus turpmākai rēķinu apstrādei – to atbilstības pārbaudei, apmaksai, informācijas uzkrāšanai, arhivēšanai u.tml.

Ievērojot, katram sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam var būt atšķirīgas iestrādnes, esošā programmatūra un informācijas sistēmas un nākotnes vajadzības attiecībā uz elektronisko rēķinu automātisku tālāku apstrādi pēc to saņemšanas, katram sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam pašam ir jāvērtē esošās informācijas tehnoloģijas risinājumu pielāgošanas un jaunu risinājumu izveides iespēja, plānojot tam arī nepieciešamos līdzekļus. Tāpat kā citu normatīvo aktu izmaiņu gadījumā, grāmatvedības programmatūras pielāgošana minēto minimālo prasību izpildei (elektroniskā rēķina datnes pārvēršanai cilvēklasāmā formātā) nodrošināma vai nu esošo līgumu par grāmatvedības programmatūras uzturēšanu ietvaros vai arī par esošo finansējumu, kas paredzēts grāmatvedības programmatūras uzturēšanai un pielāgošanai normatīvo aktu izmaiņām.

Lai arī šobrīd nav paredzams konkrēts brīdis, prognozējams, ka nākotnē tiks izstrādāta koplietošanas infrastruktūra gan, piemēram, ērtākai elektronisko rēķinu piegādei, t.sk. uz un no citām dalībvalstīm, gan šādu rēķinu izrakstīšanai maziem un vidējiem komersantiem, gan šo rēķinu apstrādei iepirkumu statistikas vajadzībām, gan to arhivēšanai, tomēr lēmuma pieņemšana par šādas infrastruktūras izstrādi nav saistāma ar šā likumprojekta virzību un nav priekšnoteikums tā izpildes nodrošināšanai. Izveidojot centralizētu risinājumu elektronisko rēķinu piegādei, pārskatāms jautājums par izmantojamajiem kanāliem elektronisko rēķinu piegādei (šādā gadījumā nosakāms viens vai daži izmantojamie piegādes kanāli), līdz tam brīdim izmantojamo piegādes (nosūtīšanas) kanālu skaits saglabājams pēc iespējas plašs, ievērojot tehnoloģiskās iespējas šādus elektroniskos rēķinus saņemt. Nākotnē risināms arī jautājums par pilnīgu atteikšanos no drukātu rēķinu izmantošanas un pāreju uz obligātu elektronisko rēķinu izmantošanu. Vienlaikus šāds lēmums atkarīgs arī no nepieciešamās infrastruktūras pieejamības sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem, kā arī attiecīgu risinājumu elektronisko rēķinu izrakstīšanai plašas pieejamības tirgū.

Lai nodrošinātu tiesisko noteiktību, atbilstoši elektroniskie rēķini obligāti ir jāpieņem tajos iepirkuma līgumos, kur iepirkumi tiek izsludināti pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas. Šā likuma regulējums neuzliek par pienākumu pieņemt elektroniskos rēķinus jau noslēgto līgumu gadījumā. Vienlaikus sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem nav aizliegts pieņemt elektroniskos rēķinus arī tad, ja tie tiek iesniegti agrāk noslēgtu iepirkuma līgumu ietvaros.

Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma 48.pants tiek precizēts, jo atsevišķos gadījumos personu atzīt par vainīgu (bez soda piemērošanas) var arī izmeklētājs vai prokurors, ja kriminālprocess izbeigts sakarā ar kriminālatbildības noilgumu vai amnestijas aktu (Kriminālprocesa likuma 76.pants, 617.panta 1. un 2.punkts). Šādos gadījumos, ja persona neiesniedz sūdzību par izmeklētāja vai prokurora lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu, ir uzskatāms, ka persona piekrīt lēmumā konstatētajai vainai.

Kā jau minēts iepriekš, tad paredzams, ka nākotnē tiks virzīts jautājums par e-rēķinu plašāku (ne tikai publiskajos iepirkumos) un, iespējams, obligātu izmantošanu drukātu rēķinu vietā. Jautājums par e-rēķinu izmantošanas turpmāku plašāku un obligātu izmantošanu drukātu rēķinu vietā diskutējams atsevišķi, virzot attiecīgu politikas plānošanas dokumentu vai tiesību akta projektu. Attiecīgi nākotnē regulējums par e-rēķiniem būtu nosakāms universālākā tiesību aktā, kas attiecas ne tikai uz publisko iepirkumu jomu, bet gan regulē rēķinu apriti ikvienā jomā. Provizoriski šāds politikas plānošanas dokuments vai tiesību akta projekts varētu tikt virzīts izskatīšanai Ministru kabinetā līdz 2019.gada 30.jūnijam, attiecīgi paredzot turpmākos e-rēķinu attīstības soļus, kā arī regulējumu to īstenošanai.

3.

Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un publiskas personas kapitālsabiedrības

Finanšu ministrija, Iepirkumu uzraudzības birojs.

4.

Cita informācija

Nav

II. Tiesību akta projekta ietekme uz sabiedrību, tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu

1.

Sabiedrības mērķgrupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē vai varētu ietekmēt

Aptuveni 219 sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji. Juridiskas un fiziskas personas, kas piedāvā tirgū pakalpojumus, preces un būvdarbus un kas piedalās publiskajos iepirkumos.

2.

Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību un administratīvo slogu

Administratīvais slogs lielākajā daļā no likumprojektā paredzētā regulējuma paliek nemainīgs, jo iepirkumu norises kārtību Direktīva 2014/55/ES nemaina. Administratīvais slogs samazinās ieviešot elektroniskos rēķinus, jo persona, kas iegūs līguma slēgšanas tiesības būs tiesīga iesniegt elektronisko rēķinus sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam. Prognozējams, ka administratīvais slogs mazināsies sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem, jo elektroniskos rēķinus apstrādās un ģenerēs elektroniskā vidē.

Administratīvais slogs nav objektīvi novērtējams, jo ne visas persona, kas iegūs līguma slēgšanas tiesības izmantos elektronisko rēķinu iesniegšanu. Līdz ar to, nav prognozējams, par cik samazināsies administratīvais slogs personām, kas iegūs līguma slēgšanas tiesības.

3.

Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Nav novērtējams ņemot vērā, ka tas lielā mērā ir atkarīgs no piegādātāja izvēles.

4.

Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Nav novērtējams ņemot vērā, ka tas lielā mērā ir atkarīgs no piegādātāja izvēles.

5.

Cita informācija

Nav

III. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

Projekts šo jomu neskar.

  IV. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1.

Saistītie tiesību aktu projekti

Likumprojektā dots deleģējums Ministru kabinetam izstrādāt Ministru kabineta noteikumus, kuros tiks noteikts elektroniskā rēķina standarts un tā pamatelementu izmantošanas specifikācija un nosūtīšanas kārtība. Minētais standarts un tā pamatelementu izmantošanas specifikācija būs jāņem vērā informācijas tehnoloģijas sistēmas izstrādātājiem, izstrādājot vai atjaunojot informācijas tehnoloģijas sistēmas. Tāpat ar Ministru kabineta noteikumiem risināms jautājums par e-rēķinu nosūtīšanas kārtību jeb piegādes kanāliem. Ministru kabineta noteikumu izstrādes gaitā panākama vienošanās par to, kādi piegādes kanāli izmantojami e-rēķinu piegādei starpvalstu līmenī (paredzēts izmantot PEPPOL infrastruktūru), kā arī nacionālajā līmenī (sākuma posmā līdz koplietošanas infrastruktūras izstrādei nav paredzēts ierobežot izmantojamos piegādes kanālus, bet attiecībā uz nākotnē izmantojamajiem piegādes kanāliem diskutējams jautājums par Valsts reģionālās attīstības aģentūras piedāvātā e-adreses risinājuma izstrādi vai alternatīvu risinājumu).

2.

Atbildīgā institūcija

Finanšu ministrija.

3.

Cita informācija

Nav.

VI. Sabiedrības līdzdalība un komunikācijas aktivitātes

1.

Plānotās sabiedrības līdzdalības un komunikācijas aktivitātes saistībā ar projektu

Finanšu ministrijas mājaslapā sadaļā “Sabiedrības līdzdalība” ir ievietota uzziņa par likumprojektu.

2.

Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē

Nav.

3.

Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Nav.

4.

Cita informācija

Sabiedrība pēc normatīvā akta pieņemšanas tiks informēta ar publikāciju laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, kā arī tas tiks ievietots bezmaksas normatīvo aktu datu bāzē www.likumi.lv.

VII. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām

1.

Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji un piegādātāji.

2.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru.
Jaunu institūciju izveide, esošu institūciju likvidācija vai reorganizācija, to ietekme uz institūcijas cilvēkresursiem

Jaunas institūcijas un darba vietas institūcijās netiek veidotas.

3.

Cita informācija

Nav.