LP teksts

2019. gada __. novembrī

Nr. _________________

SAEIMAS PREZIDIJAM

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz izdarīt grozījumu š.g. 21. novembra Saeimas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā izskatīšanai komisijas sagatavoto likumprojektu “Grozījumi Prokuratūras likumā”.

Komisija lūdz minēto likumprojektu nodot tikai Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 86. panta trešo daļu, komisija lūdz virzīt likumprojektu izskatīšanai Saeimas sēdē pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā.

Komisija lūdz atzīt minēto likumprojektu par steidzamu.

Pielikumā:

1. Likumprojekts uz trijām lpp.

2. Likumprojekta anotācija uz trijām lpp.

Ar cieņu

komisijas priekšsēdētājs J. Rancāns

Likumprojekts

Grozījumi Prokuratūras likumā

Izdarīt Prokuratūras likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 12. nr.; 1996, 5., 13. nr.; 1998, 9., 23. nr.; 2000, 14. nr.; 2002, 22. nr.; 2003, 15. nr.; 2005, 14. nr.; 2007, 10. nr.; 2008, 16. nr.; 2009, 3., 13. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 194. nr.; 2010, 205. nr.; 2011, 112., 117. nr.; 2012, 195. nr.; 2013, 183. nr.; 2015, 56. nr.; 2016, 123. nr.; 2018, 220. nr.) šādus grozījumus:

1. 13.pantā:

papildināt panta nosaukumu aiz vārda “Prokurora” ar vārdiem “kā procesa virzītāja”;

papildināt pantu aiz vārdiem “Kriminālprocesa likumā” ar vārdiem “vai Eiropas Savienības Padomes 2017.gada 12.oktobra regulā (ES) 2017/1939, ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei (turpmāk – regula (ES) 2017/1939)”.

2. Izslēgt 29.¹ panta otrajā daļā vārdus “par amata pakāpes piešķiršanu prokuroram”.

3. Izslēgt 31. pantu.

4. Izslēgt 32. pantu.

5. Papildināt likumu ar 51.¹ pantu šādā redakcijā:

“Prokuratūras informācijas sistēma

(1) Prokuratūras informācijas sistēma un tās programmnodrošinājums ir valsts informācijas sistēma, kuras uzturēšanu un attīstību finansē no valsts pamatbudžeta.

(2) Prokuratūras informācijas sistēmas pārzinis un turētājs ir prokuratūra.

(3) Ministru kabinets nosaka Prokuratūras informācijas sistēmas uzturēšanas un izmantošanas kārtību, kā arī minimālo iekļaujamās informācijas apjomu, ievērojot normatīvajos aktos noteiktos ierobežojumus.

(4) Prokuratūras informācijas sistēmā iekļautā informācija ir ierobežotas pieejamības informācija, izņemot, ja likumā noteikts citādi.”

6. Izslēgt septītās A nodaļas nosaukumā vārdus “un sociālās garantijas”.

7. 58.¹ pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā: “(1) Latvijas Republikas pārstāvību Eirojustā veic šajā likumā noteiktajā kārtībā ģenerālprokurora apstiprināts pārstāvis (turpmāk — Eirojusta pārstāvis). Eirojusta pārstāvis darbojas saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, kas regulē prokurora darbību, un Eiropas Parlamenta un Padomes 2018.gada 14.novembra regulu (ES) 2018/1727 par Eiropas Savienības Aģentūru tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (Eurojust) un ar ko aizstāj un atceļ Padomes Lēmumu 2002/187/TI (turpmāk – regula (ES) 2018/1727).”;

izslēgt otro daļu.

8. Aizstāt 58.² panta pirmajā un otrajā daļā vārdu “triju” ar vārdu “piecu”.

9. 58.³ pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā: “(1) Eirojusta pārstāvi un Eirojusta pārstāvja vietnieku ģenerālprokurors apstiprina uz regulā (ES) 2018/1727 noteikto termiņu, ievērojot viņa izveidotās konkursa komisijas atzinumu.”;

izslēgt trešajā daļā vārdus “Eirojusta pārstāvja vietnieku”;

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā: “(5) Eirojusta pārstāvja amats atbilst Ģenerālprokuratūras departamenta virsprokurora amatam, savukārt Eirojusta pārstāvja vietnieka amats – Ģenerālprokuratūras nodaļas virsprokurora amatam.”.

10. Papildināt likumu ar septīto B nodaļu šādā redakcijā:

“Septītā B nodaļa

Eiropas prokurors un Eiropas deleģētais prokurors

58.⁶ pants. Eiropas Prokuratūras un to amatpersonu statuss

(1) Atbilstoši regulā (ES) 2017/1939 noteiktajam statusam un kompetencei prokuratūras funkcijas Latvijā īsteno arī Eiropas Prokuratūra. Eiropas Prokuratūra ir uzskatāma par prokuratūru Latvijas tiesību normu izpratnē.

(2) Eiropas prokurora un Eiropas deleģētā prokurora amats uzskatāms par prokurora amatu Latvijas tiesību normu izpratnē. Ciktāl regulā (ES) 2017/1939 nav noteikts citādi, Eiropas prokuroram un Eiropas deleģētajam prokuroram ir tādas pašas tiesības, pienākumi, ierobežojumi un garantijas kā Latvijas Republikas Prokuratūras prokuroram.

58.⁷pants. Eiropas prokurora iecelšanas amatā un pilnvaru termiņa izbeigšanās sekas

(1) Prokurors sakarā ar iecelšanu Eiropas prokurora amatā tiek atbrīvots no amata Latvijas Republikas Prokuratūrā saskaņā ar šā likuma 39. panta 2. punktu.

(2) Personu pēc Eiropas prokurora pilnvaru termiņa izbeigšanās uz šīs personas iesnieguma pamata ieceļ prokurora amatā, izņemot virsprokurora vai virsprokurora vietnieka amatu, tajā prokuratūras struktūrvienībā, kurā tā ieņēma amatu līdz atbrīvošanai no amata šā panta pirmajā daļā noteiktajā gadījumā, bet, ja tas nav iespējams – tāda paša līmeņa prokuratūras struktūrvienībā.

58.⁸ pants. Eiropas deleģētā prokurora amata kandidātu izvirzīšana

(1) Eiropas deleģētā prokurora amata kandidātus izvirza ģenerālprokurors, ievērojot viņa izveidotās konkursa komisijas atzinumu.

(2) Ģenerālprokurors var izvirzīt rezerves Eiropas deleģētā prokurora amata kandidātus.

58.⁹ pants. Eiropas deleģētā prokurora iecelšanas amatā sekas

(1) Prokurors pēc iecelšanas Eiropas deleģētā prokurora amatā turpina ieņemt amatu Latvijas Republikas Prokuratūrā, saglabājot amatam atbilstošu atlīdzību.

(2) Tiesnesis pēc iecelšanas Eiropas deleģētā prokurora amatā tiek iecelts Latvijas Republikas Prokuratūras prokurora amatā tāda līmeņa prokuratūras struktūrvienībā, kas atbilst viņa ieņemtajam tiesneša amatam tiesā, un saņem prokurora amatam atbilstošu atlīdzību. Šajā gadījumā nav attiecināmi šā likuma 33. panta pirmās daļas 6. punkta nosacījumi.

(3) Latvijas Republikas Prokuratūras prokurora un Eiropas deleģētā prokurora amatu vienlaicīga ieņemšana nav uzskatāma par amatu savienošanu likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” izpratnē.

(4) Eiropas deleģētā prokurora amata ieņemšana neierobežo prokurora profesionālās izaugsmes iespējas Latvijas Republikas Prokuratūrā.”

11. Izslēgt Pārejas noteikumu 9.punktu.

komisijas priekšsēdētājs J. Rancāns

Likumprojekta “Grozījumi Prokuratūras likumā” anotācija

1.	Kādēļ likums ir vajadzīgs?	Likumprojekts paredz nodrošināt starptautisko un nacionālo normatīvo aktu prasību izpildi, proti: 1) nacionālā normatīvā regulējuma atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes 2018.gada 14.novembra regulai (ES) 2018/1727 par Eiropas Savienības Aģentūru tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (Eurojust) un ar ko aizstāj un atceļ Padomes Lēmumu 2002/187/TI, kas stājas spēkā 2019.gada 12.decembrī: - mainīt atsauci uz starptautisko normatīvo aktu, kas regulē Latvijas Republikas pārstāvību Eirojustā (grozījums Prokuratūras likuma 58.¹panta pirmajā daļā); - tā kā regula ir tieši piemērojama, nav nepieciešams nacionālajā likumā ietvert nosacījumu par Eirojusta pārstāvja aizstāšanu viņa prombūtnes laikā (grozījums Prokuratūras likuma 58.¹panta otrajā daļā); - ievērojot regulas prasību, ka valsts pārstāvībai jābūt ar augsta līmeņa atbilstīgu praktisku pieredzi krimināltiesiskajā jomā, noteikt, ka par Eirojusta pārstāvi, viņa vietnieku, palīgu un Eirojusta korespondentu var būt prokurors ar vismaz piecu gadu darba stāžu prokurora amatā līdzšinējo triju gadu vietā (grozījumi Prokuratūras likuma 58.²panta pirmajā un otrajā daļā); - regulā mainīti nosacījumi attiecībā uz valsts pārstāvja un viņa vietnieka pilnvaru termiņu un tā pagarināšanu, nosakot piecu gadu termiņu ne tikai valsts pārstāvim, bet arī viņa vietniekam, kā arī paredzot tā pagarināšanu tikai vienu reizi (grozījumi Prokuratūras likuma 58.³panta pirmajā un trešajā daļā); - atbilstoši regulā noteiktajam, lai nodrošinātu, ka Eirojusts var atbilstīgi atbalstīt un koordinēt pārrobežu izmeklēšanu, ir nepieciešams, lai visiem valsts pārstāvjiem būtu vajadzīgās darbības pilnvaras attiecībā uz to izcelsmes dalībvalsti un saskaņā ar dalībvalsts normatīvajiem aktiem, kā arī ņemot vērā, ka Eirojusta pārstāvim un viņa vietniekam regulā noteiktā kompetence saistīta ar koordinācijas stiprināšanu un sadarbību starp tām valstu iestādēm, kas veic izmeklēšanu un kriminālvajāšanu, un dotas pilnvaras tieši sazināties un apmainīties ar informāciju ar jebkuru dalībvalsts kompetento iestādi, tostarp Ģenerālprokuratūru un tās jebkuru amatpersonu, Eirojusta pārstāvja un viņa vietnieka amati pielīdzināmi attiecīgi Ģenerālprokuratūras departamenta virsprokurora un Ģenerālprokuratūras nodaļas virsprokurora amatam (grozījums Prokuratūras likuma 58.³panta piektajā daļā); 2) nacionālā normatīvā regulējuma atbilstību Eiropas Savienības Padomes 2017. gada 12. oktobra regulai (ES) 2017/1939, ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei: - definēt Eiropas Prokuratūras statusu un kompetenci, paredzot, ka Eiropas prokurora un Eiropas deleģētā prokurora amats uzskatāms par prokurora amatu Latvijas tiesību normu izpratnē (grozījumi Prokuratūras likuma 58.⁶ pantā); - paredzēt Eiropas deleģētā prokurora amata kandidāta izvirzīšanas nosacījumus (grozījumi Prokuratūras likuma 58.⁸ pantā); - noteikt gan Eiropas prokurora iecelšanas amatā un pilnvaru termiņa izbeigšanās sekas, gan arī Eiropas deleģētā prokurora iecelšanas amatā sekas (grozījumi Prokuratūras likuma 58.⁷ un 58.⁹pantā). 3) Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma Pārejas noteikumu 44.punktā noteikto, izslēdzot no Prokuratūras likuma normas, kas nosaka amata pakāpes piešķiršanu prokuroram un ar to saistīto jautājumu izskatīšanu (grozījumi Prokuratūras likuma 29.¹ panta otrajā daļā, 31., 32.pantā un Pārejas noteikumu 9.punktā). 4) Ievērojot Valsts informācijas sistēmas likuma prasības, Prokuratūras informācijas sistēmai nosakāms valsts informācijas sistēmas statuss un deleģējums Ministru kabinetam izstrādāt attiecīgus Ministru kabineta noteikumus (Prokuratūras likuma papildinājums ar jaunu 51.¹pantu).
2.	Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?	Likumprojekts šo jomu neskar.
3.	Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?	Ietekmes uz valsts budžetu nav, nepieciešamie izdevumi tiks segti uz iekšējās ekonomijas un līdzekļu apropriācijas pārdales rēķina.
4.	Kāda var būt likuma ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?	Likumprojekts šo jomu neskar.
5.	Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts?	Likumprojektā iekļautas normas, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes 2018.gada 14.novembra regulas (ES) 2018/1727 par Eiropas Savienības Aģentūru tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (Eurojust) un ar ko aizstāj un atceļ Padomes Lēmumu 2002/187/TI un Eiropas Savienības Padomes 2017. gada 12. oktobra regulas (ES) 2017/1939, ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei, prasības
6.	Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu?	Konsultācijas notikušas ar Tieslietu ministriju, Latvijas Republikas Prokuratūru un Finanšu ministriju.
7.	Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?	Likuma izpilde tiks nodrošināta saskaņā ar likumā un normatīvajos aktos noteikto kārtību un ar jau esošo valsts institūciju palīdzību. Jaunu institūciju dibināšana nav nepieciešama.