2019. gada 29. oktobrī
Nr. 111.9/3-81-13/19
SAEIMAS PREZIDIJAM
Juridiskā komisija lūdz grozīt 2019. gada 31. oktobra Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā Juridiskās komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā”.
Komisija lūdz nodot minēto likumprojektu tikai Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 86. pantu komisija lūdz minēto likumprojektu izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā.
Pielikumā: 1. Likumprojekts “Grozījumi Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā” uz 3 lapām.
2. Likumprojekta anotācija uz 2 lapām.
Komisijas priekšsēdētāja J. Strīķe
Grozījumi Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā
Izdarīt Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 23. nr.; 1997, 14. nr.; 1998, 23. nr.; 2004, 2. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 102. nr.; 2015, 201. nr.; 2017, 132. nr.; 2018, 188. nr.) šādus grozījumus:
1. Izslēgt preambulā vārdus "to zemesgrāmatu nodaļu";
2. Izslēgt 1. panta pirmās daļas 4. punktu;
3. Izslēgt 2. panta pirmajā daļā vārdus "zemesgrāmatu nodaļu";
4. 3. pantā:
izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:
"(1) Ierosināt disciplinārlietu ir tiesīgi:
1) Augstākās tiesas priekšsēdētājs — par rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu un Augstākās tiesas tiesnešiem visos šā likuma 1. pantā minētajos gadījumos;
2) tieslietu ministrs — par rajonu (pilsētu) tiesu un apgabaltiesu tiesnešiem visos šā likuma 1. pantā norādītajos gadījumos;
3) apgabaltiesu priekšsēdētāji — par rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešiem un apgabaltiesu tiesnešiem — visos šā likuma 1. pantā norādītajos gadījumos;
4) rajonu (pilsētu) tiesu priekšsēdētāji — par rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešiem — visos šā likuma 1. pantā norādītajos gadījumos;
5) Tiesnešu ētikas komisija — par rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu un Augstākās tiesas tiesnešiem, ja tā konstatējusi Tiesnešu ētikas kodeksa normu rupju pārkāpumu.
6) Augstākās tiesas priekšsēdētājs – par Augstākās tiesas tiesnešiem, apgabaltiesu priekšsēdētāji – par apgabaltiesu tiesnešiem, rajonu (pilsētu) tiesu priekšsēdētāji – par rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešiem saskaņā ar šā likuma 1. panta pirmās daļas 3. punktu, ja saņemts personas, kura veic administratīvā pārkāpuma procesu, lēmums par administratīvā soda piemērošanu tiesnesim.";
izslēgt trešajā daļā vārdus "apgabaltiesas zemesgrāmatu nodaļas priekšnieks";
5. 4. pantā:
aizstāt pirmās daļas pirmajā teikumā vārdu “divu” ar vārdu “četru”.
papildināt pirmās daļas trešo teikumu aiz vārda "amata" ar vārdiem "pienākumu pildīšanas";
6. Papildināt 5. pantu ar 1.1 daļu šādā redakcijā:
"(11) Jautājumu par tiesneša atstādināšanu Tiesnešu disciplinārkolēģija izskata, nekavējoties pēc disciplinārlietas saņemšanas. Jautājumu izskata rakstveidā. Ja nepieciešams, tiesnešu disciplinārkolēģijas priekšsēdētājs var sasaukt sēdi jautājuma izskatīšanai tiesnešu disciplinārkolēģijas sēdē. Šādā gadījumā sēdē piedalās tiesnešu disciplinārkolēģijas priekšsēdētājs vai viņa vietnieks un ne mazāk kā četri kolēģijas locekļi.";
7. Papildināt likumu ar 8.1 pantu šādā redakcijā:
"8.1 pants. Lēmuma par tiesneša atstādināšanu no amata pienākumu pildīšanas pieņemšanas kārtība, tā saturs un paziņošanas kārtība
(1) Lēmumu par tiesneša atstādināšanu no amata pienākumu pildīšanas pieņem ar to tiesnešu disciplinārkolēģijas locekļu balsu vairākumu, kuri piedalījušies jautājuma izskatīšanā. Balsīm sadaloties līdzīgi, izšķirošā ir tiesnešu disciplinārkolēģijas priekšsēdētāja vai sēdes priekšsēdētāja balss. Lēmumu noformē rakstveidā. To paraksta tiesnešu disciplinārkolēģijas priekšsēdētājs vai sēdes priekšsēdētājs un kolēģijas locekļi.
(2) Pieņemtajā lēmumā norāda tiesnešu disciplinārkolēģijas sastāvu; jautājuma izskatīšanas vietu un laiku; pie disciplinārās atbildības sauktā tiesneša vārdu, uzvārdu un amatu; disciplinārā pārkāpuma izdarīšanas apstākļus un pamatu tiesneša saukšanai pie disciplinārās atbildības; tiesneša paskaidrojumus, ja tādi saņemti; pieņemto lēmumu un tā motīvus.
(3) Lēmums nav pārsūdzams un stājas spēkā ar tā pieņemšanas brīdi.
(4) Lēmumu paziņo tiesnesim un attiecīgās tiesas priekšsēdētājam. Ja lēmums pieņemts par rajona (pilsētas) tiesas vai apgabaltiesas tiesneša atstādināšanu no amata pienākumu pildīšanas, tiesnešu disciplinārkolēģija lēmumu nekavējoties paziņo arī tieslietu ministram. Ja lēmums pieņemts par Augstākās tiesas tiesneša atstādināšanu no amata pienākumu pildīšanas, tiesnešu disciplinārkolēģija lēmumu nekavējoties paziņo arī Augstākās tiesas priekšsēdētājam. Ja lēmums par rajona (pilsētas) tiesas, apgabaltiesas vai Augstākās tiesas tiesneša atstādināšanu no amata pienākumu pildīšanas pieņemts tiesnešu disciplinārkolēģijas sēdē, kurā piedalās tieslietu ministrs vai viņa pilnvarota persona vai Augstākās tiesas priekšsēdētājs vai viņa pilnvarota persona, tas uzskatāms par paziņotu ar tā pieņemšanas brīdi.";
8. Papildināt pārejas noteikumus ar 5. un 6. punktu šādā redakcijā:
"5. Grozījumi šā likuma preambulā un 2. panta pirmajā daļā par vārdu "zemesgrāmatu nodaļa" izslēgšanu, likuma 3. panta pirmās daļas izteikšanu jaunā redakcijā un likuma 3. panta otrajā daļā par vārdu "apgabaltiesu zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka" izslēgšanu stājas spēkā 2019. gada 1. jūnijā.
6. Grozījumi šā likuma 1. pantā par pirmās daļas 4. punkta izslēgšanu, stājas spēkā 2020. gada 1. janvārī.".
„Grozījumi Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā”
1. Kādēļ likums ir vajadzīgs?
Saeima 2018. gada 25. oktobrī pieņēma likumu "Grozījumi likumā "Par tiesu varu"", kas paredz ar 2019. gada 1. jūniju īstenot rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu integrēšanas rajona (pilsētas) tiesas sastāvā reformu. Tādējādi ar 2019. gada 1. jūniju zemesgrāmatu nodaļas kā patstāvīgas rajona (pilsētas) tiesas struktūrvienības tiks likvidētas un tiesību nostiprināšana būs piekritīga rajona (pilsētas) tiesai. Administratīvā darba nodrošināšana būs rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāja kompetence, zemesgrāmatu nodaļu priekšnieka un priekšnieka vietnieka amati kā tādi tiks likvidēti. Likumprojekts „Grozījumi Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā” (turpmāk – likumprojekts) precizē rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāja kompetence disciplinārlietas ierosināšanā.
Ievērojot to, ka 2020. gada 1. janvārī stāsies spēkā Administratīvās atbildības likums, kas, cita starpā, izslēdz administratīvo arestu kā soda veidu, kā arī, ievērojot to, ka likumprojekts “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” izslēdz normu par tiesneša imunitāti administratīvo pārkāpumu lietās, likumprojekts izslēdz normu, kas paredz, ka tiesnesi var saukt pie disciplināratbildības par administratīvu pārkāpumu.
Vienlaikus ar grozījumiem tiek paredzēts, ka tiesnesi varēs saukt pie disciplināratbildības saskaņā ar Tiesnešu disciplinārās atbildības likuma 1. panta pirmās daļas 3. punktu, ja tiesnesis būs izdarījis administratīvo pārkāpumu. Tienesis tiks saukts pie disciplinārās atbildības nevis par izdarīto administratīvo pārkāpumu, bet par to, ja ar izdarīto administratīvo pārkāpumu tiesnesis būs rupji pārkāpis tiesneša ētikas kodeksa normas, vai izdarītais administratīvā pārkāpuma raksturs būs tiesneša rīcības necienīgs.
Ierosināt disciplinārlietu par Augstākās tiesas tiesnešiem būs tiesīgs Augstākās tiesas priekšsēdētājs, par apgabaltiesu tiesnešiem - apgabaltiesas priekšsēdētājs, par rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešiem - rajonu (pilsētu) tiesu priekšsēdētāji, ja attiecīgās tiesas priekšsēdētāja rīcībā nonāks informācija par tiesneša izdarītu administratīvo pārkāpumu.
Lai nodrošinātu, ka tiesas priekšsēdētāja rīcībā nonāk informācija par tiesneša izdarītu administratīvo pārkāpumu, tiks sagatavots likumprojekts “Grozījums Administratīvās atbildības likumā” paredzot personai, kura veic administratīvā pārkāpuma procesu, pienākumu lēmumu par tiesneša administratīvo sodīšanu paziņot attiecīgās tiesas priekšsēdētājam.
Katra individuāla tiesneša rīcība veido sabiedrības priekšstatu par tiesu varu un tiesu sistēmu kopumā. Valsts prezidents ir norādījis, ka tiesnešu disciplināratbildības noilguma termiņiem ir jābūt garākiem, jo bieži vien par izdarītajiem pārkāpumiem tiek uzzināts vēlāk par likumā noteiktajiem diviem gadiem. Tiesnešu disciplinārās atbildības likuma 4. panta pirmā daļa (redakcijā līdz 2017. gada 19. jūlijam) noteica, ka disciplinārsodu tiesnesim var uzlikt ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc disciplinārā vai administratīvā pārkāpuma atklāšanas dienas (speciālais noilguma termiņš), turklāt tikai pēc tam, kad tiesnesim dota iespēja izteikt savus paskaidrojumus, bet ne vēlāk kā divus gadus pēc disciplinārā vai administratīvā pārkāpuma izdarīšanas dienas (vispārējais noilguma termiņš). Ar 2017. gada 22. jūnija likumu “Grozījumi Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā” veikti grozījumi attiecībā uz speciālā noilguma termiņa atskaites punktu un noteikts, ka disciplinārsodu tiesnesim var uzlikt triju mēnešu laikā pēc disciplinārlietas ierosināšanas dienas, neskaitot tiesneša pagaidu prombūtnes laiku. Apzinot citu valstu pieredzi, tika secināts, ka disciplinārsoda uzlikšanas termiņi tiesnesim katrā valstī ir atšķirīgi, piemēram, Francijā un Čehijā tiesnesim disciplinārsodu var uzlikt trīs gadu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas, bet Polijā un Maltā – piecu gadu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas. Slovākijā ir paredzēti trīs dažādi termiņi, proti, viens gads, trīs un pieci gadi, savukārt Vācijā no diviem līdz septiņiem gadiem atkarībā no izdarītā pārkāpuma smaguma. Izvērtējot citu valstu regulējumu, kā arī ņemot vērā to, ka Latvijā vidējais lietas virzības termiņš visās tiesu instancēs vidēji ir četri gadi un brīdis, kad tiek uzzināts par iespējamu pārkāpumu nereti sakrīt ar lietas virzību pa tiesu instancēm, likumprojekts paredz disciplināratbildības noilguma termiņu pagarināt no diviem uz četriem gadiem.
Lai nodrošinātu maksimāli operatīvu lēmuma par tiesneša atstādināšanu no amata pienākumu pildīšanas pieņemšanu un izpildi, likumprojekts paredz, ka jautājumu par tiesneša atstādināšanu Tiesnešu disciplinārkolēģija izskata, nekavējoties pēc disciplinārlietas saņemšanas.
Vienlaikus likumprojekts paredz lēmuma par tiesneša atstādināšanas no amata pienākumu pildīšanas pieņemšanas kārtību un saturu, kā arī kārtību, kādā lēmums tiek paziņots tiesnesim un attiecīgās tiesas priekšsēdētājam. Lai pēc rajona (pilsētas) tiesas vai apgabaltiesas tiesneša atstādināšanas no amata tieslietu ministrs vai Augstākās tiesas priekšsēdētājs nodrošinātu likuma “Par tiesu varu” 84. panta ceturtajā noteikto pienākumu izpildi, proti – apzinātu vakantās amata vietas un noskaidrotu tiesneša viedokli par iespējamu norīkošanu darbā atstādināšanas laikā kādā no vakantajiem amatiem, likumprojekts paredz, ka lēmumu par rajona (pilsētas) tiesas vai apgabaltiesas tiesneša atstādināšanu no amata nekavējoties paziņo tieslietu ministram, bet lēmumu par Augstākās tiesas tiesneša atstādināšanu no amata nekavējoties paziņo Augstākās tiesas priekšsēdētājam. Ja lēmums par rajona (pilsētas) tiesas, apgabaltiesas vai Augstākās tiesas tiesneša atstādināšanu no amata pieņemts tiesnešu disciplinārkolēģijas sēdē, kurā piedalās tieslietu ministrs vai viņa pilnvarota persona vai Augstākās tiesas priekšsēdētājs vai viņa pilnvarota persona, tas uzskatāms par paziņotu ar tā pieņemšanas brīdi.
2. Kāda var būt likuma ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?
Likumprojekts sekmēs tiesu neatkarības un atbildības principu savstarpējo līdzsvaru.
3. Kāda var būt likuma ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?
Nav attiecināms.
4. Kāda var būt likuma ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?
Nav attiecināms.
5. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts?
Izstrādājot likumprojektu, ņemtas vērā Eiropas Padomes Pretkorupcijas starpvalstu grupas (GRECO) Latvijas IV kārtas novērtēšanas ziņojumā ietvertās rekomendācijas Latvijai.
6. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu?
Likumprojektā iestrādātie grozījumi, kas paredz pagarināt tiesnešu disciplināratbildības noilguma termiņu, atcelt tiesnešu imunitāti administratīvo pārkāpumu lietās, precizēt tiesneša atstādināšanas no amata regulējumu, apspriesti ar rajona (pilsētu) tiesu un apgabaltiesu priekšsēdētājiem, kā arī ar abu tiesnešu biedrību un Tieslietu padomes pārstāvjiem.
Jautājums par tiesneša atstādināšanas no amata regulējums skatīts 2019. gada 25. marta Tieslietu padomes sēdē.
7. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?
Likumprojekta izpildi atbilstoši kompetencei nodrošinās likumprojektā minētās institūcijas.
Oriģinālais dokumenta saturs
Oriģinālais dokumenta saturs