2019. gada 29. oktobrī
Nr. 111.9/3-80-13/19
SAEIMAS PREZIDIJAM
Juridiskā komisija lūdz grozīt 2019. gada 31. oktobra Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā Juridiskās komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tiesu varu””.
Komisija lūdz nodot minēto likumprojektu tikai Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 86. pantu komisija lūdz minēto likumprojektu izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā.
Pielikumā: 1. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” uz 4 lapām.
2. Likumprojekta anotācija uz 3 lapām.
Komisijas priekšsēdētāja J. Strīķe
Grozījumi likumā "Par tiesu varu"
Izdarīt likumā "Par tiesu varu" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 1. nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 1., 13. nr.; 1995, 10., 22. nr.; 1996, 3., 13. nr.; 1997, 5., 21. nr.; 1998, 22., 23. nr.; 1999, 23. nr.; 2001, 24. nr.; 2002, 23. nr.; 2003, 14. nr.; 2004, 2. nr.; 2005, 8., 20. nr.; 2006, 7., 24. nr.; 2007, 24. nr.; 2008, 10., 24. nr.; 2009, 2., 12., 14. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 199. nr.; 2010, 99., 206. nr.; 2011, 99., 120. nr.; 2013, 128., 201. nr.; 2014, 228. nr.; 2015, 97., 122. nr.; 2018, 20. nr., 188. nr., 225. nr.) šādus grozījumus:
1. Izslēgt 13. panta ceturto daļu;
2. 27.1 pantā:
izteikt trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:
"(3) Tiesas priekšsēdētājs lietu izskatīšanas termiņu standartu līdz katra gada 1. februārim iesniedz apstiprināšanai Tieslietu padomē.
(4) Lietu izskatīšanas faktiskos termiņus tiesā pārrauga tiesas priekšsēdētājs.";
3. Papildināt 33. panta ceturto daļu ar jaunu 4. punktu šādā redakcijā:
"4) ierosināt Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijai veikt rajona (pilsētas) tiesas tiesneša profesionālās darbības ārpuskārtas novērtēšanu. Priekšlikumā jānorāda priekšsēdētāja konstatētie apstākļi par tiesneša profesionālo darbību, kas ir saistīti ar būtiskiem trūkumiem darba organizēšanā vai nepietiekamām tiesneša profesionālajām zināšanām, kas ir šķērslis tiesvedības procesa kvalitatīvai norisei.";
4. Papildināt 40. pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:
"(6) Apgabaltiesas priekšsēdētājs var ierosināt Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijai veikt rajona (pilsētas) tiesas tiesneša vai apgabaltiesas tiesneša profesionālās darbības ārpuskārtas novērtēšanu. Priekšlikumā jānorāda priekšsēdētāja konstatētie apstākļi par tiesneša profesionālo darbību, kas ir saistīti ar būtiskiem trūkumiem darba organizēšanā vai nepietiekamām tiesneša profesionālajām zināšanām, kas ir šķērslis tiesvedības procesa kvalitatīvai norisei.";
5. Papildināt 50. pantu ar astoto daļu šādā redakcijā:
"(8) Augstākās tiesas priekšsēdētājs var ierosināt Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijai veikt rajona (pilsētas) tiesas tiesneša, apgabaltiesas tiesneša vai Augstākās tiesas tiesneša profesionālās darbības ārpuskārtas novērtēšanu. Priekšlikumā jānorāda priekšsēdētāja konstatētie apstākļi par tiesneša profesionālo darbību, kas ir saistīti ar būtiskiem trūkumiem darba organizēšanā vai nepietiekamām tiesneša profesionālajām zināšanām, kas ir šķērslis tiesvedības procesa kvalitatīvai norisei.”;
6. Izteikt 52. panta otro punktu šādā redakcijā:
"2) iekļauta tiesneša amata kandidātu sarakstā;"
7. Aizstāt 53. panta otrajā daļā vārdus "nokārtojusi kvalifikācijas eksāmenu" ar vārdiem "iekļauta tiesneša amata kandidātu sarakstā";
8. Svītrot 54.1 panta nosaukumā un pirmajā daļā vārdus “stažēšanās un kvalifikācijas eksāmena kārtošanas";
9. Svītrot 57. pantā vārdus “pamatojoties uz tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas atzinumu";
10. Papildināt 73.1 panta pirmās daļas un otrās daļas pirmo teikumu aiz vārda "tiesneša" ar vārdiem "kas apstiprināts amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma";
11. Izteikt 75. panta pirmo daļu šādā redakcijā:
"(1) Tiesneša amata vakances vai tiesneša pagaidu prombūtnes gadījumā Tieslietu padome, uzklausot tiesas priekšsēdētāja viedokli, pēc tieslietu ministra priekšlikuma var uz laiku — ne ilgāku par diviem gadiem — uzdot pildīt rajona (pilsētas) tiesas tiesneša pienākumus cita rajona (pilsētas) tiesas tiesnesim vai apgabaltiesas tiesnesim, kas apstiprināts amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma, ja viņš devis rakstveida piekrišanu.";
12. 84. pantā
izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:
"84. pants. Tiesneša atstādināšana no amata pienākumu pildīšanas
izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:
svītrot otro daļu.
papildināt pantu ar 2.1 daļu šādā redakcijā:
"(21) Šā panta pirmajā daļā minētajā gadījumā tiesnesi atstādina no amata pienākumu pildīšanas līdz dienai, kad stājas spēkā galīgais lēmums lietā. Par galīgo lēmumu lietā ir uzskatāms:
1) lēmums par disciplinārlietas izbeigšanu vai tiesnešu disciplinārkolēģijas lēmums aprobežoties ar disciplinārlietas izskatīšanu sēdē, neuzliekot disciplinārsodu;
2) lēmums par disciplinārsoda uzlikšanu;
3) lēmums kriminālprocesā, ar kuru tiesnesis ir ieguvis procesuālo statusu - persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību;
4) Saeimas lēmums par tiesneša atcelšanu no amata gadījumā, ja ierosināts Saeimai tiesnesi atcelt no amata."
izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:
(4) No amata pienākumu pildīšanas atstādinātu tiesnesi ar šā tiesneša piekrišanu Augstākās tiesas priekšsēdētājs vai tieslietu ministrs norīko darbā tiesā, Tieslietu ministrijā vai Tiesu administrācijā darbinieka amatā, kas nav valsts amatpersonas amats, uz atstādināšanas laiku, izmaksājot attiecīgajā darbā noteikto darba samaksu. Ja tiesnesis nepiekrīt norīkošanai citā darbā, viņam atstādināšanas laikā izmaksā valstī noteikto minimālo mēnešalgu. Ja spēkā stājies lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu un izbeigšanas pamats ir saistīts ar personu reabilitējošiem apstākļiem, vai stājies spēkā šā panta 2.1 daļas 1. vai 2. punktā minētais lēmums, vai tiesa taisījusi attaisnojošu spriedumu krimināllietā, tiesnesim izmaksā visu par atstādināšanas laiku viņam neizmaksāto mēnešalgu, kā arī piemaksas.";
13. Papildināt 89. pantu ar jaunu 5.1 daļu šādā redakcijā:
"(51) Pirmā gada laikā pēc pirmreizējas iecelšanas rajona (pilsētas) tiesneša amatā vai apstiprināšanas apgabaltiesas tiesneša amatā tiesnesim ir pienākums apgūt jauno tiesnešu mācību kursu.";
14. 94. pantā:
"Izslēgt panta pirmo daļu.
papildināt pantu ar jaunu 2.1 daļu šādā redakcijā:
“(21) Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija, saņemot rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāja, apgabaltiesas priekšsēdētāja, Augstākās tiesas priekšsēdētāja priekšlikumu, lemj par tiesneša profesionālās darbības ārpuskārtas novērtēšanas veikšanu.”
15. Papildināt 94.4 panta pirmo daļu pēc vārdiem "vai profesionālās darbības ārpuskārtas novērtēšanā gadījumos, kad ārpuskārtas novērtēšana veikta, pamatojoties tiesnešu disciplinārkolēģijas lēmumu, " ar vārdiem "rajona (pilsētas) tiesas, apgabaltiesas vai Augstākās tiesas priekšsēdētāja priekšlikumu";
16. Papildināt 94.5 pantu ar jaunu 1.1 daļu šādā redakcijā:
"(1)1 Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija lemj par tiesneša profesionālās darbības ārpuskārtas novērtēšanas veikšanu, ja šajā likumā noteiktajā kārtībā saņemts rajona (pilsētas) tiesas, apgabaltiesas, Augstākās tiesas priekšsēdētāja priekšlikums.";
17. Izteikt 107.1 panta otrās daļas 4. punktu šādā redakcijā:
"4) nodrošina tiesneša amata kandidātu atlases komisijas darbu;";
18. Papildināt pārejas noteikumus ar 101. punktu šādā redakcijā:
"101. Grozījums šā likuma 13. pantā par ceturtās daļas izslēgšanu stājas spēkā 2020. gada 1. janvārī".
Anotācija likumprojektam
„Grozījumi likumā „Par tiesu varu””
1. Kādēļ likums ir vajadzīgs?
Jebkuras demokrātiskas valsts tiesu varai, lai tā varētu nodrošināt tiesības uz taisnīgu tiesu, ir jābūt neatkarīgai. Tiesu neatkarība ir līdzeklis demokrātijas un tiesiskuma nodrošināšanai, tā nevar būt absolūta un to līdzsvaro atbildība. Valsts varu savstarpējās līdztiesības un mijiedarbības princips nepieļauj kādas no valsts varām kontroli pār otru vai iejaukšanos tās procesos, līdz ar to ir attīstāmi instrumenti, kas ļauj pašai tiesu varai reaģēt uz iespējamu tiesnešu neprofesionalitāti un pārkāpumiem. Likumprojekts izstrādāts, lai sekmētu tiesu neatkarības un atbildības principu savstarpējo līdzsvaru.
Latvija nav izpildījusi Eiropas Padomes Starpvalstu pretkorupcijas grupas (GRECO) IV novērtēšanas kārtas ziņojumā, pieņemts 2012. gada 7. decembrī, Latvijai izteikto rekomendāciju - atcelt tiesnešu administratīvās imunitātes sistēmu. GRECO 2016. gada 18. martā pieņemtajā starpziņojumā atkārtoti vērsa uzmanību, ka Latvija nav veikusi nekādas darbības ziņojumā veiktās rekomendācijas kontekstā. GRECO izteikusi nožēlu par atbildīgo institūciju vilcināšanos atcelt tiesnešu administratīvo imunitāti, kas palīdzētu kliedēt pārliecību, ka tiesneši ir pārāki par likumu, stiprinātu pilsoņu uzticību tiesu sistēmai.
Ievērojot to, ka 2020. gada 1. janvārī stāsies spēkā Administratīvās atbildības likums, kas, cita starpā, izslēdz administratīvo arestu kā soda veidu, likumprojekts atceļ tiesnešu imunitāti administratīvo pārkāpumu lietās.
Saskaņā ar likuma “Par tiesu varu” 27.1 panta trešo daļu tiesas priekšsēdētājam ir pienākums apstiprināt lietu izskatīšanas termiņu standartu tiesā un pārraudzīt lietu izskatīšanas faktiskos termiņus tiesā. Atbilstoši minētā panta ceturtajai daļai tiesas priekšsēdētājs katru gadu līdz 1. februārim Tieslietu padomei iesniedz informāciju par lietu izskatīšanas termiņu standartu. Šobrīd norma neparedz Tieslietu padomes aktīvu lomu, līdz ar to, lai uzlabotu lietu izskatīšanas efektivitāti tiesās un palielinātu Tieslietu padomes lomu lietu termiņu pārvaldības procesā, likumprojekts paredz, ka tiesas priekšsēdētājs lietu izskatīšanas termiņu standartu iesniedz Tieslietu padomei apstiprināšanai. Tieslietu padome, izskatot jautājumu par standarta apstiprināšanu, ir tiesīga gan uzklausīt tiesas priekšsēdētāju, gan sniegt rekomendācijas atbildīgajām iestādēm.
Lai nodrošinātu kvalitatīvu tiesas darbu un iespēju pašai tiesu varai reaģēt uz iespējamu tiesnešu neprofesionalitāti un iespējamiem pārkāpumiem tiesneša darba organizācijā, ir paplašināmas tiesas priekšsēdētāja pilnvaras un paredzamas tiesības nosūtīt tiesnesi uz profesionālās darbības ārpuskārtas novērtēšanu, ja konstatēti apstākļi, kas ir saistīti ar būtiskiem trūkumiem tiesneša darba organizācijā vai nepietiekamām tiesneša profesionālajām zināšanām, kas rada šķēršļus tiesvedības procesa kvalitatīvai norisei. Līdz ar to, respektējot tiesneša neatkarības principu, likumprojekts paredz paplašināt tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas pilnvaras lemt par tiesneša profesionālās darbības ārpuskārtas novērtēšanas veikšanu, ja ir saņemts rajona (pilsētas) tiesas, apgabaltiesas vai Augstākās tiesas priekšsēdētāja ierosinājums, proti – sākotnēji lemt par priekšlikuma veikt ārpuskārtas novērtēšanu pamatotību. Ja saņemto tiesas priekšsēdētāja ierosinājumu tiesnešu kvalifikācijas kolēģija atzīs par pamatotu, tā veiks tiesneša profesionālās darbības ārpuskārtas novērtēšanu, Profesionālās darbības ārpuskārtas novērtēšana raksturojama kā ātrs un efektīvs veids, kādā izvērtēt tiesneša profesionālās zināšanas, prasmes un kompetences ārpus kārtējās tiesnešu profesionālās darbības novērtēšanas.
Likumprojekts paredz principiāli atšķirīgu tiesnešu amata kandidātu atlases un jauno tiesnešu apmācības kārtību, proti, lai apzinātu iespējamos risinājumus pirmo reizi izvirzīta tiesneša amata kandidātu atlases procesa efektivizēšanai un izstrādātu grozījumus saistītajos tiesību aktos, ar tieslietu ministra 2016. gada 27. oktobra rīkojumu Nr. 1-1/378 tika izveidota darba grupa. Darba grupa izvērtējot pirmo reizi izvirzīta tiesneša amata kandidāta atlases, stažēšanās un kvalifikācijas eksāmena kārtošanas esošo kārtību, norādīja uz šādām nepilnībām esošajā tiesneša amata kandidātu atlases procesā:
- esošais atlases process nespēj nodrošināt pietiekami operatīvu vakanto tiesneša amata vietu aizpildīšanu un stažēšanās prasība pirms kandidāta virzīšanas tiesneša amatam būtiski paildzina un sadārdzina atlases procedūru;
- nepietiekama tiesas pārstāvju iesaiste pārbaudes satura izstrādē un novērtēšanas procesā;
- konstatējami trūkumi profesionālās sagatavotības pārbaužu formā un saturā;
- grūti īstenojams jauno tiesnešu apmācības modelis, jo kandidāti tiek atlasīti dažādos laikos un attiecīgi nav iespējams nodrošināt mācību grupu nokomplektēšanu un plānošanu;
- šobrīd normatīvajos aktos nav noteikta prasība kandidātam apliecināt sava sākotnējā veselības stāvokļa atbilstību amata, kas saistīts ar paaugstinātu psiholoģisko slodzi, specifikai.
Ar likumprojektu paredzēts atteikties no kvalifikācijas eksāmena kā atsevišķa atlases procesa daļas (profesionālo zināšanu pārbaudi – kāzusus darba grupa saskata kā daļu no atlases procesa), mainīt stažēšanās un mācību formātu, resursus koncentrējot jau amatā iecelta vai apstiprināta tiesneša apmācībai, līdz ar to likumprojektā tiek paredzēts, ka par tiesneša amata kandidātu var iecel personu, kura izturējusi tiesnešu amata kandidātu atlases procesu un iekļauta tiesneša amata kandidātu sarakstā.
Likuma "Par tiesu varu" 75. pants noteic, ka tiesneša amata vakances vai tiesneša pagaidu prombūtnes gadījumā Tieslietu padome pēc tieslietu ministra priekšlikuma var uz laiku — ne ilgāku par diviem gadiem — uzdot pildīt rajona (pilsētas) tiesas tiesneša pienākumus cita rajona (pilsētas) tiesas tiesnesim vai apgabaltiesas tiesnesim, ja viņš devis rakstveida piekrišanu. Savukārt 33. pants noteic tiesas priekšsēdētāja pienākumus un kompetenci, tajā skaitā, tiesas darba organizācijā un pienākumu sadalē starp tiesnešiem. Līdz ar to, likumprojekts paredz, ka Tieslietu padomei pirms lēmuma pieņemšanas jāuzklausa un jāizvērtē arī attiecīgās tiesas priekšsēdētāja viedoklis par tiesneša pārcelšanu uz laiku citā tiesā.
Pašreiz spēkā esošais regulējums likumā "Par tiesu varu" noteic, ka, ja par rajona (pilsētas) tiesas vai apgabaltiesas tiesnesi ierosināta disciplinārlieta, tieslietu ministrs, saņēmis tiesnešu disciplinārkolēģijas priekšlikumu, atstādina šādu tiesnesi no amata līdz dienai, kad stājas spēkā nolēmums disciplinārlietā. Savukārt, ja disciplinārlieta ierosināta par Augstākās tiesas tiesnesi, tad pēc tiesnešu disciplinārkolēģijas priekšlikuma tiesnesi no amata atstādina Augstākās tiesas priekšsēdētājs.
Lai nodrošinātu maksimāli operatīvu lēmumu par tiesneša atstādināšanu no amata pienākumu veikšanas pieņemšanu, likumprojekts paredz:
- tiesnešu disciplinārkolēģijas kompetenci pēc savas iniciatīvas atstādināt tiesnesi no amata disciplinārlietas izskatīšanas laikā;
- disciplinārlietas ierosinātājam pilnvaras vienlaikus ar disciplinārlietas ierosināšanu izteikt priekšlikumu tiesnešu disciplinārkolēģijai par tiesneša atstādināšanu no amata,
- skaidru un nepārprotamu regulējumu jautājumā par atstādināšanas ilgumu gadījumos, kad disciplinārlietā ir pieņemts lēmums ierosināt Saeimai atcelt tiesnesi no amata vai vērsties pie ģenerālprokurora ar lūgumu uzsākt kriminālprocesu. Grozījumi skaidri noteiktu, ka tiesnesis šādos gadījumos ir atstādināts no amata ne tikai līdz brīdim, kad stājas spēkā nolēmums disciplinārlietā, bet līdz brīdim, kad tiek izlemts jautājums par kriminālprocesa uzsākšanu vai tiesneša atcelšanu no amata. Savukārt gadījumos, kad atbilstoši Tiesnešu disciplinārās atbildības likuma 11.5 panta pirmajai daļai disciplinārlieta nodota atpakaļ tiesnešu disciplinārkolēģijai tās atkārtotai izskatīšanai (jo Saeima nobalsojusi pret tiesneša atcelšanu no amata vai ģenerālprokurors atzinis, ka nav pamata kriminālprocesa uzsākšanai), līdz brīdim, kad stājas spēkā lēmums atkārtoti izskatītajā disciplinārlietā.
Ar likumprojektu vienlaikus tiek paredzēts:
- precizēt tiesneša uz atstādināšanas laiku statusu, paredzot, ka tiesneša disciplinārlietas izskatīšanas laikā tiesnesis tiek atstādināts no tiesneša amata pienākumu pildīšanas, nevis no tiesneša amata;
- konkretizēt tiesneša atstādināšanas no amata pienākumu pildīšanas pamatu, paredzot, ja disciplinārlieta tiesnesim ierosināta par pārkāpumu, kas nav savienojams ar tiesneša statusu, tiesnesi var atstādināt no amata pienākumu pildīšanas;
- precizēt disciplinārlietā pieņemto lēmumu, kādos tiesnesim izmaksā visu par atstādināšanas laiku neizmaksāto mēnešalgu un piemaksas, uzskaitījumu.
2. Kāda var būt likuma ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?
Likumprojekts sekmēs tiesu neatkarības un atbildības principu savstarpējo līdzsvaru
3. Kāda var būt likuma ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?
Nav attiecināms.
4. Kāda var būt likuma ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?
Nav attiecināms.
5. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts?
Izstrādājot likumprojektu, ņemtas vērā Eiropas Padomes Pretkorupcijas starpvalstu grupas (GRECO) Latvijas IV kārtas novērtēšanas ziņojumā ietvertās rekomendācijas Latvijai.
6. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu?
Likumprojektā iestrādātie grozījumi, kas paredz atcelt tiesnešu imunitāti administratīvo pārkāpumu lietās, precizēt tiesneša atstādināšanas no amata regulējumu, paplašināt tiesas priekšsēdētāja kompetenci, izvērtējot tiesneša profesionālā darba sniegumu, stiprināt lietas izskatīšanas termiņu pārvaldību tiesā, apspriesti ar rajona (pilsētu) tiesu un apgabaltiesu priekšsēdētājiem, kā arī ar abu tiesnešu biedrību un Tieslietu padomes pārstāvjiem.
Jautājums par tiesneša atstādināšanas no amata regulējumu skatīts 2019. gada 25. marta Tieslietu padomes sēdē.
Likumprojektā iestrādāto grozījumu, kas paredz mainīt tiesnešu amata kandidātu atlases kārtību, izstrādes procesā par pamatu ņemts ar tieslietu ministra 2016. gada 27. oktobra rīkojumu Nr. 1-1/378 izveidotās darba grupas ziņojums par tiesnešu amata kandidātu atlases procesa novērtējumu.
7. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?
Likumprojekta izpildi atbilstoši kompetencei nodrošinās likumprojektā minētās institūcijas.
Oriģinālais dokumenta saturs
Oriģinālais dokumenta saturs