Tiesību akta projekta anotācijas kopsavilkums

Mērķis, risinājums un projekta spēkā stāšanās laiks (500 zīmes bez atstarpēm)

Projekts šo jomu neskar.

I. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.

Pamatojums

Eiropas parlamenta un Padomes 2013.gada 15.janvāra Regulas (ES) Nr. 98/2013 par sprāgstvielu prekursoru tirdzniecību un lietošanu 2.pielikums

2.

Pašreizējā situācija un problēmas, kuru risināšanai tiesību akta projekts izstrādāts, tiesiskā regulējuma mērķis un būtība

Mēslošanas līdzekļu aprites likums (turpmāk – likums) regulē amonija nitrāta ar augstu slāpekļa saturu uzskaiti tirdzniecības vietās. Šobrīd ir aktualizējies jautājums par Eiropas parlamenta un Padomes 2013.gada 15.janvāra Regulas (ES) Nr. 98/2013 par sprāgstvielu prekursoru tirdzniecību un lietošanu (turpmāk – prekursoru regula) 2.pielikumā iekļauto mēslošanas līdzekļu – kālija nitrāta, nātrija nitrāta, kalcija nitrāta un kalcija amonija nitrāta un amonija nitrāta ar augstu slāpekļa saturu – apriti. Tā kā šos mēslošanas līdzekļus var izmantot ne tikai augu mēslošanai, bet tie ir arī sprāgstvielu prekursori, kuri ir sprādzienbīstami un kurus var izmantot ļaunprātīgos nolūkos, ir nepieciešama šo mēslošanas līdzekļu izsekojamība, uzskaitot tirdzniecības vietu faktiskās adreses un iztirgoto daudzumu.

Iepriekšminētos mēslošanas līdzekļus var izmantot arī sprāgstvielu izgatavošanai, tāpēc ir jānosaka prasība, ka darbību veicējs pirms minēto mēslošanas līdzekļu tirdzniecības uzsākšanas Valsts augu aizsardzības dienestā (turpmāk – dienests) iesniedz tirdzniecības vietas faktisko adresi, kā arī katru gadu līdz 31.janvārim iesniedz dienestā informāciju par iepriekšējā gadā iztirgoto minēto mēslošanas līdzekļu apjomu. Tādējādi tiks nodrošināta prekursoru regulas 2.pielikumā minēto mēslošanas līdzekļu izsekojamība un iespēja novērst nelikumīgas darbības ar attiecīgiem mēslošanas līdzekļiem.

Lai mēslošanas līdzekļu tirgotāji varētu sagatavoties amonija nitrāta (kurā slāpekļa saturs ir 16 procenti un vairāk no mēslošanas līdzekļa masas), kālija nitrāta, nātrija nitrāta, kalcija nitrāta un kalcija amonija nitrāta uzskaites ieviešanai ir nepieciešams laiks, tāpēc tiek paredzēts, ka likuma norma stāsies spēkā ar 2020.gada 1.janvāri.

Likumprojektā “Grozījumi Mēslošanas līdzekļu aprites likumā (turpmāk – likumprojekts) nepieciešams precizēt normu, kas nosaka, kad darbības veicējs drīkst tirgot mēslošanas līdzekli vai substrātu un kuros gadījumos dienests anulē reģistrācijas apliecību.

Likumprojekts paredz noteikt:

1) ka darbību veicējs pirms iepriekšminēto mēslošanas līdzekļu tirdzniecības uzsākšanas dienestā iesniedz tirdzniecības vietu faktisko adresi, kā arī turpmāk informē par tirdzniecības vietu maiņu;

2) ka darbību veicējs katru gadu līdz 31.janvārim iesniedz dienestā informāciju par iepriekš minēto mēslošanas līdzekļu pārdoto apjomu;

3) kad darbību veicējs drīkst tirgot mēslošanas līdzekļus;

4) nosacījumus, kad tiek anulēta reģistrācijas apliecība.

·         3.

·         Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un publiskas personas kapitālsabiedrības

Zemkopības ministrija, Valsts augu aizsardzības dienests un Drošības policija

4.

Cita informācija

Nav.

II. Tiesību akta projekta ietekme uz sabiedrību, tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu

1.

Sabiedrības mērķgrupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē vai varētu ietekmēt

Likumprojekts attiecināms uz amonija nitrāta, kurā slāpekļa saturs ir  16 procenti un vairāk no mēslošanas līdzekļa masas, kālija nitrāta, nātrija nitrāta, kalcija nitrāta un kalcija amonija nitrāta mēslošanas līdzekļu tirgotājiem. Šo mēslošanas līdzekļu tirgotājiem būs jāsniedz dienestā informācija par iztirgoto apjomu. Pēc dienesta reģistra datiem, kālija nitrātu, kalcija nitrātu un kalcija amonija nitrātu, reģistrējuši 10 darbību veicēji, bet amonija nitrātu, kurā slāpekļa saturs ir 16 procenti un vairāk no mēslošanas līdzekļa masas, – 27 darbību veicēji. Nātrija nitrāts dienesta reģistrā nav reģistrēts.

Likumprojekts attiecināms arī uz tādām tirdzniecības vietām, kurās mēslošanas līdzekļus tirgo mazos iepakojumos (turpmāk – veikali). Šie veikali pārdod ievestus un jau reģistrētus mēslošanas līdzekļus, un tiem nav prasības reģistrēties.

Pēc pašlaik pieejamās Valsts augu aizsardzības dienesta informācijas, mēslošanas līdzekļu apritē iesaistītas aptuveni 200 tirdzniecības vietu.

2.

Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību un administratīvo slogu

Tirgotājiem būs papildu administratīvais slogs, lai sniegtu informāciju dienestā par faktiskajām tirdzniecības vietām un iztirgoto apjomu, kā arī dienestam būs slogs, lai apkopotu tirdzniecības vietas un iztirgoto apjomu.

3.

Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Pēc aptuveniem aprēķiniem, vienai tirdzniecības vietai informācijas sagatavošana dienestam par tirdzniecības vietu un iztirgotajiem attiecīgajiem mēslošanas līdzekļiem var aizņemt apmēram vienu stundu.

Normatīvā akta projekta radītās administratīvās izmaksas par informācijas sniegšanu ir šādas:

1 dokuments par informāciju, ko iesniedz persona (1 dokuments x 1 h). Par 200 tirdzniecības vietām, kas sniedz informāciju, tas varētu aizņemt 200 h. Pēc aptuveniem aprēķiniem, administratīvās izmaksas ir šādas:

C = 6 (stundas likme personai, kura sagatavo un iesniedz informāciju, euro) x 1 h x 200 (plānotais tirdzniecības vietu skaits = 1200 euro.

Pēc aptuveniem aprēķiniem, dienestam vienas dokumentu paketes izskatīšana var aizņemt apmēram 30 min.

Normatīvā akta projekta radītās administratīvās izmaksas dienestam par informācijas saņemšanu no tirdzniecības vietām un informācijas apkopošanu ir šādas:

1 dokumentu pakete (tirdzniecības vietu saraksts un mēslošanas līdzekļu apjomi), ko iesniedz persona (1 dokumentu pakete x 30 min = 30 min jeb 0,5 h). Pavisam kopā ir 200 dokumentu paketes, kuru izskatīšana prasīs 6000 min jeb 100 h. Pēc aptuveniem aprēķiniem, administratīvās izmaksas ir šādas:

C = 6 (stundas likme dienestam dokumentu paketes izskatīšanai, euro) x 0,5 h x 200 (plānotais tirdzniecības vietu skaits) = 600 euro.

4.

Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Projekts šo jomu neskar.

5.

Cita informācija

Nav.

III. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

Projekts šo jomu neskar.

IV. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

Projekts šo jomu neskar.

V. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām

Projekts šo jomu neskar.

VI. Sabiedrības līdzdalība un komunikācijas aktivitātes

1.

Plānotās sabiedrības līdzdalības un komunikācijas aktivitātes saistībā ar projektu

Informācija par likumprojektu tika ievietota Zemkopības ministrijas tīmekļa vietnē www.zm.gov.lv no 05.04.2018 līdz 13.04.2018.

2.

Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē

Likumprojekts tika saskaņots ar biedrību „Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome”, “Zemnieku saeima” un Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija”, kā arī Drošības policiju.

3.

Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Par tīmekļa vietnē www.zm.gov.lv ievietoto noteikumu projektu iebildumi un priekšlikumi no sabiedrības netika saņemti.

4.

Cita informācija

Nav.

VII. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām

1.

Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Valsts augu aizsardzības dienests

2.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru.

Jaunu institūciju izveide, esošu institūciju likvidācija vai reorganizācija, to ietekme uz institūcijas cilvēkresursiem

Projekts neietekmē pārvaldes funkcijas. Projekta izpildei nav nepieciešama jaunu institūciju izveide, esošo likvidācija vai reorganizācija.

Likumprojekta izpilde neietekmēs institūcijām pieejamos cilvēkresursus.

3.

Cita informācija

Nav.