Tiesību akta projekta anotācijas kopsavilkums

Mērķis, risinājums un projekta spēkā stāšanās laiks (500 zīmes bez atstarpēm)

Likumprojekts izstrādāts, lai veicinātu pāreju uz elektronisku būvniecības procesa realizāciju, tajā skaitā nepieciešamās dokumentācijas iesniegšanu, lēmumu pieņemšanu un saskaņojumu veikšanu būvniecības informācijas sistēmā (turpmāk – BIS).

Regulējums attiecībā uz būvniecībai nepieciešamo dokumentu iesniegšanu, institūciju lēmumu pieņemšanu un saskaņojumu veikšanu elektroniski BIS stāsies spēkā atbilstoši Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likumā noteiktajam, vienlaikus paredzot, ka, ja būvniecības process elektroniski uzsākts pēc 01.01.2019., tas turpināms un pabeidzams tikai elektroniski.

I. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.

Pamatojums

Ministru kabineta 2016.gada 3.maija rīkojumu Nr.275 „Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Māra Kučinska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai” apstiprinātā rīcības plāna (turpmāk – Rīcības plāns) 35.4. un 37.1.apakšpunkts.

2.

Pašreizējā situācija un problēmas, kuru risināšanai tiesību akta projekts izstrādāts, tiesiskā regulējuma mērķis un būtība

Rīcības plāna 35.4.apakšpunktā noteikts, ka tiks ieviesta e-pārvalde publisko iestāžu darbā un pakalpojumu sniegšanā, tiks attīstīti e-pakalpojumi, pilnveidoti un paplašināti datu apmaiņas risinājumi ar citām valsts un pašvaldību informācijas sistēmām. Tāpat Rīcības plāna 37.1. pasākumā norādīts, ka nepieciešams izstrādāt ar būvniecības nozari saskaņotu Būvniecības politikas plānošanas dokumentu 2017.–2023. gadam, kas paredz risinājumus būvniecības nozares produktivitātes un konkurētspējas celšanai. Ņemot vērā iepriekš minēto, izstrādāta un Latvijas Būvniecības padomē 2017.gada 13.aprīlī apstiprināta Latvijas būvniecības nozares attīstības stratēģija 2017. – 2024. gadam (turpmāk – Stratēģija). Stratēģijā kā viens no rīcības virzieniem efektīva būvniecības procesa nodrošināšanai ir noteikts – jāpilnveido būvniecības nozares regulējums, ieviešot digitālo dokumentu apriti; jāizveido elektronisko būvprojektu skaņošanas sistēma un jānodrošina integrācija ar citām valsts informācijas sistēmām. Ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) finansiālo atbalstu Būvniecības valsts kontroles birojs (turpmāk – BVKB) kā BIS pārzinis ir uzsācis īstenot būvniecības procesu un BIS attīstības projektu, kura ietvaros plānots izstrādāt un ieviest e-saskaņošanas funkcionalitāti BIS, kas nodrošinās iespēju īstenot visas nepieciešamās darbības vienuviet, sākot ar ieceres iesniegšanu līdz būvatļaujas saņemšanai. Lai nodrošinātu e-saskaņošanas iespējamību un nodrošinātu personām neatkarīgi no atrašanās vietas garantēti īstenot savas tiesības bez papildu administratīvā sloga sev ērtā, ātrā un efektīvā veidā saņemt valsts nodrošinātos elektroniskos pakalpojumus BIS, kā arī lai nodrošinātu atdevi no informācijas komunikācijas tehnoloģiju un e-pārvaldes attīstībā ieguldītajiem līdzekļiem un veicinātu tālāku uz iedzīvotājiem vērstu e-pārvaldes attīstību, nepieciešams atbilstošs tiesiskais regulējums.

Lai arī spēkā esošajā Būvniecības likuma redakcijā jau šobrīd ir ietverts tiesiskais regulējums attiecībā uz BIS, tomēr elektronisko dokumentu aprite BIS netiek pilnvērtīgi izmantota. Tā kā saskaņā ar Rīcības plānā un Stratēģijā noteikto būtiska nozīme būvniecības procesu efektivizēšanā piešķirta e-pakalpojumu attīstībai un pilnīgai pārejai uz e-saskaņošanas procesu BIS, likumprojektā paredzēts atbilstošs tiesiskais regulējums.

Būtiskākās problēmas, kuru risināšanai izstrādāts likumprojekts, ir šādas:

1.         Lai arī Būvniecības likuma 24.pantā noteikts, ka BIS nodrošina informācijas apriti starp publiskās pārvaldes, kontroles institūcijām un būvniecības dalībniekiem, tomēr šobrīd likumā nav tieši noteikts pienākums būvvaldēm, institūcijām, kas pilda būvvaldes funkcijas un tehnisko vai īpašo noteikumu izdevējiem pieņemt lēmumus, izdot tehniskos vai īpašos noteikumus, kā arī saskaņot būvniecības ieceri elektroniski BIS, tādējādi veicinot e-saskaņošanas procesu BIS. Saistībā ar minēto konstatējams, ka Būvniecības likuma regulējums vērsts uz rakstisku (papīra formā) dokumentu apriti gan attiecībā uz to iesniegšanu, gan dažādu darbību veikšanu no valsts institūciju puses, tieši neparedzot iespēju un atsevišķos gadījumos arī pienākumu dokumentus sagatavot un iesniegt BIS.

2.         Saskaņā ar spēkā esošo regulējumu tikai būvniecības ierosinātajam ir tiesības dokumentus BIS parakstīt, lietojot elektroniskajā pakalpojumā pieejamo elektroniskās parakstīšanas rīku. Šādas tiesības likums nepiešķir visiem būvniecības procesa dalībniekiem, kas lieto BIS, t.sk. būvvaldēm, institūcijām, kas pilda būvvaldes funkcijas un tehnisko noteikumu izdevējiem.

3.         Spēkā esošais Būvniecības likuma regulējums paredz, ka privātpersona var pilnvarot tikai būvspeciālistu vest būvniecības administratīvā procesa lietu, tādējādi ierobežojot to personu loku, kuras BIS var pilnvarot pārstāvēt sevi būvniecības administratīvajā procesā, jo šāda pilnvarošana iespējama dažādās procesa stadijās, kad iespējama un nepieciešama ne tikai būvspeciālista, bet arī citu jomu speciālistu iesaiste.

Lai risinātu 1. un 2. problēmjautājumu, Būvniecības likumā tiek veikti šādi savstarpēji saistīti grozījumi:

[1] Nolūkā nodrošināt būvvalžu un institūciju, kuras pilda būvvaldes funkcijas pienākumu vest būvniecības administratīvā procesa lietu un lēmumu pieņemšanu un būvniecības ieceres saskaņošanu veikt elektroniski BIS, tiek veikti grozījumi Būvniecības likuma 6.panta ceturtajā daļā (ceturtās daļas 1.punkts) un 12.pantā (papildinot to ar septīto un astoto daļu), tieši nosakot, ka būvvaldēm un institūcijām, kuras pilda būvvaldes funkcijas, ir pienākums būvniecības un ekspluatācijas kontroles ietvaros nepieciešamās procesuālās darbības veikt vai atspoguļo un lēmumus izdot BIS. Tas ietver arī Būvniecības likuma 18.panta piektajā, sestajā, 6.¹, septītajā daļā un 21.panta sestajā daļā norādīto būvinspektoru atzinumu sagatavošanu. Lai nodrošinātu nepieciešamo tiesisko skaidrību, 12. panta astotajā daļā norādīts, ka būvvalde un institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, ārpus BIS var: 1) veikt administratīvo pārkāpumu procesu; 2) izskatīt iesniegumus, kas nav izskatāmi būvniecības un ekspluatācijas kontroles ietvaros, un informācijas pieprasījumus (iesniegumi par kāda būvvaldes lēmuma vai faktiskās rīcības apstrīdēšanu nav uzskatāmi par iesniegumiem, kuri ir izskatāmi būvniecības un ekspluatācijas kontroles ietvaros); 3) veikt ar būvniecības administratīvā procesa ietvaros izdota administratīvā akta piespiedu izpildi. BIS būvniecības un ekspluatācijas kontroles ietvaros nepieciešamās procesuālās darbības atspoguļo un lēmumus izdod būvniecības informācijas sistēmā, ciktāl būvniecības informācijas sistēmas funkcionalitāte to ļauj, proti, sistēmā tiek fiksētas tādas darbības, kuru reģistrēšana ir iespējama. Jāatzīmē, ka paskaidrojumus uz atzinumu atzinuma adresāts sniedz atsevišķi un paskaidrojuma saņemšana nav ieskaitāma atzinuma sniegšanas termiņā. Tāpat arī gadījumos, kad būvniecības ieceres dokumentācija augšupielādēta BIS, valsts un pašvaldību institūcijām un ārējo inženiertīklu īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem turpmāk tehniskos vai īpašos noteikumus būs iespēja izdot elektroniski, kā arī tajos noteikto prasību izpildi elektroniski saskaņot BIS. Atbilstošs tiesiskais regulējums ietverts Būvniecības likumā, papildinot tā 14.pantu ar 1.¹ daļu. Ņemot vērā minēto, veikti arī redakcionāla rakstura labojumi un izslēgta Būvniecības likuma 24.panta ceturtā daļa. Gadījumos, kad dokumentācija nav augšupielādēta un skaņošanai tiek iesniegta papīra formā, attiecīgie skaņojumi veicami papīra formā, jo šādā gadījumā nav iespējama sasaiste ar BIS un elektroniskā formā BIS attiecīgie dokumenti nav pieejami.

Tāpat saistībā ar pāreju uz elektronisko vidi saistīts grozījums Būvniecības likuma 24.pantā, papildinot to ar jaunu septīto daļu. Būvvalde un institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, BIS lēmumus, atzinumus un atzīmes izdot un izdara strukturētu datu veidā sistēmā atbilstoši noteiktajai funkcionalitātei. Tiesību normas mērķis ir nodrošināt ērtāku BIS lietojamību, piemēram, nebūs nepieciešams parakstīt ar drošu elektronisko parakstu izmaiņas būvniecības procesa dalībniekos, bet varēs lietot BIS atbilstošo rīku, veicot izmaiņas attiecīgas lietas ierakstos. Jāuzsver, ka jebkuras izmaiņas tiek reģistrētas un tās var izsekot laikā, proti, BIS atbilstošais rīks nodrošina, ka tiek fiksēta noteikta sistēmas lietotāja manipulācijas ar datu kopu, laiku, kad veiktas manipulācijas ar datu kopu (laika zīmogs), fiksē datus, kas ļauj pārliecināties, ka datu kopa nav mainīta kopš tās parakstīšanas brīža. BIS būs pieejama uzkrātā vēsturiskā informācija. Plānotais regulējums neietekmē personas tiesības apstrīdēt būvvaldes lēmumus un atzīmes. Tas tieši tiek noteikts, papildinot Būvniecības likuma 24.pantu ar jaunu devīto daļu. Būvniecības informācijas sistēmas elektroniskajā pakalpojumā pieejamo elektroniskās parakstīšanas rīku persona var parakstīt būvniecības ieceres iesniegumus un citus iesniegumus (piemēram, lūgums mainīt atbildīgo būvdarbu vadītāju), strukturētus datus, tehniskos un īpašos noteikumus, pilnvaras, uzdevumus, saskaņojumus un apstiprinājumus, kā arī būvniecības informācijas sistēmā apstiprināt dokumenta atvasinājuma atbilstību dokumenta oriģinālam (apstiprinājums dokumenta atvasinājuma atbilstību dokumenta oriģinālam netiek uzskatīts par dokumentu vai tā atvasinājumu saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē dokumentu juridisko spēku, tas tikai apstiprina datu atbilstībai dokumenta oriģinālam). Ar būvniecības informācijas sistēmas elektroniskajā pakalpojumā pieejamo elektroniskās parakstīšanas rīku parakstīti dati ir saistoši personai, kura tos ir apstiprinājusi, kā arī citām personām, un tos var izmantot tiesību īstenošanai un likumisko interešu aizstāvībai. Šāds regulējums attieksies uz tiem gadījumiem, kad Būvniecības likumā nav tieši noteikts, ka nepieciešams dokumentu parakstīt ar drošu elektronisko parakstu (sk. Būvniecības likuma 24.panta desmito daļu). Vienlaikus jānorāda, ka būvniecības informācijas sistēmas elektroniskajā pakalpojumā pieejamais elektroniskās parakstīšanas rīks ir elektroniskais paraksts Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 23. jūlija regulas (ES) Nr.910/2014 par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū un ar ko atceļ direktīvu 1999/93/EK 3. panta 10. punkta izpratnē. Lai nodrošinātu skaidrāku regulējumu likumprojektā ir ietverts regulējums par to, ka vienošanās par attiecīgā rīka izmantošanu nav nepieciešama.

[2] Tā kā būvniecības procesu ierosināt un būvniecības administratīvā procesa gaitā dokumentus iesniegt var gan rakstiski (papīra formā), gan elektroniski BIS, bet spēkā esošajā regulējumā tas tieši nav noteikts, precizēta Būvniecības likuma 14.panta pirmā un ceturtā daļa, 16.panta 2.3 daļa. Likumprojekts paredz pāriet uz pilnīgu elektronisku dokumentu apriti no 01.01.2019., ar vienu gadu pārejas periodu. Noslēdzoties pārejas periodam, ja par tādu pašvaldība būs lēmusi (izdodot sasitošos noteikumus), būvniecības process būs iesākams tikai elektroniski. Izņēmums saglabāsies uz tiem būvniecības procesiem, kuri jau ir iesākti papīra veidā – šos procesus varēs pabeigt papīra veidā, bez termiņa ierobežojuma. Pārejas periodā un attiecībā uz tiem procesiem, kuri jau ir uzsākti papīra veidā līdz 31.12.2018. vai institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, varēs veikt atzīmes un pieņemt lēmumus būvniecības administratīvā procesa ietvaros ārpus būvniecības informācijas sistēmas. Līdz ar likumprojekta spēkā stāšanos tiks paredzēta atbilstoša funkcionalitāte, lai būtu iespējams noteiktajā termiņā ievadīt tikai atsevišķus datus gadījumā, ja būvniecības process tiks turpināts ārpus BIS. Tas nodrošinās to, ka būvvaldēm un attiecīgajām institūcijām nebūs papildus administratīvais slogs saistībā ar vēsturisko un pārejas perioda lietu ievadīšanu BIS. Attiecībā uz šīm lietām būvniecības dokumenti nebūs augšupielādējami būvniecības informācijas sistēmā. Tomēr, lai nodrošinātu nepieciešamo sabiedrības informēšanu par būvniecības ieceri atsevišķi dati par būvniecības lietu būs jāievada BIS, piemēram, būvniecības ieceres realizācijas vietu; būves galveno lietošanas veidu; dienu, kad stājas spēkā būvatļaujas nosacījumu grozījumi, kas izdarīti šā likuma 16. panta 2.3 daļā vai 17. panta 2.1 daļā minētajā gadījumā. Atbilstošs regulējums ietverts pārejas noteikumu 20., 21., 22., 23. un 24.punktā.

[3] Virkne grozījumu redakcionāli precizē spēkā esošo likuma regulējumu, izslēdzot atsauces uz tādu lēmumu kā atzīmes veikšanu tieši rakstiskos dokumentos – būvatļaujā, apliecinājuma kartē, paskaidrojuma rakstā, saglabājot šāda lēmuma nepieciešamību pēc būtības, kā arī aizstājot norādi uz dokumentiem ar norādi uz datiem. Tādēļ precizēta Būvniecības likuma 9.¹ panta trešā, ceturtā, sestā un divpadsmitā daļa, 12.panta piektā daļa, 14.panta trešās daļas 2.punkts (vienlaikus izslēdzot 3.punktu), 17.panta pirmā daļa (vienlaikus izslēdzot ceturto daļu), 16. panta 2.3 daļa, 18.panta otrā daļa, piektās daļas 1.punkts, sestā, 6.¹ un septītā daļa, 19.panta otrā un trešā daļa. Būvniecības likuma 14.panta pirmā daļa izslēgta, jo tas, ka administratīvo lietu būvvaldē ierosina uz iesnieguma pamata nosaka Administratīvā procesa likuma 55.panta pirmais punkts. Nepieciešamos dokumentus, kuros pievieno katram būvniecības ieceres iesniegumam nosaka būvnoteikumi. Savukārt iesniegšanas veidu BIS regulē Ministru kabineta 28.07.2015. noteikumu Nr.438 “Būvniecības informācijas sistēmas noteikumi” 14.¹punkts.

[4] Tā kā likumprojekts paredz, ka visi ar būvniecības procesu saistītā administratīvajā procesā pieņemtie lēmumi, t.sk. atzīmes, tiek izdoti elektroniski BIS strukturētu datu veidā, Būvniecības likums papildināts ar pārejas noteikumu 24.punktu, nosakot, ja likumā noteiktās atzīmes paskaidrojuma rakstā, apliecinājuma kartē vai būvatļaujā veiktas rakstveidā, tās pielīdzināmas BIS veiktām atzīmēm. Tādējādi iespējams novērst situāciju, ka BIS neesošas, bet rakstiski (papīra formā) esošas atzīmes, kas veikta pirms regulējuma spēkā stāšanās, dēļ tiek nepamatoti konstatēts patvaļīgas būvniecības fakts, lai arī būvniecība veikta, ievērojot normatīvo aktu prasības.

[5] Likumprojekts paredz atteikties no regulējuma, kas uzliek pienākumu pašvaldībām un institūcijām par noteiktiem lēmumiem informēt sabiedrību divos veidos - ievietojot attiecīgu informāciju pašvaldības mājaslapā internetā un BIS. Ar attiecīgu grozījumu netiek radīts pēc būtības jauns regulējums, kā arī netiek noteikts kāds jauns pienākums pašvaldībām. Līdz šim Būvniecības likumā paredzēts pašvaldības pienākums publicēt noteiktu informāciju pašvaldības mājaslapā internetā un arī būvniecības informācijas sistēmā. Atbilstoši Likumprojektam tiek svītrots pienākums publicēt informāciju pašvaldības mājaslapā internetā, saglabājot pienākumu norādīt atbilstošo informāciju BIS, tādējādi nodrošinot visas būtiskās ar būvniecības procesiem saistītās informācijas esamību vienuviet un cita starp novēršot iespējamus pārkāpumus sabiedrības informēšanas procesā, kas identificēti arī sabiedriskās politikas centra “Providus” 2015.gada pētījumā “Sabiedrības informēšana par būvatļaujām. Administratīvās tiesas prakses apkopojums par 2013.-2015.gadu” (pieejams http://providus.lv/article/par-sabiedribas-informesanu-par-buvatlaujam). Attiecīgi likumprojekts paredz grozījumus Būvniecības likuma 14.panta otrajā, sestajā un 6.3 daļā.

[6] Saistībā ar elektroniskas dokumentu aprites nodrošināšanu BIS, kas izriet no norādītajiem grozījumiem, nepieciešami atbilstoši grozījumi Būvniecības likumā informācijas tehnoloģiju kontekstā. Proti, likumprojekts paredz papildināt 24.pantu ar 3.1 daļu, kas noteic, ka BIS informācija un tās aprite tiek nodrošināta elektronisko dokumentu un strukturētu datu veidā, un būvvaldes, institūcijas, kuras pilda būvvaldes funkcijas, lēmumus pieņem un būvniecības ieceres saskaņošanu veic, kā arī tehnisko un īpašo noteikumu izdevēji attiecīgajos noteikumos ietverto prasību izpildi saskaņo elektroniski strukturētu datu veidā BIS (grozījumi 6.panta ceturtajā daļā (1.punkts), grozījums, papildinot likuma 12.pantu ar septīto un astoto daļu un 14.pantu ar 1.1 daļu, papildinot likuma 24.pantu ar septīto daļu). Minētais cita starp nozīmē, ka gadījumā, ja būvniecības procesā nepieciešamās darbības noris BIS elektroniskā vidē, BIS esošā informācija tiek veidota un attēlota strukturētu datu veidā. Tas mazina administratīvo slogu visiem būvniecības administratīvajā procesā iesaistītajiem. Iestāde var informēt iesniedzēju, ka pieprasītais dokuments ir pieejams BIS. Atbilstoši Informācijas atklātības likuma 12.panta trešajai daļai, ja informācija, kas pieprasīta iestādei, ir pieejama internetā bez maksas, iestāde var atteikties izsniegt pieprasīto informāciju, norādot tās mājaslapas adresi, kur attiecīgā informācija ir pieejama, izņemot gadījumu, kad pieprasītājs ir norādījis, ka viņa tiesiskā statusa, veselības stāvokļa vai citu pamatotu apstākļu dēļ nav iespējas iegūt informāciju internetā.

Lai risinātu 3.problēmjautājumu, Būvniecības likumā tiek veikti šādi grozījumi:

[7] Būvniecības likumā veikti redakcionāla rakstura grozījumi, grozot 24.panta piekto daļu. Minētā tiesību norma precizē pilnvarojuma risinājumu, paredzot, ka būvniecības ierosinātājs var pilnvarot ne tikai būvspeciālistu vest savu būvniecības administratīvā procesa lietu, bet arī jebkuru citu privātpersonu, piemēram, ģimenes locekli, juridisko pakalpojumu sniedzēju vai tml. Šāda regulējuma mērķis ir paplašināt to personu loku, kuras būvniecības ierosinātājs BIS var pilnvarot pārstāvēt sevi būvniecības administratīvajā procesā, jo šāda pilnvarošana iespējama dažādās procesa stadijās, ja ir iespējama un nepieciešama ne tikai būvspeciālista, bet arī citu jomu pārstāvju dalība, piemēram, juridiska rakstura strīdu risināšanā. Likumprojekts paredz arī precizēt attiecīgo tiesību normu, papildinot to ar atrunu par tiesībām atsaukt doto pilnvarojumu. Mērķis, kādēļ Likumprojektā ietverts šāds regulējums, ir padarīt personai ērtāku, lētāku, efektīvāku pilnvarošanas procesu elektroniskajā vidē, vienlaikus nodrošinot atbilstošu personas identificēšanu. Būtiski norādīt, ka tiesību normā paredzētā kārtība attiecas uz būvniecības administratīvo procesu, vienlaikus neietekmējot un nemainot personas tiesības pilnvarot jebkādā citā viedā procesos, kas ir ārpus būvniecības administratīvā procesa robežām. Tāpat tiesību norma neliedz augšupielādēt BIS arī atbilstoši Administratīvā procesa likuma regulējumam noformētu notariāli apliecinātu vai iestādē noformētu pilnvaru. Gadījumos, ja fiziska persona izmanto BIS, tā vienmēr tiek identificēta, izmantojot BIS pieejamos fiziskas personas elektroniskās identifikācijas līdzekļus, tādēļ atsevišķa pārliecināšanās par tās identitāti nav nepieciešama. Nav nepieciešams arī atsevišķs pilnvarojuma risinājums attiecībā uz publisko tiesību juridiskām personām, jo BIS funkcionalitātes aspektā nav nozīmes, kas ir būvniecības ierosinātājs, attiecīgi arī pilnvarojums būvniecības administratīvā procesa ietvaros tiek noformēts atbilstoši Administratīvā procesa likuma prasībām un Būvniecības likumā ietvertajam speciālajam regulējumam, tajā skaitā arī izmantojot BIS elektroniskos pakalpojumus. BIS funkcionalitāte paredz arī iespēju, ka vienu pilnvarojuma dokumentu var parakstīt vairākas paraksttiesīgās personas. Vienlaikus jānorāda, ka no Administratīvā procesa likuma atšķirīgs regulējums attiecībā uz notariāla pilnvarojuma nepieciešamību ietverts arī citos normatīvajos aktos, piemēram, Komerclikuma 9.panta pirmajā daļā, Ministru kabineta 2013.gada 13.augusta noteikumu Nr.537 “Noteikumi par prasībām ierakstīto un apdrošināto pasta sūtījumu izsniegšanai” 4.3.apakšpunktā. Pilnveidojot spēkā esošo regulējumu Būvniecības likumā, tiks nodrošināts, ka personas var pilnvērtīgāk, ērtāk un ātrāk izmantot savas tiesības pilnvarot, kā arī veicinās BIS lietošanu un izmantošanu kopumā. Būvniecības informācijas sistēmas atbilstošais rīks (funkcionalitāte) nodrošina, ka pilnvaras parakstīšanas gadījumā ir identificējams tās izdevējs, kā arī tiks fiksēta noteikta sistēmas lietotāja manipulācijas ar datu kopu, laiku, kad veiktas manipulācijas ar datu kopu (laika zīmogs), fiksē datus, kas ļauj pārliecināties, ka datu kopa nav mainīta kopš tās parakstīšanas brīža. Līdz ar to katra darbība ir atbilstoši izsekojama. Papildus tiek paredzēts regulējums saistībā ar pilnvarojuma apjomu BIS, lai skaidri noteiktu kādas tiesības persona var BIS saņemt no citas personas, proti, Būvniecības informācijas sistēmā izdota pilnvara vai reģistrēta pilnvara dod tiesības pilnvarniekam pilnvaras devēja vārdā būvniecības informācijas sistēmā, atkarība no pilnvarojuma apjoma, piemēram:

1) iepazīties ar būvniecības lietu;

2) pieprasīt tehniskos un īpašos noteikumus;

3) pievienot un dzēst būvniecības lietas datnes;

4) ievadīt, labot un dzēst būvniecības lietas datus;

5) pieprasīt saskaņojumus no tehnisko vai īpašo noteikumu izdevējiem un saskaņot būvniecības ieceres dokumentāciju;

6) iesniegt lūgumus būvvaldei vai institūcijai, kura pilda būvvaldes funkcijas;

7) atļaut citām personām iepazīties ar būvniecības lietu, kā arī pievienot un dzēst būvniecības lietas datnes un ievadīt, labot un dzēst būvniecības lietas datus.

Pilnvara ir derīga darbībām BIS, nevis ārpus tās. Pilnvaru būvniecības informācijas sistēmā izdod un reģistrē strukturētu datu veidā. Pilnvaras, kuras ir izdotas ārpus būvniecības informācijas sistēmas, tai skaitā būvvaldē vai institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas, mutvārdos, būvvalde vai institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, pēc personas pieprasījuma reģistrē būvniecības informācijas sistēmā, atspoguļojot pilnvarojumu saskaņā ar pilnvarojuma apjomu būvniecības informācijas sistēmā. Tas saistīts ar to, ka var būt gadījumi, kuros personai noteiktu darbību veikšanai jau ir izdots pilnvarojums un nebūtu samērīgi šo pilnvarojumu liegt izmantot. Šāds risinājums nodrošinās arī to, ka būs iespējams būvniecības lietu ierosināt arī personām, kurām ir atbilstošs elektroniskās identifikācijas līdzeklis. Reģistrējot ārpus būvniecības informācijas sistēmas izdotu pilnvaru, būvvalde vai institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, šo pilnvaru augšupielādē būvniecības informācijas sistēmā (sk. Būvniecības likuma 24. panta 4.1 un 4.2 daļu).

[8] Tāpat, attiecībā uz administratīvo aktu, lēmumu, dokumentu un informācijas paziņošanas kārtību BIS jāņem vērā, ka 01.03.2018. stājās spēkā Oficiālās elektroniskās adreses likums, kas paredz tiesisko regulējumu, lai veicinātu elektronisko dokumentu apriti un elektronisko pakalpojumu efektīvāku izmantošanu un attīstību, radot personai vienu vidi, kurā tā saņem visu viņai adresēto korespondenci no valsts iestādēm. Tādēļ likumprojekts paredz papildināt Būvniecības likuma 24.pantu ar septīto daļu, nosakot, ka paziņošanu veic BIS un paziņotos administratīvos aktus, lēmumus, dokumentus un paziņojumus paziņo vai nosūta, izmantojot BIS, vienlaikus nosūtot ziņu uz adresāta oficiālās elektroniskās adreses kontu. Atšķirīga kārtība paredzēta arī citos normatīvajos aktos, piemēram, likuma “Par nodokļiem un nodevām” 7.2 pantā. Konkrētās tiesību normas iekļaušanas Likumprojektā mērķis ir nodrošināt, ka tiesiski iespējams automātiski nesūtīt BIS radītos datus, bet tikai saiti uz vietni, kur attiecīgie dati pieejami. Attiecīgo regulējumu piemēros, ja personai būs aktivizēts oficiālās elektroniskās adreses konts. Tas saistīts ar Oficiālās elektroniskās adreses likuma pārejas noteikumiem un tajos ietvertajiem termiņiem.

[9] Papildus likumprojektā atbilstoši Valsts informācijas sistēmu likuma 5.panta pirmās daļas 3.punktā noteiktajam paredzēts precizēt Būvniecības likuma 24.panta pirmo daļu, norādot BIS mērķi – nodrošināt datu apriti un uzglabāšanu starp publiskās pārvaldes, kontroles institūcijām un būvniecības dalībniekiem, kā arī sabiedrības iesaisti būvniecības procesā. Tāpat Būvniecības likuma 24.panta pirmajā daļā precizēts BVKB statuss, skaidri nosakot, ka BVKB ir BIS pārzinis un turētājs atbilstoši Valsts informācijas sistēmu likuma 1.panta 2.punktam, 3.punktam un Ministru kabineta 28.07.2015. noteikumu Nr.438 “Būvniecības informācijas sistēmas noteikumi” 1.punktā noteiktajam. BVKB kā BIS pārziņa pienākumi noteikti Valsts informācijas sistēmu likumā un Ministru kabineta 28.07.2015. noteikumos Nr.438 “Būvniecības informācijas sistēmas noteikumi”. Jautājumi par BIS pārziņa pienākumiem (nodrošināt dokumentu uzglabāšanu, nodrošināt BIS pilnveidošanu, nodrošināt BIS uzglabāto personas datu drošību, vismaz reizi gadā veikt BIS drošības pārbaudi; novērtēt BIS drošības pasākumu atbilstību, u.c.) nav šī likumprojekta jautājumi un tiks izskatīti sagatavojot nākamos grozījumus Ministru kabineta 28.07.2015. noteikumos Nr.438 “Būvniecības informācijas sistēmas noteikumi”. Papildus tiek paredzēts regulējums par to, ka BVKB nodrošina bezmaksas konsultācijas par būvniecības informācijas sistēmas izmantojamību (sk. Būvniecības likuma 24.panta vienpadsmito daļu).

[10] Saistībā ar grozījumiem Būvniecības likuma 24.pantā un BIS esošo funkcionalitāti veikti attiecīgi grozījumi likuma pārejas noteikumu 14.punktā un 16.punktā, izslēdzot no pārejas noteikumu teksta atsauci uz tiesību normām, kas ar grozījumiem izslēgtas no likuma vai pāreja vairs nav nepieciešama, iestājoties normā noteiktajam datumam – 01.07.2018. Jāatzīmē, ka Būvniecības likuma 14.panta daļa izslēgta, jo tas, ka administratīvo lietu būvvaldē ierosina uz iesnieguma pamata nosaka Administratīvā procesa likuma 55.panta pirmais punkts. Nepieciešamos dokumentus, kuros pievieno katram būvniecības ieceres iesniegumam, nosaka būvnoteikumi. Savukārt iesniegšanas veids ir noteikts Ministru kabineta 28.07.2015. noteikumos Nr.438 “Būvniecības informācijas sistēmas noteikumi”. Būtu arī jānorada, ka likumprojektā jēdziens “dati” ir lietoti vispārpieņemtajā nozīmē - formalizētā veidā attēlota tekstuāla, skaitliska, grafiska, video- un audioinformācija, kuru lietotājs vai datu apstrādes ierīces var interpretēt, apstrādāt vai pārsūtīt. Savukārt vārdu kopa “strukturēti dati” norāda, ka noteiktos gadījumos personai BIS nebūs pietiekoši pievienot jebkāda veida datus, bet tie būs jāievada vai jāpievieno atbilstoši noteiktai struktūrai. Noteikta struktūra nodrošina šo datu tālāku apstrādi, kā arī efektīvāku meklēšanu un atkalizmantošanu. Pēc būtības tiek norādīts uz ievades veidu. Papīra dokumentu gadījumā tas būtu kā norāde uz to, vai iesniegums ir rakstāms brīvā formā vai arī izmantojama ir noteikta vieda veidlapa. Jāatzīmē, ka nepieciešamais datu apjoms ir noteikts būvnoteikumos.

[11] Likums "Par valsts noslēpumu" un Ministru kabineta 2004. gada 6. janvāra noteikumi Nr. 21 "Valsts noslēpuma, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, Eiropas Savienības un ārvalstu institūciju klasificētās informācijas aizsardzības noteikumi" noteic informācijas, kas satur valsts noslēpumu, apriti un šādas informācijas aizsardzības prasības. Līdz ar to informāciju, kas satur valsts noslēpumu, nevarēs elektroniski nosūtīt un arī publicēt likumprojektā paredzētajā veidā un sistēmā, un šo dokumentu aprite notiks papīra formātā. Savukārt Informācijas atklātības likums un Ministru kabineta 2005. gada 26. aprīļa noteikumi Nr. 280 "Kārtība, kādā aizsargājama informācija dienesta vajadzībām" noteic informācijas dienesta vajadzībām aizsardzības prasības un šādas informācijas aprites nosacījumus. Lai nodrošinātu plānotā regulējuma saskanīgu ar iepriekš minēto regulējumu par informācijas apriti, ar Būvniecības likuma 24.panta divpadsmito daļu tiek plānots noteikt, ka būvniecības ieceres dokumentācijā sastāvā esošos dokumentus vai datnes, kas satur informāciju dienesta vajadzībām, kā arī informāciju, kas ir Ziemeļatlantijas līguma organizācijas vai Eiropas Savienības informācija, kura apzīmēta attiecīgi kā “LIMITE”, “NATO UNCLASSIFIED”, “NATO RESTRICTED” vai “EU RESTRICTED”, būvniecības ierosinātājs var iesniegt būvvaldei vai institūcijai, kura pilda būvvaldes funkcijas, neizmantojot BIS. Citiem vārdiem sakot, šajā gadījumā būvniecības ierosinātājs būvniecības ieceres iesniegumus vai citus pieprasījums aizpildīs BIS strukturētu datu veidā un varēs iesniegt būvvaldei vai iesniegt būvvaldei vai institūcijai, kura pilda būvvaldes funkcijas, arī bez normatīvajos aktos noteiktajiem pielikumiem. Šos pielikumus būvniecības ierosinātājs varēs attiecīgajām insinuācijām iesniegt atsevišķi rakstveidā. Jāatzīmē, ka atsevišķi iesteigti pielikumi atbildīgajai insinuācijai nebūs jāaugšupielādē BIS.

3.

Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un publiskas personas kapitālsabiedrības

Nepieciešamo grozījumu apzināšanu un priekšlikumu izstrādi veica BIS konsultatīvās padomes ietvaros izveidota darba grupa, kuras sastāvā ir pārstāvji no Latvijas Lielo pilsētu asociācijas, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas būvinženieru savienības, Latvijas Arhitektu savienības, Inženierkomunikāciju turētāju sadarbības padomes, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas,  VAS "Valsts Nekustamie Īpašumi", Valsts zemes dienesta, VAS "Latvijas Valsts ceļi", Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas, VSIA “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi”, kā arī atsevišķu pašvaldību būvvalžu pārstāvji.

Projekta redakcijas izstrādē piedalījās Vides aizsardzības reģionālā ministrija un Tieslietu ministrija.

4.

Cita informācija

Nav

II. Tiesību akta projekta ietekme uz sabiedrību, tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu

1.

Sabiedrības mērķgrupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē vai varētu ietekmēt

Plānotais tiesiskais regulējums ietekmēs visus būvniecības procesa dalībniekus, trešās personas, būvvaldes un institūcijas, kuras pilda būvvaldes funkcijas, valsts un pašvaldību institūcijas un ārējo inženiertīklu īpašniekus, kas izdod tehniskos vai īpašos noteikumus.

2.

Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību un administratīvo slogu

Tiks samazināts administratīvais slogs visiem būvniecības procesa dalībniekiem un iesaistītajām institūcijām, privātpersonām, uzlabojot pakalpojumu pieejamību, veicinot valsts pārvaldes efektivitāti un caurskatāmību.

3.

Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Projekts šo jomu neskar

4.

Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Projekts šo jomu neskar

5.

Cita informācija

Nav

III. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

Projekts šo jomu neskar

IV. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1.

Saistītie tiesību aktu projekti

Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumi Nr.500 “Vispārīgie būvnoteikumi”; Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumi Nr.501 “Elektronisko sakaru tīklu ierīkošanas, būvniecības un uzraudzības kārtība”; Ministru kabineta 2014.gada 2.septembra noteikumi Nr.529 “Ēku būvnoteikumi”; Ministru kabineta 2014.gada 2.septembra noteikumi Nr.530 “Dzelzceļa būvnoteikumi”; Ministru kabineta 2014.gada 16.septembra noteikumi Nr.550 “Hidrotehnisko un meliorācijas būvju būvnoteikumi”; Ministru kabineta 2014.gada 30.septembra noteikumi Nr.573 “Elektroenerģijas ražošanas, pārvades un sadales būvju būvnoteikumi”; Ministru kabineta 2014.gada 14.oktobra noteikumi Nr.631 “Latvijas Republikas iekšējo jūras ūdeņu, teritoriālās jūras un ekskluzīvās ekonomiskās zonas būvju  būvnoteikumi”; Ministru kabineta 2014.gada 14.oktobra noteikumi Nr.633 “Autoceļu un ielu būvnoteikumi”; Ministru kabineta 2015.gada 24.novembra noteikumi Nr.661 “Ar radiācijas drošību saistīto būvju būvnoteikumi”; Ministru kabineta 2017.gada 9.maija noteikumi Nr.253 “Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumi” - Būvniecības likumā vairs nebūs noteikts, ka, piemēram, paskaidrojuma raktā izdara noteiktu atzīmi, bet tās izdara BIS. Tas pats attiecas uz citām atzīmēm. Šī iemesla dēļ atbilstoši grozījumi būs nepieciešami arī iepriekš norādītajos būvnoteikumos.

2.

Atbildīgā institūcija

Ekonomikas ministrija

3.

Cita informācija

Nav

V. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām

Projekts šo jomu neskar

VI. Sabiedrības līdzdalība un komunikācijas aktivitātes

1.

Plānotās sabiedrības līdzdalības un komunikācijas aktivitātes saistībā ar projektu

Saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 25.augusta noteikumu Nr.970 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 5.punktu nodrošināta sabiedrības līdzdalība. Par likumprojekta izstrādi ir informēta arī BIS konsultatīvās padome.

2.

Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē

2018.gada 2.martā Ekonomikas ministrijas tīmekļa vietnes www.em.gov.lv sadaļā Sabiedrības līdzdalība/ Diskusiju dokumenti/ Būvniecības politika publicēts paziņojums par līdzdalības iespējām. Par likumprojektu informēta BIS konsultatīvā padome, kā arī 2018.gada 2.martā informēta Latvijas Būvniecības padome.

3.

Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Sabiedrības līdzdalības procesa ietvaros saņemts biedrības “Latvijas būvuzņēmēju partnerība” viedoklis par to, ka kopumā atbalsta likumprojekta mērķi un būtību. Biedrības ieskatā, lai arī likumprojekts paredz iespēju iesniegt dokumentus gan elektroniski, gan rakstiski, tomēr nepieciešams pāriet uz pilnīgu dokumentu elektronisku apriti būvprojektu saskaņošanas procesos, pieļaujot vien atsevišķus izņēmumus, kad būvprojekta dokumentācija saskaņojama ar privātpersonām. Nosakāms pārejas periods līdz 2020.gada 1.janvārim. Minētais priekšlikums ir ņemts vērā,.

4.

Cita informācija

Nav

VII. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām

1.

Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Būvvaldes un institūcijas, kuras pilda būvvaldes funkcijas (piemēram, Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija, Valsts vides dienests), valsts un pašvaldību institūcijas, kas izdod tehniskos vai īpašos noteikumus, BVKB kā BIS pārzinis.

2.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru.
Jaunu institūciju izveide, esošu institūciju likvidācija vai reorganizācija, to ietekme uz institūcijas cilvēkresursiem

Papildu cilvēkresursi nav nepieciešami, jaunas institūcijas netiek veidotas, kā arī netiek likvidētas esošās.

3.

Cita informācija

Būvniecības valsts kontroles birojs pilnvaru piešķiršanu BIS un bezmaksas konsultācijas par būvniecības informācijas sistēmas izmantojamību nodrošinās piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.