Tiesību akta projekta anotācijas kopsavilkums

Mērķis, risinājums un projekta spēkā stāšanās laiks (500 zīmes bez atstarpēm)

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu”” (turpmāk – likumprojekts) izstrādāts, lai precizētu likuma “Par Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu” (turpmāk – likums) novecojušās, nepilnīgās normas.

I. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.

 Pamatojums

Likumprojekts ir izstrādāts pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk – ministrija) iniciatīvas.

2.

 Pašreizējā situācija un problēmas, kuru risināšanai tiesību akta projekts izstrādāts, tiesiskā regulējuma mērķis un būtība

Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts (turpmāk – ZBR) ir izveidots saskaņā ar 1997. gada 11. decembra likumu “Par Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu” (stājās spēkā 1998. gada 13. janvārī). Likuma “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” (turpmāk – ĪADT likums) 13. panta pirmā daļa noteic, ka biosfēras rezervātus izveido Latvijas Republikas Saeima ar attiecīgu likumu.  ĪADT likuma 4.¹ panta pirmā daļa noteic, ka biosfēras rezervāti ir plašas teritorijas, kurās atrodas starptautiski nozīmīgas ainavas un ekosistēmas. Biosfēras rezervātu izveidošanas mērķis ir nodrošināt dabas daudzveidības saglabāšanu un veicināt ilgtspējīgu teritorijas sociālo un ekonomisko attīstību.

1997. gada 15. decembrī ZBR tika atzīts par starptautiskas nozīmes aizsargājamu dabas teritoriju UNESCO programmas “Cilvēks un biosfēra” (MAB) ietvaros. ZBR ir vienīgā šāda veida īpaši aizsargājamā dabas teritorija Latvijā, kas pārstāv starptautiski atzītas mērenajai mežu joslai raksturīgas sauszemes un Baltijas jūras piekrastes ekosistēmas. Lai nodrošinātu teritorijas ainavu, ekosistēmu, sugu un ģenētiskās daudzveidības saglabāšanu un veicinātu ilgtspējīgu ekonomisko attīstību ZBR teritorija ir iedalīta funkcionālajās zonās (ainavu aizsardzības zonas un neitrālās zonas).

1. Likuma 21. pants paredz nosacījumus zemes vienību sadalei  Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā (turpmāk – krasta kāpu aizsargjosla) (lauku teritorijās – ne mazāk kā 3 hektāros, dabas lieguma “Randu pļavas” un dabas lieguma “Vidzemes akmeņainā jūrmala” teritorijās – ne mazāk kā 10 hektāros).  Pēdējie grozījumi likuma 21. pantā veikti 2003. gada 18. decembrī.

Zemes sadales ierobežojumi likumā noteikti, pamatojoties uz tobrīd spēkā esošajām Aizsargjoslu likuma (36. pants, kas attiecas uz krasta kāpu aizsargjoslu, ka ārpus pilsētām un ciemiem jaunveidojamās zemes vienības platība nevar būt mazāka par 3 hektāriem) un Ministru kabineta 2003. gada 22. jūlija noteikumu Nr. 415 “ Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 415) (16.24. apakšpunkts, kas attiecās uz dabas liegumiem, ka īpašumus nevar sadalīt zemes vienībās mazākās par 10 hektāriem)  normām. Aizsargjoslu likuma 36. panta un MK noteikumu Nr. 415 16.24. apakšpunkta mērķis bija ierobežot dzīvojamās un cita veida (rekreācijas u.tml.) apbūves blīvuma palielināšanos piekrastē. Vienlaikus, vēlāk piemērojot šo normu, secināts, ka ierobežojums attiecināms uz jebkuru zemes vienību sadali, neskatot atdalīšanas mērķi, kā rezultātā tika būtiski apgrūtināta sabiedrībai (iedzīvotājiem) nepieciešamo inženierbūvju (ceļi, ārējie inženiertīkli) uzturēšana, atjaunošana vai būvniecība, jo daudzos gadījumos ir nepieciešama arī zemes zem inženierbūves īpašumtiesību pārņemšana (piemēram, zem pašvaldības autoceļiem), kam savukārt nepieciešama zemes nodalīšana un atsavināšana.

Tādēļ ar 2009. gada  14. maija grozījumiem Aizsargjoslu likuma 36. panta otrā daļa precizēta, ka jaunveidojamā zemesgabala lielums (ne mazāk par 3 ha) neattiecas uz gadījumiem, kad atdalāmais zemes gabals ir nepieciešams 36. pantā minētās infrastruktūras vai inženierkomunikāciju būvniecībai vai uzturēšanai un tā apbūves nosacījumus paredz vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā.

Arī Ministru kabineta 2010. gada 16. marta noteikumu Nr. 264 “Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” (turpmāk – Vispārējie noteikumi) 17. punkts pieļauj zemes vienību atdalīšanu (sadalīšanu mazākos par 10 hektāriem) infrastruktūras un inženierkomunikāciju būvniecībai vai uzturēšanai un kuru apbūves nosacījumus nosaka vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā, kā arī uz gadījumiem, ja no īpašuma tiek atdalīta zemes vienība ar dzīvojamām un saimniecības ēkām, pagalmu un zemi, kas nepieciešama saimniecības uzturēšanai.

ZBR iekļautajā krasta kāpu aizsargjoslas teritorijā atrodas divi dabas liegumi – dabas liegums “Vidzemes akmeņainā jūrmala” un dabas liegums “Randu pļavas”, kuriem pēc likuma 21. panta pēdējiem grozījumiem 2003. gada 18. decembrī tika izdoti individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi, līdz ar to nosacījumi (tai skaitā, zemes sadalei) dabas liegumu teritorijās jau ir noteikti un arī turpmāk nosakāmi tikai tajos.

Ministru kabineta 2018. gada 14. augusta noteikumu Nr. 516 “Dabas lieguma “Vidzemes akmeņainā jūrmala” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” (aizstāj Ministru kabineta 2008. gada 7. jūlija noteikumus Nr. 512 “Dabas lieguma “Vidzemes akmeņainā jūrmala” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”) (turpmāk – MK noteikumi Nr. 516) 10.15. apakšpunktā ārpus neitrālās zonas noteikts ierobežojums sadalīt zemes īpašumus zemes vienībās, kas mazākas par 10 hektāriem (ar izņēmumiem). Dabas liegumam “Vidzemes akmeņainā jūrmala” ir izstrādāts dabas aizsardzības plāns 2004. – 2014. gadam (apstiprināts ar vides ministra 2004. gada 20. augusta rīkojumu Nr. 243 “Par dabas aizsardzības plānu apstiprināšanu”, darbības termiņš pagarināts līdz 2019. gada 31. decembrim ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra 2016. gada 18. februāra rīkojumu Nr. 24 “Par dabas aizsardzības plānu darbības termiņa pagarināšanu”). Dabas aizsardzības plānā kā viena no aktuālākajām problēmām dabas lieguma “Vidzemes akmeņainā jūrmala” teritorijā norādīta krasta noskalošanās atsevišķos posmos vētru izraisītas erozijas rezultātā, īpaši izceļot atsevišķus posmus, kur nākotnē jārēķinās ar vētru izraisītām sekām. Atbilstoši MK noteikumu Nr. 516 10.15. apakšpunktam zemes sadales ierobežojums neattiecas uz zemes vienībām, kas atrodas ārpus krasta kāpu aizsargjoslas (ņemot vērā pašreizējo likuma 21. pantā noteikto) un kas tiek atdalītas noteikumu Nr. 516 10.19. apakšpunktā minētā ceļa, publiski pieejamu dabas tūrisma un izziņas infrastruktūras objektu būvniecībai vai inženierbūvju atjaunošanai un uzturēšanai. MK noteikumi Nr. 516 pieļauj pašvaldības ceļa izbūvi 1. pielikumā norādītajā vietā. Būtiski, lai izbūvētu un apsaimniekotu ceļu, nepieciešams izveidot jaunas zemes vienības, nodalot tās no privātpersonu zemes vienībām.

Arī Ministru kabineta 2009. gada 10. februāra noteikumu Nr. 124 “Dabas lieguma “Randu pļavas” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” 13.12. apakšpunktā zemes vienību sadales ierobežojumam (ne mazāk par 10 hektāriem) noteikts izņēmums infrastruktūras un inženierkomunikāciju būvniecībai vai uzturēšanai.

Līdz ar to šobrīd likuma 21. pants ir daļēji pretrunā speciālo tiesību normu saturošajiem normatīvajiem aktiem – Aizsargjoslu likuma 36. pantam attiecībā uz zemes sadali krasta kāpu aizsargjoslā un dabas liegumu “Vidzemes akmeņainā jūrmala” un “Randu pļavas” individuālajiem aizsardzības un izmantošanas noteikumiem attiecībā uz zemes sadali dabas liegumu teritorijās.

Ņemot vērā iepriekšminēto, likumā nav nepieciešams dublēt tiesību normas, kas jau noteiktas speciālo tiesību normu saturošajos  normatīvajos aktos, tādēļ likumprojekts paredz svītrot likuma 21. pantu.

2.  Likuma 3. pantā kā viens no ZBR mērķiem ir noteikta kultūras vērtību saglabāšana, taču tā nav tālāk minēta likuma 4. pantā pie ZBR galvenajiem uzdevumiem atšķirībā no pārējiem likuma 3. pantā minētajiem mērķiem. Likuma 3. pants noteic, ka starp visiem mērķiem ir sasniedzams līdzsvars – dabas daudzveidības aizsardzībā, ekonomiskās attīstības veicināšanā un kultūras vērtību saglabāšanā. Likumprojekta 1. pants, papildinot likuma 4. pantu, veicinās tiesisko skaidrību, nodrošinot ZBR esošo kultūras vērtību saglabāšanu, uzsverot to kā vienu no ZBR galvenajiem uzdevumiem.

3. Likuma 8. pantā tiek paredzēta ZBR konsultatīvās padomes izveidošana un noteikts tās sastāvs, kuras skaitā ir trīs pārstāvji no biedrībām vai nodibinājumiem, kuru darbība saistīta ar vides aizsardzību vai vides izglītību, šos pārstāvjus izvirzot nevalstisko organizāciju forumā. Praksē nevalstisko organizāciju foruma rīkošanas lietderīgums nav attaisnojies, līdz ar to pašu biedrību vai nodibinājumu izvirzīto pārstāvju nominēšana ir pietiekama. Tādēļ ar likumprojekta 2. pantu tiek svītrots likuma 8. panta 3. punkta otrais teikums. Gadījumā, ja konsultatīvās padomes sastāvam nākotnē vēlēsies pieteikties vairāk par trīs biedrībām, primāri tiks ņemts vērā biedrības darbības saistība ar ZBR mērķiem un uzdevumiem.

4. Likuma 13. pantā noteikts ainavu aizsardzības zonas izveidošanas mērķis – saglabāt Ziemeļvidzemei raksturīgo kultūrvides ainavu, tūrisma un atpūtas resursus un samazinātu antropogēno ietekmi uz dabas liegumiem, vienlaikus veicinot ilgtspējīgu teritorijas attīstību un sabalansētu dabas resursu izmantošanu. Šobrīd likuma 13. pantā minētais aizsargājamo objektu, vērtību uzskaitījums ir nepilnīgs, jo atbilstoši likuma 10. pantam ZBR teritorijā var izveidot arī citu kategoriju īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, tieši nenosakot, ka tie ir tikai dabas liegumi. Tā kā ainavu aizsardzības zona ir ļoti plaša, līdz ar to arī tās izveides mērķis ar likumprojekta 3. pantu tiek definēts plašāk – antropogēnās ietekmes samazināšana uz Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrasti, Salacas upes baseinu (kas aptver lielākās upes – Salacu, Rūju, Sedu, Briedi, Svētupi un Burtnieku ezeru) un izveidotajām citu kategoriju īpaši aizsargājamām dabas teritorijām.

5. Likuma 15. pantā ir noteikts, ka ZBR ainavu aizsardzības zonā un neitrālajā zonā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumus nosaka Ministru kabineta 2011. gada 19. aprīļa noteikumi Nr. 303 “Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” (turpmāk – ZBR individuālie noteikumi).  Likuma 10. pantā ir ietverta atruna, ka ZBR teritorijā var izveidot arī citu kategoriju īpaši aizsargājamās dabas teritorijas. ZBR ir izveidoti 25 dabas liegumi (Augstroze, Burgas pļavas, Burtnieku ezera pļavas, Dūņezers, Dzērves purvs, Dziļezers un Riebezers, Kalna purvs, Karateri, Kārķu purvs, Klagatu purvs, Lielpurvs, Maizezers, Mērnieku dumbrāji, Niedrāju–Pilkas purvs, Oleru purvs, Purgaiļu purvs, Randu pļavas, Rūjas paliene, Sedas purvs, Ungurpils meži, Vidusburtnieks, Vidzemes akmeņainā jūrmala, Vitrupes ieleja, Ziemeļu purvi, Zilaiskalns) un viens dabas parks (Salacas upes ieleja). Skaidrākai tiesību normu piemērošanai saistībā ar īpašumam noteikto apgrūtinājumu reģistrēšanu, nepieciešams Likuma 15. pantu papildināt ar atrunu, ka īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumus šajās teritorijās nosaka šo teritoriju individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi vai īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārīgie aizsardzības un izmantošanas noteikumi, nevis tikai ZBR individuālie noteikumi, kā tas izriet no šī brīža likuma 15. panta redakcijas.

6. Ar likumprojekta 2. pantu vienlaikus precizē likuma 8. pantā minēto institūciju un kapitālsabiedrību nosaukumus, kuru pārstāvji ir ZBR konsultatīvās padomes sastāvā:

a) saskaņā ar likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” grozījumiem, kas stājās spēkā 2018. gada 13. jūnijā, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija tiek pārdēvēta par Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldi;

b)   valsts akciju sabiedrību “Latvijas valsts meži” aizstājot ar akciju sabiedrību “Latvijas valsts meži” saskaņā ar valsts pārvaldi un kapitālsabiedrību regulējošajiem tiesību aktiem.

3.

Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un publiskas personas kapitālsabiedrības

Ministrija, Dabas aizsardzības pārvalde.

4.

Cita informācija

Nav.

II. Tiesību akta projekta ietekme uz sabiedrību, tautsaimniecības attīstību

un administratīvo slogu

1.

Sabiedrības mērķgrupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē vai varētu ietekmēt

ZBR ietilpstošās vietējās piekrastes pašvaldības, nekustamo īpašumu īpašnieki, kuru īpašumi atrodas krasta kāpu aizsargjoslā vai kuriem piekļuve nodrošināta caur krasta kāpu aizsargjoslu.

Krasta kāpu aizsargjoslā esošo inženierbūvju īpašnieki/ valdītāji.

Sabiedrība kopumā.

2.

Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību un administratīvo slogu

Likumprojektam ir pozitīva ietekme uz tautsaimniecību, jo būs iespējama zemes sadale un atsavināšana normatīvajos aktos noteiktā kārtībā, tādejādi sakārtojot īpašumtiesības zemēm zem inženierbūvēm (ja ir tāda nepieciešamība, piemēram, zem pašvaldības autoceļiem).

3.

Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Likumprojekts šo jomu neskar.

4.

Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Likumprojekts šo jomu neskar.

5.

Cita informācija

Nav.

VII. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām

1.

Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Ministrija, Dabas aizsardzības pārvalde, ZBR ietilpstošās piekrastes pašvaldības.

2.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru.

Jaunu institūciju izveide, esošo institūciju likvidācija vai reorganizācija, to ietekme uz institūcijas cilvēkresursiem

 Likumprojekts šo jomu neskar.

3.

Cita informācija

Nav