2018. gada 28. novembrī
Nr. 111.9/3-5-13/18
Saeimas Prezidijam
Juridiskā komisija lūdz iekļaut Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā 12. Saeimā neizskatīto likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr.1370/Lp12), kuru, pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 39. pantu, komisija lūdz turpināt izskatīt 13. Saeimā.
Pielikumā: likumprojekts un tā anotācija.
Komisijas priekšsēdētājs J. Bordāns
Grozījumi Civilprocesa likumā
Izdarīt Civilprocesa likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 23. nr.; 2001, 15. nr.; 2002, 24. nr.; 2003, 15. nr.; 2004, 6., 10., 14., 20. nr.; 2005, 7., 14. nr.; 2006, 1., 13., 20., 24. nr.; 2007, 3., 24. nr.; 2008, 13. nr.; 2009, 2., 6., 14. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 205. nr.; 2010, 166., 183., 206. nr.; 2011, 16., 95., 132., 148. nr.; 2012, 50., 100., 190., 197. nr.; 2013, 87., 112., 188. nr.; 2014, 2., 41., 63., 108., 194., 228. nr.; 2015, 42., 91., 118., 227., 251. nr.; 2016, 31., 123., 241., 249. nr.; 2017, 117., 132., 216., 259. nr.; 2018, 53., 119. nr.) šādus grozījumus:
1. Papildināt 11. panta 3.1 daļas otro teikumu pēc vārdiem "valsts noslēpumu" ar vārdiem "vai komercnoslēpumu”.”
2. 24. pantā:
papildināt pirmās daļas otro teikumu pēc vārdiem “norāžu aizsardzību” ar vārdiem “un lietas par komercnoslēpuma aizsardzību pret nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu”;
papildināt pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:
3. Papildināt 34. panta pirmās daļas 5.punktu pēc vārdiem “pārkāpumiem un aizsardzību” ar vārdiem “par pieteikumu lietās par komercnoslēpuma aizsardzību pret nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu.”
4. 82.1 pantā:
papildināt pirmo daļu ar trešo punktu šādā redakcijā:
“3) lietās par komercnoslēpuma aizsardzību pret nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu ( 30.8 nodaļa).”
papildināt ar 1.1 daļu šādā redakcijā:
“(11) Šā panta pirmās daļas 3.punktā noteiktajā gadījumā lietu var vest arī ar profesionāla patentpilnvarnieka starpniecību.”
5. Papildināt 176.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:
“(3) Pierādījumus, kuri satur komercnoslēpumu, pēc puses motivēta lūguma apkopo atsevišķā sējumā.”
6. Papildināt 190.panta otrās daļas otro teikumu pēc vārdiem ”valsts noslēpuma objekts” ar vārdiem “vai komercnoslēpums”.
7. Papildināt likumu ar 30.8 nodaļu šādā redakcijā:
"30.8 nodaļa. Lietas par komercnoslēpuma aizsardzību pret nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu
250.78 pants. Lietu izskatīšanas kārtība
Lietas par notikušu vai nākotnē ticami iespējamu komercnoslēpuma nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu (turpmāk – pārkāpums) izskata tiesa prasības kārtībā pēc vispārējiem noteikumiem, ievērojot šajā nodaļā paredzētos izņēmumus.
250.79 Komercnoslēpuma saturošas informācijas aizsardzība
(2) Tiesa, ievērojot personas tiesības uz komercnoslēpuma aizsardzību, pieprasa, lai persona, kuras sniegtajām ziņām ir komercnoslēpuma statuss, iesniedz attiecīgo rakstveida pierādījuma atvasinājumu vai kopsavilkumu, nenorādot komercnoslēpuma saturošu informāciju.
250.80 pants. Pagaidu aizsardzības līdzekļu piemērošanas pamats un vispārīgie noteikumi
(1) Tiesa pēc prasītāja motivēta pieteikuma var pieņemt lēmumu par pagaidu aizsardzības līdzekļa piemērošanu, ja:
1) ir pamats uzskatīt, ka komercnoslēpums pastāv un prasītājs ir tā turētājs;
2) ir pamats uzskatīt, ka tiesības uz komercnoslēpuma aizsardzību pret nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu tiek pārkāptas vai varētu tikt pārkāptas.
(2) Tiesa, lemjot par pieteikuma apmierināšanu vai noraidīšanu un vērtējot pagaidu aizsardzības līdzekļa piemērošanas samērīgumu, ņem vērā šā likuma 250.88 pantā noteikto.
(3) Izskatīt jautājumu par pagaidu aizsardzības līdzekļa piemērošanu pieļaujams jebkurā procesa stadijā, kā arī pirms prasības celšanas tiesā.
250.81 pants. Pagaidu aizsardzības līdzekļi
(1) Pieteikumā par pagaidu aizsardzības līdzekļa piemērošanu norādāms pagaidu aizsardzības līdzeklis.
(2) Pagaidu aizsardzības līdzekļi ir:
1) aizliegums atbildētājam un personām, kuras padara iespējamu pārkāpuma izdarīšanu, izmantot vai izpaust komercnoslēpumu, ražot, piedāvāt, laist tirgū vai izmantot pārkāpuma preces minētajiem nolūkiem;
2) tādas kustamas mantas apķīlāšana, ar kuru, iespējams, tiek pārkāptas tiesības uz komercnoslēpuma aizsardzību pret nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu.
(3) Tiesa, lemjot par pieteikumu, kas nav saistīts ar komercnoslēpuma izpaušanu, var nepiemērot šā panta otrajā daļā noteiktos pagaidu aizsardzības līdzekļus, bet noteikt atbildētājam pienākumu iemaksāt noteiktu naudas summu tiesu izpildītāja depozīta kontā vai iesniegt tiesā līdzvērtīgu garantiju, lai nodrošinātu kompensāciju komercnoslēpuma turētājam.
250.82 pants. Pagaidu aizsardzības līdzekļa piemērošana pirms prasības celšanas
(1) Iespējamais prasītājs var lūgt piemērot pagaidu aizsardzības līdzekli pirms prasības celšanas triju mēnešu laikā no dienas, kad viņš uzzināja vai viņam vajadzēja uzzināt par pārkāpumu vai iespējamu pārkāpumu.
(2) Iesniedzot pieteikumu, iespējamais prasītājs sniedz pierādījumus, kas apliecina tiesību pārkāpumu vai iespējamu pārkāpumu.
(3) Pieteikumu par pagaidu aizsardzības līdzekļa piemērošanu pirms prasības celšanas iesniedz tai tiesai, kurā ceļama prasība.
(4) Apmierinot pieteikumu par pagaidu aizsardzības līdzekļa piemērošanu pirms prasības celšanas, tiesnesis nosaka prasītājam termiņu prasības pieteikuma iesniegšanai tiesā, ne ilgāku par 30 dienām.
250.83 pants. Jautājuma par pagaidu aizsardzības līdzekļa piemērošanu izskatīšana
(1) Pieteikumu par pagaidu aizsardzības līdzekļa piemērošanu pirms prasības celšanas, kā arī gadījumos, kad nevar noteikt, kas būs lietas dalībnieki, tiesa vai tiesnesis izlemj 10 dienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas, nerīkojot tiesas sēdi un iepriekš nepaziņojot lietas dalībniekiem. Ja tiesnesis atzīst par nepieciešamu noskaidrot papildu apstākļus, pieteikumu izlemj 15 dienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas, uz tiesas sēdi aicinot pieteicēju un iespējamos lietas dalībniekus. Šo personu neierašanās nav šķērslis pieteikuma izskatīšanai.
(2) Pieteikumu par pagaidu aizsardzības līdzekļa piemērošanu, ja pieteikums iesniegts vienlaikus ar prasības celšanu, tiesa vai tiesnesis izlemj 10 dienu laikā pēc lietas ierosināšanas, nerīkojot tiesas sēdi un iepriekš nepaziņojot lietas dalībniekiem vai 10 dienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas, ja lieta jau ir ierosināta. Ja tiesnesis atzīst par nepieciešamu noskaidrot papildu apstākļus, pieteikumu izlemj 15 dienu laikā pēc lietas ierosināšanas, vai, ja lieta jau ir ierosināta, 15 dienu laikā pēc tā saņemšanas, uz tiesas sēdi aicinot pieteicēju un iespējamos lietas dalībniekus. Šo personu neierašanās nav šķērslis pieteikuma izskatīšanai.
(3) Ja kavēšanās varētu radīt neatgriezenisku kaitējumu komercnoslēpuma turētājam un ja nav nepieciešams pieprasīt papildu pierādījumus, tad pieteikumu par pagaidu aizsardzības līdzekļa piemērošanu tiesnesis izlemj ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc lietas ierosināšanas, vai, ja lieta jau ir ierosināta, ne vēlāk kā nākamajā dienā no pieteikuma saņemšanas, iepriekš nepaziņojot atbildētājam un citiem lietas dalībniekiem.
(4) Ja lēmums par pagaidu aizsardzības līdzekļa piemērošanu pieņemts bez atbildētāja vai citu lietas dalībnieku klātbūtnes, atbildētājam un citiem lietas dalībniekiem paziņo par šo lēmumu ne vēlāk kā minētā lēmuma izpildes brīdī.
(5) Apmierinot pieteikumu par pagaidu aizsardzības līdzekļa piemērošanu, tiesa vai tiesnesis var uzdot prasītājam, lai tas nodrošina zaudējumus, kas varētu rasties atbildētājam vai citām personām, kuras minētas šā likuma 250.81 panta otrās daļas 1.punktā sakarā ar pagaidu aizsardzības līdzekļa piemērošanu, iemaksājot noteiktu naudas summu tiesu izpildītāja depozīta kontā vai iesniedzot tiesā līdzvērtīgu garantiju. Ja uzlikto pienākumu prasītājs nav izpildījis vai nav iesniedzis tiesā tiesu izpildītāja izsniegtu apliecinājumu par summas iemaksu viņa depozīta kontā, tiesa vai tiesnesis pieņem lēmumu par pagaidu aizsardzības līdzekļa atcelšanu. Lēmumu par zaudējumu nodrošināšanu paziņo atbildētājam pēc tam, kad prasītājs iemaksājis tiesas vai tiesneša noteikto summu tiesu izpildītāja depozīta kontā.
250.84 Pagaidu aizsardzības līdzekļu aizstāšana vai atcelšana
(1) Tiesa pēc prasītāja pieteikuma var aizstāt noteiktos pagaidu aizsardzības līdzekļus ar citiem līdzekļiem.
(2) Pagaidu aizsardzības līdzekļus var atcelt tā pati tiesa pēc lietas dalībnieka pieteikuma.
1) ja lēmums par pagaidu aizsardzības līdzekļa piemērošanu pieņemts pirms prasības celšanas un tiesas noteiktajā termiņā prasība nav celta;
2) attiecīgā informācija, kas bija uzskatāma par komercnoslēpumu, vairs neatbilst Komercnoslēpumu likumā noteiktajām komercnoslēpuma prasībām tādu iemeslu dēļ, kurus nevar saistīt ar atbildētāju.
(4) Noraidot prasību, tiesa spriedumā atceļ pagaidu aizsardzības līdzekli. Pagaidu aizsardzības līdzeklis ir spēkā līdz dienai, kad spriedums stājas likumīgā spēkā.
(5) Ja prasība atstāta bez izskatīšanas vai tiesvedība izbeigta, tiesa lēmumā atceļ pagaidu aizsardzības līdzekli. Pagaidu aizsardzības līdzeklis ir spēkā līdz dienai, kad lēmums stājas likumīgā spēkā.
(6) Šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā minētos pieteikumus izlemj tiesas sēdē, iepriekš par to paziņojot lietas dalībniekiem. Šo personu neierašanās nav šķērslis pieteikuma izskatīšanai.
250.85 pants. Par pagaidu aizsardzības līdzekļa piemērošanu pieņemto lēmumu pārsūdzēšana
(1) Par šā likuma 250.84 panta pirmajā daļā minētajiem lēmumiem, lēmumu, ar kuru noraidīts pieteikums par pagaidu aizsardzības līdzekļa piemērošanu, un lēmumu, ar kuru noraidīts pieteikums par pagaidu aizsardzības līdzekļa atcelšanu, var iesniegt blakus sūdzību.
(2) Ja lēmums par pagaidu aizsardzības līdzekļa piemērošanu pieņemts bez lietas dalībnieka klātbūtnes, termiņu blakus sūdzības iesniegšanai skaita no lēmuma izsniegšanas dienas.
250.86 pants. Lēmuma par pagaidu aizsardzības līdzekļa piemērošanu izpilde
(1) Lēmums par pagaidu aizsardzības līdzekļa piemērošanu un lēmums par pagaidu aizsardzības līdzekļa atcelšanu izpildāms nekavējoties pēc tā pieņemšanas.
(2) Lēmums par pagaidu aizsardzības līdzekļa piemērošanu, kas pieņemts ar šā likuma 250.83 panta piektajā daļā minēto nosacījumu, izpildāms pēc tam, kad prasītājs iemaksājis tiesas vai tiesneša noteikto summu tiesu izpildītāja depozīta kontā vai tiesā iesniedzis līdzvērtīgu garantiju. Izpildu dokumentu izsniedz pēc tiesas noteiktās summas iemaksas vai līdzvērtīgās garantijas saņemšanas.
(3) Lēmumu par pagaidu aizsardzības līdzekļa piemērošanu, apķīlājot kustamu mantu, ar kuru, iespējams, izdarīts pārkāpums, izpilda šā likuma 71.nodaļā noteiktajā kārtībā.
(4) Lēmumu par pagaidu aizsardzības līdzekļa piemērošanu, nosakot aizliegumu veikt noteiktas darbības, ar kurām, iespējams, izdarīts pārkāpums, izpilda tiesu izpildītājs un paziņo tiesas lēmumu atbildētājam vai attiecīgajai trešajai personai pret parakstu vai nosūtot ierakstītā pasta sūtījumā.
(5) Piemērotā pagaidu aizsardzības līdzekļa atcelšana izpildāma pēc tā tiesu izpildītāja rīkojuma, kurš izpildījis lēmumu par pagaidu aizsardzības līdzekļa piemērošanu.
(6) Lēmumu par pagaidu aizsardzības līdzekļa aizstāšanu izpilda tiesu izpildītājs, vispirms piemērojot aizstājošo pagaidu aizsardzības līdzekli un pēc tam atceļot aizstāto pagaidu aizsardzības līdzekli.
250.87 Ar pagaidu aizsardzības līdzekli radītā kaitējuma atlīdzināšana
Atbildētājs ir tiesīgs prasīt atlīdzību par kaitējumu, kas viņam radies sakarā ar pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu, ja pagaidu aizsardzības līdzeklis ir atcelts šā likuma 250.84 panta trešās daļas 1.punktā noteiktajā gadījumā, ja pret viņu celtā prasība ir noraidīta, atstāta bez izskatīšanas vai tiesvedība izbeigta šā likuma 223. panta 2.un 4.punktā noteiktajos gadījumos.
250.88 Prasības pieteikuma izskatīšana un tiesiskās aizsardzības līdzekļu piemērošanas vispārīgie noteikumi
Tiesa, lemjot par prasības pieteikuma apmierināšanu vai noraidīšanu un vērtējot tiesiskās aizsardzības līdzekļa piemērošanas samērīgumu, ņem vērā attiecīgās lietas apstākļus, tostarp, kur iespējams:
1) komercnoslēpuma vērtību vai citas specifiskas komercnoslēpuma iezīmes;
2) pasākumus, kas veikti, lai komercnoslēpumu aizsargātu;
3) atbildētāja rīcību komercnoslēpuma iegūšanā, izmantošanā vai izpaušanā;
4) komercnoslēpuma nelikumīgas izmantošanas vai izpaušanas sekas;
5) pušu likumīgās intereses un pagaidu aizsardzības līdzekļa piemērošanas ietekmi uz tām;
6) trešo personu un sabiedrības likumīgās intereses;
7) pamattiesību aizsardzību.
250.89 Tiesas spriedums lietā par komercnoslēpuma aizsardzību pret nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu vai izpaušanu
Ja pārkāpuma fakts ir pierādīts, tiesa spriedumā var noteikt vienu vai vairākus Komercnoslēpuma likuma 8.pantā, 10.pantā, 11.pantā, 12.pantā un 13.pantā minētos tiesiskās aizsardzības līdzekļus.”
8. Pārejas noteikumos:
papildināt pārejas noteikumu 132.punktu aiz vārdiem “2019. gada 1. janvārī” ar teikumu šādā redakcijā “82.1 panta pirmās daļas trešais punkts un 1.1 daļa stājās spēkā vienlaikus ar Komercnoslēpuma likumu, bet ne agrāk kā 2019.gada 1.janvārī.”;
papildināt pārejas noteikumu 133.punktu aiz skaitļiem un vārdiem “1. un 2.punktā” ar vārdiem un skaitli “un 1.1 daļā” un aiz vārdiem “2018. gada 31. decembrim” ar vārdiem “vai 1.1 daļas gadījumā līdz Komercnoslēpuma likuma spēkā stāšanās dienai, ja tā ir vēlāk,”;
papildināt pārejas noteikumus ar 151.punktu šādā redakcijā:
“151. Grozījumi šā likuma 24.panta pirmajā daļā, 34.panta pirmās daļas 5.punktā, 176.panta trešajā daļā un 190.panta otrajā daļā, kā arī grozījumi par likuma papildināšanu ar 30.8 nodaļu saistībā ar lietu izskatīšanu par komercnoslēpuma nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu stājas spēkā vienlaikus ar Komercnoslēpuma likumu.”.
9. Papildināt Informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 8. punktu šādā redakcijā:
“8) Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 8. jūnija direktīvas 2016/943 par zinātības un darījumdarbības neizpaužamas informācijas (komercnoslēpumu) aizsardzību pret nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu.”.
"Grozījumi Civilprocesa likumā"
1. Kāpēc likums ir vajadzīgs?
Likums ir vajadzīgs, lai pārņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 8. jūnija Direktīvu (ES) Nr. 2016/943 par zinātības un darījumdarbības neizpaužamas informācijas (komercnoslēpumu) (turpmāk – Direktīva) aizsardzību pret nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu paredzētās prasības, un tādējādi nodrošinātu pamatu efektīvi īstenot tiesību aizsardzību tiesā gadījumos, kad komercnoslēpums ticis nelikumīgi iegūts, izmantots vai izpausts. Direktīva:
1) paredz noteikumus par aizsardzību pret komercnoslēpumu nelikumīgu iegūšanu, izpaušanu un izmantošanu;
2) noteic „komercnoslēpuma”, „komercnoslēpuma turētāja”, „pārkāpēja”, „pārkāpuma preču” definīcijas;
3) noteic, kas ir komercnoslēpuma likumīga un nelikumīga iegūšana, izmantošana un izpaušana;
4) paredz pasākumus, procedūras un aizsardzības līdzekļus attiecībā uz komercnoslēpumu nelikumīgu iegūšanu, izpaušanu un izmantošanu;
5) noteic sankcijas par komercnoslēpuma nelikumīgu iegūšanu, izpaušanu un izmantošanu;
6) noteic ziņošanas noteikumus par Direktīvas ieviešanu un nobeiguma noteikumus.
Pārņemot Direktīvu, paredzēts papildināt Civilprocesa likumu (turpmāk – CPL) ar jaunu nodaļu “30.8 nodaļa. Lietas par komercnoslēpuma aizsardzību pret nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu”, kurā tiks noteikta:
1) komercnoslēpuma saturošas informācijas aizsardzība;
2) pagaidu aizsardzības līdzekļi un to piemērošanas pamats;
3) jautājuma par pagaidu aizsardzības līdzekļu piemērošanu izskatīšana;
4) pieņemto lēmumu pārsūdzēšanas jautājumi;
5) lēmuma par pagaidu aizsardzības līdzekļa piemērošanu izpildes jautājumi;
6) prasības pieteikuma izskatīšanas kārtība;
7) sprieduma lietā par komercnoslēpuma aizsardzību pret nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu vai izpaušanu jautājumi.
Atsevišķus jautājumus, piemēram, attiecībā uz lietu piekritību un procesa ļaunprātīgas izmantošanas nepieļaušanu un noregulējumu situācijai, kad izskatāmā lieta ietvers prasījumus, kas būs savstarpēji saistīti ar lietu par komercnoslēpuma aizsardzību pret nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu, valsts nodevas apmēru, kā arī izņēmuma gadījumus par tiesībām uz pārstāvību un atsevišķus jautājumus attiecībā uz komercnoslēpumu konfidencialitātes ievērošanu tiesvedības gaitā, paredzēts risināt CPL Vispārīgo noteikumu daļā ar grozījumiem 11., 24., 34., 82.1, 176., 190. pantos.
Lietu piekritība. Ar grozījumiem CPL 24.pantā paredzēts, ka lietas par komercnoslēpuma aizsardzību pret nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu izskatīs Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa. Tiesu specializācijas mērķis ir nodrošināt pēc iespējas kvalitatīvāku un efektīvāku strīdu izskatīšanu tiesās. Jau šobrīd CPL paredz Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesu kā specializētu tiesu lietās par intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību. Ņemot vērā to, ka komercnoslēpumi savā būtībā ir tehnoloģiskas zināšanas un komerciāli dati, kas saistās ar konkrētā komersanta darbību un inovācijām, tie ir radniecīgi intelektuālā īpašuma jomai. Likumprojekts (grozījumi CPL 24.pantā) vienlaikus paredz, ka gadījumā, ja izskatāmā lieta ietvers prasījumu, kas būs savstarpēji saistīts ar prasījumu lietā par komercnoslēpuma aizsardzību pret nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu, tad abus prasījumus izskatīs šī specializētā tiesa.
Komercnoslēpuma konfidencialitātes aizsardzība un pārstāvības ierobežojumi. Direktīvā īpaši uzsvērta komercnoslēpuma konfidencialitātes aizsardzības nozīme tiesvedības procesa gaitā, tā kā iespēja zaudēt komercnoslēpuma konfidencialitāti bieži attur komercnoslēpuma turētājus no tiesvedības sākšanas ( Direktīva, preambulas 24.punkts, 9. pants). Pamatojoties uz iepriekšminēto, likumprojektā paredzēti sekojoši grozījumi konfidencialitātes papildus aizsardzībai:
1) papildināts CPL 11. pants, nosakot aizliegumu komercnoslēpumu saturošu dokumentu atvasinājumu izgatavošanai;
2) papildināts CPL 176.pants, nosakot, ka pēc puses lūguma komercnoslēpumu saturošu pierādījumu apkopošana jānodrošina atsevišķā sējumā;
3) papildināts CPL 190.pants, nosakot, ka tiesa spriedumā neatspoguļo informāciju, kas ir komercnoslēpums, norādot, ka ar šo informāciju ir iepazinusies un to izvērtējusi;
4) jaunajā 30.8 nodaļā iekļauts 250.79 pants, kurš paredz tiesai ierobežot personu, kas piedalās lietas izskatīšanā, tiesības iepazīties ar lietā atrodošos komercnoslēpuma saturošu dokumentu, iekļaujot to atsevišķā sējumā, ja tiesa pēc puses motivēta lūguma atzīst, ka tas var radīt lietas dalībniekam vai citai personai būtisku kaitējumu, kā arī paredzētas tiesai tiesības pieprasīt lietas dalībniekam iesniegt jau iesniegtā pierādījuma atvasinājumu vai kopsavilkumu, aizklājot (nenorādot) komercnoslēpuma saturošu informāciju;
Vienlaikus likumprojekts paredz papildināt Civilprocesa likuma jauno 82.1 pantu (stāsies spēkā 2019. gada 1. janvārī), kurā noteikti tiesību uz pārstāvību civilprocesā ierobežojumi, ierobežojumu pārstāvībai lietās par komercnoslēpumu aizsardzību pret nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu pirmās instances un apelācijas instances tiesās, nosakot, ka lietas ved puses pašas vai ar profesionāla patentpilnvarnieka vai advokāta starpniecību. Minētais grozījums pamatots ar Direktīvas pieeju paredzēt pasākumus piekļuves ierobežošanai komercnoslēpumu saturošam dokumentam, ko iesniegušas puses vai trešās personas un pilnīgu vai daļēju piekļuvi paredzot ierobežotam personu lokam. Konfidencialitātes aizsardzības nozīmīgums uzsvērts arī Direktīvas preambulas 2.un 3.punktā, 9.pantā, pielīdzinot komercnoslēpumu aizsardzību patentu aizsardzībai. Pamudinot personas lietās par komercnoslēpuma aizsardzību pret nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu saņemt kvalificētu juridisko palīdzību no reglamentētas profesijas pārstāvjiem ar nostiprinātu profesionālo atbildību par savu darbību, paredzams, ka tas sekmēs komercnoslēpuma konfidencialitātes augstāku aizsardzību, papildus Krimināllikuma 200.pantā paredzētajai atbildībai par komercnoslēpumu saturošu ziņu izpaušanu. Advokātu un profesionālo patentpilnvarnieku procesa ieviešana šajās lietās būtu attaisnojama arī tāpēc, lai nodrošinātu šai specifiskajai lietu kategorijai kvalitatīvu un efektīvu strīda risinājumu, veidojot optimāli funkcionējošu un sabiedrībai augsti lietderīgu tiesas procesa modeli.
Valsts nodevas apmērs
Priekšlikumi CPL 34. panta pirmās daļas 5.punktā saistīti ar valsts nodevas apmēra noteikšanu lietās par komercnoslēpuma aizsardzību pret nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu. Tā kā komercnoslēpums ir viens no intelektuālā īpašuma veidiem, par pieteikuma iesniegšanu lietās par komercnoslēpuma aizsardzību pret nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu noteikts tāds pats piemērojamās valsts nodevas apmērs, kā pārējās lietās par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem– 213,43 euro apmērā.
Pagaidu aizsardzības līdzekļi
Ieviešot Direktīvu, lietās par notikušu vai nākotnē ticami iespējamu komercnoslēpuma aizsardzību pret nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu paredzēti konkrēti pagaidu aizsardzības līdzekļi kā preventīvi pagaidu pasākumi un līdzekļi aizskāruma nepieļaušanai (Direktīvas 10.panta pirmās daļas a) un b) apakšpunkti) - aizliegums atbildētājam vai personām, kuras padara iespējamu pārkāpuma izdarīšanu izmantot vai izpaust komercnoslēpumu, ražot, piedāvāt, laist tirgū vai izmantot pārkāpuma preces un kustamas mantas apķīlāšana, ar kuru, iespējams, tiek pārkāptas tiesības uz komercnoslēpuma aizsardzību pret nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu. Paredzēts, ka pagaidu aizsardzības līdzekļi varēs tikt piemēroti gan pirms prasības celšanas, gan jebkurā procesa stadijā.
Papildus iepriekšminētajam, likumprojektā (CPL 30.8 nodaļa) paredzēta pagaidu aizsardzības līdzekļu piemērošanas, izskatīšanas un atcelšanas jautājumu izlemšanas kārtība, pieņemto lēmumu pārsūdzības un izpildes jautājumi, kā arī iespējas prasīt kaitējuma atlīdzību nepamatotas pagaidu aizsardzības līdzekļu piemērošanas gadījumā. Piemēram, par pagaidu aizsardzības līdzekļa atcelšanas pamatu var būt gadījums, kad attiecīgā informācija, kas bija uzskatāma par iespējamo komercnoslēpumu vairs neatbilst Komercnoslēpumu likumā izvirzītajām komercnoslēpuma prasībām tādu iemeslu dēļ, kurus nevar saistīt ar atbildētāju. Vienlaikus likumprojekts paredz, ka tajos gadījumos, kas nav saistīti ar komercnoslēpuma izpaušanu, tiesa var atļaut turpināt komercnoslēpuma iespējamu nelikumīgu izmantošanu, ja atbildētājs tiesu izpildītāja depozīta kontā būs iemaksājis tiesas noteiktu naudas summu vai sniedzis līdzvērtīgu garantiju, lai pārkāpuma fakta pierādīšanas gadījumā nodrošinātu kompensāciju komercnoslēpuma turētājam. Par līdzvērtīgu garantiju būtu uzskatāma, piemēram, citas atbildētājam piederošas mantas apķīlāšana. Šāda pieeja balstās pušu vienlīdzības principā, vērtējot samērību ierobežot konkrēta komersanta komercdarbību, un vienlaikus ņemot vērā komercnoslēpuma turētāja intereses, sniedzot finansiālas garantijas, ja komercnoslēpuma izmantošana tiktu atzīta par nelikumīgu.
Ņemot vērā, ka likumprojekts izstrādāts vienlaikus ar likumprojektu "Komercnoslēpumu likums", un abi likumprojekti ir savstarpēji saistīti, Pārejas noteikumos paredzēts, ka grozījumi, kas attiecas uz lietu par komercnoslēpuma nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu izskatīšanas kārtību, izņemot CPL 11.panta grozījumus, stājas spēkā vienlaikus ar Komercnoslēpuma likumu.
2. Kāda var būt likuma ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?
Likumprojektā ietvertie grozījumi radīs pamatu efektīvi īstenot tiesību aizsardzību tiesā gadījumos, kad komercnoslēpums ticis nelikumīgi iegūts, izmantots vai izpausts. Sagaidāms, ka likumprojekts labvēlīgi ietekmēs uzņēmējdarbības vidi, jo tas palielinās tiesisko noteiktību attiecībā uz komercnoslēpuma aizsardzību.
3. Kāda var būt likuma ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?
Likumprojekts nerada ietekmi uz Latvijas valsts vai pašvaldību budžetu. Ņemot vērā to, ka līdzšinējo civillietu, kas ir saistītas ar komercnoslēpuma aizsardzību pret nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu, skaits ir salīdzinoši neliels (piemēram, no 2013. – 2017. gadam taisīti spriedumi 65 ar komercnoslēpuma aizsardzību saistītās lietās), tad nav nepieciešams nodrošināt papildus amata vietas šādu lietu skatīšanai tiesā.
4. Kāda var būt likuma ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?
Vienlaikus ar šo likumprojektu ir sagatavots un tiek virzīts likumprojekts "Komercnoslēpumu likums", kurā ietvertas Direktīvā paredzētās materiāli tiesiskās normas ar mērķi nodrošināt efektīvu komercnoslēpuma aizsardzību pret nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu Latvijā, it īpaši pret to nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu vai izpaušanu, ko veic citas personas.
5. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts?
Ar likumprojektu Latvijai jāievieš normatīvie akti, kas ir nepieciešami, lai transponētu Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 8. jūnija Direktīvas (ES) Nr. 2016/943 par zinātības un darījumdarbības neizpaužamas informācijas (komercnoslēpumu) prasības, un par to jāpaziņo Eiropas Komisijai.
6. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu?
Likumprojekts ir vairākkārtīgi un ilgstoši skatīts un atbalstīts ar tieslietu ministra 2014. gada 23. maija rīkojumu Nr. 1-1/208 izveidotajā pastāvīgajā darba grupā Civilprocesa likuma grozījumu izstrādei. Minētajā darba grupā iekļauti pārstāvji no Tieslietu ministrijas, visu līmeņu tiesu instancēm, vairāki tiesu priekšsēdētāji, kā arī pārstāvji no zvērinātu advokātu, zvērinātu tiesu izpildītāju, nevalstisko organizāciju un augstskolu akadēmiskā personāla vidus.
7. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?
Likuma izpildi realizēs vispārējās jurisdikcijas tiesas. Jaunu institūciju izveide nav nepieciešama.
Oriģinālais dokumenta saturs
Oriģinālais dokumenta saturs