2018. gada 28. novembrī
Nr. 111.9/3-4-13/18
Saeimas Prezidijam
Juridiskā komisija lūdz iekļaut Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā 12. Saeimā neizskatīto likumprojektu “Komercnoslēpuma likums” (Nr.1227/Lp12), kuru, pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 39. pantu, komisija lūdz turpināt izskatīt 13. Saeimā.
Pielikumā: likumprojekts un tā anotācija.
Komisijas priekšsēdētājs J. Bordāns
Komercnoslēpuma likums
I nodaļa
Vispārīgie noteikumi
1. pants. Likuma mērķis
Šā likuma mērķis ir nodrošināt komercnoslēpuma efektīvu aizsardzību, it īpaši pret tā nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu vai izpaušanu.
2. pants. Komercnoslēpums
(1) Komercnoslēpums ir zinātība un uzņēmējdarbības neizpaužama informācija, kas atbilst visām šādām prasībām:
1) tā ir slepena tajā nozīmē, ka tā nav vispārzināma vai pieejama personām attiecīgajā nozarē;
2) tai ir komerciāla vērtība tādēļ, ka tā ir slepena;
3) tā attiecīgajos apstākļos ir pakļauta saprātīgiem slepenības uzturēšanas pasākumiem, ko veic persona, kura likumīgi kontrolē informāciju.
(2) Par komercnoslēpumu nevar uzskatīt informāciju, kas saistīta ar valsts pārvaldes funkciju vai uzdevumu izpildi, kā arī – normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos – rīcību ar valsts vai pašvaldības finanšu līdzekļiem vai mantu.
(3) Grāmatvedībā par komercnoslēpumu nav uzskatāma informācija un dati, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem iekļaujami to fizisko un juridisko personu pārskatos, kuras veic saimniecisko darbību. Visa pārējā grāmatvedībā esošā informācija uzskatāma par komercnoslēpumu un ir pieejama vienīgi revīzijām, nodokļu administrācijai, tiesībaizsardzības iestādēm, tiesām, kā arī citām institūcijām normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos.
(4) Komercnoslēpums var atrasties ikvienas fiziskas vai juridiskas personas kontrolē. Persona, kura likumīgi kontrolē komercnoslēpumu, ir uzskatāma par komercnoslēpuma turētāju.
3. pants. Likuma piemērošanas izņēmumi
(1) Šā likuma noteikumus attiecībā uz pasākumiem, procedūrām vai tiesiskās aizsardzības līdzekļiem komercnoslēpuma iegūšanai, izmantošanai vai izpaušanai nepiemēro darba koplīguma pusēm, ciktāl tas skar darba koplīguma noslēgšanai vai grozīšanai nepieciešamo komercnoslēpumu.
(2) Citos normatīvajos aktos var būt paredzēti izņēmumi komercnoslēpuma aizsardzības piemērošanai.
II nodaļa
Komercnoslēpuma iegūšana, izmantošana un izpaušana
4. pants. Komercnoslēpuma likumīga iegūšana
Komercnoslēpuma iegūšanu uzskata par likumīgu, ja komercnoslēpums ir iegūts kādā no šādiem veidiem:
1) neatkarīgs atklājums vai radīšana;
2) tāda produkta vai objekta aplūkošana, izpēte, sadale pa sastāvdaļām vai pārbaude, kas ir vispārpieejams sabiedrībai vai kura iegūšanu komercnoslēpuma turētājs nav ierobežojis;
3) darbinieki vai to pārstāvji atbilstoši normatīvajiem aktiem un pastāvošajai praksei izmantojuši tiesības uz informāciju un konsultēšanos;
4) uz līguma vai licences pamata;
5) publiskajā iepirkumā vai citu valsts pārvaldes funkciju vai uzdevumu īstenošanas ietvaros;
6) to pieprasa izsniegt fiziska vai juridiska persona, pamatojoties uz būtisku sabiedrības interešu aizsardzību, un komercnoslēpuma atklāšana ir samērojama ar iespējamo kaitējumu komercnoslēpuma turētājam;
7) jebkāda cita prakse, kas attiecīgajos apstākļos atbilst godīgai darījumu praksei.
5. pants. Komercnoslēpuma tiesību pārkāpums
(1) Komercnoslēpuma tiesību pārkāpums ir komercnoslēpuma nelikumīga iegūšana, izmantošana un izpaušana bez komercnoslēpuma turētāja atļaujas, ja tas ir noticis:
1) neatļauti iegūstot zinātību vai informāciju – piekļūstot, piesavinoties vai kopējot tādus dokumentus, objektus, materiālus, vielas vai elektroniskās datnes, kuri ir komercnoslēpuma turētāja likumīgā kontrolē un ietver komercnoslēpumu vai no kuriem to var izsecināt;
2) kad persona zināja vai attiecīgajos apstākļos tai būtu vajadzējis zināt, ka komercnoslēpums ir ticis tieši vai netieši iegūts nelikumīgi, tostarp no citas personas, kas komercnoslēpumu izmantoja vai izpauda nelikumīgi;
3) pārkāpjot normatīvajā aktā vai līgumā noteikto pienākumu, kā arī citu pienākumu neizpaust komercnoslēpumu vai ierobežot tā izmantošanu;
4) jebkādā citā veidā, kas attiecīgajos apstākļos neatbilst godīgai darījumu praksei.
(2) Persona nav saucama pie atbildības par komercnoslēpuma tiesību pārkāpumu, ja komercnoslēpums ir iegūts, izmantots un izpausts kādā no šiem gadījumiem:
1) lai izmantotu tiesības uz vārda un informācijas brīvību, tostarp ievērojot plašsaziņas līdzekļu brīvību un uzskatu daudzveidību, vai atklātu pārkāpumu, ļaunprātīgu rīcību vai nelikumīgu darbību, ja iespējamais pārkāpējs rīkojies nolūkā aizsargāt vispārējās sabiedrības intereses;
2) komercnoslēpumu izpauduši darbinieki saviem pārstāvjiem, ja šāda izpaušana pārstāvjiem ir nepieciešama normatīvajos aktos noteikto funkciju izpildei;
3) lai aizsargātu normatīvajos aktos noteiktās personu likumīgās intereses.
(3) Pārkāpuma preču (preces, kuru dizains, īpašības, darbība, ražošanas process vai tirgvedība gūst nozīmīgu labumu no nelikumīgi iegūta, izmantota vai izpausta komercnoslēpuma) ražošana, piedāvāšana vai laišana tirgū vai pārkāpuma preču importēšana, eksportēšana vai glabāšana minētajiem nolūkiem arī tiek uzskatīta par komercnoslēpuma nelikumīgu izmantošanu, ja persona, kas veic šādas darbības, zināja vai attiecīgajos apstākļos tai būtu vajadzējis zināt, ka komercnoslēpums ticis iegūts vai izmantots nelikumīgi.
6. pants. Informēšana par komercnoslēpumu
(1) Komercnoslēpuma turētājs, sniedzot informāciju fiziskajai vai juridiskajai personai, tiesai vai valsts pārvaldes iestādei, norāda, vai informācija ir komercnoslēpums šā likuma izpratnē, kā arī informē par nepieciešamību nodrošināt komercnoslēpuma aizsardzību.
(2) Komercnoslēpums ir ierobežotas pieejamības informācija Informācijas atklātības likuma izpratnē līdz brīdim, kad komercnoslēpuma turētājs rakstveidā paziņo par komercnoslēpuma statusa izbeigšanu vai kad attiecīgā informācija kļuvusi vispārzināma vai pieejama citām personām uz tiesiska pamata.
7. pants. Noilgums
Prasību pret personu, kas ir nelikumīgi ieguvusi, izmantojusi vai izpaudusi kādu komercnoslēpumu, var celt triju gadu laikā no dienas, kad komercnoslēpuma turētājs uzzināja vai tam vajadzēja uzzināt par komercnoslēpuma nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu vai izpaušanu.
III nodaļa
Tiesiskās aizsardzības līdzekļi
8. pants. Tiesiskās aizsardzības līdzekļu veidi
Ja lietā par komercnoslēpuma tiesību pārkāpumu tiesa konstatē pārkāpumu, tā var piemērot vienu vai vairākus šādus tiesiskās aizsardzības līdzekļus:
1) pienākumrīkojums;
2) kaitējuma atlīdzības piedziņa;
3) komercnoslēpumu saturošo materiālu iznīcināšana vai nodošana;
4) pārkāpuma preču atsaukšana vai izņemšana no tirdzniecības;
5) pārkāpuma iezīmju novēršana pārkāpuma precēm;
6) pārkāpuma preču iznīcināšana;
7) sprieduma publiskošana.
9. pants. Tiesiskās aizsardzības līdzekļu piemērošanas vispārīgie noteikumi
Tiesa, lemjot par prasīto tiesiskās aizsardzības līdzekļu piemērošanu un vērtējot to piemērošanas samērīgumu, ņem vērā attiecīgās lietas apstākļus, tostarp, kur tas iespējams:
1) komercnoslēpuma vērtību vai citas specifiskas komercnoslēpuma iezīmes;
2) pasākumus, kas veikti, lai komercnoslēpumu aizsargātu;
3) pārkāpēja rīcību komercnoslēpuma iegūšanā, izmantošanā vai izpaušanā;
4) iespējamību, ka pārkāpējs turpmāk nelikumīgi izmantos vai izpaudīs komercnoslēpumu;
5) komercnoslēpuma nelikumīgas izmantošanas vai izpaušanas sekas;
6) pušu, trešo personu un sabiedrības likumīgās intereses;
7) pamattiesību aizsardzību.
10. pants. Pienākumrīkojums
(1) Šā likuma izpratnē par pienākumrīkojumu ir uzskatāms:
1) aizliegums izmantot vai izpaust komercnoslēpumu;
2) aizliegums ražot, piedāvāt, laist tirgū vai izmantot pārkāpuma preces vai importēt, eksportēt vai glabāt pārkāpuma preces minētajiem nolūkiem.
(2) Ja tiesa ierobežo pienākumrīkojuma ilgumu, tad laikam, kurā aizliegums ir spēkā, jābūt pietiekamam, lai novērstu jebkuru komerciālu vai ekonomisku priekšrocību, ko pārkāpējs būtu varējis iegūt komercnoslēpuma nelikumīgas iegūšanas, izmantošanas vai izpaušanas rezultātā.
(3) Ja pēc tiesas sprieduma spēkā stāšanās iestājas tādi apstākļi, kurus tieši vai netieši nevar saistīt ar atbildētāju un kuru iestāšanās dēļ attiecīgā informācija vairs nav atzīstama par komercnoslēpumu, atbildētājs ir tiesīgs vērsties pie komercnoslēpuma turētāja, lai pārliecinātos par komercnoslēpuma statusa zaudēšanu. Atbildētājs ierakstītā pasta sūtījumā nosūta lūgumu komercnoslēpuma turētājam. Ja 45 dienu laikā pēc lūguma nosūtīšanas komercnoslēpuma turētājs rakstveidā apstiprina, ka attiecīgā informācija ir zaudējusi komercnoslēpuma statusu, vai nesniedz atbildi, pienākumrīkojums uzskatāms par atceltu. Ja šajā panta daļā norādītajā termiņā komercnoslēpuma turētājs rakstveidā norāda, ka attiecīgā informācija nav zaudējusi komercnoslēpuma statusu, atbildētājs ir tiesīgs celt prasību tiesā par pienākumrīkojuma atcelšanu.
11. pants. Kaitējuma atlīdzība
(1) Komercnoslēpuma turētājs ir tiesīgs prasīt komercnoslēpuma tiesību pārkāpuma dēļ nodarītā mantiskā kaitējuma un nemantiskā kaitējuma atlīdzību.
(2) Prasot atlīdzināt mantisko kaitējumu, komercnoslēpuma turētājs par katru pārkāpumu var lūgt vienu no šādiem mantiskās atlīdzības veidiem:
1) zaudējumu atlīdzība;
2) licences maksa – summa, kuru varētu saņemt komercnoslēpuma turētājs par komercnoslēpuma izmantošanas tiesību piešķiršanu;
3) peļņa, ko pārkāpuma dēļ negodīgi guvusi persona, kura izdarījusi komercnoslēpuma tiesību pārkāpumu.
(3) Nemantiskā kaitējuma atlīdzības apmēru nosaka pēc tiesas ieskata.
12. pants. Papildu tiesiskās aizsardzības līdzekļi
(1) Papildus pienākumrīkojumam vai kaitējuma atlīdzībai tiesa var piemērot arī šādus tiesiskās aizsardzības līdzekļus:
1) pilnībā vai daļēji iznīcināt tādus dokumentus, objektus, materiālus, vielas vai elektroniskās datnes, kas satur komercnoslēpumu vai ir komercnoslēpums, vai piemērotā gadījumā nodot šos dokumentus, objektus, materiālus, vielas vai elektroniskās datnes vai to daļas attiecīgajam komercnoslēpuma turētājam;
2) atsaukt vai izņemt no tirdzniecības pārkāpuma preces – ar noteikumu, ka izņemšana neapdraud konkrētā komercnoslēpuma aizsardzību;
3) novērst pārkāpuma precēm pārkāpuma iezīmes;
4) iznīcināt pārkāpuma preces;
5) publiskot informāciju par spriedumu (tostarp pilnībā vai daļēji publicēt tiesas spriedumu plašsaziņas līdzekļos) – ar noteikumu, ka tiek nodrošināta komercnoslēpuma konfidencialitāte, komercnoslēpumu saturošos fragmentus izslēdzot vai rediģējot.
(2) Šā panta pirmajā daļā noteiktās darbības izpildāmas par pārkāpēja līdzekļiem, ja vien tiesa nekonstatē īpašu iemeslu to nedarīt.
(3) Tiesa, lemjot par šā panta pirmās daļas 5. punktā minētā tiesiskās aizsardzības līdzekļa piemērošanu, papildus šā likuma 9. pantā norādītajiem apstākļiem ņem vērā arī to, vai informācija par pārkāpēju ļautu identificēt fizisko personu un, ja ļautu, vai minētās informācijas publiskošana ir pamatota, jo īpaši ievērojot iespējamo kaitējumu, ko šāds līdzeklis var radīt pārkāpēja privātumam un reputācijai.
13. pants. Alternatīva atlīdzība
(1) Tiesa pēc atbildētāja lūguma tā vietā, lai piemērotu šā likuma 10. panta pirmajā daļā un 12. panta pirmajā daļā minētos tiesiskās aizsardzības līdzekļus, var piedzīt par labu komercnoslēpuma turētājam naudas kompensāciju, ja tiek konstatēti visi šādi nosacījumi:
1) komercnoslēpuma izmantošanas vai izpaušanas laikā attiecīgā persona nedz zināja, nedz arī attiecīgajos apstākļos tai bija jāzina, ka komercnoslēpums ir ticis iegūts no citas personas, kura komercnoslēpumu izmantoja vai izpauda nelikumīgi;
2) attiecīgo tiesisko aizsardzības līdzekļu piemērošana atbildētājam radītu nesamērīgu kaitējumu;
3) naudas kompensācija ir pietiekami apmierinošs līdzeklis.
(2) Naudas kompensācija, kas izmaksājama šā likuma 10. pantā minētā pienākumrīkojuma vietā, nepārsniedz atlīdzības summu, kuru varētu saņemt komercnoslēpuma turētājs par komercnoslēpuma izmantošanas tiesību piešķiršanu par laiku, kurā komercnoslēpuma izmantošana būtu aizliegta.
Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu
Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 8. jūnija direktīvas (ES) 2016/943 par zinātības un darījumdarbības neizpaužamas informācijas (komercnoslēpumu) aizsardzību pret nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu.
Tieslietu ministrs
Dzintars Rasnačs
Likumprojekta "Komercnoslēpuma likums" sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija)
| Tiesību akta projekta anotācijas kopsavilkums |
|
| Mērķis, risinājums un projekta spēkā stāšanās laiks |
Likumprojekts "Komercnoslēpuma likums" (turpmāk – likumprojekts) izstrādāts, lai nacionālajos normatīvajos aktos ieviestu Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 8. jūnija Direktīvu (ES) Nr. 2016/943 par zinātības un darījumdarbības neizpaužamas informācijas (komercnoslēpumu) aizsardzību pret nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu (turpmāk – Komercnoslēpumu direktīva). Likumprojekta mērķis ir nodrošināt efektīvu komercnoslēpuma aizsardzību Latvijā. Termiņš Komercnoslēpumu direktīvas transponēšanai ir 2018. gada 9. jūnijs. |
| I. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība |
||
| 1. |
Pamatojums |
Likumprojekts izstrādāts, lai pārņemtu Komercnoslēpumu direktīvā paredzētās prasības. |
| 2. |
Pašreizējā situācija un problēmas, kuru risināšanai tiesību akta projekts izstrādāts, tiesiskā regulējuma mērķis un būtība |
Komercnoslēpumu direktīva: 1) paredz noteikumus par aizsardzību pret komercnoslēpuma nelikumīgu iegūšanu, izpaušanu un izmantošanu; 2) noteic "komercnoslēpuma", "komercnoslēpuma turētāja", "pārkāpēja", "pārkāpuma preču" definīcijas; 3) noteic, kas ir komercnoslēpuma likumīga un nelikumīga iegūšana, izmantošana un izpaušana; 4) paredz pasākumus, procedūras un aizsardzības līdzekļus attiecībā uz komercnoslēpuma nelikumīgu iegūšanu, izpaušanu un izmantošanu; 5) noteic sankcijas par komercnoslēpuma nelikumīgu iegūšanu, izpaušanu un izmantošanu; 6) noteic ziņošanas noteikumus par Komercnoslēpuma direktīvas ieviešanu un nobeiguma noteikumus. Šobrīd regulējums par to, kāda informācija būtu uzskatāma par komercnoslēpumu, ir paredzēts Komerclikuma 19. pantā, kas par komercnoslēpumu atzīst ziņas, kas atbilst visām šādām prasībām - tās ietilpst komersanta uzņēmumā vai ir tieši ar to saistītas, tās nav vispārpieejamas trešajām personām, tās ir vai tām var būt mantiska vai nemantiska vērtība, to nonākšana citu personu rīcībā var radīt zaudējumus komersantam, kā arī attiecībā uz tām komersants ir veicis konkrētai situācijai atbilstošus saprātīgus komercnoslēpuma saglabāšanas pasākumus. Vienlaikus Komerclikumā paredzētais regulējums attiecas tikai uz komersantiem, kamēr Komercnoslēpumu direktīva attiecas ne tikai uz komersantiem, bet gan uz jebkuru fizisku vai juridisku personu, kam ir likumīga kontrole pār komercnoslēpumu vai kas ir nelikumīgi ieguvusi, izmantojusi vai izpaudusi kādu komercnoslēpumu. Lai arī Komerclikuma 3. panta trešā daļa paredz iespēju attiecināt Komerclikuma noteikumus uz personām, kas nav komersanti, vai uz saimniecisko darbību, kas nav komercdarbība, ja normatīvajos aktos tas ir īpaši paredzēts, Tieslietu ministrijas Pastāvīgajā darba grupā Komerclikuma grozījumu izstrādei tika panākta vienošanās, ka tā kā Komercnoslēpumu direktīva paredz vairākus jauninājumus, kas būtu ieviešami Latvijas tiesību sistēmā, atbilstošāk būtu izstrādāt jaunu, tam īpaši paredzētu likumu. Ņemot vērā minēto, tika izstrādāts likumprojekts. Likumprojekta mērķis ir nodrošināt efektīvu komercnoslēpuma aizsardzību, it īpaši pret tā nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu vai izpaušanu, ko veic citas personas. Likumprojekta 2. pantā sniegts skaidrojums, kas ir saprotams ar Komercnoslēpumu direktīvā lietoto autonomo jēdzienu "komercnoslēpums". Komercnoslēpuma objekts var būt gan tāda tehniska informācija kā skices, dizaini, prototipi, ražošana procesi, izgudrojumi, kas var vai nevar būt patentējami, gan zinātība jeb t.s. know-how, kas izpaužas kā tehniskas, komerciālas, organizatoriskas zināšanas, piemēram, formulas vai receptes, gan arī komerciāla informācija, piemēram, klientu un piegādātāju saraksti, biznesa modeļi un stratēģija, cenu veidošanas politika, utt. Komercnoslēpuma objekts var būt arī komersanta vai cita subjekta, kas veic saimniecisko darbību, finanšu informācija. Informācijai, kas atzīstama par komercnoslēpumu, ir jābūt saistītai ar saimnieciskās darbības veikšanu, un tai ir jābūt vai nu faktiskai vai, piemēram, augstskolas vai pētniecības iestādes gadījumā, potenciālai komerciālai vērtībai. Vērtējot komercnoslēpuma komerciālo vērtību, būtu jāņem vērā, piemēram, kaitējums, ko komercnoslēpuma nelikumīga iegūšana, izmantošana vai izpaušana varētu radīt tās personas interesēm, kas to likumīgi kontrolē, graujot minētās personas zinātnisko vai tehnisko potenciālu, finanšu intereses vai konkurētspēju. Komercnoslēpumu direktīva neparedz to, ka komercnoslēpumam ir jābūt norādītam rakstveidā, savukārt Darba likuma 11. panta piektā daļa un 83. panta pirmā daļa nosaka, ka darba devēja pienākums ir rakstveidā norādīt, kura informācija uzskatāma par komercnoslēpumu. Ņemot vērā darbinieku kā vājākās puses interešu aizsardzību, šāds rakstveida pienākums veicina darbinieka tiesību aizsardzību gadījumos, kad tiks risināts jautājums par to, vai ir noticis komercnoslēpuma tiesību pārkāpums. Izņēmuma gadījumos, kad objektīvu iemeslu dēļ darba devējs nav varējis darbiniekam norādīt, kura informācija ir uzskatāma par komercnoslēpumu, rakstveida fiksācijas neesamība nebūtu uzskatāma par pietiekamu pamatu komercnoslēpuma aizsardzības zudumam. Vienlaikus jānorāda, ka tiesību normu piemērotājam ir jāizvērtē darbinieka atbildības apmērs atbilstoši Darba likuma 23. nodaļas regulējumam, jo īpaši ņemot vērā to, vai darba devējs pats ir bijis daļēji vainīgs iespējamajā komercnoslēpuma tiesību pārkāpumā. Likumprojekta 2. pants paredz arī termina "komercnoslēpums" negatīvo definīciju, kas līdz šim bija ietverta Informācijas atklātības likumā, proti, par komercnoslēpumu nevar uzskatīt informāciju, kas saistīta ar valsts pārvaldes funkciju vai uzdevumu izpildi, kā arī normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos, piemēram, atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā, Informācijas atklātības likumā vai Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā paredzētajām prasībām attiecībā uz publiski pieejamu informāciju, par komercnoslēpumu nav uzskatāma informācija, kas saistīta ar rīcību ar valsts vai pašvaldības finanšu līdzekļiem vai mantu. No komercnoslēpuma objektu loka ir izslēdzama arī tāda informācija, kas iesniedzama publiskos reģistros, kā, piemēram, zemesgrāmatā, komercreģistrā, komercķīlu reģistrā, jo tā jau pēc definīcijas nevar būt slepena informācija, tāpēc ka tā tiek nodota atklātībā un ir publiski pieejama, un līdz ar to šādai informācijai nevar būt komercnoslēpuma statuss. Grāmatvedībā par komercnoslēpumu nav uzskatāma informācija un dati, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem iekļaujami fizisko un juridisko personu, kas veic saimniecisko darbību, pārskatos. Ar minēto subjektu loku ir saprotami kā komersanti, kooperatīvās sabiedrības, ārvalstu komersantu filiāles un pastāvīgās pārstāvniecības, biedrības un nodibinājumi, tā arī iestādes, kuras tiek finansētas no valsts budžeta vai pašvaldību budžetiem, valsts vai pašvaldību aģentūras u.tml. Līdzīgs subjektu loks jau šobrīd ir ietverts likumā "Par grāmatvedību" attiecībā uz "uzņēmuma" definīciju. Visa pārējā grāmatvedībā esošā informācija uzskatāma par komercnoslēpumu un ir pieejama vienīgi revīzijām, nodokļu administrācijai, tiesībsargājošām iestādēm, tiesām, kā arī citām iestādēm un institūcijām, piemēram, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai, Latvijas Zvērinātu advokātu padomei, Latvijas Zvērinātu notāru padomei, Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijai, Satiksmes ministrijai, Latvijas Bankai, Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijai, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai, Valsts ieņēmumu dienestam, Patērētāju tiesību aizsardzības centram, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam, normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos, tai skaitā noziedzīgi iegūtu līdzekļu un legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas prasību atbilstības nodrošināšanai. Turklāt grāmatvedībā esošā informācija nodokļu administrācijai ir pieejama ne tikai nodokļu aprēķināšanas pareizības pārbaudei, bet arī lai sasniegtu citus tiesību aktos noteiktos mērķus, piemēram, pārbaudīt informāciju par iespējamo pārkāpumu, uzraudzīt atsevišķu preču apriti, kontrolēt preču kustību (pārvietošanu pāri Eiropas Savienības robežai). Pārbaude var tikt ierosināta ne tikai saistībā ar nodokli, bet arī saistībā ar citu maksājuma veidu, kas noteikts likumā "Par nodokļiem un nodevām" vai citā tiesību aktā nodokļu jomā. Lai arī līdz šim par komercnoslēpuma subjektu galvenokārt ir ticis uzskatīts komersants, likumprojekts 2. pantā paredz, ka ikvienai fiziskajai vai juridiskajai personai var piederēt komercnoslēpums. Ar juridisko personu ir saprotama kā publisko tiesību, tā arī privāto tiesību juridiskā persona. Tādējādi par komercnoslēpuma subjektu var tikt atzīti arī subjekti, kas veic saimniecisko darbību ne peļņas gūšanas nolūkā vai kas nodarbojas ar zinātnisku un tehnisku pētījumu un eksperimentu veikšanu, kuru izstrādes rezultātā var tikt radīta informācija ar ievērojamu mantisko vērtību. Tāpat arī par komercnoslēpuma subjektu var tikt atzītas arī valsts kapitālsabiedrības, ja to rīcībā ir informācija, kas nav saistīta ar valsts pārvaldes funkciju vai uzdevumu izpildi. Persona, kura likumīgi kontrolē komercnoslēpumu, ir uzskatāma par komercnoslēpuma turētāju. Komercnoslēpuma turētājs ir autonoms jēdziens, kas tulkojams saskaņā ar Komercnoslēpumu direktīvas mērķi, sistēmu un Eiropas Savienības Tiesas praksi. Ar jēdzienu "komercnoslēpuma turētājs" ir saprotama jebkura persona, kas likumīgi kontrolē komercnoslēpumu, tostarp, gan persona, kas konkrētajai zinātībai vai informācijai ir piešķīrusi komercnoslēpuma statusu, gan citas personas, kas komercnoslēpumu ir saņēmušas informācijai vai darbam. Civillikuma izpratnē par komercnoslēpuma turētāju var tikt uzskatīts kā komercnoslēpuma tiesiskais valdītājs, piemēram, komersants, tā arī tā faktiskais valdītājs, piemēram, darbinieks. Likumīga kontrole pār komercnoslēpumu var izpausties kā tāda, ko paredz normatīvie akti, kas ir iegūta balstoties uz līgumu, kā arī citos veidos. Piemēram, komercnoslēpumu likumīgi var kontrolēt komercnoslēpuma īpašnieks, kā arī personas, kuru rīcībā nodots komercnoslēpums, piemēram, pamatojoties uz licences līgumu. Tāpat arī par likumīgu komercnoslēpuma kontrolēšanu ir atzīstami gadījumi, kad personu rīcībā ir nodots komercnoslēpums, piemēram, darba uzdevumu izpildes ietvaros, vai kad tiek īstenota institūciju vai amatpersonu normatīvajos aktos noteikto funkciju vai darbību nodrošināšana. Kā paredzēts likumprojekta 3. pantā, likumprojekts nav attiecināms uz darba koplīguma pusēm, ciktāl tas skar darba koplīguma noslēgšanai vai grozīšanai nepieciešamo komercnoslēpumu. Ar likumprojektu netiek ietekmētas arodbiedrību normatīvajos aktos paredzētās tiesības saņemt informāciju. Vienlaikus rīcībā ar informāciju, kas ir darba devēja komercnoslēpums, darbinieku pārstāvjiem (arodbiedrībām) ir jāievēro komercnoslēpuma tiesību aizsardzība. Tāpat arī likumprojekta 3. pantā ir paredzēts, ka komercnoslēpuma aizsardzības piemērošanas izņēmumi var būt paredzēti arī citos normatīvajos aktos, piemēram, Informācijas atklātības likumā, kas paredz, ka ierobežotas pieejamības informācija var tikt izpausta, vai arī likumā "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem", kas paredz aizsargāt Satversmē noteiktās tiesības uz vārda brīvību. Tas nozīmē, ka komercnoslēpuma tiesiskā aizsardzība minētajos gadījumos netiks nodrošināta, jo tiks īstenota citu tiesisko interešu aizsardzība. Likumprojekta II nodaļa paredz regulējumu attiecībā uz komercnoslēpuma likumīgu iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu (4. pants), kā arī nosaka to, kas saprotams ar komercnoslēpuma tiesību pārkāpumu (5. pants). Komercnoslēpuma iegūšanu uzskata par likumīgu, ja tas ir iegūts vienā no likumprojektā uzskaitītajiem veidiem, tostarp kā neatkarīgs atklājums vai jaunrade, reversās inženierijas ceļā, uz līguma vai licences pamata vai godīgas darījuma prakses ietvaros. Ar godīgu darījumu praksi saprot labas ticības principa ievērošanu līgumtiesībās, godīgumu, atvērtumu un darbošanos, respektējot otra līdzēja intereses. Par komercnoslēpuma tiesību pārkāpumu (5. pants) tiek uzskatīta nelikumīga komercnoslēpuma iegūšana, izmantošana vai izpaušana bez komercnoslēpuma turētāja atļaujas. Komercnoslēpuma tiesību pārkāpums var izpausties kā neatļauta piekļuve komercnoslēpumu saturošajai informācijai vai rīkošanās pretrunā godīgas darījumu prakses principiem. Tāpat arī par komercnoslēpuma tiesību pārkāpumu tiek uzskatīta normatīvajos aktos vai līgumā noteikto pienākumu neizpaust komercnoslēpumu neievērošana, piemēram, pārkāpjot darba līgumā paredzētās komercnoslēpuma konfidencialitātes atrunu. Likumprojekta 5. panta otrā daļa paredz, ka, lai arī ir noticis komerctiesību pārkāpums, persona par to nav saucama pie atbildības, ja tā ir izmantojusi tiesības uz vārda un informācijas brīvību, vai atklājusi pārkāpumu, ļaunprātīgu rīcību vai nelikumīgu darbību, ja tas ir darīts nolūkā aizsargāt vispārējās sabiedrības intereses, piemēram, sabiedrisko drošību vai patērētāju tiesību aizsardzību. Tāpat arī atbildība par komercnoslēpuma tiesību pārkāpumu netiek piemērota, ja komercnoslēpumu izpauduši darbinieki saviem pārstāvjiem, ja šāda izpaušana ir nepieciešama pārstāvjiem normatīvajos aktos noteikto funkciju izpildei, kā arī, ja tas ir veikts, lai aizsargātu normatīvajos aktos noteiktās personu likumīgās intereses, piemēram, personas privātās dzīves neaizskaramību u.tml. Tāpat par komercnoslēpuma tiesību pārkāpumu tiek uzskatīta arī pārkāpuma preču jeb preču, kuru dizains, īpašības, darbība, ražošanas process vai tirgvedība gūst nozīmīgu labumu no nelikumīgi iegūta, izmantota vai izpausta komercnoslēpuma, ražošana, piedāvāšana vai laišana tirgū, vai pārkāpuma preču pārvietošana pāri Eiropas Savienības ārējai muitas robežai, tās ievedot vai izvedot no Latvijas teritorijas (jeb t.s. importēšana vai eksportēšana), vai glabāšana minētajiem nolūkiem. Ar tirgvedību ir saprotama preču un pakalpojumu virzīšana pie klientiem jeb t.s. mārketings. Likumprojekta 6. panta pirmā daļa paredz, ka komercnoslēpuma turētājam, sniedzot informāciju fiziskajai vai juridiskajai personai, tiesai vai valsts pārvaldes iestādei, ir norāda, vai informācija ir komercnoslēpums šā likuma izpratnē. Vienlaikus komercnoslēpuma turētājam ir jāinformē otra puse par nepieciešamību nodrošināt komercnoslēpuma aizsardzību. Ar komercnoslēpuma aizsardzību būtu saprotami pasākumi, kas vērsti uz slepenības nodrošināšanu informācijai, kas ir atzīstama par komercnoslēpumu, piemēram, šādas informācijas glabāšana trešajām personām nepieejamā vietā. Tāpat arī ar komercnoslēpuma aizsardzību būtu saprotams komercnoslēpuma neizpaušanas pienākums, kā arī aizliegums izmantot darba devēja komercnoslēpumu darbinieka interesēs arī tajos gadījumos, kad formāli komercnoslēpums citai personai netiek izpausts. Komercnoslēpuma konfidencialitātes glabāšanas pienākums attiecas kā uz komercnoslēpuma turētāju, tā uz jebkuru personu vai iestādi, kuras rīcībā ir nonācis komercnoslēpums. Likumprojekta 6. panta otrajā daļā ir pārņemts un precizēts līdzšinējā Informācijas atklātības likuma 7. panta piektajā daļā ietvertais regulējums attiecībā uz informāciju par komercnoslēpumu. Likumprojekta 7. pants paredz trīs gadu noilguma termiņu prasību celšanai pret komercnoslēpuma nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu vai izpaušanu, kas ir līdzīgs kā komerctiesiskajās attiecībās ierastajam noilguma termiņam. Pamatojums šāda termiņa noteikšanai ir komercnoslēpuma būtiskā loma civiltiesiskajā apgrozībā un pētniecības inovāciju attīstībā, kā rezultātā nepieciešams nodrošināt komercnoslēpumu aizsardzību uz tādu laika posmu, kā ietvaros komercnoslēpuma turētājs var izvēlēties turpmāko konfidenciālās informācijas aizsardzības veidu – šo informāciju patentēt vai turpināt ievērot zināmus saprātības pasākumus. Tā kā noilgums patenta pārkāpuma gadījumā atbilstoši Patentu likuma 67. panta pirmajai daļai ir trīs gadi, ir paredzēts arī identisks komercnoslēpuma tiesību aizsardzības termiņš. Prasība par komercnoslēpuma tiesību pārkāpumu nebūtu sajaucama ar prasībām, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām, jo abos iepriekš minētajos gadījumos pastāv dažādi prasības pamati. Darbinieks savu aizskarto civilo tiesību aizsardzību var īstenot atbilstoši Darba likumā noteiktajai kārtībai un termiņiem, piemēram, ceļot atsevišķu prasību tiesā par rīkojuma par atstādināšanu no darba atzīšanu par spēkā neesošu. Savukārt, komercnoslēpuma turētājs savu interešu aizsardzībai var celt prasību tiesā, balstoties uz likumprojektā paredzēto regulējumu attiecībā uz komercnoslēpuma tiesību pārkāpumu. Likumprojekta III nodaļā ir regulēti tiesiskās aizsardzības līdzekļi lietās par komercnoslēpuma tiesību pārkāpumiem, kas ir piemērojami, ja tiesā ir pierādīts komercnoslēpuma tiesību pārkāpuma fakts. Likumprojekta 8. pants sniedz vispārīgu tiesiskās aizsardzības līdzekļu uzskaitījumu. Likumprojekta 9. pantā ir noteikti tiesiskās aizsardzības līdzekļu piemērošanas vispārīgie noteikumi, kuri tiesai ir jāņem vērā, piemērojot prasītos tiesiskās aizsardzības līdzekļus. Likumprojekta 10. pants regulē to, kas saprotams ar pienākumrīkojumu, kā arī to, kad piemērotais pienākumrīkojums būtu atceļams, proti, ja informācija vairs nav uzskatāma par komercnoslēpumu tādu apstākļu dēļ, kurus tieši vai netieši nevar saistīt ar atbildētāju un kuru iestāšanās rezultātā attiecīgā informācija vairs nav atzīstama par komercnoslēpumu. Personai, kurai ir piemērots pienākumrīkojums, ir jāvēršas pie komercnoslēpuma turētāja, lai pārliecinātos par komercnoslēpuma statusa zaudēšanu. Likumprojekta 11. pants kā vienu no tiesiskās aizsardzības līdzekļiem paredz mantiskā un nemantiskā kaitējuma atlīdzību. Personai ar vienu komercnoslēpuma tiesību pārkāpumu var tikt nodarīts gan mantiskais, gan nemantiskais kaitējums, kā arī var būt situācijas, ka personai var būt nodarīts tikai viena veida kaitējums. Mantiskā un nemantiskā kaitējuma atlīdzība ir nosakāma saskaņā ar likumprojektu un Civillikumā ietvertajām normām, kā arī gadījumos, kad komercnoslēpuma tiesību pārkāpumu būs veicis darbinieks vai tas ir veikts konkurences tiesību pārkāpuma ietvaros, būtu jāņem vērā arī Darba likumā un Konkurences likumā paredzēto zaudējumu aprēķināšanas specifiskos apstākļus. Likumprojekta 12. pantā ir noteikti papildu tiesiskās aizsardzības līdzekļi, kas piemērojami līdzās pienākumrīkojumam vai kaitējuma atlīdzībai. Šajā pantā minētās darbības izpildāmas par pārkāpēja līdzekļiem, ja vien tiesa nekonstatē īpašu iemeslu to nedarīt. Atbilstoši Civilprocesa likuma 197. panta otrajai daļai, ja atbildētājs noteiktā termiņā neizpildīs spriedumā minētās darbības, prasītājs tās ir tiesīgs izpildīt uz atbildētāja rēķina, pēc tam no viņa piedzenot nepieciešamos izdevumus. Likumprojekta 13. pants paredz alternatīvu atlīdzību - naudas kompensāciju, kas nepārsniedz atlīdzības summu, kuru būtu varējis saņemt komercnoslēpuma turētājs par komercnoslēpuma izmantošanas tiesību piešķiršanu konkrētajā laikaposmā. Naudas kompensācija ir izmaksājama t.s. bez vainas gadījumos, proti, ja izmantošanas vai izpaušanas laikā attiecīgā persona nedz zināja, nedz arī attiecīgajos apstākļos tai būtu vajadzējis zināt, ka komercnoslēpums tika iegūts no citas personas, kura komercnoslēpumu izmantoja vai izpauda nelikumīgi; citu pasākumu izpilde atbildētājam radītu nesamērīgu kaitējumu; un naudas kompensācija ir pietiekami apmierinošs līdzeklis. |
| 3. |
Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un publiskas personas kapitālsabiedrības |
Tieslietu ministrija. |
| 4. |
Cita informācija |
Nav. |
| |
||
| II. Tiesību akta projekta ietekme uz sabiedrību, tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu |
||
| 1. |
Sabiedrības mērķgrupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē vai varētu ietekmēt |
Fiziskās un juridiskās personas, it īpaši komersanti, kas darbojas inovāciju un rūpniecības jomā. |
| 2. |
Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību un administratīvo slogu |
Likumprojekts neradīs papildu administratīvo slogu un tiks īstenots no esošajiem administratīvajiem resursiem. Sabiedrības grupām un institūcijām likumprojekta tiesiskais regulējums nemaina tiesības un pienākumus. Vienlaikus sagaidāms, ka likumprojekts labvēlīgi ietekmēs uzņēmējdarbības vidi, jo tas palielinās tiesisko noteiktību attiecībā uz komercnoslēpuma aizsardzību, kā arī ļaus tiesību īpašniekam efektīvi īstenot savu tiesību aizsardzību tiesā. |
| 3. |
Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
| 4. |
Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
| 5. |
Cita informācija |
Nav. |
| III. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem |
| Likumprojekts projekts šo jomu neskar. |
| IV. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu |
||
| 1. |
Saistītie tiesību aktu projekti |
Līdz ar likumprojektu būtu izstrādājami arī grozījumi Civilprocesa likumā, lai pārņemtu Komercnoslēpumu direktīvā paredzētās procesuālās tiesību normas. Papildus būs nepieciešams: 1. veikt grozījumus Komerclikumā, dzēšot 19. pantu, kas šobrīd sniedz komercnoslēpuma definīciju, nosaka komersantam izņēmuma tiesības uz komercnoslēpumu, kā arī tiesības prasīt komercnoslēpuma aizsardzību un to zaudējumu atlīdzību, kuri radušies komercnoslēpuma prettiesīgas izpaušanas vai izmantošanas rezultātā; 2. veikt grozījumus likumā "Par grāmatvedību", dzēšot no tā 4. pantu, kas nosaka, kāda informācija grāmatvedībā ir un nav uzskatāma par komercnoslēpumu, jo minētās normas tiek pārceltas uz likumprojektu; 3. izstrādāt grozījumus Konkurences likumā, 18. panta trešās daļas 4. punktā vārdu "izplatīšana" aizstājot ar vārdu "izpaušana"; 4. veikt grozījumus Informācijas atklātības likumā, precizējot 7. pantu ar atsauci uz Komercnoslēpuma likuma regulējumu un dzēšot 7. panta otro, trešo un piekto daļu jo minētās normas tiek pārceltas uz likumprojektu; 5. izstrādāt grozījumus Krimināllikumā, 200. panta otrajā daļā svītrojot vārdus "ekonomisko, zinātniski tehnisko vai citu ziņu, kuras ir" un aizstājot vārdus " par šādu ziņu" ar vārdiem "par komercnoslēpuma"; 6. veikt grozījumus likumā "Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu un zemnieka vai zvejnieka saimniecību", dzēšot 12. pantu, kas paredz regulējumu attiecībā uz komercnoslēpuma statusa noteikšanu; 7. veikt grozījumus Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 58. panta otrajā daļā, aizstājot vārdus "Komerclikuma 19. pantu" ar vārdiem "Komercnoslēpuma likumu". |
| 2. |
Atbildīgā institūcija |
Tieslietu ministrija, Finanšu ministrija, Ekonomikas ministrija. |
| 3. |
Cita informācija |
Pēc likumprojekta spēkā stāšanās būtu nepieciešams analizēt tiesu praksi likumprojekta piemērošanā attiecībā uz komercnoslēpuma tiesību pārkāpumiem, ko ir izdarījuši darbinieki vai to pārstāvji un eksperti, kuri sniedz palīdzību darbinieku pārstāvjiem, un konstatēt, vai ir nepieciešams izstrādāt attiecīgus grozījumus Darba likumā, saskaņojot normatīvo aktu prasības attiecībā uz komercnoslēpuma aizsardzības regulējumu. |
| V. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām |
||
| 1. |
Saistības pret Eiropas Savienību |
Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 8. jūnija Direktīva (ES) Nr. 2016/943 par zinātības un darījumdarbības neizpaužamas informācijas (komercnoslēpumu) aizsardzību pret nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu. |
| 2. |
Citas starptautiskās saistības |
Nav. |
| 3. |
Cita informācija |
Nav. |
| 1. tabula |
|||||
| Attiecīgā ES tiesību akta datums, numurs un nosaukums |
Komercnoslēpumu direktīva. |
||||
| A |
B |
C |
D |
||
| Attiecīgā ES tiesību akta panta numurs (uzskaitot katru tiesību akta vienību - pantu, daļu, punktu, apakšpunktu) |
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš katru šīs tabulas A ailē minēto ES tiesību akta vienību, vai tiesību akts, kur attiecīgā ES tiesību akta vienība pārņemta vai ieviesta |
Informācija par to, vai šīs tabulas A ailē minētās ES tiesību akta vienības tiek pārņemtas vai ieviestas pilnībā vai daļēji. Ja attiecīgā ES tiesību akta vienība tiek pārņemta vai ieviesta daļēji, sniedz attiecīgu skaidrojumu, kā arī precīzi norāda, kad un kādā veidā ES tiesību akta vienība tiks pārņemta vai ieviesta pilnībā. Norāda institūciju, kas ir atbildīga par šo saistību izpildi pilnībā |
Informācija par to, vai šīs tabulas B ailē minētās projekta vienības paredz stingrākas prasības nekā šīs tabulas A ailē minētās ES tiesību akta vienības. Ja projekts satur stingrākas prasības nekā attiecīgais ES tiesību akts, norāda pamatojumu un samērīgumu. Norāda iespējamās alternatīvas (t.sk. alternatīvas, kas neparedz tiesiskā regulējuma izstrādi) - kādos gadījumos būtu iespējams izvairīties no stingrāku prasību noteikšanas, nekā paredzēts attiecīgajos ES tiesību aktos |
||
| 1. pants |
Likumprojekta 1. pants, 3. pants |
Pārņemts pilnībā. |
Likumprojekts stingrākas prasības neparedz. |
||
| 2. pants |
Likumprojekta 2. pants, 5. panta trešā daļa |
Pārņemts pilnībā. |
Likumprojekts stingrākas prasības neparedz. |
||
| 3. pants |
Likumprojekta 4. pants |
Pārņemts pilnībā. |
Likumprojekts stingrākas prasības neparedz. |
||
| 4. pants |
Likumprojekta 5. pants |
Pārņemts pilnībā. |
Likumprojekts stingrākas prasības neparedz. |
||
| 5. pants |
Likumprojekta 5. panta otrā daļa |
Pārņemts pilnībā. |
Likumprojekts stingrākas prasības neparedz. |
||
| 6. pants |
Civilprocesa likuma 1. panta pirmā daļa, 9. panta pirmā daļa, likuma "Par tiesu varu" 24. pants, 27.1 panta otrā daļa, 28. pants |
Pārņemts pilnībā. |
Likumprojekts stingrākas prasības neparedz. |
||
| 7. pants |
Likumprojekta 9. pants, Civilprocesa likuma 9.1 pants, 73.1 pants |
Pārņemts pilnībā. |
Likumprojekts stingrākas prasības neparedz. |
||
| 8. pants |
Likumprojekta 7. pants |
Pārņemts pilnībā. |
Likumprojekts stingrākas prasības neparedz. |
||
| 12. pants |
Likumprojekta 8. pants, 10. panta pirmā daļa, 12. pants, Civilprocesa likuma 568. pants |
Pārņemts pilnībā. |
Likumprojekts stingrākas prasības neparedz. |
||
| 13. pants |
Likumprojekta 9. pants, 10. panta otrā un trešā daļa, 13. pants |
Pārņemts pilnībā. |
Likumprojekts stingrākas prasības neparedz. |
||
| 14. pants |
Likumprojekta 11. pants |
Pārņemts pilnībā. |
Likumprojekts stingrākas prasības neparedz. |
||
| 15. pants |
Likumprojekta 12. pants |
Pārņemts pilnībā. |
Likumprojekts stingrākas prasības neparedz. |
||
| Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? |
Nav izmantota rīcības brīvība, kas paredzēta Komercnoslēpumu direktīvas 7. panta 2. punktā un 11. panta 5. punktā attiecībā uz atsevišķu tiesvedību ļaunprātīgas prasības iesniegšanas gadījumā, jo šāda tiesvedības nošķiršana radītu papildu administratīvo slogu tiesai. Nav izmantota rīcības brīvība, kas ir paredzēta Komercnoslēpumu direktīvas 12. panta 3. punktā, attiecībā uz iespēju pārkāpuma preces nodot tiesību īpašniekam vai labdarības organizācijām, jo šāda prakse šobrīd nepastāv arī intelektuālā īpašuma lietās. Nav izmantota rīcības brīvība saistībā ar darbinieku atbildības ierobežošanu pret to darba devējiem, ja šīs personas ir rīkojušās bez nodoma (Komercnoslēpumu direktīvas 14. panta 1. punkts), jo jau šobrīd Civillikuma 1640. pants paredz dažādas vainas pakāpes, tostarp rīkošanos aiz neuzmanības, savukārt Civillikuma 1649. pants paredz atbildību par visiem tiesību aizskārumiem, tostarp par vieglu neuzmanību. Tāpat arī iespēja pilnībā vai daļēji atbrīvot darbinieku no civiltiesiskās atbildības par darba devējam nodarītajiem zaudējumiem ir jau šobrīd paredzēta Darba likuma 87. pantā. |
||||
| Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem |
Dalībvalstīm līdz 2018. gada 9. jūnijam ir jāievieš normatīvie un administratīvie akti, kas ir nepieciešami, lai izpildītu Komercnoslēpumu direktīvas prasības, un par to jāpaziņo Eiropas Komisijai. |
||||
| Cita informācija |
Nav. |
||||
| 2. tabula |
|||||
| Attiecīgā starptautiskā tiesību akta vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumenta (turpmāk - starptautiskais dokuments) datums, numurs un nosaukums |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
||||
| A |
B |
C |
|||
| Starptautiskās saistības (pēc būtības), kas izriet no norādītā starptautiskā dokumenta.Konkrēti veicamie pasākumi vai uzdevumi, kas nepieciešami šo starptautisko saistību izpildei. |
Ja pasākumi vai uzdevumi, ar ko tiks izpildītas starptautiskās saistības, tiek noteikti projektā, norāda attiecīgo projekta vienību vai dokumentu, kurā sniegts izvērsts skaidrojums, kādā veidā tiks nodrošināta starptautisko saistību izpilde. |
Informācija par to, vai starptautiskās saistības, kas minētas šīs tabulas A ailē, tiek izpildītas pilnībā vai daļēji. Ja attiecīgās starptautiskās saistības tiek izpildītas daļēji, sniedz skaidrojumu, kā arī precīzi norāda, kad un kādā veidā starptautiskās saistības tiks izpildītas pilnībā. Norāda institūciju, kas ir atbildīga par šo saistību izpildi pilnībā |
|||
| Vai starptautiskajā dokumentā paredzētās saistības nav pretrunā ar jau esošajām Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
||||
| Cita informācija |
Nav. |
||||
| VI. Sabiedrības līdzdalība un komunikācijas aktivitātes |
||
| 1. |
Plānotās sabiedrības līdzdalības un komunikācijas aktivitātes saistībā ar projektu |
Sabiedrības pārstāvji varēja līdzdarboties likumprojekta izstrādē, rakstveidā sniedzot viedokļus par likumprojektu, kas tika publicēts Tieslietu ministrijas mājaslapā 2018. gada 15. janvārī. Tāpat sabiedrības pārstāvji varēs sniegt atzinumu par likumprojektu pēc tā izsludināšanas Valsts sekretāru sanāksmē. |
| 2. |
Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē |
Sabiedrības pārstāvji varēja līdzdarboties likumprojekta izstrādē, rakstveidā sniedzot viedokļus par likumprojektu pēc tā publicēšanas tīmekļa vietnē https://www.tm.gov.lv/lv/cits/pazinojums-par-lidzdalibas-iespejam-likumprojketa-komercnoslepumu-likums-izstrades-procesa-lidz-2018. Likumprojekta izstrādes gaitā tika iesaistīta Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Komercbanku asociācija un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera. |
| 3. |
Sabiedrības līdzdalības rezultāti |
Nav saņemti sabiedrības pārstāvju iebildumi par likumprojektu pēc tā publicēšanas tīmekļa vietnē https://www.tm.gov.lv/lv/cits/pazinojums-par-lidzdalibas-iespejam-likumprojketa-komercnoslepumu-likums-izstrades-procesa-lidz-2018. Latvijas Zinātņu akadēmija un biedrība "Latvijas profesionālo patentpilnvarnieku asociācija" sniedza priekšlikumus par likumprojektu, kas ir pilnībā vai daļēji ņemti vērā. Nav ņemti vērā priekšlikumi, kas attiecas uz komercnoslēpuma jēdziena papildināšanu, jo tā skaidrojums ir sniegts Komercnoslēpumu direktīvā un attiecīgi pārņemts likumprojektā, un kaitējuma atlīdzības piemērošanas kārtību, jo likumprojektā minētā kārtība atbilst kaitējuma atlīdzības piedziņas kārtībai intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpuma lietās un pastāvošajai tiesu praksei. |
| 4. |
Cita informācija |
Nav. |
| VII. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām |
||
| 1. |
Projekta izpildē iesaistītās institūcijas |
Valsts pārvaldes iestādes, kas funkciju un uzdevumu izpildē ir saistītas ar komercnoslēpumu saturošas informācijas apriti vai apstrādi, tiesas. |
| 2. |
Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru. Jaunu institūciju izveide, esošu institūciju likvidācija vai reorganizācija, to ietekme uz institūcijas cilvēkresursiem |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
| 3. |
Cita informācija |
Nav. |
Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs
Mantiņa 67036739
v_sk. = 3870Luize.Mantina@tm.gov.lvLuize.Mantina@tm.gov.lvLuize.Mantina@tm.gov.lv
Oriģinālais dokumenta saturs
Oriģinālais dokumenta saturs