LP teksts

2018. gada 27. novembrī

Nr.____________________

Saeimas Prezidijam

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz iekļaut Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā 12. Saeimā neizskatīto likumprojektu “Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likums” (Nr.1029/Lp12), kuru, pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 39. pantu, komisija lūdz turpināt izskatīt 13. Saeimā.

Pielikumā: likumprojekts un tā anotācija.

Komisijas priekšsēdētājs A.Kaimiņš

Iesniedz Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Likumprojekts

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likums

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1. pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir nodrošināt sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu efektīvu un atklātu pārvaldību, neatkarību un atbildīgumu sabiedrības priekšā, veicināt to darbības kvalitātes uzlabošanos, nostiprināt sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozīmi valsts demokrātiskās iekārtas funkcionēšanā, vārda brīvības īstenošanā, latviešu valodas un nacionālās kultūras kopšanā un Latvijas iedzīvotāju un valstspiederīgo piederības sajūtas Latvijai stiprināšanā.

2. pants. Likuma darbības joma

Šis likums nosaka sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu juridisko statusu, darbību, finansēšanas, pārvaldības un uzraudzības pamatprincipus.

3. pants. Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbības pamatprincipi

(1) Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi Latvijā izveidoti, lai stiprinātu tās demokrātisko iekārtu un vārda brīvību saskaņā ar Satversmi, šo likumu un citiem likumiem.

(2) Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi ir brīvi no politiskas, ekonomiskas, atsevišķu interešu grupu un citādas ietekmes.

(3) Valsts nodrošina sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu neatkarību.

(4) Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi savas programmas un pakalpojumus veido atbilstoši augstām ētikas un kvalitātes prasībām.

(5) Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi atspoguļo dažādus viedokļus un savā darbībā nodrošina objektivitāti, pienācīgu precizitāti un neitralitāti.

(6) Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi nodrošina visaptverošas sabiedriskās domas veidošanās priekšnosacījumus, vēršoties pie katra Latvijas sabiedrības locekļa gan valstī, gan ārpus tās robežām, un informē, izglīto, kā arī izklaidē sabiedrību.

(7) Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi veicina sabiedrības izpratni par Latviju kā nacionālu valsti, stiprina latvisko identitāti, latviešu valodas, tai skaitā latgaliešu rakstu valodas, lietojumu, veicina sabiedrības integrāciju uz latviešu valodas pamata, popularizē nacionālo kultūru, mākslu un tradīcijas, sekmē to uzturēšanu un izkopšanu, atbalsta demokrātisku patriotismu, padziļina izpratni par nacionālajām vērtībām, Latvijas valsts un tās reģionu, latviešu un lībiešu tautu un Latvijas mazākumtautību vēsturi un ikdienu.

(8) Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi veido raidījumus, to fragmentus un citus pakalpojumus mazākumtautību valodās, lai veicinātu visu Latvijas iedzīvotāju piederības sajūtu Latvijai un sabiedrības integrāciju Latvijā kā nacionālā valstī un padziļinātu izpratni par sabiedriskajiem, sociālajiem un kultūras procesiem.

(9) Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi veicina vispārēju cieņu pret dažādām sabiedrības grupām un to savstarpējo aizspriedumu mazināšanos, dzimumu līdztiesību un vienlīdzīgu attieksmi pret ikvienu sabiedrības locekli, sevišķi pret personām ar īpašām vajadzībām.

(10) Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi ņem vērā Latvijas sabiedrības daudzveidību sociālajā, ekonomiskajā, reģionālajā, izglītības, kultūras un reliģijas aspektā, kā arī citādā ziņā un respektē cilvēka tiesības un pamatbrīvības.

(11) Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi nodrošina pienācīgu Eiropas Savienības dalībvalstu informācijas un kultūras telpas pieejamību.

(12) Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi popularizē Eiropas kultūras mantojumu un nodrošina tā saglabāšanu.

(13) Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi veicina Latvijas starptautisko sadarbību miera nodrošināšanas un aizsardzības vārdā.

(14) Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi sadarbojas ar komerciālajiem un nekomerciālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, kā arī citiem masu informācijas līdzekļiem un respektē to nozīmi demokrātiska plurālisma nodrošināšanā Latvijas informatīvajā telpā.

II nodaļa. Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi

4. pants. Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi un to juridiskais statuss

(1) Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi ir kapitālsabiedrības, kurās visas kapitāla daļas pieder Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei. Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi ir izveidoti un darbojas saskaņā ar šo likumu, Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumu, Komerclikumu un citiem normatīvajiem aktiem, kā arī saviem statūtiem, kurus apstiprina Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, ciktāl šis likums nenosaka citādi.

(2) Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Televīzija” (turpmāk – Latvijas Televīzija) un sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Radio” (turpmāk – Latvijas Radio).

(3) Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome ir kapitāla daļu turētāja attiecīgajā kapitālsabiedrībā un veic tās dalībnieku sapulces funkcijas. Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome par kapitāla daļu turēšanu nesaņem atlīdzību no sabiedriskajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem.

(4) Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu galvenais uzdevums ir veidot un izplatīt programmas un sniegt audiālus un audiovizuālus pakalpojumus sabiedriskā pasūtījuma ietvaros.

5. pants. Sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa valde

(1) Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekli vada tā valde. Valde īsteno sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa administratīvo pārvaldību.

(2) Sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa valdē ir viens loceklis – sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa ģenerāldirektors.

(3) Par sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa ģenerāldirektoru var ievēlēt personu, kurai ir nevainojama reputācija, augstākā izglītība un vismaz piecus gadus ilga profesionālā pieredze masu informācijas līdzekļu jomā vai uzņēmumu vadībā.

(4) Sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa ģenerāldirektoru izraugās atklāta konkursa kārtībā, informējot sabiedrību par apspriežamajiem kandidātiem. Konkursa nolikumu apstiprina Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome. Sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa ģenerāldirektora izraudzīšanas process atbilst korporatīvās pārvaldības labās prakses principiem, nodrošina atklātu, godīgu un profesionālu atlasi, kuras rezultātā tiek izveidota profesionāla un kompetenta kapitālsabiedrības pārvaldes institūcija. Sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa ģenerāldirektora izraudzīšanas procesam nepiemēro Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 37. pantu.

(5) Sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa ģenerāldirektors nedrīkst:

1) darboties politiskajā partijā vai politisko partiju apvienībā, bet gadījumā, ja viņš tādā ir darbojies, viņam šī darbība jāaptur;

2) būt neviena elektroniskā plašsaziņas līdzekļa vai cita masu informācijas līdzekļa kapitāla daļu (akciju) īpašnieks;

3) būt sodīts par tīšu noziegumu, ja vien nav reabilitēts vai viņam sodāmība nav dzēsta vai noņemta;

4) būt persona, kurai, pamatojoties uz kriminālprocesa ietvaros pieņemtu nolēmumu, ir atņemtas tiesības veikt noteiktu vai visu veidu komercdarbību vai citu profesionālo darbību;

5) būt persona, kuru tiesa atzinusi par maksātnespējīgu parādnieku.

(6) Uz sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa ģenerāldirektoru attiecas ierobežojumi un aizliegumi, kas paredzēti valsts amatpersonām likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”.

(7) Sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa ģenerāldirektors nav tiesīgs izmantot savas pilnvaras, lai tieši vai netieši ietekmētu sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa redakcionālos lēmumus, un nav par tiem atbildīgs.

(8) Sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa ģenerāldirektoru Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome pirms Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā noteiktā pilnvaru termiņa var atbrīvot no amata tikai tad, ja par to nobalso vismaz divas trešdaļas klātesošo padomes locekļu.

(9) Sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa ģenerāldirektora pilnvaras nav pagarināmas. Viņu var ievēlēt amatā atkārtoti, bet ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas, ievērojot šā panta ceturtajā daļā noteikto kārtību.

(10) Sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa ģenerāldirektora atlīdzības apmēru nosaka Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums.

6. pants. Sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa galvenais redaktors

(1) Sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa galvenais redaktors ir persona, kura atbild par sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa redakcionālās politikas veidošanu un īstenošanu. Sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa galvenais redaktors redakcionālu lēmumu pieņemšanā nav atkarīgs no sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa ģenerāldirektora.

(2) Sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa galvenais redaktors ir atbildīgs par sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa redakcionālajiem lēmumiem.

(3) Sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa galvenais redaktors, konsultējoties ar sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombudu, izstrādā un apstiprina sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa redakcionālās vadlīnijas. Tās publicējamas attiecīgā sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa un Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes tīmekļvietnē.

(4) Par sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa galveno redaktoru var ievēlēt personu, kurai ir nevainojama reputācija, augstākā izglītība un vismaz piecus gadus ilga profesionālā pieredze masu informācijas līdzekļu jomā.

(5) Sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa galveno redaktoru uz pieciem gadiem ievēlē Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome. Sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa galvenā redaktora amata kandidātu izvirza attiecīgā sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa ģenerāldirektors.

(6) Uz Sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa galveno redaktoru attiecas tie paši ierobežojumi, kas šā likuma 5. panta piektajā daļā noteikti sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa ģenerāldirektoram.

(7) Sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa galveno redaktoru Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome pirms šā panta piektajā daļā minētā termiņa var atbrīvot no amata tikai tad, ja par to nobalso vismaz divas trešdaļas klātesošo padomes locekļu.

(8) Sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa galvenā redaktora atlīdzības apmēru nosaka Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums.

7. pants. Sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa saimnieciskā darbība un tās nodrošināšana

(1) Sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa finansiālā nodrošinājuma avoti ir:

1) valsts budžeta dotācija sabiedriskā pasūtījuma īstenošanai, turklāt tā nedrīkst būt mazāka nekā iepriekšējā gadā;

2) ieņēmumi no saimnieciskās darbības;

3) dāvinājumi un ziedojumi naudas līdzekļu un mantiskā veidā, tai skaitā ārvalstu fizisko un juridisko personu dāvinājumi un ziedojumi;

4) citi normatīvajos aktos paredzēti finanšu avoti.

(2) Sabiedriskais elektroniskais plašsaziņas līdzeklis nav privatizējams ne kopumā, ne pa daļām, tā kapitāla daļas nav atsavināmas, un tā manta nav ieķīlājama, izņemot šā panta trešajā daļā minēto gadījumu.

(3) Sabiedriskajam elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim ir tiesības ar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes atļauju piedalīties komercsabiedrību dibināšanā, iegādāties citu komercsabiedrību kapitāla daļas, akcijas un vērtspapīrus, kā arī ieķīlāt tam piederošas komercsabiedrību kapitāla daļas, akcijas un vērtspapīrus, ja vien tādējādi netiek tieši vai netieši pasliktināta vai apdraudēta sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa pakalpojumu kvalitāte.

(4) Sabiedriskajam elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim ir tiesības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iegādāties tā darbībai nepieciešamo nekustamo mantu. Lai sabiedriskais elektroniskais plašsaziņas līdzeklis iegādātos nekustamo mantu par valsts budžeta līdzekļiem vai šādu nekustamo mantu atsavinātu, tam nepieciešama Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes piekrišana.

(5) Sabiedriskais elektroniskais plašsaziņas līdzeklis ienākumus no saimnieciskās darbības, kā arī peļņu izmanto savas darbības nodrošināšanai un it īpaši sabiedriskā pasūtījuma izpildei. Sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa peļņa netiek izmaksāta dividendēs un nav ieskaitāma šā panta pirmās daļas 1. punktā noteiktajā finansējumā.

8. pants. Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmas, pakalpojumi un to izplatīšana

(1) Sabiedriskais elektroniskais plašsaziņas līdzeklis, veidojot programmas un pakalpojumus, ievēro sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbības pamatprincipus.

(2) Latvijas Televīzijas programmās ne mazāk kā 30 procentus raidlaika paredz neatkarīgo producentu veidotiem Eiropas audiovizuālajiem darbiem.

(3) Latvijas Radio un Latvijas Televīzija savu programmu veido kā nacionālo programmu valsts valodā. Ja Latvijas Radio un Latvijas Televīzija veido vairākas programmas, tad daļu no vienas programmas raidlaika var atvēlēt raidījumiem citās valodās, ieskaitot šajā raidlaikā arī valsts valodā subtitrētas kinofilmas un teātra izrādes.

(4) Sabiedriskais elektroniskais plašsaziņas līdzeklis pēc iespējas nodrošina savu raidījumu, to fragmentu un citu pakalpojumu pieejamību personām ar īpašām vajadzībām.

(5) Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu pieejamība nodrošināma visā Latvijas teritorijā.

(6) Sabiedriskajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem ir tiesības pārraidīt programmas jebkurā tehniskā veidā.

(7) Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmas publiskajos elektronisko sakaru tīklos pakalpojumu galalietotājiem tiek nodrošinātas nemainītā veidā.

(8) Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi ir tiesīgi sniegt jaunus papildu pakalpojumus neatkarīgi no to piegādes vai finansējuma veida. Ja sabiedriskais elektroniskais plašsaziņas līdzeklis vēlas sniegt pilnvērtīgu būtiski jaunu pakalpojumu Eiropas Savienības tiesību, kas reglamentē jautājumus par valsts atbalsta noteikumu piemērošanu sabiedriskajai apraidei, izpratnē, sabiedriskajam elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim pirms pakalpojuma sniegšanas uzsākšanas ir nepieciešama Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes atļauja šāda pakalpojuma sniegšanai.

III nodaļa. Sabiedriskais pasūtījums

9. pants. Sabiedriskā pasūtījuma sastāvs

(1) Sabiedriskais pasūtījums aptver visas plānotās sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbības, kas vērstas uz tā vispārējā stratēģiskā mērķa, kā arī ilgtermiņa, vidējā termiņa un īstermiņa mērķu sasniegšanu.

(2) Ar sabiedrisko pasūtījumu tiek īstenots Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes noteiktais sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa vispārējais stratēģiskais mērķis un Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes apstiprinātā vidējā termiņa darbības stratēģija, kas izstrādāta atbilstoši Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumam un šim likumam, kā arī sabiedriskā pasūtījuma gada plāns, kas izstrādāts un apstiprināts atbilstoši šim likumam.

(3) Konkrēti sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa raidījumi un programmu plāni paši par sevi nav atsevišķs sabiedriskā pasūtījuma priekšmets.

10. pants. Sabiedriskā pasūtījuma izstrādes kārtība

(1) Sabiedriskā pasūtījuma izstrādi vada Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, kas:

1) nosaka sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa vispārējo stratēģisko mērķi;

2) definē sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa misiju, vīziju un vērtības;

3) nosaka sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa nefinanšu mērķu sasniegšanu un darbības efektivitāti raksturojošus rezultatīvos rādītājus;

4) prognozē ārējos un iekšējos faktorus, kas var ietekmēt sabiedriskos elektroniskos plašsaziņas līdzekļus, un piedāvā šiem faktoriem atbilstošas vispārējas sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu attīstības stratēģijas;

5) identificē sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu vājās un stiprās puses, riskus un iespējas;

6) formulē sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu funkcijas un atbildību kopējā masu informācijas līdzekļu darbības vidē un valsts informatīvajā telpā.

(2) Sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa vidējā termiņa darbības stratēģijas un sabiedriskā pasūtījuma gada plāna izstrādē ņem vērā to, ka sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu mērķis nav peļņas gūšana.

(3) Izstrādājot sabiedrisko pasūtījumu, tiek uzklausīts pēc iespējas vairāku dažādu sabiedrības grupu viedoklis.

11. pants. Sabiedriskā pasūtījuma gada plāna izstrāde, saturs un īstenošanas kārtība

(1) Katru gadu līdz 31. decembrim Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome apstiprina sabiedriskā pasūtījuma gada plānu nākamajam periodam. Sabiedriskā pasūtījuma gada plāna izstrādi vada Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome. Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ģenerāldirektori iesniedz priekšlikumus sabiedriskā pasūtījuma gada plānam.

(2) Sabiedriskā pasūtījuma gada plāns ietver vispārīgu sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa programmu un pakalpojumu satura aprakstu, kā arī sabiedriskajam elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim izvirzītos uzdevumus Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes noteiktā apmērā un kvalitātē.

(3) Sabiedriskā pasūtījuma gada plāns definē attiecīgā sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa īstermiņa mērķus, darbības virzienus, uzdevumus, attīstības scenārijus, noteic rezultatīvos rādītājus un budžetu. Tā izstrādē ievēro Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes noteikto sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa vispārējo stratēģisko mērķi un apstiprināto vidējā termiņa darbības stratēģiju.

(4) Sabiedriskā pasūtījuma gada plāna mērķi ir šādi:

1) sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbībā nodrošināt žurnālistikas izcilību, ievērojot visaugstākos starptautiskos profesijas un kvalitātes standartus;

2) veicināt augsti profesionālas žurnālistikas un masu informācijas līdzekļu nozares attīstību Latvijā;

3) sniegt auditorijai visā Latvijas teritorijā, kā arī diasporai visaptverošu un vienotu informāciju par valstī un pasaulē aktuālajām norisēm, piedāvājot to padziļinātu izpēti un analīzi;

4) rosināt auditorijas līdzdalību sabiedriski politiskajos, sociālajos, kultūras un sporta pasākumos un norisēs;

5) veicināt medijpratību – indivīdu spēju orientēties mainīgajā informatīvajā telpā, masu informācijas līdzekļu daudzveidībā, identificēt ar to saistītos riskus, apdraudējumus un iespējas;

6) sekmēt nacionālās identitātes un kultūru daudzveidības izpratni, latviešu valodas pastāvēšanu un attīstību;

7) nodrošināt sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu arhīvu saglabāšanu nākamajām paaudzēm.

(5) Sabiedriskā pasūtījuma gada plānā ietver šādu informāciju:

1) sasniedzamajā auditorijā ietilpstošu specifisko (sociālo, etnisko, mazaizsargāto un citu) grupu un to uzvedības tendenču raksturojumu, ar tām saistīto risku vērtējumu, kā arī attiecīgu stratēģiskās attīstības piedāvājumu;

2) nacionālās, reģionālās un globālās masu informācijas līdzekļu tirgus attīstības prognozes līdz ar vērtējumu par sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbības ietekmi uz masu informācijas līdzekļu tirgu un tā dalībniekiem (jo īpaši reģionālajiem un vietējiem masu informācijas līdzekļiem un neatkarīgajiem producentiem);

3) sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu kopējās ietekmes prognozes līdz ar plānu, kas veicinātu žurnālistikas un masu informācijas līdzekļu nozares attīstību Latvijā;

4) vērtējumu par sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ietekmi uz Eiropas audiovizuālo darbu radīšanu un izplatīšanu masu informācijas līdzekļu tirgū;

5) auditorijas uzticēšanās prognozes un attiecīgo rādītāju sasniegšanas plānus;

6) kvalitātes vadības sistēmu, tās mērķi un rezultatīvos rādītājus;

7) pretkorupcijas, darbības caurskatāmības nodrošināšanas un interešu konflikta novēršanas plānus;

8) korporatīvās sociālās atbildības koncepciju, tās mērķi, īstenošanas plānu un rezultatīvos rādītājus;

9) ar sabiedrību risināmā dialoga mērķi un rezultatīvos rādītājus;

10) sabiedriskā pasūtījuma gada plāna īstenošanas finanšu aprēķinu;

11) plānotos uzdevumus un turpmāko triju gadu periodam nepieciešamo finansējumu.

(6) Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome papildus šā panta piektajā daļā minētajai informācijai var noteikt arī citu sabiedriskā pasūtījuma gada plānā norādāmo informāciju, ciktāl netiek ietekmēta elektronisko plašsaziņas līdzekļu redakcionālā neatkarība.

(7) Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ģenerāldirektori katru gadu līdz 31. aprīlim iesniedz Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei pārskatu par sabiedriskā pasūtījuma gada plāna izpildi iepriekšējā gadā. Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome šos pārskatus publisko savā tīmekļvietnē.

(8) Sabiedriskā pasūtījuma gada plāna izpildi savas kompetences ietvaros izvērtē sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombuds. Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombuda ziņojums pievienojams pārskatam par sabiedriskā pasūtījuma gada plāna izpildi.

(9) Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ģenerāldirektori četras reizes kalendāra gada laikā iesniedz Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei ceturkšņa pārskatu par sabiedriskā pasūtījuma gada plāna izpildi. Šie pārskati iesniedzami ne vēlāk kā mēneša laikā pēc attiecīgā ceturkšņa beigām. Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome ceturkšņa pārskatus publisko savā tīmekļvietnē.

IV nodaļa. Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome

12. pants. Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes juridiskais statuss

(1) Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome ir neatkarīga pilntiesīga autonoma institūcija, kas atbilstoši savai kompetencei pārstāv sabiedrības intereses sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu jomā.

(2) Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome ir atvasināta publiska persona.

(3) Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome darbojas saskaņā ar Satversmi, šā likuma un citu normatīvo aktu prasībām.

13. pants. Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes sastāvs, tās locekļu ievēlēšana vai iecelšana un viņiem izvirzāmās prasības

(1) Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes sastāvā ir deviņi locekļi, kurus amatā ievēlē vai ieceļ, ievērojot šādus noteikumus:

1) četrus locekļus ievēlē Saeima Saeimas kārtības rullī noteiktajā kārtībā, respektējot opozīcijas viedokli;

2) trīs locekļus ieceļ Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padome;

3) vienu locekli ieceļ biedrība “Latvijas Darba devēju konfederācija”;

4) vienu locekli ieceļ biedrība “Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība”.

(2) Persona var ieņemt Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļa amatu, ja tā atbilst visām šādām prasībām:

1) tā ir Latvijas pilsonis;

2) tās deklarētā dzīvesvieta ir Latvijā;

3) tai ir augstākā izglītība;

4) tai ir vismaz piecus gadus ilga profesionālā vai akadēmiskā pieredze masu informācijas līdzekļu, izglītības, kultūras, zinātnes vai cilvēktiesību jomā;

5) tai ir nevainojama reputācija;

6) tā atbilstoši likuma prasībām ir tiesīga saņemt speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam;

7) tā nav nevienas politiskās partijas vai politisko partiju apvienības amatpersona;

8) tā nav elektroniskā plašsaziņas līdzekļa vai cita masu informācijas līdzekļa kapitāla daļu (akciju) īpašnieks;

9) tā nav sodīta par tīšu noziegumu, izņemot gadījumu, kad ir reabilitēta vai tai sodāmība ir dzēsta vai noņemta;

10) tā nav persona, kurai, pamatojoties uz kriminālprocesa ietvaros pieņemtu nolēmumu, ir atņemtas tiesības veikt noteiktu vai visu veidu komercdarbību vai citu profesionālo darbību;

11) tā nav persona, kuru tiesa atzinusi par maksātnespējīgu parādnieku.

(3) Katrs šā panta pirmās daļas 2., 3. vai 4. punktā minētais subjekts nekavējoties informē Saeimas Prezidiju par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļa iecelšanu, norādot laiku, kad tas sāk pildīt attiecīgos pienākumus. Informāciju par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļa ievēlēšanu vai iecelšanu amatā vai atbrīvošanu no amata Saeimas Prezidijs publicē oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”, norādot laiku, kad konkrētais Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes loceklis sāk vai beidz pildīt attiecīgos pienākumus.

(4) Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļa pilnvarām beidzoties, tas pats šā panta pirmajā daļā minētais subjekts, kurš viņu bija ievēlējis vai iecēlis amatā, ievēlē vai ieceļ jaunu Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekli.

(5) Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome no sava vidus ievēlē priekšsēdētāju un divus viņa vietniekus. Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājam un viņa vietniekiem darbs Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē ir pamatdarbs.

(6) Uz Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļiem attiecas ierobežojumi un aizliegumi, kas paredzēti valsts amatpersonām likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”.

(7) Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļu atlīdzības apmēru nosaka Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums.

14. pants. Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļa pilnvaras un to izbeigšanās

(1) Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļi atbilstoši šā likuma 13. pantam tiek ievēlēti vai iecelti amatā:

1) šā likuma 13. panta pirmās daļas 1. punktā minētajā gadījumā – uz attiecīgā sasaukuma Saeimas pilnvaru termiņu un laiku līdz tam, kad jaunā Saeima ievēlē jaunu Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekli, bet ne ilgāku par trim mēnešiem no jaunās Saeimas sanākšanas dienas;

2) šā likuma 13. panta pirmās daļas 2.punktā minētajā gadījumā – uz pieciem gadiem;

3) šā likuma 13. panta pirmās daļas 3. un 4.punktā minētajos gadījumos – uz trim gadiem.

(2) Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļa pilnvaras izbeidzas:

1) sakarā ar tās locekļa atbrīvošanu no amata (šā panta trešā daļa);

2) sakarā ar tās locekļa pilnvaru termiņa izbeigšanos;

3) ja tās loceklis notiesāts par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu un spriedums stājies likumīgā spēkā;

4) sakarā ar tās locekļa nāvi.

(3) Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekli no amata atbrīvo Saeima, ja:

1) viņš atstāj amatu pēc paša vēlēšanās. Šādā gadījumā viņš par to rakstveidā paziņo Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei un tā par to informē Saeimu ne vēlāk kā 14 dienu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas;

2) viņš mēneša laikā bez attaisnojoša iemesla nav piedalījies Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes darbā, nav apmeklējis vairāk kā pusi no tās sēdēm vai ilgāk nekā sešus mēnešus pēc kārtas slimības vai citu iemeslu dēļ nespēj pildīt amata pienākumus;

3) ir konstatēts tāds likumā noteikts apstāklis, kas liedz viņam būt par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekli (tai skaitā neatbilstība šā likuma 13. panta otrās daļas prasībām);

4) tiesa konstatējusi, ka šā likuma 13. panta pirmās daļas 3. vai 4. punktā minētā persona ir iecelta amatā prettiesiski, un attiecīgais tiesas nolēmums ir stājies spēkā.

15. pants. Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes darbības nodrošināšana

(1) Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes darbu organizē un par tās uzdevumu izpildi atbild padomes priekšsēdētājs. Lai nodrošinātu Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes darbību un uzdevumu izpildi, tās priekšsēdētājs:

1) bez īpaša pilnvarojuma pārstāv padomi publisku personu institūcijās, kā arī attiecībās ar privātpersonām;

2) ar padomdevēja tiesībām var piedalīties Ministru kabineta sēdēs;

3) rīkojas ar padomes finanšu līdzekļiem;

4) pieņem darbā un atbrīvo no darba padomes sekretariāta darbiniekus;

5) slēdz līgumus, kas nepieciešami padomes darbības nodrošināšanai.

(2) Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētāja prombūtnes laikā priekšsēdētāja pienākumus veic viņa nozīmēts vietnieks.

(3) Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļu pienākumus un tiesības reglamentē padomes apstiprināti noteikumi par darbības iekšējo kārtību.

(4) Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes darbības nodrošināšanai tiek izveidots sekretariāts.

(5) Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes sekretariāta darbinieki nedrīkst tieši vai ar citu personu starpniecību saņemt atalgojumu no elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem.

(6) Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes funkciju veikšanai, tai skaitā sabiedriskā pasūtījuma nodrošināšanai, nepieciešamo finansējumu piešķir no valsts budžeta.

16. pants. Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes lēmumu pieņemšana

(1) Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vismaz pieci padomes locekļi.

(2) Katram Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes loceklim ir viena balss.

(3) Lēmumi tiek pieņemti ar vienkāršu balsu vairākumu, ja šajā likumā nav noteikts lielāks lēmuma pieņemšanai nepieciešamais balsu skaits.

17. pants. Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes funkcijas un kompetence

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome:

1) īsteno kapitāla daļu turētāja un augstākās lēmējinstitūcijas funkcijas sabiedriskajos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos;

2) garantē sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu redakcionālo neatkarību;

3) konsultējoties ar sabiedriskajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, izstrādā un apstiprina sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu sabiedrisko pasūtījumu, tostarp, sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa vidēja termiņa darbības stratēģiju un sabiedriskā pasūtījuma gada plānu;

4) konsultējoties ar sabiedriskajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, sagatavo priekšlikumus gadskārtējā valsts budžeta likuma projektam attiecībā uz sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu sabiedrisko pasūtījumu izpildei nepieciešamajiem finanšu līdzekļiem, kā arī pēc gadskārtējā valsts budžeta likuma un tā grozījumu pieņemšanas lemj par piešķirto līdzekļu sadalījumu atbilstoši apstiprinātajiem sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu sabiedriskajiem pasūtījumiem;

5) apstiprina sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu statūtus;

6) apstiprina sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ētikas kodeksus. Sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa ētikas kodeksu izstrādā galvenais redaktors sadarbībā ar ģenerāldirektoru;

7) ievēlē amatā un atbrīvo no amata sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ģenerāldirektorus, galvenos redaktorus un ombudu;

8) uzrauga sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbību, kontrolējot tās atbilstību šajā likumā reglamentētajiem sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbības pamatprincipiem, plašsaziņas līdzekļu programmu un pakalpojumu atbilstību sabiedriskajam pasūtījumam un finanšu līdzekļu izlietojuma atbilstību apstiprinātajam budžetam;

9) izvērtē sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbības rezultātus;

10) pieņem lēmumu par sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu pamatkapitāla palielināšanu vai samazināšanu;

11) publisko savā tīmekļvietnē sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu pārskatus par sabiedriskā pasūtījuma izpildi un finanšu darbību un iesniedz tos Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai;

12) informē sabiedrību par sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbu, kā arī iesaista sabiedrību sabiedriskā pasūtījuma izstrādē un izvērtēšanā;

13) lai izpildītu savas funkcijas, sadarbojas ar citām institūcijām un privātpersonām;

14) pilda citas likumos un normatīvajos aktos noteiktās funkcijas un uzdevumus.

V nodaļa. Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombuds

18. pants. Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombuds

(1) Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombuds pārrauga sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu sniegto pakalpojumu atbilstību sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ētikas kodeksiem un redakcionālajām vadlīnijām un pēc savas iniciatīvas vai personu sūdzībām sniedz atzinumus par sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu sniegto pakalpojumu atbilstību minētajiem dokumentiem, kā arī pilda citas šajā likumā noteiktās funkcijas.

(2) Jebkura persona var vērsties pie sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombuda ar iesniegumu, lūdzot izvērtēt iepriekš sniegto elektronisko plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu atbilstību šā panta pirmajā daļā minētajiem dokumentiem. Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombuda lēmums iesnieguma iesniedzējam nav saistošs un nav nedz apstrīdams, nedz pārsūdzams.

(3) Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi ņem vērā sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombuda atzinumā ietvertos secinājumus. Īpašos gadījumos sabiedriskais elektroniskais plašsaziņas līdzeklis var šos secinājumus neņemt vērā, atteikumu pamatojot rakstveidā.

(4) Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombuda atzinumi, nenorādot iesnieguma iesniedzēja identitāti, publiskojami Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes un attiecīgā sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa tīmekļvietnē.

19. pants. Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombuda funkcijas

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombuds pilda arī šādas funkcijas:

1) pēc savas iniciatīvas vai personu sūdzības sniedz atzinumus, kas saistīti ar sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu iepriekš sniegto pakalpojumu atbilstību sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ētikas kodeksiem un redakcionālajām vadlīnijām;

2) darbojas kā samierinātājs Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes un sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu strīdos par sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa sniegto pakalpojumu atbilstību tā ētikas kodeksam un redakcionālajām vadlīnijām;

3) veicina sabiedrības medijpratību un uztur personisku saikni ar sabiedrību;

4) pēc sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu lūguma sniedz konsultācijas jautājumos, kas saistīti ar to ētikas kodeksiem un redakcionālajām vadlīnijām;

5) ne retāk kā reizi gadā publicē Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes un sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu tīmekļvietnēs ziņojumu par savu darbu.

20. pants. Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombuda ievēlēšana un neatkarības garantijas

(1) Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombudu uz trim gadiem ievēlē Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome.

(2) Par sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombudu var ievēlēt personu, kurai ir nevainojama reputācija, augstākā izglītība un vismaz piecus gadus ilga profesionālā pieredze masu informācijas līdzekļu jomā.

(3) Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombudu izraugās atklāta konkursa kārtībā, informējot sabiedrību par apspriežamajiem kandidātiem. Konkursa nolikumu apstiprina Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome.

(4) Uz sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombudu attiecas tie paši ierobežojumi, kas šā likuma 5. panta piektajā daļā noteikti sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa ģenerāldirektoram.

(5) Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombudu Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome pirms šā panta pirmajā daļā minētā termiņa var atbrīvot no amata tikai tad, ja par to nobalso vismaz divas trešdaļas klātesošo padomes locekļu.

(6) Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombuda darbs ir viņa pamatdarbs.

(7) Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombuds savu funkciju izpildē ir neatkarīgs no Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes un sabiedriskajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem.

(8) Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombuda darbību nodrošina Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome no sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu budžetiem Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā noteiktajā apjomā un kārtībā.

VI nodaļa. Citi noteikumi

21. Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu pienākums nodrošināt sabiedrības informēšanu īpašos gadījumos

(1) Sabiedriskajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem atbilstoši normatīvajiem aktiem par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli ir pienākums ārkārtējās situācijas un izņēmuma stāvokļa laikā dot iespēju atbildīgajām institūcijām sniegt informāciju un paziņojumus iedzīvotājiem.

(2) Sabiedriskajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem ir pienākums nekavējoties dot iespēju Valsts prezidentam, Saeimas priekšsēdētājam vai Ministru prezidentam sniegt ārkārtas paziņojumu.

22. pants. Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu arhīvi (videokrātuves un fonotēkas)

(1) Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu pašu veidotie vai to programmām un pakalpojumiem veidotie audiālie un audiovizuālie darbi un fonogrammas ar kultūrvēsturisku vērtību ir nacionālā kultūras mantojuma un Latvijas nacionālā arhīva fonda sastāvdaļa, kas uzraugāma, saglabājama un izmantojama atbilstoši attiecīgos normatīvajos aktos noteiktajam.

(2) Ja valsts arhīvu sistēmas ietvaros paredzēts sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu arhīvos esošos materiālus pārkopēt, lai tie turpmāk tiktu glabāti pastiprinātas drošības apstākļos, arhīvs sedz pārkopēšanas tehniskās izmaksas. Darbiem ar īpašu kultūrvēsturisku nozīmi izgatavojamas vismaz divas kopijas, kuras paredzētas tikai glabāšanai, un jebkāda šo kopiju lietošana vai publiskošana nav atļauta.

(3) Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi ir tiesīgi izmantot sava arhīva materiālus jebkurā iespējamā veidā raidīšanas nolūkos, kā arī ikvienā citā veidā atbilstoši Autortiesību likumam. Sabiedriskajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem ir tiesības savu programmu un pakalpojumu veidošanai sabiedriskā pasūtījuma ietvaros izmantot valsts arhīva fondus, sedzot tikai nepieciešamās tehniskās pavairošanas izmaksas. Piekļuve var tikt liegta vienīgi ierobežotas pieejamības informācijai saskaņā ar Informācijas atklātības likumu.

23. pants. Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu atbalsts Latvijas filmu nozarei

(1) Latvijas Televīzija nodrošina Latvijas nacionālā audiovizuālā mantojuma pieejamību sabiedrībai, iepērkot nacionālās filmas, demonstrējot tās savu programmu un pakalpojumu ietvaros un veicot citus pasākumus Latvijas filmu nozares atbalstīšanai saskaņā ar šo nozari regulējošiem tiesību aktiem.

(2) Latvijas Televīzija Latvijas nacionālā audiovizuālā mantojuma jautājumos sadarbojas ar valsts tiešās pārvaldes iestādi “Nacionālais kino centrs”.

(3) Valsts tiešās pārvaldes iestāde “Nacionālais kino centrs” un Latvijas Televīzija noslēdz vienošanos, kurā nosaka kārtību, kādā Latvijas Televīzija pilda savu pienākumu tai piešķirtā budžeta ietvaros iesaistīties nacionālo filmu kopražošanā un iepirkšanā. Vienošanās termiņš ir trīs gadi, un tā ik reizi slēdzama ne vēlāk kā četrus mēnešus pirms nākamā perioda sākuma datuma.

24. pants. Sabiedriskie elektronisko plašsaziņas līdzekļi kā agrāko sabiedrisko raidorganizāciju tiesību un saistību pārņēmēji

Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi ir Latvijas Radiofona, bijušās Latvijas PSR Valsts televīzijas un radioraidījumu komitejas, Latvijas Republikas Valsts televīzijas un radioraidījumu komitejas, valsts uzņēmumu “Latvijas Radio” un “Latvijas Televīzija”, kā arī valsts bezpeļņas SIA “Latvijas Radio” un valsts bezpeļņas SIA “Latvijas Televīzija” tiesību un saistību pārņēmēji.

Pārejas noteikumi

1. Pēc šā likuma spēkā stāšanās līdz dienai, kad atbilstoši šā likuma prasībām izveidota Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome pilnā sastāvā, jautājumos, kas skar sabiedriskos elektroniskos plašsaziņas līdzekļus, to pārvaldību un sabiedrisko pasūtījumu, piemērojami Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma noteikumi, kas bija spēkā līdz dienai, kad stājas spēkā šis likums.

2. Pēc Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes pilnīgas izveidošanas Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome nekavējoties nodod tai lietvedību, kas saistīta ar sabiedriskajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, to pārvaldību un sabiedrisko pasūtījumu.

3. Līdz 2018. gada 30. jūnijam valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Televīzija" un valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Radio" reģistrācijas dokumentos veicami un komercreģistram iesniedzami šā likuma 4. panta noteikumiem atbilstoši grozījumi.

Likumprojekta

“Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likums”

anotācija

Kādēļ likums ir vajadzīgs?

Likumprojekta mērķis, paredzot neatkarīgu atvasinātu publisko personu sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu pārvaldības nodrošināšanai, kā arī precizējot iekšējās pārvaldības mehānismus, ir nostiprināt sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbību, uzsverot to lomu un nozīmi valsts demokrātiskās konstitucionālās iekārtas nodrošināšanā, kas jo īpaši skaidri iezīmējusies notiekošo mediju vides un informatīvās telpas izmaiņu kontekstā. Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu pastāvēšanas pamats ir to funkcija vārda brīvības, tostarp, plurālisma, nodrošināšanā. Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi nav valsts mediji, attiecīgi visai valsts darbībai ir jābūt vērstai uz sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to redakcionālās neatkarības nostiprināšanu un to darbības kvalitātes un atbildīguma veicināšanu. Likumprojektā sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu pastāvēšanas mērķi un pamatprincipi nostiprināti galvenokārt 1. un 3.pantā, vienlaicīgi uz šiem pamatmērķiem balstās un atbilstoši interpretējami visi likumprojektā piedāvātie iekšējās un ārējās pārvaldības mehānismi.

Patlaban Latvijā pastāv tāda elektronisko plašsaziņas līdzekļu uzraudzības un pārvaldības sistēma, kurā Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (turpmāk – NEPLP) vienlaikus veic gan regulatora funkcijas, rūpējoties par Latvijas elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares kopējo attīstību un to uzraugot, gan Latvijas sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu kapitāla daļu turētāja funkcijas, kā arī nosaka to sabiedrisko pasūtījumu. Pašreizējais, uz citu Eiropas valstu fona netipiskais, elektronisko plašsaziņas līdzekļu pārvaldības modelis apgrūtina efektīvu sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu pārvaldību un kvalitātes kontroli un privāto elektronisko plašsaziņas līdzekļu attīstības veicināšanu.

Likumprojekts paredz izveidot atvasinātu publisko personu, neatkarīgu pilntiesīgu autonomu institūciju – Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi (turpmāk – Padome), kas atbilstoši savai kompetencei pārstāvēs sabiedrības intereses sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu jomā, nodrošinot sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu pārvaldību un nosakot sabiedrisko pasūtījumu. NEPLP kompetencē tiek atstāta Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā noteikto regulatora funkciju veikšana.

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes sastāvā ir deviņi locekļi, no kuriem četrus ievēlē Saeima, respektējot opozīcijas viedokli, trīs ieceļ Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padome, pa vienam ieceļ – biedrība “Latvijas Darba devēju konfederācija” un biedrība “Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība”. Izvēlētajai kandidatūrai nav jābūt kādas organizācijas biedram vai amatpersonai, likumprojekta mērķis ir dot iespēju dažādām sabiedrības grupām izvirzīt atbilstošus profesionāļus. Šāda Padomes izveidošanas kārtība ir paredzēta, lai sasaistītu sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu pārvaldību ar parlamentāri konstitucionālajai iekārtai raksturīgo leģitimitāti caur konstitucionālajiem orgāniem, vienlaikus samērīgi ierobežojot Saeimas pilnvaras Padomes locekļu iecelšanā. Būtiski arī uzsvērt, ka Padomei nav tiesību ietekmēt konkrētus redakcionālus lēmumus ne tiešā, ne pastarpinātā veidā, ne kolektīvi, ne caur atsevišķiem tās locekļiem, tostarp, tai nav tiesību noteikt konkrētu saturu un programmu plānus.

Šis ir speciāls likums, kas nosaka sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu pārvaldības, uzraudzības, finansēšanas, sabiedriskā pasūtījuma izstrādes un citus jautājumus, ievērojot sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu īpašo lomu valsts konstitucionālās iekārtas nodrošināšanā. Ja šis likums attiecīgo jautājumu neregulē, citu tiesību aktu regulējums ir piemērojams, ņemto vērā šajā likumā noteikto mērķi un darbības pamatprincipus. Attiecībā uz sabiedriskajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem cik iespējams plaši ir jāpiemēro publisko tiesību principi, jo īpaši jautājumos, kas skar sabiedrisko mediju atklātību, atbildīgumu un darbības caurskatāmību.

Ņemot vērā iepriekš minēto, likumprojektā paredzēta īpaša kārtība sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu valdes ievēlēšanai amatā, kas atšķiras no Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā ietvertā regulējuma. Likumprojekts paredz viena valdes locekļa – ģenerāldirektora – ievēlēšanu amatā atklāta konkursa kārtībā, informējot sabiedrību par apspriežamajiem kandidātiem, kā arī neparedz iespēju pagarināt pilnvaru termiņu bez šāda konkursa organizēšanas. (Patlaban amatos esošie sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu valdes locekļi strādā līdz savu pilnvaru termiņa beigām, neatkarīgo no to skaita.) Konkursa organizēšana ir ekskluzīva Padomes kompetence.

Būtiski uzsvērt, ka ģenerāldirektoram savas pilnvaras ir jāizmanto redakcionālās neatkarības nodrošināšanā un attiecīgi viņam nav tiesību iejaukties redakcionālo lēmumu pieņemšanā un viņš par tiem nav atbildīgs. Tāpēc likumprojekts paredz sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa galvenā redaktora amatu, kas attiecīgi atbild par sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa redakcionālās politikas veidošanu (galvenais redaktors izstrādā un apstiprina redakcionālās vadlīnijas un izstrādā ētikas kodeksu, ko apstiprina Padome) un tās izpildi. Sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa galvenais redaktors redakcionālu lēmumu pieņemšanā nav atkarīgs no sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa ģenerāldirektora, viņš pats ir atbildīgs par šiem lēmumiem. Lai pēc būtības nodrošinātu neatkarību no ģenerāldirektora, galveno redaktoru amatā ievēlē (pēc ģenerāldirektora ieteikuma) un atbrīvo Padome.

Vēl viens uz iekšējo pārvaldību attiecināms institūts ir sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombuds. Atšķirībā no ģenerāldirektoriem, galvenajiem redaktoriem, redakcionālajām vadlīnijām un ētikas kodeksiem, abiem sabiedriskajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem ir viens ombuds, ko ievēlē Padome, izvēloties atklātā konkursā. Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombuds pārrauga sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu sniegto pakalpojumu atbilstību sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ētikas kodeksiem un redakcionālajām vadlīnijām un pēc savas iniciatīvas vai personu sūdzības sniedz atzinumus. Ombuds neiejaucas redakcionālo lēmumu pieņemšanā un drīkst vērtēt saturu tikai pēc tam, kad tas ir publiski izplatīts (atļauta tikai ex post kontrole, ex ante kontrole ir aizliegta). Vienlaikus, ombudam ir arī pienākums ētikas jautājumos konsultēt žurnālistus, ja žurnālisti vēršas pie ombuda, kā arī veicināt medijpratību. Ombuda secinājumus sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi ņem vērā, tos var neņemt vērā tikai īpaši pamatojot. Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi nodrošina tehnisko atbalstu ombuda darbībai. Ombudam ir paredzēta būtiska loma sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu izcilības un atbildības sabiedrības priekšā nodrošināšanā, tas kalpo vārda brīvības, augstāko žurnālistikas profesionālo standartu un sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu atbildīguma un caurskatāmības nodrošināšanai sabiedrības priekšā.

Likumprojekts nosaka, ka sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Televīzija” un sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Radio” un, ka sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi ir kapitālsabiedrības, kurās visas kapitāla daļas pieder Padomei. Nepieciešamība paredzēt to, ka sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi ir Padomes (kā atvasinātas publiskas personas), nevis valsts kapitālsabiedrības, izriet no augstajām neatkarības no izpildvaras prasībām, ko paredz piedāvātais pārvaldības modelis, bet, kas neatbilstu Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā noteiktajai vispārīgajai valsts kapitālsabiedrību pārvaldības kārtībai. Likumprojekts arī paredz, ka Padome (kā padomes locekļu kopums) ir kapitāla daļu turētāja attiecīgajā kapitālsabiedrībā un veic tās dalībnieku sapulces funkcijas.

Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi ikvienā savā darbībā un formātā ievēro visaugstākos profesionālos un ētikas standartus. Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi nodrošina nepārtrauktu saikni ar sabiedrību un iesaista savu auditoriju satura veidošanas procesā un meklē dialoga iespējas ar to arī ārpus medija pakalpojuma sniegšanas. Sabiedriskajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem ir regulāri jāorganizē dialogs ar sabiedrības mazaizsargātajām grupām, lai noskaidrotu to specifiskās satura vajadzības.

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu galvenais uzdevums ir programmu veidošana un izplatīšana un audiālu un audiovizuālu pakalpojumu sniegšana sabiedriskā pasūtījuma ietvaros, vienlaikus tiem ir jābūt līderiem, sekojot līdzi jaunākajām mediju lietotāju patēriņa uzvedības izmaiņām un platformām. Attiecīgi, ja sabiedriskais elektroniskais plašsaziņas līdzeklis vēlas sniegt pilnvērtīgu būtiski jaunu pakalpojumu Eiropas Savienības tiesību, kas reglamentē jautājumus par valsts atbalsta noteikumu piemērošanu sabiedriskajai apraidei, izpratnē, tam ir nepieciešams saņemt Padomes atļauju.

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu pilnvērtīgu funkciju īstenošanu demokrātiskā sabiedrībā garantē pastāvīgs, pietiekams un neatkarīgs publiskais finansējums. Likumprojektā paredzēta budžeta garantija, ka piešķirtais publiskais finansējums nevar būt mazāks kā iepriekšējā gadā, kā arī noteikts, ka sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu peļņa netiek izmaksāta dividendēs, tā tiek izmantota sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbības nodrošināšanai, tai skaitā sabiedriskā pasūtījuma izpildei.

Likumprojekts paredz, ka sabiedriskais pasūtījums aptver visas plānotās sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbības, kas vērstas uz to vispārējo stratēģisko, ilgtermiņa, vidējā termiņa un īstermiņa mērķu sasniegšanu. Sabiedriskā pasūtījuma mērķus un uzdevumus Padome definē vispārējā stratēģiskajā mērķī, nosaka vidējā termiņa darbības stratēģijā un sabiedriskā pasūtījuma gada plānā. Sabiedriskā pasūtījuma dokumenti aptver sabiedrības doto uzdevumu, tā izpildei nepieciešamos resursus, tostarp, investīcijas, tā ietekmi uz sabiedrību, un tādējādi nodrošina sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbības caurskatāmību, uzraudzību un efektivitātes izvērtēšanas iespēju. Būtiski, ka sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu konkrēti raidījumi, izmantojamās metodes un programmu plāni paši par sevi nav atsevišķs sabiedriskā pasūtījuma priekšmets – tādā detalizācijas pakāpē Padome nedrīkst iejaukties sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbā, tas būtu vērtējams kā iejaukšanās redakcionālo lēmumu pieņemšanā.

Kāda var būt likuma ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

Likumprojektam būs pozitīva ietekme uz sabiedrību un demokrātijas attīstību kopumā.

Kāda var būt likuma ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

Padomes darbības nodrošināšanai valsts budžetā prognozējami nepieciešami 250 000 euro gadā.

Prognozējamo izmaksu aprēķins:

Finanšu rādītāji, informācija par amata vietām
	no 2018.gada
Izdevumi kopā, euro	250 000
tai skaitā atlīdzība	206 860
Izdevumi kopā sadalījumā pa finansēšanas avotiem:
finansējums tiks rasts ministrijas budžeta ietvaros
papildus nepieciešamais valsts budžeta finansējums	250 000
Ar pasākuma ieviešanu saistītās amata vietu skaita izmaiņas (+/-) pret 2017.gadu	8

Kāda var būt likuma ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

Tiks sagatavoti pavadošie likumprojekti, jo nepieciešami grozījumi četros likumos, attiecīgi papildinot likumus vai izslēdzot pantus vai to daļas: Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā, likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” un Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā.

Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts?

Likumprojekts atbilst visām Latvijas starptautiskajām saistībām.

6. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu?

Ir notikušas plašas publiskas konsultācijas, tostarp, trīs konferences, no kurām divas bija starptautiskas, saņemti rakstveida priekšlikumi no nozares pārstāvjiem un starptautiskajām organizācijām.

7. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?

Likumprojekta izpildei nepieciešams izveidot atvasinātu publisko personu – Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi.