I. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.

Pamatojums

Ar Ministru prezidenta 2012. gada 28. decembra rezolūciju Nr.12/2012-JUR-185 vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram tika dots uzdevums steidzami sagatavot un iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā likuma ”Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu” (2012. gada 8. novembra likuma ”Grozījumi likumā ”Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu”” redakcijā) 32. panta otrajā daļā minēto tiesību akta projektu, attiecīgi nodrošinot Ministru kabinetam dotā uzdevuma izpildi (uzdevums Nr.2013-UZD-12).

Ar Ministru prezidenta 2013. gada 3. maija rezolūciju Nr.18/TA-892 vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram tika dots uzdevums izvērtēt iespēju jautājumus, kas skar tautas nobalsošanas, likumu ierosināšanas un Eiropas pilsoņu iniciatīvas aģitācijas materiālu izvietošanu, kā arī priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošanu, nepielīdzināt reklāmas izvietošanai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par reklāmas izvietošanu, un vienlaikus izvērtēt iespēju jautājumus, kas skar aģitācijas materiālu izvietošanu, regulēt nevis ar pašvaldību saistošajiem noteikumiem, bet gan Ministru kabineta līmenī. Ņemot vērā minēto, rezolūcijā arī dots uzdevums iesniegt Ministru kabinetā precizētu likumprojekta redakciju, kā arī vienlaikus sagatavot un iesniegt Ministru kabinetā grozījumus Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā.

Ar Ministru prezidentes 2014. gada 14. jūnija rezolūciju Nr. 18/TA-892/6519 uzdevuma Nr. 2013-UZD-12 izpildes termiņš pagarināts līdz 2014. gada 1. decembrim.

2.

Pašreizējā situācija un problēmas, kuru risināšanai tiesību akta projekts izstrādāts, tiesiskā regulējuma mērķis un būtība

Likuma ”Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu” (turpmāk - Likums par tautas nobalsošanu) 32. panta pirmā daļa paredz, ka aģitācijas veicējam ir tiesības aģitācijas pirms tautas nobalsošanas, aģitācijas par likuma ierosināšanu vai aģitācijas par Saeimas atsaukšanas ierosināšanu (turpmāk – Aģitācija) veikšanai publiskās vietās izvietot aģitācijas materiālus, ierīkot stendus un galdus, kā arī uzstādīt pārvietojamas nojumes, kas nepārsniedz pašvaldības noteiktos izmērus, par to visu brīdinot attiecīgo pašvaldību vismaz trīs dienas iepriekš, savukārt valsts un pašvaldības var noteikt publiskās vietas, kur nedrīkst izvietot aģitācijas materiālus. Atbilstoši minētā likuma 32. panta trešajai daļai aģitācijas veicējs atbild par to, lai aģitācijas materiāli tiktu novākti attiecīgās pašvaldības noteiktajā kārtībā, savukārt saskaņā ar 32. panta ceturto daļu iepriekš minētie noteikumi nav attiecināmi uz gadījumiem, kad Aģitācija  tiek īstenota aģitācijas veicēja organizēta svētku, piemiņas, izklaides, sporta vai atpūtas pasākuma ietvaros – šajā gadījumā jautājumus, kas saistīti ar attiecīgo pasākumu saskaņošanu un norisi, regulē Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likums.  Likuma par tautas nobalsošanu, 32. panta piektā daļa nosaka aizliegumu valstij un atvasinātām publiskām personām radīt īpašas priekšrocības vai ierobežojumus kādam aģitācijas veicējam Aģitācijas    materiālu izvietošanai publiskās vietās.

2012. gada 29. novembrī Saeimā pieņemtā Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma, kas stājās spēkā 2013. gada 1. janvārī, VI nodaļa (20.-23. pants) regulē priekšvēlēšanu aģitāciju publiskās vietās. Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma 20. pants paredz tiesības izplatīt priekšvēlēšanu aģitācijas materiālus publiskās vietās, savukārt 21. pants nosaka kārtību galdu, telšu un pārvietojamu nojumju izmantošanai priekšvēlēšanu aģitācijai publiskās lietošanas ārtelpās, vienlaikus paredzot, ka minētā kārtība netiek piemērota, ja priekšvēlēšanu aģitācijas veicējs rīko publisku izklaides un svētku pasākumu, kura norisi reglamentē Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likums, vai rīko sapulci, gājienu vai piketu atbilstoši likumam ”Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” (attiecīgi Likuma par tautas nobalsošanu 32. panta pirmā un ceturtā daļa). Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma 23. pants nosaka aizliegumu valstij un atvasinātu publisku personu institūcijām, kā arī kapitālsabiedrībām, kurās valstij vai atvasinātai publiskai personai pieder vairāk nekā 50 procenti kapitāla daļu (akciju) radīt priekšrocības vai ierobežojumus kādam aģitācijas veicējam priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošanai publiskās vietās (attiecīgi Likuma par tautas nobalsošanu 32. panta piektā daļa).

Atbilstoši Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma 22. panta pirmā daļa noteic, ka jautājumus, kas skar priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošanu publiskās lietošanas ārtelpās vai pret publiskās lietošanas ārtelpām (izkārtnes, stendi, afišas, tāfeles, slietņi, novietoti plakāti, reklāma skatlogos un citi tamlīdzīgi reklāmas objekti), reglamentē normatīvie akti par reklāmas izvietošanu. Šajā sakarā Reklāmas likuma 7. panta trešā daļa nosaka, ka pašvaldībai, ievērojot šā likuma un citu normatīvo aktu noteikumus reklāmas jomā, ir tiesības izdot saistošos noteikumus par reklāmas izvietošanu publiskās vietās un vietās, kas vērstas pret publisku vietu, paredzot ierobežojumus reklāmas izmēram, veidam, gaismas un skaņas efektiem atbilstoši videi, ēku un būvju arhitektūrai, kā arī nosakot vietas, kurās aizliegta atsevišķu preču, preču grupu vai pakalpojumu reklāmas izplatīšana (attiecīgi Likuma par tautas nobalsošanu  32. panta pirmā un trešā daļa).

Saskaņā ar Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma 20. panta pirmo daļu publiskās lietošanas ārtelpas šā likuma izpratnē ir laukumi, skvēri, parki, ielas, ceļi, tilti, tuneļi un citas tamlīdzīgas vietas, kas neatkarīgi no īpašuma piederības attiecīgajā laikā bez maksas vai par maksu ir publiski pieejamas nenoteiktam personu lokam. Tajā pašā laikā arī Likuma par tautas nobalsošanu  34. panta piektās daļas 1. punkta ”h” apakšpunktā ir minēts, ka publiskās vietas ir laukumi, skvēri, ielas, tilti un citas tamlīdzīgas vietas. Tādējādi Likumā par tautas nobalsošanu  lietotais termina ”publiskās vietas” skaidrojums pēc būtības sakrīt ar Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā lietoto termina ”publiskās lietošanas ārtelpas” skaidrojumu, kas ir ietverts jaunākā tiesību normā un līdz ar to ir precīzāks.

No minētā secināms, ka Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma VI nodaļā ietvertais tiesiskais regulējums ir pilnveidots, taču pamatā regulē tos pašus jautājumus (aģitācija publiskās vietās) un pēc būtības ir pielīdzināms Likuma par tautas nobalsošanu 32. panta regulējumam.

2014. gada 20. martā stājās spēkā likums „Grozījumi Reklāmas likumā”, ar kuriem papildināti Reklāmas likuma pārejas noteikumi ar 3. punktu šādā redakcijā: „Ministru kabinets līdz 2014. gada 1. decembrim iesniedz Saeimai grozījumus Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā, kuros nosaka kārtību, kādā tiek izvietoti priekšvēlēšanu aģitācijas materiāli publiskās lietošanas ārtelpā vai vietās, kas vērstas pret publiskās lietošanas ārtelpu. Līdz attiecīgo grozījumu spēkā stāšanās dienai attiecībā uz priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošanu publiskās lietošanas ārtelpā vai vietās, kas vērstas pret publiskās lietošanas ārtelpu, tiek piemēroti:

1)  Ministru kabineta 2012. gada 30. oktobra noteikumi Nr.732 "Kārtība, kādā saņemama atļauja reklāmas izvietošanai publiskās vietās vai vietās, kas vērstas pret publisku vietu";

2)   attiecīgās pašvaldības izdotie saistošie noteikumi tajā daļā, kas paredz reklāmas izmēru, veidu, gaismas un skaņas efektu ierobežojumus atbilstoši videi, ēku un būvju arhitektūrai.”

Ņemot vērā to, ka pašvaldību saistošie noteikumi attiecībā uz priekšvēlēšanu aģitācijas materiāliem piemērojami tikai daļā, kas paredz šādu materiālu izmēru, veidu, gaismas un skaņas efektu ierobežojumus atbilstoši videi, ēku un būvju arhitektūrai, savukārt citos jautājumos, piemēram, par priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošanas ierobežojumiem, saistošie noteikumi nav piemērojami, nepieciešams izslēgt Likuma par tautas nobalsošanu  32.panta pirmās daļas pēdējo teikumu.

Likuma par tautas nobalsošanu 32. panta otrajā daļā ir ietverts pilnvarojums Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā pašvaldības aprēķina un iekasē maksu par Aģitācijas   materiālu izvietošanu.

Šajā sakarībā likuma ”Par nodokļiem un nodevām” 12. panta pirmās daļas 7. punkts kā vienu no pašvaldības nodevas veidiem paredz pašvaldības nodevu par reklāmas, afišu un sludinājumu izvietošanu publiskās vietās. Ministru kabineta 2005. gada 28. jūnija noteikumu Nr.480 ”Noteikumi par kārtību, kādā pašvaldības var uzlikt pašvaldību nodevas” 12. punkts skaidro, ka nodevas par reklāmas vai reklāmas objektu izvietošanu publiskās vietās vai vietās, kas vērstas pret publisku vietu, pašvaldība ir tiesīga uzlikt personām, kuras uz vietējās pašvaldības teritorijā esošām būvēm vai zemes, kā arī citās tam atvēlētās vietās izvieto reklāmu vai reklāmas objektu. Tātad arī minētajos normatīvajos aktos termina ”publiska vieta” ar vai bez papildinājuma ”un vieta, kas vērsta pret publisku vietu” lietojums atbilst termina ”publiskas lietošanas ārtelpa” skaidrojumam Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā.

Atbilstoši likuma ”Par nodokļiem un nodevām” 1. panta 3. punktam pašvaldības nodeva ir pašvaldības domes noteikts obligāts maksājums pašvaldības pamatbudžetā vai speciālajā budžetā šajā likumā paredzētajos gadījumos. Saskaņā ar minētā likuma 10. panta trešo daļu vietējo pašvaldību saistošajos noteikumos par pašvaldības nodevu uzlikšanu jāparedz to maksāšanas kārtība, ar nodevām apliekamie objekti, likmes un atvieglojumi, kā arī citas prasības, kuras paredz citi likumi un Ministru kabineta noteikumi. Šajā sakarībā likuma ”Par pašvaldībām” 21. panta pirmās daļas 15. un 16. punkts nosaka, ka pieņemt saistošos noteikumus par pašvaldības nodevu ieviešanu, kā arī apstiprināt saistošos noteikumus un noteikt administratīvo atbildību par to pārkāpšanu ir pašvaldības domes ekskluzīvā kompetencē. Vienlaikus likuma ”Par nodokļiem un nodevām” 12. panta trešā daļa nosaka, ka pašvaldību nodevu veidā apmaksājama atlīdzība tikai par šā likuma 12. pantā paredzēto pašvaldību nodrošinājumu. Līdz ar to aprēķināt atlīdzību par pašvaldības nodrošinājumu un noteikt pašvaldības nodevas, tajā skaitā pašvaldības nodevas par reklāmas izvietošanu publiskās vietās, apmēru ir vienīgi pašvaldības kompetencē. Ministru kabineta noteikumos nav nepieciešams noteikt papildus kārtību, kādā pašvaldības aprēķina un iekasē maksu par Aģitācijas   materiālu izvietošanu.

Tā kā minētā aģitācija un tās materiāli saskaņā ar to mērķi pēc būtības ir pielīdzināmi priekšvēlēšanu aģitācijai un tās materiāliem, nav tiesiskā pamatojuma noteikt atšķirīgu maksu un reglamentēt tās noteikšanas kārtību par Aģitācijas   materiālu izvietošanu.

Attiecībā par priekšvēlēšanu aģitāciju publiskās lietošanas iekštelpās Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma 20. panta otrā daļa noteic, ka aģitācijas veicējam ir tiesības priekšvēlēšanu aģitācijas veikšanai publiskās lietošanas iekštelpās uzrunāt vēlētājus, dalīt bukletus, avīzes un citus priekšvēlēšanu aģitācijas materiālus, iepriekš to rakstveidā saskaņojot ar attiecīgo telpu īpašnieku (valdītāju). Tā kā Likumā par tautas nobalsošanu nav noteikta kārtība, kādā veicama aģitācija iekštelpās, likums ir papildināms ar attiecīgu tiesisko regulējumu atbilstoši Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā noteiktajam.

Šī likumprojekta mērķis ir saskaņot tiesisko regulējumu par Aģitācijas   materiālu izvietošanu publiskās vietās un aģitāciju publiskās lietošanas ārtelpās un iekštelpās ar Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā ietverto tiesisko regulējumu par priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošanu publiskās lietošanas ārtelpās vai pret publiskās lietošanas ārtelpām un publiskās lietošanas iekštelpās, paredzot vienotu maksas par aģitācijas materiālu izvietošanu publiskās vietās noteikšanas kārtību.

Likumprojekts paredz izteikt jaunā redakcijā Likuma par tautas nobalsošanu 32.panta pirmo un ceturto daļu, izslēgt otro daļu un papildināt pantu ar pirmo prim, otro prim, otro divi prim un otro trīs prim daļu  nosakot, ka aģitācijas veicējam ir tiesības Aģitācijas   veikšanai publiskās lietošanas ārtelpās uzrunāt vēlētājus, dalīt bukletus, avīzes un citus aģitācijas materiālus iepriekš to rakstveidā saskaņojot ar attiecīgo pašvaldību vai attiecīgās publiskās ārtelpas īpašnieku (valdītāju), kā arī ierīkot stendus un galdus, uzsliet teltis un pārvietojamas nojumes, kas nepārsniedz pašvaldības noteiktos izmērus, rakstveidā informējot par to attiecīgo pašvaldību vismaz trīs dienas iepriekš.

Atbilstoši likumprojektam jautājumus, kas skar aģitācijas materiālu izvietošanu publiskās lietošanas ārtelpās vai pret publiskās lietošanas ārtelpām, reglamentē normatīvie akti par priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošanu - Priekšvēlēšanu aģitācijas likums un Reklāmas likums. Tādējādi Likuma par tautas nobalsošanu  regulējums attiecībā uz aģitācijas veikšanu publiskās lietošanas ārtelpās tiek saskaņots ar Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā noteikto.  No Likuma par tautas nobalsošanu tiek izslēgts uzdevums Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā pašvaldības aprēķina un iekasē maksu par Aģitācijas  materiālu izvietošanu.

Likumprojekts paredz izteikt Likuma par tautas nobalsošanu 32. pantu pirmo daļu jaunā redakcijā, paredzot, ka Aģitācijas veicējam ir tiesības Aģitācijas veikšanai publiskās lietošanas ārtelpās uzrunāt vēlētājus, dalīt bukletus, avīzes un citus aģitācijas materiālus bez saskaņošanas ar attiecīgo pašvaldību vai attiecīgās publiskās ārtelpas īpašnieku (valdītāju).

Aģitācijas veicējam ir tiesības Aģitācijas veikšanai publiskās lietošanas iekštelpās uzrunāt vēlētājus, dalīt bukletus, avīzes un citus aģitācijas materiālus, iepriekš to rakstveidā saskaņojot ar attiecīgo telpu īpašnieku (valdītāju), izņemot likuma 33.panta pirmajā daļā minētos gadījumus.

 Likumprojekts paredz papildināt 32.pantu ar 2.³ daļu šādā redakcijā:

”(2³) Jautājumus, kas skar aģitācijas materiālu izvietošanu publiskās lietošanas ārtelpās vai pret publiskās lietošanas ārtelpām, reglamentē normatīvie akti par priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošanu. Materiālu izvietošanai tiek piemērota pašvaldības nodeva par reklāmas izvietošanu publiskās vietās saskaņā ar domes izdotajiem saistošajiem noteikumiem.”

    Līdz ar to jautājumā par aģitācijas materiālu izvietošanu publiskās lietošanas ārtelpās vai pret publiskās lietošanas ārtelpām būs piemērojams Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma jaunā redakcijā izteiktā 22.pantā noteiktais tiesiskais regulējums. Likumprojektā „Grozījums Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā” paredzēts, ka jaunā redakcijā izteiktā 22.panta trešā daļa noteiks, ka priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošana publiskās lietošanas ārtelpās vai pret publiskās lietošanas ārtelpām, izņemot šā panta pirmajā daļā minētos ierobežojumus, atļauta tikai tad, ja tā rakstveidā saskaņota ar attiecīgās vietas īpašnieku (valdītāju), pašvaldību un samaksāta pašvaldības nodeva par reklāmas izvietošanu publiskās vietās saskaņā ar domes izdotajiem saistošajiem noteikumiem. Ja iecere izvietot priekšvēlēšanu aģitācijas materiālus publiskās lietošanas ārtelpās vai pret publiskās lietošanas ārtelpām atbilst šā likuma prasībām, pašvaldības amatpersona vai institūcija, kura saskaņo reklāmas izvietošanu, atļauju izsniedz ne vēlāk kā desmit dienu laikā.

Šādu pašvaldības saistošo noteikumu izdošanas tiesiskais pamatojums ir likuma „Par nodokļiem un nodevām” 12. panta pirmās daļas 7. punkts un Ministru kabineta 2005. gada 28. jūnija noteikumu Nr.480 ”Noteikumi par kārtību, kādā pašvaldības var uzlikt pašvaldību nodevas” 12. punkts.

Likumprojekts atrisinās anotācijas I sadaļas 1. punktā minētās problēmas.

3.

Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Tieslietu ministrija.

4.

Cita informācija

Likumprojekts virzāms vienā paketē ar likumprojektu „Grozījums Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā”.

II. Tiesību akta projekta ietekme uz sabiedrību, tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu

1.

Sabiedrības mērķgrupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē vai varētu ietekmēt

Personas, kuras vēlēsies izvietot priekšvēlēšanu aģitācijas materiālus publiskās lietošanas ārtelpās vai pret publiskās lietošanas ārtelpu.

2.

Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību un administratīvo slogu

Projekts šo normu neskar.

3.

Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Projekts šo normu neskar.

4.

Cita informācija

Nav

III. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

Rādītāji

2015. gads

Turpmākie trīs gadi (tūkst. latu)

2016

2017

2018

Saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam

Izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar budžetu kārtējam gadam

Izmaiņas, salīdzinot ar kārtējo (n) gadu

Izmaiņas, salīdzinot ar kārtējo (n) gadu

Izmaiņas, salīdzinot ar kārtējo (n) gadu

1

2

3

4

5

6

1. Budžeta ieņēmumi:

0

0

Nav precīzi aprēķināms

Nav precīzi aprēķināms

Nav precīzi aprēķināms

1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi

0

0

0

0

0

1.2. valsts speciālais budžets

0

0

0

0

0

1.3. pašvaldību budžets

0

0

Nav precīzi aprēķināms

Nav precīzi aprēķināms

Nav precīzi aprēķināms

2. Budžeta izdevumi:

0

0

0

0

0

2.1. valsts pamatbudžets

0

0

0

0

0

2.2. valsts speciālais budžets

0

0

0

0

0

2.3. pašvaldību budžets

0

0

0

0

0

3. Finansiālā ietekme:

0

0

Nav precīzi aprēķināms

Nav precīzi aprēķināms

Nav precīzi aprēķināms

3.1. valsts pamatbudžets

0

0

0

0

0

3.2. speciālais budžets

0

0

0

0

0

3.3. pašvaldību budžets

0

0

Nav precīzi aprēķināms

Nav precīzi aprēķināms

Nav precīzi aprēķināms

4. Finanšu līdzekļi papildu izde­vumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu samazinājumu norāda ar "+" zīmi)

X

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

5. Precizēta finansiālā ietekme:

X

0

0

0

0

5.1. valsts pamatbudžets

0

0

0

0

5.2. speciālais budžets

0

0

0

0

5.3. pašvaldību budžets

0

0

0

0

6. Detalizēts ieņēmumu un izdevu­mu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas pielikumā):

Projekts šo jomu neskar

6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins

6.2. detalizēts izdevumu aprēķins

7. Cita informācija

Likuma ”Par nodokļiem un nodevām” 12. panta pirmās daļas 7. punkts kā vienu no pašvaldības nodevas veidiem paredz nodevu par reklāmas, afišu un sludinājumu izvietošanu publiskās vietās. Atbilstoši minētā likuma 12. panta trešajai daļai pašvaldību nodevu veidā apmaksājam atlīdzība tikai par šā likuma 12. pantā paredzēto pašvaldību nodrošinājumu, līdz ar to aprēķināt atlīdzību par pašvaldības nodrošinājumu un noteikt pašvaldības nodevas par reklāmas izvietošanu publiskās vietās apmēru ir vienīgi katras pašvaldības kompetencē. Materiālu izvietošanai tiek piemērota pašvaldības nodeva par reklāmas izvietošanu publiskās vietās Reklāmas likuma 7.panta trešajā daļā noteiktajā kārtībā.

IV. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1.

Nepieciešamie saistītie tiesību aktu projekti

Likumprojekts virzāms vienā paketē ar likumprojektu Grozījums Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā.

2.

Atbildīgā institūcija

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

3.

Cita informācija

Nav

V. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām

Projekts šo jomu neskar

VI. Sabiedrības līdzdalība un komunikācijas aktivitātes

Projekts šo jomu neskar

VII. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām

1.

Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Likumprojekts ir saistošs katras pašvaldības domei, kas saskaņā ar likuma ”Par pašvaldībām” 21. panta pirmās daļas 15. punktu un likuma ”Par nodokļiem un nodevām” 10. panta trešo daļu pieņem saistošos noteikumus par pašvaldības nodevu ieviešanu, kā arī tādu telpu īpašniekiem (valdītājiem), kurās aģitācijas veicējs vēlēsies veikt aģitāciju.

2.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Jaunu institūciju izveide, esošu institūciju likvidācija vai reorganizācija, to ietekme uz institūcijas cilvēkresursiem

Projekts šo jomu neskar

6.

Cita informācija

Nav