Rīgā, 2019. gada ____oktobrī
Nr. _________________
Saeimas Prezidijam
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz grozīt 2019.gada 3.oktobra Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā komisijas sagatavoto likumprojektu „Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā”.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz minēto likumprojektu nodot tikai Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 86.pantu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz virzīt likumprojektu izskatīšanai Saeimas sēdē pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā.
Komisija lūdz minēto likumprojektu atzīt par steidzamu.
Pielikumā: likumprojekts uz lpp. un anotāciju uz lpp.
Ar cieņu,
komisijas sekretāre D.Beitnere-Le Galla
Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā
Izdarīt Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā (Latvijas Vēstnesis, 2010, 118. nr.; 2011, 103., 144. nr.; 2012, 166. nr.; 2013, 40., 46., 61., 87., 234. nr.; 2014, 92., 225. nr.; 2015, 251. nr.; 2016, 2., 111., 241. nr.; 2017, 242. nr.; 2018, 128. nr.; 2019, 130. nr.) šādus grozījumus:
1. Papildināt 61. pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:
“(3) Šā panta otrajā daļā minēto licences līgumu noslēgšana uzskatāma par komercdarbības atbalsta piešķiršanu elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, un tā īstenojama, ievērojot komercdarbības atbalsta kontroles normas.”
2. Pārejas noteikumos:
aizstāt 35. punktā skaitli un vārdus “61. panta papildināšanu ar otro daļu” ar skaitli un vārdiem “61. panta papildināšanu ar otro un trešo daļu”;
papildināt pārejas noteikumus ar 35.1 punktu šādā redakcijā:
“35.1 Līdz 2019. gada 31. decembrim Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome organizē no 2020. gada 1. janvāra galalietotājiem bez maksas zemes apraidē ciparformātā izplatāmo televīzijas programmu sarakstā iekļauto programmu izplatīšanu, piemērojot šo pārejas noteikumu 35. punktā minēto tiesību normu noteikumus redakcijā, kas stāsies spēkā 2020. gada 1. janvārī.”
Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.
Likumprojekta “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā”
ANOTĀCIJA
1. Kādēļ likums ir vajadzīgs?
2018. gada 20. jūnijā Latvijas Republikas Saeima pieņēma grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā (turpmāk — EPLL), kuros paredzētas izmaiņas kārtībā, kādā Latvijā tiek organizēta bezmaksas televīzijas programmu zemes apraide, sākot ar 2020. gada 1. janvāri.
2018. gada 20. jūnijā pieņemtais likums paredz, ka Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (turpmāk arī — Padome), slēdzot līgumu ar valsts akciju sabiedrību “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs”, nodrošina maksājumus no valsts budžetā paredzētajiem līdzekļiem par galalietotājiem bez maksas izplatāmo televīzijas programmu sarakstā iekļauto programmu izplatīšanu ar zemes raidītājiem. Savukārt komerciālos elektroniskos plašsaziņas līdzekļus, kuri pārraidīs savas programmas bezmaksas zemes apraidē, Padome izvēlēsies konkursa kārtībā, ar uzvarētājiem slēdzot licences līgumus.
EPLL pārejas noteikumu 35. punkts paredz, ka 2018. gada 20. jūnijā pieņemtie grozījumi attiecībā uz bezmaksas televīzijas programmu izplatīšanu ar zemes raidītājiem stājas spēkā no 2020. gada 1. janvāra un pirms tam ir saskaņojami ar Eiropas Komisiju.
Eiropas Komisijas Konkurences ģenerāldirektorāts saskaņošanas procesa ietvaros sagatavoja un 2019. gada 5. aprīlī Latvijas Republikas pastāvīgajai pārstāvniecībai Eiropas Savienībā nosūtīja vēstuli, kurā bezmaksas televīzijas programmu zemes apraides organizēšanas Latvijā modeļa maiņu atzina par saderīgu valsts atbalstu, tostarp secinot:
1) ka atbrīvojumu no maksas par zemes apraides platformas izmantošanu, par kuru komerciālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, kas raida televīzijas programmas, parasti ir jāmaksā, var uzskatīt par valsts atbalstu Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta izpratnē;
2) ja atbrīvojums no maksas par apraidi komerciālajām televīzijām tiek piešķirts atbilstoši saistībām, ko šīs televīzijas apņemas ievērot, veidojot apraides saturu, piemēram, lai palīdzētu sasniegt noteiktus mērķus valodas un kultūras jomā, šāda atbrīvojuma piešķiršana atbilst vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma koncepcijai, ja vien ir izpildīti visi nosacījumi, kas paredzēti Komisijas lēmumā par pakalpojumiem ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi (Komisijas 2011. gada 20. decembra lēmums Nr. 2012/21/ES);
3) ja visi nosacījumi ir izpildīti un kompensācija par vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu sniegšanu gada laikā nepārsniedz 15 miljonus EUR par katru pakalpojumu, par šādu kompensāciju Eiropas Komisijai nav jāziņo;
4) lai gan komerciālajam elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim, kuram tiks uzticēts pienākums sniegt sabiedriskos pakalpojumus, nebūs jāmaksā par apraides platformas izmantošanu, bet tā vietā attiecīgo maksu valstij piederošam platformas operatoram samaksās Padome kā valsts institūcija, tas nenozīmē, ka tiks sniegts atbalsts valsts iestādēm. Valsts iestāžu savstarpējie norēķini nav uzskatāmi par valsts atbalstu. Tomēr šāda kārtība ir uzskatāma par valsts atbalstu attiecīgajam komerciālajam elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim, jo tas tiek atbrīvots no maksājuma, kas citādi būtu jāveic.
Lai ievērotu Eiropas Komisijas Konkurences ģenerāldirektorāta minētos norādījumus un tiesiski nodrošinātu maksājumus no valsts budžetā paredzētajiem līdzekļiem par galalietotājiem bez maksas izplatāmo televīzijas programmu sarakstā iekļauto programmu izplatīšanu ar zemes raidītājiem, likumprojektā tiek ietverta atsauce (likumprojekta 1. pants), kas paredz, ka licences līgumu noslēgšana uzskatāma par komercdarbības atbalsta piešķiršanu elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem un tā īstenojama, ievērojot komercdarbības atbalsta kontroles normas.
Tāpat likumprojekts (pārejas noteikumu 35.1 punkts) pilnvaro Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi jau 2019. gadā organizēt konkursu par galalietotājiem bez maksas zemes apraidē ciparformātā izplatāmo televīzijas programmu sarakstā iekļauto programmu izplatīšanu ar 2020. gada 1. janvāri, paredzot, ka tā ievēro pārejas noteikumu 35. punktā minēto normu tiesisko regulējumu. Līdz ar to:
1) tiek paredzēts, ka no 2020. gada 1. janvāra tiks turpināta komerciālo televīziju bezmaksas televīzijas programmu zemes apraide Latvijā (1. multiplekss);
2) izvēlētie pakalpojumu sniedzēji atbildīs tām likuma prasībām, kuras ar 2020. gada 1. janvāri stāsies spēkā līdzšinējā regulējuma vietā;
3) līdz 2019. gada 31. decembrim netiks pārtraukta un apgrūtināta to līdzšinējo pakalpojumu sniegšana, kuri balstās uz vēl spēkā esošo tiesisko regulējumu.
2. Kāda var būt likuma ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?
Lai nodrošinātu sabiedrības, īpaši mazāk turīgo iedzīvotāju, tiesības saņemt demokrātiskām, sociālām un kultūras vajadzībām atbilstošu saturu, nepieciešams īstenot satura dažādību un brīvu pieejamību veicinošus pasākumus. Viens no šādiem pasākumiem ir bezmaksas zemes apraidē izplatāmo televīzijas programmu klāsta paplašināšana, paredzot piekļuvi ne tikai divām sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmām, bet arī papildus komerciālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmām, tādējādi īstenojot daudzveidīga satura pieejamību Latvijas sabiedrībai latviešu valodā.
Likumprojekts paredz tiesiskās vides sakārtošanu.
3. Kāda var būt likuma ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?
Likumprojekts palīdz īstenot 2018. gada 20. jūnijā pieņemtajā likumā “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” ietverto tiesisko regulējumu. Likumprojektam nav ietekmes uz valsts vai pašvaldību budžetiem.
4. Kāda var būt likuma ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?
Pieņemot likumprojektu, tiks nodrošināta harmoniskāka pašreizējo EPLL normu piemērošana un sakārtoti komercdarbības atbalsta kontroles jautājumi attiecībā uz tiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, kuri slēgs licences līgumus ar Padomi.
5. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts?
Likumprojekts atbilst 2005. gada UNESCO Konvencijas par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu 6. panta “h” daļai, Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punktam, Komisijas paziņojumam par valsts atbalsta noteikumu piemērošanu sabiedriskajai apraidei (2009/C 257/01), Eiropas Komisijas 2011. gada 20. decembra lēmumam par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi (2012/21/ES).
6. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu?
Konsultācijas notikušas ar Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi, Finanšu ministriju, Kultūras ministriju, valsts akciju sabiedrību “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs”, Satiksmes ministriju un biedrību “Latvijas Raidorganizāciju asociācija”.
7. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?
Likuma izpilde tiks nodrošināta saskaņā ar likumā un normatīvajos aktos noteikto kārtību. Jaunu institūciju izveide likuma izpildei nav nepieciešama.
Oriģinālais dokumenta saturs
Oriģinālais dokumenta saturs