I. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.

Pamatojums

Latvijas Republikas Augstākās padomes 1992. gada 12. maija lēmuma „Par Latvijas Republikas likuma „Par īpašumu atdošanu reliģiskajām organizācijām” spēkā stāšanās kārtību” (turpmāk - Padomes lēmums) 3. punkts noteic, ka likums „Par īpašumu atdošanu reliģiskajām organizācijām” neattiecas uz valstij īpaši nozīmīgiem kultūras pieminekļiem – Doma baznīcu un Pētera baznīcu, kuru statuss tiek noteikts ar īpašiem likumiem.

2005. gadā Saeima pieņēma Doma baznīcas un klostera ansambļa likumu, ar ko tika noteikta Doma baznīcas juridiskā piederība. Savukārt attiecībā uz Rīgas Svētā Pētera baznīcu (turpmāk – Pētera baznīca) šāds speciālais likums joprojām nav pieņemts, līdz ar to tās īpašumtiesības nav noteiktas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

2.

Pašreizējā situācija un problēmas, kuru risināšanai tiesību akta projekts izstrādāts, tiesiskā regulējuma mērķis un būtība

Saskaņā ar likuma „Par īpašumu atdošanu reliģiskajām organizācijām” 2. pantu „reliģiskajām organizācijām atjaunojamas īpašuma tiesības uz objektiem, kuri Latvijas Republikas teritorijā laikā no 1940. gada 21. jūlija līdz šā likuma spēkā stāšanās brīdim atsavināti”, izņemot likumā noteiktus gadījumus. Saskaņā ar minētā likuma 6. panta pirmo daļu tiesības atgūt nelikumīgi atsavinātos īpašuma objektus atbilstoši saviem statūtiem (satversmei, nolikumam) ir reliģiskajām organizācijām, kuras 1940. gadā bija reģistrētas Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas Baznīcu un konfesiju departamentā vai Sabiedrisko lietu ministrijas Preses un biedrību departamentā, ja tās netika pārtraukušas reliģisko darbību un ir atjaunojušas savu juridiskās personas statusu. Savukārt minētā panta otrā daļa paredz, ka gadījumā, ja draudze vai cita reliģiskā organizācija vairs nepastāv, tās īpašumu pārņem attiecīgais reliģiskais centrs Latvijā.

Saskaņā ar Latvijas Valsts vēstures arhīva dokumentiem Pētera baznīca piederēja vācu evaņģēliski luterāņu draudzei, kas bija Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas (turpmāk – LELB) sastāvā.

Saskaņā ar LELB 1928. gada satversmes 43. punktu noslēgt baznīcas nekustamu īpašumu iegūšanas, pārdošanas un maiņas līgumus, kā arī šos īpašumus apgrūtināt ar parādiem un citām saistībām, var tikai ar baznīcas virsvaldes atļauju. Interpretējot minētos noteikumus sistēmiski ar citiem LELB 1928. gada satversmes noteikumiem, kas nosaka virsvaldes kompetenci, var secināt, ka jebkurš draudzei piederošs nekustamais īpašums bija nevis katras draudzes atsevišķa manta, ar kuru draudze varēja brīvi rīkoties pēc saviem ieskatiem, bet bija LELB manta un draudzes rīcības tiesības ar šo īpašumu tika ierobežotas un atkarīgas no LELB izpildinstitūcijas lēmuma.

Saskaņā ar 1939. gada 30. oktobrī parakstīto Līguma par vācu tautības Latvijas pilsoņu pārvietošanu uz Vāciju XIII.pantu baznīcu draudžu, bezpeļņas biedrību un savienību un citu tamlīdzīgo organizāciju nekustamos īpašumus likvidē pēc Latvijas likumiem. Atbilstoši 1934. gada likuma Par evaņģēlisko luterisko baznīcu 9. pantam, ja kāda pie evaņģēliski luteriskās baznīcas piederīga juridiskā persona likvidējas, tās manta pāriet evaņģēliski luteriskās baznīcas īpašumā. Pamatojoties uz 1939. gada 30. oktobrī parakstīto Līgumu par vācu tautības Latvijas pilsoņu pārvietošanu uz Vāciju, pēc vācu luterāņu draudžu likvidēšanas tās īpašumus pārņēma LELB, jo līdz 1939. gadam vācu evaņģēlisko luterāņu draudzes bija LELB sastāvdaļa un laika posmā no 1939. gada līdz 1940. gadam LELB pārņēma vācu evaņģēlisko luterāņu draudžu īpašumus.

LELB darbojās nepārtraukti kā reliģiskā organizācija laika posmā no 1940. gada līdz 1991. gadam.

1990. gada 11. septembrī tika pieņemts likums „Par reliģiskajām organizācijām”, kura 5. panta piektā daļa paredzēja, ka no brīža, kad statūti (satversme, nolikums) reģistrēti Latvijas Republikas Ministru padomes Reliģijas lietu departamentā (turpmāk – Reliģijas lietu departaments), reliģiskā draudze, reliģiskais centrs vai cita reliģiskā organizācija iegūst juridiskās personas statusu. 1991. gada 25. februārī Reliģijas lietu departamentā ar Nr. 20 tika reģistrēta LELB satversme, paredzot, ka reliģiskās savienības (baznīcas) nosaukums ir „Latvijas Evaņģēliski luteriskā Baznīcas Konsistorija”. Līdz ar to LELB satversme atbilstoši minētajos likumos noteiktajam tika reģistrēta, LELB attiecīgi iegūstot juridiskās personas statusu. Mainoties regulējumam, vēlāk tā tika pārreģistrēta Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra Reliģisko organizāciju un to iestāžu reģistrā kā LELB.

Ar reģistrācijas brīdi LELB ieguva Reliģisko organizāciju likuma 3. panta trešajā daļā noteikto reliģiskās savienības (baznīcas) statusu, kā arī uz to tika attiecināta likumā „Par īpašumu atdošanu reliģiskajām organizācijām” lietotā reliģiskā centra definīcija.

Tādējādi ir secināms, ka LELB laika posmā no 1939. gada līdz 1940. gadam ir pārņēmusi vācu luterāņu draudžu īpašumus, darbojās nepārtraukti laika posmā no 1940. gada līdz 1991. gadam un 1991. gadā atjaunoja savu juridiskās personas statusu. Ņemot vērā, ka vācu luterāņu draudzes bija LELB sastāvdaļa un likvidēšanas laikā to īpašumi tika nodoti LELB, tieši LELB ir attiecīgais reliģiskais centrs Latvijā, kas ir tiesīgs pārņemt līdz 1939. gadam reģistrēto vācu luterāņu draudžu īpašumus likuma „Par īpašumu atdošanu reliģiskajām organizācijām” izpratnē.

Ir jāatzīmē, ka LELB ir atguvusi vairākus nelikumīgi atsavinātos īpašumus, kuri piederēja vācu luterāņu draudzēm. Vēršam uzmanību, ka atbilstoši 1992. gada 12. maija Padomes lēmuma 3. punktam likums „Par īpašumu atdošanu reliģiskajām organizācijām” neattiecas uz Pētera baznīcu, kuras statuss tiek noteikts ar īpašu likumu. Līdz ar to LELB nevarēja atgūt Rīgas Svētā Pētera baznīcu (turpmāk – Pētera baznīca) „Par īpašumu atdošanu reliģiskajām organizācijām” noteiktajā kārtībā. Ja šāds izņēmums nebūtu paredzēts minētajā Padomes lēmumā, LELB būtu atzīta par bijušās īpašnieces (Pētera baznīcas) īpašuma tiesību pārmantotāju un atguvusi Pētera baznīcu likumā „Par īpašumu atdošanu reliģiskajām organizācijām” 6. panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā, līdzīgi kā LELB ir atguvusi citus vācu evaņģēliski luteriskajām draudzēm piederējušos īpašumus.

Šobrīd Pētera baznīcas ēka un zeme zem baznīcas ar kadastra numuru 0100 001 0055 zemesgrāmatā nav ierakstīta, bet atbilstoši Valsts zemes dienesta kadastra datiem Rīgas pilsētas pašvaldība ir tās tiesiskais valdītājs. Zemes vienība ap Pētera baznīcas ēku ar kadastra numuru 0100 001 0064 ir ierakstīta zemesgrāmatā un pieder Rīgas pilsētas pašvaldībai.

Pētera baznīcas ēkas apsaimniekošana ir 13. gs. valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa Rīgas Svētā Pētera baznīcas pārvaldes (turpmāk – Pārvalde) pārziņā. Saskaņā ar Rīgas domes 2009. gada 17. decembra nolikuma Nr. 36 pielikumu Pārvalde ir Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta padotībā esoša iestāde.

Pārvalde organizē un nodrošina Pētera baznīcas telpās tematiskas izstādes par pilsētas attīstību un arhitektūru, mākslas darbu izstādes, kultūras pasākumus un koncertus, iepazīstina tūristus ar valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa – Pētera baznīcas – vēsturi, tās restaurācijas gaitu un interjeru, Rīgas pilsētas vēsturiskās apbūves attīstību, izmantojot Pētera baznīcas skatu torni.

Tomēr Pētera baznīcas galvenā pamatfunkcija, izņemot padomju okupācijas laiku, bijusi reliģiskā darbība un Pētera baznīca tika izmantota kā kulta celtne.

Lai ievērotu Padomes lēmuma 3. punktā paredzēto un noteiktu Pētera baznīcas īpašnieku, kas ļautu attiecīgo īpašumu ierakstīt zemesgrāmatā, ir nepieciešams pieņemt likumprojektu „Rīgas Svētā Pētera baznīcas likums” (turpmāk – likumprojekts).

Likumprojekts nosaka Pētera baznīcas juridisko piederību, kā arī ar tās izmantošanu, uzturēšanu, apsaimniekošanu un finansēšanu saistītus jautājumus.

Likumprojektā tiek paredzēts noteikt LELB īpašuma tiesības uz Pētera baznīcas ēku un zemi zem tās. Tas nozīmē arī īpašnieka pienākumu pienācīgi rūpēties par īpašumu, uzturot to, kā arī ieguldot tajā nepieciešamās investīcijas. Reģistrējot LELB īpašuma tiesības, būtu jāizveido nekustamais īpašums, kura sastāvā būtu zemes vienība un uz tās esošā Pētera baznīcas ēka. Vienlaicīgi, ņemot vērā to, ka Pētera baznīca un tajā esošās mākslas vērtības ir iekļautas Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, kā arī Apvienoto Nāciju Izglītības zinātnes un kultūras organizācijas pasaules mantojuma sarakstā, likumprojekts uzsver īpašu LELB pienākumu gādāt par to saglabāšanu, uzturēšanu un pienācīgu izmantošanu, t.sk. arī attiecīgi iekārtojot Pētera baznīcas interjeru (arī kustamos kultūras pieminekļus), saglabājot  tās vēsturisko un māksliniecisko vērtību. Attiecībā uz kustamo mākslas pieminekļu piederību un rīcību ar tiem būtu jāpiemēro vispārīgais normatīvajos aktos noteiktais regulējums.

Likumprojektā atrunāta Pētera baznīcas izmantošanas un finansēšanas kārtība, valsts, Rīgas pilsētas pašvaldības un LELB savstarpējās attiecības Pētera baznīcas kā kultūras pieminekļa saglabāšanā.

Likumprojekts paredz LELB un Rīgas pilsētas pašvaldībai kopīgi izveidot konsultatīvu institūciju, kas reizi gadā apstiprinās pasākumu plānu Pētera baznīcā. Šīs institūcijas pamatfunkcijas būs nodrošināt Pētera baznīcas arī turpmāku funkcionēšanu kā koncertu norises vietu, tematisku izstāžu par pilsētas attīstību un arhitektūru, mākslas darbu izstāžu, kultūras pasākumu vietu, arī kā starptautiska kultūras tūrisma objektu. Pētera baznīcas padomes darbību nav plānots finansēt atsevišķi. Katra organizācija nodrošina savu pārstāvju finansēšanu padomes darbībā.

Rīgas pilsētas pašvaldībai papildus tiek rezervētas tiesības bez atlīdzības izmantot Pētera baznīcu kā pilsētai nozīmīgiem notikumiem veltītu svētbrīžu un pasākumu norises vietu.

3.

Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Tieslietu ministrija un LELB.

4.

Cita informācija

Nav.

II. Tiesību akta projekta ietekme uz sabiedrību, tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu

1.

Sabiedrības mērķgrupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē vai varētu ietekmēt

LELB, Pārvalde.

2.

Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību un administratīvo slogu

LELB atgūs īpašuma tiesības uz kulta celtni – Pētera baznīcu.

Tiks nodrošināta iespēja pilnvērtīgi izmantot ēku pēc tās nozīmes kā kulta ēku. Nosakot ēkas īpašnieku, būs iespējams efektīvi apsaimniekot kultūras pieminekli, piesaistot ar Eiropas Savienības fondu resursus.

3.

Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Nav.

4.

Cita informācija

Nav.

III. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

Rādītāji

2017.

Turpmākie trīs gadi (euro)

2018.

2019.

2020.

Saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam

Izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar budžetu kārtējam gadam

Izmaiņas,salīdzinot ar kārtējo gadu

Izmaiņas, salīdzinot ar kārtējo gadu

Izmaiņas, salīdzinot ar kārtējo gadu

1

2

3

4

5

6

1. Budžeta ieņēmumi:

740 846

0

-740 846

-740 846

-740 846

1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi

0

0

0

0

0

1.2. valsts speciālais budžets

0

0

0

0

0

1.3. pašvaldību budžets

740 846

0

-740 846

-740 846

-740 846

2. Budžeta izdevumi:

740 846

0

-740 846

-740 846

-740 846

2.1. valsts pamatbudžets

0

0

0

0

0

2.2. valsts speciālais budžets

0

0

0

0

0

2.3. pašvaldību budžets

740 846

0

-740 846

-740 846

-740 846

3. Finansiālā ietekme:

0

0

0

0

0

3.1. valsts pamatbudžets

0

0

0

0

0

3.2. speciālais budžets

0

0

0

0

0

3.3. pašvaldību budžets

0

0

0

0

0

4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu samazinājumu norāda ar "+" zīmi)

X

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

5. Precizēta finansiālā ietekme:

X

0

0

0

0

5.1. valsts pamatbudžets

0

0

0

0

5.2. speciālais budžets

0

0

0

0

5.3. pašvaldību budžets

0

0

0

0

6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepie­ciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pie­vienot anotācijas pielikumā):

Likumprojekts neparedz ietekmi uz valsts budžetu. Ar likumprojekta pieņemšanu Pārvaldei samazināsies izdevumi par Pētera baznīcas uzturēšanu, kā arī samazināsies ieņēmumi no tās izmantošanas, jo, nostiprinot īpašuma tiesības uz Pētera baznīcu uz LELB vārda, ieņēmumi no Pētera baznīcas kā kultūras un tūrisma objekta izmantošanas tiks ieskatīti LELB budžetā un atbilstoši likumprojektā noteiktajam tiks izmantoti tikai un vienīgi Pētera baznīcas renovācijai un uzturēšanai.

Nekustamā īpašuma īpašnieks sedz izdevumus par īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatā.

Saskaņā ar Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta sniegto informāciju:

I Ieņēmumi no Pētera baznīcas izmantošanas 2017.gadā plānoti 740 846 EUR apmērā, tajā skaitā:

-ieņēmumi par telpu nomu 9986 EUR;

-ieņēmumi par biļešu realizāciju 729 614 EUR (ieejas biļetes eksploziju zālē un Pētera baznīcas tornī un ieejas biļetes uz koncerti, festivālu pasākumiem, sarīkojumiem, izstādēm u.c. Rīgas pašvaldības Kultūru iestāžu apvienības rīkotajiem pasākumiem).

-pārējie iepriekš neklasificētie pašu ieņēmumi 1246 EUR (suvenīru tirdzniecība).

II Izdevumi Pētera baznīcas uzturēšanai 2017.gadā plānoti 740 846 EUR apmērā, tajā skaitā:

- ēkas uzturēšanai 104 074 EUR;

- ieguldījumi ēkas un tās sistēmu remontos 84 076 EUR;

- pasākumu, izstāžu un koncertu darbības nodrošināšanai 311 173 EUR;

- personāla atlīdzībai 241 523 EUR.

6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins

6.2. detalizēts izdevumu aprēķins

7. Cita informācija

IV. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

Likumprojekts šo jomu neskar

V. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām

Likumprojekts šo jomu neskar

VI. Sabiedrības līdzdalība un komunikācijas aktivitātes

1.

Plānotās sabiedrības līdzdalības un komunikācijas aktivitātes saistībā ar projektu

Nav.

2.

Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē

Lai informētu sabiedrību par likumprojektu un dotu iespēju izteikt par to viedokļus, 2015.gada 23.aprīlī likumprojekts saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 970 „Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 13. punktu tika ievietots Tieslietu ministrijas mājaslapā. Sabiedrības pārstāvjiem tika nodrošināta iespēja līdzdarboties likumprojekta izstrādē, līdz 2015.gada 23.maijam sniedzot rakstiski viedokli par likumprojektā iekļauto regulējumu, kā arī priekšlikumus likumprojekta uzlabošanai.

Tieslietu ministrija bija nosūtījusi likumprojektu LELB viedokļa sniegšanai. Likumprojekts ir saskaņots ar LELB.

3.

Sabiedrības līdzdalības rezultāti

LELB atbalsta likumprojektu.

Sabiedrības līdzdalības procesā neviens viedoklis vai priekšlikums par likumprojektu Tieslietu ministrijā netika iesniegts.

4.

Cita informācija

Nav.

VII. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām

1.

Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Rīgas pilsētas pašvaldība.

2.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru.

Jaunu institūciju izveide, esošu institūciju likvidācija vai reorganizācija, to ietekme uz institūcijas cilvēkresursiem

Jaunas valsts institūcijas netiek radītas, esošās institūcijas netiek likvidētas vai reorganizētas.

3.

Cita informācija

Nav.