2018. gada 27. novembrī
Nr.
Saeimas Prezidijam
Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39. panta otro daļu Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ierosina turpināt izskatīt 13. Saeimā likumprojektu “Brīvības pieminekļa un Rīgas brāļu kapu likums” (Nr.32/Lp12).
Pielikumā: 12. Saeimas pirmajā lasījumā atbalstītais likumprojekts “Brīvības pieminekļa un Rīgas brāļu kapu likums” (Nr.32/Lp12) un tā anotācija.
Ar cieņu
Komisijas priekšsēdētājs A.Ašeradens
Izglītības, kultūras un zinātnes komisija Likumprojekts
Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu likums
1.pants. Likuma mērķis un uzdevums
(1) Likuma mērķis ir nodrošināt Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu saglabāšanu un to vērtībai atbilstošu cieņas izrādīšanu.
(2) Likuma uzdevums ir noteikt Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu uzturēšanas, izmantošanas, apsaimniekošanas un finansēšanas kārtību un citus ar to saistītus jautājumus, kā arī uzvedības normas attiecīgajā teritorijā.
2.pants. Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu kultūrvēsturiskā vērtība un piederība
(1) Brīvības piemineklis un Rīgas Brāļu kapi ir Latvijas nacionālās neatkarības izcīnīšanas, valstiskās identitātes un nacionālās pašapziņas simbols, Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma daļa un valsts aizsargājami kultūras pieminekļi.
(2) Brīvības piemineklis un Rīgas Brāļu kapi ir Latvijas valsts īpašums, kas nodots Finanšu ministrijas (valsts akciju sabiedrības „Valsts nekustamie īpašumi”) valdījumā.
(3) Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu saglabāšanu, uzturēšanu un izmantošanu nosaka šis likums, likums „Par kultūras pieminekļu aizsardzību”, citi likumi un normatīvie akti.
3.pants. Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu uzturēšanas darbu finansēšana
(1) Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu saglabāšanu, uzturēšanu un atjaunošanu nodrošina valsts akciju sabiedrība „Valsts nekustamie īpašumi”.
(2) Saglabāšanas, uzturēšanas un atjaunošanas darbus finansē no valsts budžetā īpaši šim mērķim paredzētiem līdzekļiem.
(3) Pašvaldībai ir tiesības piedalīties Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu saglabāšanas, uzturēšanas un atjaunošanas darbu finansēšanā.
(4) Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu saglabāšanā, uzturēšanā un atjaunošanā var izmantot ziedojumus.
4.pants. Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu īpašās aizsardzības zonas
(1) Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu saglabāšanai un to vērtībai atbilstošai izmantošanai tiek īpaši noteiktas aizsardzības zonas:
1) Brīvības piemineklim atbilstoši grafiskajam attēlojumam 1.pielikumā;
2) Rīgas Brāļu kapiem atbilstoši grafiskajam attēlojumam 2.pielikumā.
(2) Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu īpaši noteiktajās aizsardzības zonās aizliegts:
1) veikt darbības, kas var izraisīt kultūrvēsturisko vērtību bojāšanu vai zaudēšanu;
2) organizēt un veikt ielu tirdzniecību un ubagošanu;
3) rīkoties pretrunā ar vispārpieņemtām morāli ētiskajām un uzvedības normām;
4) veikt darbības vai organizēt pasākumus, kas vērsti uz agresīvu konfrontāciju;
5) izvietot vizuālo informāciju un reklāmu, kas veido Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu vizuālo fonu. Ja vizuālā informācija netraucē vai negatīvi neietekmē valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu vizuālo uztveri, to pieļaujams izvietot, ja kompetentā pašvaldības institūcijā saņemts Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas pozitīvs atzinums.
5.pants. Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu padome
(1) Institūciju un interešu grupu sadarbības veicināšanai, Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu kvalitatīvai saglabāšanai un izmantošanai Ministru kabinets izveido Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu padomi, kuras sastāvā ir deviņi locekļi no Kultūras ministrijas, Aizsardzības ministrijas, Finanšu ministrijas, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas, Rīgas domes par kultūras pieminekļiem atbildīgās institūcijas, Latviešu virsnieku asociācijas, Latvijas Nacionālo karavīru biedrības, kā arī divi Kultūras ministrijas uzaicināti pārstāvji no nevalstiskajām organizācijām.
(2) Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu padome:
1) izvērtē Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu saglabāšanas, uzturēšanas, izpētes un atjaunošanas programmu;
2) sagatavo priekšlikumu Finanšu ministrijai par valsts finansējuma apjomu kārtējam gadam;
3) izvērtē pārskatus par saglabāšanas, uzturēšanas, izpētes un atjaunošanas programmas norisi un par valsts budžeta līdzekļu izlietojumu.
(3) Padomes darbu organizatoriski nodrošina Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija.
Pārejas noteikumi
1. Sešu mēnešu laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās Rīgas pilsētas pašvaldība nodod un Finanšu ministrija pārņem savā īpašumā šā likuma 2.pantā minētos nekustamos īpašumus.
2. Sešu mēnešu laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās Finanšu ministrija (valsts akciju sabiedrība „Valsts nekustamie īpašumi”) veic nepieciešamās darbības, lai ierakstītu Brīvības pieminekli un Rīgas Brāļu kapus zemesgrāmatā.
3. Triju mēnešu laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās Ministru kabinets izveido šā likuma 5.pantā minēto Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu padomi.
„Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu likums”
1. Kādēļ likums ir vajadzīgs
Brīvības piemineklis un Rīgas Brāļu kapi ir Latvijas neatkarības izcīnīšanas un cīņu simboli. Likums radīts, lai aizsargātu un nodrošinātu pienācīgu cieņas un goda izrādīšanu, kā arī minēto objektu saglabāšanu un nodošanu nākamajām paaudzēm.
Brīvības piemineklis un Rīgas Brāļu kapu ansamblis neapšaubāmi tiek uzskatīti par Latvijas neatkarības simboliem, taču to statuss un piederība likumā nav minēta, Brīvības piemineklis šobrīd juridiski pieder Rīgas pilsētai, jo savu darbību nav atjaunojusi Brīvības pieminekļa komiteja, kurai tika noteiktas īpašumtiesības. Zeme ir reģistrēta Rīgas pilsētai, kamēr paši objekti šobrīd nav reģistrēti kadastra informācijas sistēmā. Brīvības piemineklis un Rīgas Brāļu kapu ansamblis ir par valsts un tautas saziedotiem līdzekļiem celti objekti, līdz ar to likumdevēja kompetencē būtu noteikt to īpašuma tiesības un valdījumu. No objektu uzskaites viedokļa likuma līmeni vienlaikus iespējams arī identificēt objektu kā valsts aizsargājamu kultūras pieminekļu sastāvu un robežas Ar šo likumu ir iecerēts noteikt juridisko piederību. Tāpat ar likuma palīdzību ir iecerēts noteikt bargākus sodus par kaitnieciskām un cieņu aizskarošām darbībām pret Brīvības pieminekli un Rīgas Brāļu kapu ansambli.
Likuma mērķis ir 1) noteikt Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu juridisko statusu, 2) ar likuma spēku noteikt to kultūrvēsturisko vērtību un 3) izveidot uzraudzības padomi Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu kvalitatīvai saglabāšanai.
2. Kāda var būt likuma ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?
Likuma pieņemšanas gadījumā būs skaidri noteiktas uzvedības normas Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu īpašā režīma zonā, kas veicinās cieņpilnas vides veidošanos ap svarīgiem valsts simboliem – Brīvības pieminekli un Rīgas Brāļu kapiem. Tāpat tiks radīti tiesiski priekšnoteikumi necienīgu izturēšanos pret šiem simboliem sodīt bargāk nekā par līdzīgiem pārkāpumiem citur publiskajā telpā.
3. Kāda var būt likuma ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?
Likuma pieņemšanas gadījumā tiktu sakārtoti objektu uzturēšanas un finansēšanas jautājumi. Plānojot atjaunošanas darbus, būtu iespēja tos iekļaut gada budžetā, tādējādi izvairoties no neplānotiem izdevumiem. Netieša ietekme varētu būt saistība ar atsevišķiem saimnieciskās darbības ierobežojumiem (attiecībā uz ielu tirdzniecību un reklāmas izvietošanu) Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu īpašā režīma zonā.
Atbilstoši Rīgas pašvaldības aģentūras „Rīgas pieminekļu aģentūra” 2014.gada septembrī sniegtajai informācijai:
(1) kopējie apstiprinātie Rīgas Brāļu kapu memoriālā ansambļa uzturēšanas un restaurācijas izdevumi 2014.gadā apstiprināti 823 350 euro apmērā, tai skaitā:
- uzturēšana un restaurācija – 665 550 euro Rīgas pilsētas pašvaldības investīciju līdzekļi; 36 000 euro Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas finansējums;
- cilvēkresursu izmaksas (12 darbinieki – zaļās zonas, telpu, sabiedriskās tualetes uzkopšana un apsardze) – 75 500 euro
- pārējie saimnieciskie izdevumi (elektroenerģija, dabasgāze, ūdens, inventārs, darba apģērbs u.c.) – 30 500 euro
- Rīgas Brāļu kapu digitālās ekspozīcijas (mājas lapas) izveide – Valsts Kultūrkapitāla fonda līdzekļi 9000 euro.
(2) Brīvības pieminekļa saimnieciskā uzturēšana 2014.gadā 12 800 euro, tai skaitā cilvēkresursu izmaksas (2 darbinieki) – 11 226 euro.
Provizoriskie turpmākie izdevumi Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu ansamblī (iekļaujami valsts budžeta likumprojektā atbilstoši iepriekš minētajam):
(1) Rīgas Brāļu kapi – neatliekamie ekspluatācijas un saglabāšanas darbi 2015.-2020.gada periodā – 2 939 750 euro;
(2) Brīvības pieminekļa obeliska Mātes Latvijas tēla un zvaigžņu apsekošana un restaurēšana – 152 203 euro.
4. Kāda var būt likuma ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?
Likuma pieņemšanas gadījumā būs nepieciešami redakcionāli grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā un likumā "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem".
5. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts?
Likumprojekts atbilst visām Latvijas starptautiskajām saistībām.
6. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu?
Notikušas konsultācijas ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju, Kultūras ministriju un Rīgas pašvaldības aģentūru „Rīgas pieminekļu aģentūra”.
7. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?
Likuma izpilde tiks nodrošināta ar esošo institūciju palīdzību.
Oriģinālais dokumenta saturs
Oriģinālais dokumenta saturs