2019. gada 5. jūnijā

111.9/3-48-13/19

SAEIMAS PREZIDIJAM

 

 

Juridiskā komisija lūdz grozīt 2019. gada 6. jūnija Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”.

            Juridiskā komisija lūdz nodot minēto likumprojektu tikai Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

            Juridiskā komisija lūdz minēto likumprojektu izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā.

            Juridiskā komisija lūdz atzīt minēto likumprojektu par steidzamu.

 

 

Pielikumā: 1. Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” uz 1.lapas;

2. Likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” anotācija uz 3.lapām.

 

 

 

 

Cieņā

Juridiskās komisijas priekšsēdētāja                                                                J.Strīķe

 

Likumprojekts

 

 

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā

 

 

Izdarīt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā šādus grozījumus:

 

1. Aizstāt 26. panta pirmajā daļā vārdus "un 165.⁴ panta otrajā daļā" var vārdiem "165.⁴ panta otrajā daļā un 166.² panta pirmajā daļā".

 

2. Aizstāt 166.² panta pirmās daļas sankcijā vārdu "septiņsimt" ar vārdiem "tūkstoš piecsimt".

 

3. 190.¹⁵ pantā:

aizstāt dispozīcijā vārdus "Latvijas Republikas valsts robežu, ieved Eiropas Kopienas muitas teritorijā" ar vārdiem "valsts ārējo robežu, ieved Latvijas Republikā";

 

aizstāt sankcijā vārdu "piecu" ar vārdu "divdesmit".

 

Likumprojekta

“Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”

anotācija

 

1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 26. panta pirmo daļu par LAPK 166.² pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu maksimālais naudas sods fiziskajām personām, ko var uzlikt, ir septiņsimt eiro. Ar grozījumu LAPK 26. panta pirmajā daļā tiek noteikts izņēmums LAPK 166.² pantā, proti, tas ļauj par LAPK 166.² pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu noteikt stingrāku sankciju par komercdarbību bez reģistrēšanas vai bez speciālās atļaujas (licences), izziņas vai atļaujas un komercdarbības veikšanu, pārkāpjot speciālajā atļaujā (licencē), izziņā vai atļaujā minētos nosacījumus, palielinot LAPK 166.² pantā fiziskajām personām noteikto naudas sodu līdz tūkstoš piecsimt eiro. Eiropas Padomes Moneyval Komitejas un Finanšu vadības darba grupas ekspertu komisijas (FATF) eksperti, izvērtējot Latvijas tiesību aktu un to piemērošanas atbilstību FATF 14. rekomendācijas prasībām, kas nosaka valstij pienākumu piemērot proporcionālus un atturošus sodus par nereģistrētu/nelicencētu naudas vai vērtību pārvedumu pakalpojumu sniegšanu, ir konstatējuši, ka LAPK 166.² pantā noteiktais sods fiziskām personām nav nedz proporcionāls, nedz atturošs.

Lai nodrošinātu augstākminētās FATF rekomendācijas izpildi, ir nepieciešams nodrošināt, ka LAPK 166.² pantā paredzētā sankcija fiziskajām personām ir proporcionāla pārkāpuma bīstamībai un atturoša. Nosakot sankciju par šādu pārkāpumu, ir jāņem vērā, ka Krimināllikuma 207. pantā ir noteikta kriminālatbildība par uzņēmējdarbību bez reģistrēšanas un bez atļaujas (licences), ja izdarīta ievērojamā apmērā vai ja tā radījusi būtisku kaitējumu valstij vai ar likumu aizsargātām personas interesēm. Paredzētais sods fiziskajai personai ir brīvības atņemšana uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīga brīvības atņemšana, vai piespiedu darbs, vai naudas sods, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas un atņemot tiesības uz noteiktu vai visu veidu komercdarbību vai uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku no diviem līdz pieciem gadiem. Saskaņā ar Krimināllikuma 7. pantā noteikto noziedzīgo nodarījumu klasifikāciju, šāds nodarījums ir kvalificējams kā mazāk smags noziegums. Atbilstoši Krimināllikuma 41. panta otrās daļas 2. punktam par mazāk smagu noziegumu naudas sods ir nosakāms piecu līdz tūkstoš Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu apmērā. Papildus informējam, ka Tieslietu ministrija 2018. gada 19. decembrī iesniedza Saeimas Juridiskajai komisijai priekšlikumus likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” (Nr.6/Lp13) 2.lasījumam, saskaņā ar kuru ir izteikts priekšlikums Krimināllikuma 41.panta otrajā daļā samazināt par noziedzīgo nodarījumu izdarīšanu paredzētās naudas sodu minimālās robežas atbilstoši to klasifikācijai. Saskaņā ar minēto priekšlikumu naudas soda minimālā robeža par mazāk smagu noziegumu tiek piedāvāts samazināt no piecām uz trim minimālajām mēnešalgām (1290,-EUR). Balstoties uz minētajiem apsvērumiem, priekšlikums paredz noteikt stingrākas sankcijas, palielinot LAPK 166.² pantā naudas sodu fiziskajām personām līdz tūkstoš piecsimt eiro.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 190.¹⁵ panta mērķa un darbības jomas tvērums ir attiecināms uz Eiropas Savienības (turpmāk – ES) ārējo robežu. Ņemot vērā to, ka likumprojekta "Grozījumi likumā "Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas"" (Nr.101/Lp13) otrajā lasījumā ir atbalstīts priekšlikums, kas paredz 7. pantā noteikt administratīvo atbildību par skaidras naudas nedeklarēšanu, ja netiek pildīts pienākums deklarēt normatīvajos aktos noteikto skaidro naudu, ko, šķērsojot valsts ārējo robežu, ieved Latvijas Republikā vai izved no tās, ir nepieciešams precizēt 190.¹⁵ panta dispozīciju.

Izvērtējot līdzšinējo LAPK 190.¹⁵ pantā paredzēto sodu secināms, ka šajā gadījumā naudas sods ir vienīgais iespējamais un efektīvākais sods, jo skaidras naudas pārvadājuma atļaujas saņemšana vai licencēšana nav paredzēta, līdz ar ko, konstatētā pārkāpuma gadījumā nav iespējams piemērot naudas soda vietā citus paredzētos soda veidus vai piespiedu līdzekļus, kā arī nav noteikts, piemēram, izdot attiecīgu tiesību ierobežojošu, atceļošu, apturošu administratīvo aktu. Saskaņā ar VID Muitas pārvaldes statistikas datiem laika posmā no 2013. gada 1. janvāra līdz 2017. gada 31. decembrim tika iesniegtas 3665 skaidras naudas deklarācijas par kopējo deklarēto summu 1.122 miljardi EUR, savukārt nedeklarēšana konstatēta 143 gadījumos par kopējo nedeklarēto summu 3.83 miljoni EUR, kā rezultātā secināms, ka minētajā laika posmā pāri Latvijas Republikas valsts robežai tika pārvesti 1.118 miljardi EUR, kuru izcelsme nav zināma, tādējādi pastāv risks par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu.

Administratīvo pārkāpumu sastāvu aktualitāte ir analizēta, izvērtējot statistikas informāciju par konstatētajiem administratīvajiem pārkāpumiem iepriekšējos gados. 2015. gadā muitas amatpersonas, veicot muitas kontroles pasākumus, kopumā 8 gadījumos konstatēja nedeklarētu skaidru naudu 333 tūkst. EUR apmērā, kas ir par 57,89 % mazāk nekā 2014. gadā (19 skaidras naudas nedeklarēšanas gadījumi). 2014. gadā par minēto pārkāpumu aprēķināts naudas sods 2656 EUR apmērā, savukārt 2015. gadā par minēto pārkāpumu aprēķināts naudas sods 3947 EUR apmērā. 2014. gada 29. novembrī stājās spēkā grozījumi LAPK, kas paredz stingrākas sankcijas – naudas sodu 5 % apmērā no nedeklarētās vai nepatiesi deklarētās summas (līdz 2014. gada 29. novembrim maksimālais administratīvais naudas sods bija līdz 280 EUR). Veikto preventīvo pasākumu rezultātā 2018. gadā par 27,48% ir palielinājies iesniegto skaidras naudas deklarāciju skaits, salīdzinājumā ar 2014. gadu – 2014. gadā iesniegtas 695 skaidras naudas deklarācijas, 2015. gadā – 717 deklarācijas, 2016. gadā – 754 deklarācijas, 2017. gadā – 889 un 2018. gadā – 886 deklarācijas.

Vienlaikus, salīdzinot LAPK 190.¹⁵ pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu apjomu  par četru gadu periodu pirms minēto grozījumu stāšanās spēkā (2011.-2013. gads) un četru gadu periodu pēc to stāšanās spēkā (2014.-2018. gads), konstatējams, ka LAPK 190.¹⁵ pantā paredzēto pārkāpumu skaits pēc minēto grozījumu stāšanās spēkā nav samazinājies, proti, laika periodā (2011.-2013. gads) nedeklarēšanas gadījumu skaits vidēji gadā bija 3,3 % no iesniegto skaidras naudas deklarāciju kopskaita, savukārt laika periodā (2014.-2018. gads) nedeklarēšanas gadījumu skaits vidēji gadā bija 3,6 procenti no iesniegto skaidras naudas deklarāciju kopskaita. No minētā konstatējams, ka 2014. gadā 29. novembrī pieņemtie grozījumi LAPK 190.¹⁵ pantā nav pilnībā sasnieguši iecerēto mērķi un joprojām nav atturoši no pārkāpuma izdarīšanas. Turklāt, pēc Eiropas Padomes Moneyval Komitejas un Finanšu vadības darba grupas ekspertu komisijas (FATF) ekspertu viedokļa, piemērojamais administratīvais sods par skaidras naudas nedeklarēšanu, neskatoties uz to, ka tika palielināts 2014. gadā līdz 5% no nedeklarētās vai nepatiesi deklarētās summas, nav pietiekami preventīvs.

Vairākās dalībvalstīs naudas sods ir definēts procentuāli no nedeklarētās summas, piemēram, Dānijā, Grieķijā un Francijā – 25%, Itālijā – līdz 50%, Ungārijā – līdz 60% no nedeklarētas summas. Zviedrijā un Somijā naudas sodu uzliek atkarībā no ienākuma apjoma, bet ne mazāk par 720 EUR. Austrijā, Bulgārijā, Īrijā, Polijā, Rumānijā, Slovākijā un Anglijā naudas soda apmērs fiziskām personām svārstās no 1533 EUR līdz 7263 EUR, Slovēnijā – līdz 16400 EUR, Nīderlandē – līdz 19000 EUR, pārējās dalībvalstīs – no 25000 EUR līdz 1 milj. EUR. Izvērtējot ES dalībvalstu praksi, kurās FATF 32. rekomendācijas ieviešana tika novērtēta ar augstāko vērtējumu (Compliant), t.i., Spānijā un Itālijā, ir secināts, ka šajās valstīs naudas sods piemērojams procentuāli, atkarībā no nedeklarētas summas un ņemot vērā mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus. Ievērojot minēto, likumprojekts paredz noteikt stingrākas sankcijas, palielinot LAPK 190.¹⁵ pantā naudas sodu 20 % apmērā no summas, kuru pienākums deklarēt.

Informējam, ka pie likumprojekta "Grozījumi likumā "Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas"" (Nr.101/Lp13) otrajā lasījumā ir atbalstīts priekšlikums, kas paredz likuma "Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas" 7. pantā noteikt administratīvo atbildību par skaidras naudas nedeklarēšanu, proti, ja netiek pildīts pienākums deklarēt normatīvajos aktos noteikto skaidro naudu, ko, šķērsojot valsts robežu, ieved Latvijas Republikā vai izved no tās, piemēro naudas sodu divdesmit procentu apmērā no summas, kuru ir pienākums deklarēt. Ņemot vērā minēto, un to, ka Administratīvās atbildības likums stāsies spēkā tikai 2020. gada 1. janvārī, LAPK 190.¹⁵ pantu ir nepieciešams grozīt jau šobrīd.

 

2. Kāda var būt likuma ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

Likumprojektā ietvertie grozījumu mērķis pastiprināt administratīvo atbildību par nereģistrētu komercdarbību un par izvairīšanos no skaidras naudas deklarēšanas uz valsts ārējās robežas, kā arī nodrošinās Moneyval rekomendāciju izpildi.

 

3. Kāda var būt likuma ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

Likumprojekts nerada ietekmi uz Latvijas valsts vai pašvaldību budžetu.

 

4. Kāda var būt likuma ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

Vienlaikus ar šo likumprojektu ir sagatavots un tiek virzīts likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”.

 

5. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts?

Likumprojekts nodrošina Eiropas Padomes Moneyval Komitejas un Finanšu vadības darba grupas rekomendāciju izpildi.

 

6. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu?

Likumprojekts ir izstrādāts un atbalstīts Tieslietu ministrijas pastāvīgajā Krimināllikuma darba grupā, piedaloties Iekšlietu ministrijas un Ģenerālprokuratūras pārstāvjiem. Likumprojekts izskatīts vairākās Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijas sēdēs, piedaloties Tieslietu ministrijas, Iekšlietu ministrijas Ģenerālprokuratūras, Finanšu ministrijas un Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvjiem un atbalstīta Juridiskajā komisijā likumprojekta virzība Saeimā.

 

7. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?

Likuma izpildē iesaistītās institūcijas: Valsts robežsardze, Valsts ieņēmumu dienests, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests, prokuratūra. Likuma izpilde neietekmēs esošās pārvaldes funkcijas un institucionālo struktūru.