Rīgā, 2019. gada 5.jūnijā

Nr. _________________

 

                                                                                                Saeimas Prezidijam

 

            Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz iekļaut Saeimas 2019.gada 6.jūnija sēdes darba kārtībā komisijas sagatavoto likumprojektu „Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā”.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz minēto likumprojektu nodot tikai Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Kārtības ruļļa 86.pantu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz virzīt likumprojektu izskatīšanai Saeimas sēdē pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā.

Komisija lūdz minēto likumprojektu atzīt par steidzamu.

Pielikumā: likumprojekts uz      lpp. un anotāciju uz     lpp.

 

 

 

Ar cieņu,

komisijas priekšsēdētājs                                                                      A.Kaimiņš

 

 

Likumprojekts

 

Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā

Izdarīt Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā (Latvijas Vēstnesis, 2010, 118. nr.; 2011, 103., 144. nr.; 2012, 166. nr.; 2013, 40., 46., 61., 87., 234. nr.; 2014, 92., 225. nr.; 2015, 251. nr.; 2016, 2., 111., 241. nr.; 2017, 242. nr.; 2018., 128.nr.) šādus grozījumus:

1. 65. pantā:

izteikt 65.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Par sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa valdes locekli var apstiprināt personu, kurai ir:

1)    valsts valodas un vismaz vienas svešvalodas zināšanas valdes locekļa uzdevumu profesionālai izpildei nepieciešamā apjomā;

2)    nevainojama reputācija;

3)    atbilstoša augstākā izglītība vismaz maģistra grāda līmenī;

4)    zināšanas par plašsaziņas līdzekļu nozari, īpaši par sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu lomu demokrātiskā sabiedrībā;

5)    zināšanas par publisku personu kapitālsabiedrību pārvaldību;

6)    vismaz piecu gadu pieredze vadošā amatā plašsaziņas līdzekļu jomā vai vismaz triju gadu pieredze vidējas vai lielas kapitālsabiedrības valdes vai padomes locekļa amatā, vai vismaz piecu gadu pieredze kapitālsabiedrības, organizācijas vai iestādes augstā vadošā amatā, kas nodrošina nepieciešamo iemaņu kopumu un, kur pieredze plašsaziņas līdzekļu jomā tiek uzskatīta par priekšrocību.

7)    citas būtiskas profesionālās iemaņas un kompetences atbilstoši konkrētajam valdes locekļa amatam.”;

 

papildināt pantu ar 2.¹ un 2.² daļu šādā redakcijā:

“(2)¹ Sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa valdes locekļa izraudzīšanas procesam nepiemēro Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 31. panta piekto, sesto un septīto daļu.

(2)² Padome izveido nominācijas komisiju, kuras uzdevums ir definēt valdes locekļu kandidātu atlases un novērtēšanas kritērijus, pamatojoties uz valdes loceklim nepieciešamo kompetenču un profesionālās pieredzes prasību aprakstu. Nominācijas komisijā iekļauj Padomes izvirzītos pārstāvjus, kā arī neatkarīgus ekspertus, nodrošinot žurnālistikas, mediju, personāla vadības un kapitālsabiedrību pārvaldības jomu pārstāvniecību un, ja nepieciešams, novērotājus ar padomdevēja tiesībām. Nominācijas komisijas balsstiesīgo locekļu vairākumu veido neatkarīgie eksperti. Nominācijas komisija izvirza vienu kandidātu ievēlēšanai valdes locekļa amatā uz katru brīvo valdes locekļa amata vietu. Nominācijas komisijas izvirzītais kandidāta vārds un uzvārds pirms tā ievēlēšanas tiek publiskots Padomes mājaslapā internetā. Padomei ir tiesības, pamatoti argumentējot, noraidīt nominācijas komisijas izvirzītos kandidātus. Tādā gadījumā konkurss tiek organizēts atkārtoti. Padomes locekļiem ir tiesības iepazīties ar pēdējā atlases kārtā vērtēto kandidātu iesniegtajiem dokumentiem.”;

 

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa valdes loceklis nav tiesīgs izmantot savas pilnvaras, lai tieši vai netieši ietekmētu sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa redakcionālos lēmumus.”

 

2. Papildināt likumu ar 65.¹ pantu šādā redakcijā:

 

“65.¹ pants. Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu valdes atsaukšana

(1) Padome pirms Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā noteiktā termiņa var atsaukt valdes locekli tikai šādos gadījumos, ja:

1)      ir konstatēti tādi šajā likumā vai citos normatīvajos aktos noteiktie apstākļi, kas liedz attiecīgajai personai būt par valdes locekli;

2)      saskaņā ar kompetentas institūcijas atzinumu (piemēram, Valsts kontrole, tiesībsargājošās iestādes, Latvijas Republikas Tiesībsargs) valdes loceklis ir nodarījis kaitējumu sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa interesēm vai valdes loceklis nepilda vai nepienācīgi pilda savus pienākumus;

3)      valdes loceklis mēneša laikā neattaisnoti nav piedalījies valdes darbā vai ilgāk par trim mēnešiem pēc kārtas slimības vai citu iemeslu dēļ nespēj pildīt amata pienākumus;

4)      valdes loceklis pārsniedz pilnvaras, kas noved pie tiešas vai netiešas sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa redakcionālo lēmumu ietekmēšanas.

(2) Padome valdes locekli atsauc, ja par to nobalso vismaz divas trešdaļas no visiem Padomes locekļiem.”

 

 

 

Likumprojekta „Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā”

 

ANOTĀCIJA

 

 

1) Kādēļ likums ir vajadzīgs?

 

Ņemot vērā publiskajā telpā notiekošās diskusijas par sabiedrisko mediju valdes locekļu atlasē piemērojamajiem tiesību aktiem un to interpretāciju, lai nodrošinātu sabiedrības uzticēšanos nākamajiem sabiedrisko mediju valdes atlases konkursiem, nepieciešams izdarīt grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā (turpmāk – EPLL), precizējot sabiedrisko mediju valdes locekļiem izvirzāmās prasības un atlases procedūru. Tāpat nepieciešams precizēt kritērijus un procedūru sabiedrisko mediju valdes atsaukšanai, tādējādi nodrošinot, ka atsaukšana jāpamato ar argumentiem.

Sagatavojot priekšlikumus, ņemts vērā EPLL, Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums, Ministru kabineta 01.12.2015. noteikumi Nr.686 “Kārtība, kādā nominē kandidātus valdes un padomes locekļu amatiem kapitālsabiedrībās, kurās valstij kā dalībniekam (akcionāram) ir tiesības izvirzīt valdes vai padomes locekļus, un valdes locekļus valsts kapitālsabiedrībās, kurās ir izveidota padome”, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (turpmāk – NEPLP) līdzšinējā prakse, likumprojekts „Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likums” (Nr.43/Lp13) un tam iesniegtie priekšlikumi uz 2.lasījumu.

Lai nodrošinātu lēmumu pieņemšanas procesa caurskatāmību, likumprojekts paredz, ka tiek veidota sabiedrisko mediju valdes locekļu Nominācijas komisija, kuras vairākumu veido neatkarīgie eksperti. Precizētas prasības valdes locekļiem kā obligātu priekšnoteikumu paredzot iepriekšēju pieredzi padomes, valdes vai augstākā līmeņa vadītāja amatā, kur iepriekšēja pieredze mediju jomā tiek uzskatīta par priekšrocību. Kā obligātas prasības noteiktas arī zināšanas un izpratne par mediju nozari, īpaši par sabiedrisko mediju lomu, kā arī zināšanas un izpratne par publisko personu kapitālsabiedrību pārvaldību un atbilstoša augstākā izglītība vismaz maģistra grāda līmenī.

Grozījumi nosaka, ka Nominācijas komisijas izvirzītais kandidāta vārds un uzvārds pirms tā ievēlēšanas tiek publiskots Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (Padomes) mājaslapā internetā, kā arī to, ka Padomes locekļiem ir tiesības iepazīties ar pēdējā atlases kārtā vērtēto kandidātu iesniegtajiem dokumentiem.

Precizējot jautājumus par valdes locekļa atsaukšanu, norādīts, ka tas var notikt saskaņā ar kompetentas institūcijas atzinumu (piemēram, Valsts kontrole, tiesībsargājošās iestādes, Latvijas Republikas Tiesībsargs), ka valdes loceklis ir nodarījis kaitējumu sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa interesēm, kā arī tad, ja valdes loceklis nepilda vai nepienācīgi pilda savus pienākumus vai ja valdes loceklis mēneša laikā neattaisnoti nav piedalījies valdes darbā vai ilgāk par trim mēnešiem pēc kārtas slimības vai citu iemeslu dēļ nespēj pildīt amata pienākumus. Papildus likumā ierakstīts, ka sabiedriskā medija valdes loceklis nedrīkst ietekmēt redakcionālos lēmumus.

Padome valdes locekli atsauc, ja par to nobalso vismaz divas trešdaļas no visiem Padomes locekļiem.

 

2) Kāda var būt likuma ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

 

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

3) Kāda var būt likuma ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

 

Likumprojektā paredzētajam nav tiešas ietekmes uz valsts vai pašvaldību budžetiem. Likumprojektā ietverto normu īstenošana veicama piešķirto budžeta līdzekļu ietvaros.

 

4) Kāda var būt likuma ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

 

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

5) Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts?

 

          Likumprojekts šo jomu neskar.

 

6) Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu?

 

Sagatavojot likumprojektu, plašas diskusijas notikušas Saeimas Mediju politikas apakškomisijā .

Saeimas Mediju politikas apakškomisijas sēdēs piedalījušies eksperti no Kultūras ministrijas, Pārresoru koordinācijas centra, VSIA “Latvijas Televīzija”, VSIA “Latvijas Radio”, Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes, Latgaliešu kultūras biedrības.

 

7) Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?

 

Likuma izpilde tiks nodrošināta saskaņā ar likumā un normatīvajos aktos noteikto kārtību. Jaunu institūciju izveide nav nepieciešama.