2019. gada 4. jūnijā

 111.9/3-46-13/19

Saeimas Prezidijam

Juridiskā komisija lūdz grozīt 2019. gada 6. jūnija Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā”.

          Juridiskā komisija lūdz nodot minēto likumprojektu tikai Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

          Juridiskā komisija lūdz minēto likumprojektu izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā.

          Juridiskā komisija lūdz atzīt minēto likumprojektu par steidzamu.

Pielikumā: Likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā” uz 1 lapas;

Likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” anotācija uz 2 lapām;

Juridiskās komisijas priekšsēdētāja                                                   J. Strīķe

Iesniedz Juridiskā komisija                                                                     Likumprojekts

Grozījumi Krimināllikumā

Izdarīt Krimināllikumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 15. nr.; 2000, 12., 13. nr.; 2001, 15. nr.; 2002, 11., 16., 22., 23. nr.; 2003, 10., 15. nr.; 2004, 2., 3., 4., 6., 11., 12., 13. nr.; 2005, 2., 11., 12., 13., 20., 21. nr.; 2006, 1., 7., 22. nr.; 2007, 3., 15. nr.; 2008, 3., 24. nr.; 2009, 13., 15., 21. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 193. nr.; 2010, 178., 199. nr.; 2011, 99., 117., 148., 199. nr.; 2012, 202. nr.; 2013, 61. nr.; 2014, 66., 70., 105., 204., 214. nr.; 2015, 11., 34., 227., 235. nr.; 2016, 31., 59., 81., 254. nr.; 2017, 124., 132. nr.; 2018, 90, 210. nr.) šādus grozījumus:

195.² pantā:

izteikt otrās daļas dispozīciju šādā redakcijā:

"(2) Par liela apmēra skaidras naudas, ko, šķērsojot valsts ārējo robežu, ieved Latvijas Republikā vai izved no tās, nedeklarēšanu vai nepatiesu deklarēšanu, —";

papildināt ar 2.¹ daļu šādā redakcijā:

"(2¹) Par liela apmēra skaidras naudas, ko, šķērsojot valsts iekšējo robežu, ieved Latvijas Republikā vai izved no tās, nedeklarēšanu vai nepatiesu deklarēšanu, ja skaidras naudas deklarācijas aizpildīšanu likumā noteiktajā kārtībā pieprasījusi kompetentās iestādes amatpersona, —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.";

papildināt trešās daļas dispozīciju pēc vārda "otrajā" ar vārdiem un skaitli "un 2.¹".

Likumprojekta

“Grozījumi Krimināllikumā”

anotācija

1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

Likumprojekts paredz Krimināllikuma (turpmāk arī – KL) 195.² panta otrajā un 2.¹ daļā noteikt kriminālatbildību par liela apmēra skaidras naudas, ko, šķērsojot valsts ārējo un iekšējo robežu, ieved Latvijas Republikā vai izved no Latvijas Republikas, nedeklarēšanu pēc kompetentās iestādes amatpersonas pieprasījuma vai nepatiesu deklarēšanu.

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 26. oktobra Regulas (EK) Nr.1889/2005 par skaidras naudas kontroli, kuru ieved Kopienas teritorijā vai izved no tās (turpmāk – Regula Nr.1889/2005) 9. panta 1.punktu, katra dalībvalsts paredz sankcijas, ko piemērot par regulas 3. pantā paredzētā deklarēšanas pienākuma nepildīšanu. Regulā Nr.1889/2005 norādīts uz dalībvalstu pienākumu izvērtēt piemērojamo sankciju efektivitāti un samērīgumu. Vienoti skaidras naudas, ko ieved vai izved no Kopienas teritorijas, kontroles nosacījumi ieviesti, lai ES mērogā atbalstītu centienus apkarot noziedzību un uzlabot drošību, sekmētu cīņu pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, terorismu un noziedzību. Latvijas Republikā prasība uz ES ārējās robežas deklarēt skaidras naudas līdzekļus, ja to apjoms sasniedz vai pārsniedz 10 000 eiro vai ekvivalentu summu citas valsts valūtā, ir spēkā kopš 2006. gada 1. jūlija, kad stājās spēkā likums "Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas", kura normas atbilst minētās regulas prasībām.

Krimināllikuma 195.² panta otrajā daļā ir noteikta kriminālatbildība par normatīvajos aktos noteiktās skaidras naudas, ko, šķērsojot Latvijas Republikas valsts robežu, ieved Eiropas Kopienas muitas teritorijā vai izved no tās, nedeklarēšanu vai nepatiesu deklarēšanu, ja tas izdarīts ar noziedzīgi iegūtu skaidru naudu. KL 195.² panta otrā daļa formulēta tā, ka faktiski tiek paredzēta kriminālatbildība par noziedzīgi iegūtas skaidras naudas nedeklarēšanu vai nepatiesu deklarēšanu, kas būtībā ir noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana KL 195. panta vai 314. panta izpratnē (noziedzīgi iegūtu līdzekļu atrašanās vietas mainīšana, apzinoties, ka šie līdzekļi ir noziedzīgi iegūti, un ja šīs darbības veiktas nolūkā slēpt vai maskēt līdzekļu noziedzīgo izcelsmi vai palīdzēt citai personai, kura iesaistīta noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, izvairīties no juridiskās atbildības vai arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu atrašanās vietas, izvietojuma, kustības slēpšana vai maskēšana, apzinoties, ka šie līdzekļi ir noziedzīgi iegūti). Lai novērstu normu dublēšanos, likumprojekts paredz izslēgt no panta otrās daļas vārdus "ja tas izdarīts ar noziedzīgi iegūtu skaidru naudu", nosakot noteiktu skaidras naudas apmēra slieksni – liels apmērs, ievērojot to, ka šobrīd Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 190.¹⁵ pantā ir paredzēta atbildība par skaidras naudas nedeklarēšanu vai nepatiesu deklarēšanu, proti, par summu virs 10 000,- EUR. Pienākums deklarēt nav izpildīts, ja sniegtā informācija ir nepareiza vai nepilnīga.

Spēkā esošā KL 195.² panta mērķa un darbības jomas tvērums ir attiecināms uz Eiropas Savienības (turpmāk – ES) ārējo robežu, un nav piemērojams attiecībā uz skaidras naudas apriti uz valsts iekšējās robežas ar ES dalībvalstīm, kas rada problēmas cīņā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma un proliferācijas novēršanu, un šāda situācija veicina  draudus valsts drošībai. Ievērojot minēto, likumprojekts paredz papildināt KL 195.² pantu ar jaunu 2.¹ daļu, lai paplašinātu panta tvērumu un darbības jomu arī attiecībā uz Latvijas Republikas iekšējo robežu ar ES dalībvalstīm. Šāds regulējums nepieciešams, lai novērstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu, tādējādi novēršot draudus valsts drošībai, ko rada noziedzīgi iegūtu līdzekļu nekontrolēta aprite ne tikai uz valsts ārējās robežas (ES ārējās robežas), bet arī uz iekšējām robežām ar dalībvalstīm (ES iekšējās robežas).

Vienlaikus saskaņā ar KL 195.² panta 2.¹ daļu atbildība par liela apmēra skaidras naudas nedeklarēšanu vai nepatiesu deklarēšanu, šķērsojot valsts iekšējo robežu, iestāsies tikai gadījumos, ja skaidras naudas deklarācijas aizpildīšanu likumā noteiktajā kārtībā būs pieprasījusi kompetentās iestādes amatpersona. Minētais atbilst pie likumprojekta "Grozījumi likumā "Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas"" (Nr.101/Lp13) uz trešo lasījumu iesniegtajam Finanšu ministra J.Reira priekšlikumam, kas paredz minētā likuma 5. panta ceturto daļu izteikt šādā redakcijā: “(4) Fiziskā persona, kura, šķērsojot valsts iekšējo robežu, ieved Latvijas Republikā vai izved no tās skaidru naudu, pirms skaidras naudas izvešanas no Latvijas Republikas vai pēc skaidras naudas ievešanas Latvijas Republikā pēc kompetentās iestādes amatpersonas pieprasījuma, ja ir pazīmes par iespējamām personas nelikumīgām darbībām, rakstveidā aizpilda skaidras naudas deklarācijas veidlapu, tajā sniegto ziņu patiesumu apliecina ar parakstu un iesniedz deklarāciju attiecīgajai kompetentās iestādes amatpersonai.”.

2. Kāda var būt likuma ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

Likumprojektā ietvertie grozījumi padarīs efektīvāku tiesībaizsardzības iestāžu, prokuratūras un tiesu darbu cīņā pret skaidras naudas nedeklarēšanu uz valsts robežas, kā arī palielinās tādu noziedzīgu nodarījumu atklāšanu, kas saistīti ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu, vienlaikus nodrošinot Moneyval rekomendāciju izpildi.

3. Kāda var būt likuma ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

Likumprojekts nerada ietekmi uz Latvijas valsts vai pašvaldību budžetu.

4. Kāda var būt likuma ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

Vienlaikus ar šo likumprojektu ir sagatavots un tiek virzīts likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”.

5. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts?

Likumprojekts nodrošina Eiropas Padomes Moneyval Komitejas un Finanšu vadības darba grupas rekomendāciju izpildi.

6. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu?

Likumprojekts ir izstrādāts un atbalstīts Tieslietu ministrijas pastāvīgajā Krimināllikuma darba grupā, piedaloties Iekšlietu ministrijas un Ģenerālprokuratūras pārstāvjiem. Likumprojekts izskatīts vairākās Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijas sēdēs, piedaloties Tieslietu ministrijas, Iekšlietu ministrijas Ģenerālprokuratūras, Finanšu ministrijas un Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvjiem un atbalstīta Juridiskajā komisijā likumprojekta virzība Saeimā.

7. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?

Likuma izpildē iesaistītās institūcijas: Valsts policija, Valsts robežsardze, Valsts ieņēmumu dienests, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests, Ģenerālprokuratūra. Likuma izpilde neietekmēs esošās pārvaldes funkcijas un institucionālo struktūru.