Saeimas Prezidijam

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 2019. gada 30. maija kārtējās sēdes turpinājuma 6. jūnijā darba kārtībā un iekļaut tajā komisijas sagatavoto un Saeimā iesniegto likumprojektu “Grozījums Latvijas Pareizticīgās Baznīcas likumā” (Nr. 336/Lp13) pirms darba kārtības 24. punkta – Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”” (Nr. 66/Lp13) 3.lasījums.

Komisija lūdz minēto likumprojektu nodot tikai Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 86.pantu komisija lūdz minēto likumprojektu izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā.

Komisija lūdz atzīt minēto likumprojektu par steidzamu.

Pielikumā:

1. Likumprojekts "Grozījums Latvijas Pareizticīgās Baznīcas likumā" uz lp.

2.Likumprojekta "Grozījums Latvijas Pareizticīgās Baznīcas likumā" anotācija uz lp.

Ar cieņu

komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš

Likumprojekts

Grozījums Latvijas Pareizticīgās Baznīcas likumā

Izdarīt Latvijas Pareizticīgās Baznīcas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2009, 1.,nr.) šādu grozījumu:

Papildināt 4.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Baznīcas galvai, metropolītiem, bīskapiem un šo amatu kandidātiem jābūt Baznīcas garīdzniekiem un Latvijas Republikas pilsoņiem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ne mazāk kā pēdējos 10 gadus ir Latvija.”

Likumprojekta “Grozījums Latvijas Pareizticīgās Baznīcas likumā”

Anotācija

1. Kādēļ likums ir vajadzīgs?

Reliģisko organizāciju likuma 14.panta pirmā daļa noteic, ka reliģiskās organizācijas savu garīgo personālu ievēlē vai ieceļ amatā un atbrīvo no amata saskaņā ar statūtiem (satversmi, nolikumu). Latvijas Pareizticīgās Baznīcas Statūtu 25.paragrāfs noteic, ka Baznīcas galvai, metropolītiem, arhibīskapiem un bīskapiem gan jābūt Latvijas Republikas pilsoņiem, gan jābūt noteiktu laiku dzīvojušiem Latvijā.

Lai īstenotu Latvijas Pareizticīgās Baznīcas likuma 3.panta trešajā daļā nostiprinātās pašnoteikšanās un pašvaldīšanas tiesības un respektētu Latvijas Pareizticīgās Baznīcas nostāju par tās garīgajam personālam izvirzāmajām prasībām, nepieciešams šīs prasības atspoguļot arī Latvijas Pareizticīgās Baznīcas likumā. Grozījumi novērsīs iespējamu iejaukšanos no valsts puses reliģiskās organizācijas autonomijā, kuru Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir atzinusi par neaizstājamu plurālisma sastāvdaļu demokrātiskā sabiedrībā (skatīt, piemēram, Eiropas Cilvēktiesību tiesas Lielās palātas 2000.gada 26.oktobra sprieduma lietā Hasan un Chaush pret Bulgāriju (iesniegums Nr.30985/96) 62.rindkopu, kā arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2009.gada 15.septembra sprieduma lietā Miroļubovs un citi pret Latviju (iesniegums Nr.798/05) 81.rindkopu).

Eiropas Cilvēktiesību tiesa arī ir atzinusi, ka reliģiskajām organizācijām jābūt tiesīgām patstāvīgi izvēlēties savus vadītājus, jo reliģiskā vadītāja personība reliģiskās kopienas locekļiem ir ļoti svarīga (skatīt, piemēram, Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2009. gada 22. janvāra sprieduma lietā Holy Synod of the Bulgarian Orthodox Church (Metropolitan Inokentiy) un citi pret Bulgāriju (iesniegumi Nr. 412/03 un 35677/04) 103.rindkopu). Pareizticīgajai Baznīcai Latvijā vēsturiski bijusi nozīmīga loma sabiedrības vienošanā un izglītošanā, kultūras attīstīšanā, sociālo jautājumu risināšanā, kā arī valstiskās apziņas veicināšanā. Baznīcas amatpersonu kalpošana un attiecības ar sabiedrību un valsti ir būtisks nosacījums saliedētas sabiedrības attīstībai. Tāpēc garīdznieku un reliģisko organizāciju amatpersonu piederība Latvijai ir nepieciešama, lai būtu nodrošināta baznīcas augstāko mērķu – garīguma un ticības – stiprināšana, kā arī harmoniskas un saliedētas Latvijas sabiedrības veidošanās. Grozījums sekmēs Latvijas Pareizticīgās Baznīcas likuma 2. pantā noteiktā mērķa sasniegšanu, nosakot, ka Latvijas Pareizticīgās Baznīcas amatpersonām un amatu kandidātiem ir jāpārzina Latvijas sabiedrība, kultūra un tiesiskā vide.

Turklāt jāņem vērā, ka pilsonības un dzīvesvietas kritērija noteikšana amatpersonām tādās reliģiskajās organizācijās, kuras vadība atrodas ārpus Latvijas, ļaus stiprināt šīs organizācijas autonomiju un spēju norobežoties no potenciālas ārvalstu ietekmes. Tas savukārt stiprinās Latvijas valsts un sabiedrisko drošību, kas uzskatāms par leģitīmu mērķi arī Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 9.panta izpratnē.

2. Kāda var būt likuma ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Kāda var būt likuma ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Kāda var būt likuma ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

Likumprojekts šo jomu neskar.

5. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts?

Likumprojekts atbilst Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 9.pantam.

6. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu?

Konsultācijas notikušas ar Latvijas Pareizticīgās Baznīcas un Ārlietu ministrijas pārstāvjiem.

7. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?

Likuma izpilde tiks nodrošināta saskaņā ar likumā un normatīvajos aktos noteikto kārtību.

Jaunu institūciju izveide likuma izpildei nav nepieciešama.