2019. gada ­­_____ maijā

Nr. __________________

 

SAEIMAS PREZIDIJAM

 

Juridiskā komisija lūdz grozīt 2019. gada 23. maija Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā Juridiskās komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījums Fizisko personu datu apstrādes likumā”.

Komisija lūdz nodot minēto likumprojektu tikai Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 86. pantu komisija lūdz minēto likumprojektu izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā.

Komisija lūdz atzīt likumprojektu par steidzamu.

 

 

Pielikumā:    1. Likumprojekts “Grozījums Fizisko personu datu apstrādes likumā” uz 1 lapas.

    2. Likumprojekta anotācija uz 2 lapām.

 

 

Komisijas priekšsēdētāja                                                         J. Strīķe

 

Likumprojekts

 

 

 

 

Grozījums Fizisko personu datu apstrādes likumā

 

 

Izdarīt Fizisko personu datu apstrādes likumā (Latvijas Vēstnesis, 2018, 132.nr.) šādu grozījumu:

 

 

aizstāt Pārejas noteikumu 2. punktā vārdus un skaitļus "līdz 2019. gada 1. jūlijam" ar vārdiem un skaitļiem "līdz 2019. gada 1. oktobrim".

 

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

 

 

 

 

Likumprojekta “Grozījums Fizisko personu datu apstrādes likumā”

Anotācija

1. Kādēļ likums ir vajadzīgs?

 

Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa direktīvas (ES) 2016/680 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic kompetentās iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, un par šādu datu brīvu apriti, ar ko atceļ Padomes pamatlēmumu 2008/977/TI prasības (turpmāk - Policijas direktīva) prasības Latvijas nacionālajā likumdošanā ir daļēji pārņemtas ar tām Fizisko personu datu apstrādes likuma (atzīts par spēku zaudējušu ar Fizisko personu datu apstrādes likuma spēkā stāšanos) normām, kuru darbība ar pārejas noteikuma 2. punktu ir pagarināta līdz brīdim, kad stājas spēkā likums, ar kuru Latvijā tiek ieviestas Policijas direktīvas prasības, bet ne vēlāk kā līdz 2019. gada 1. jūlijam (attiecībā uz fizisko personu datu apstrādi, ko veic kompetentās iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, ir piemērojams Fizisko personu datu aizsardzības likuma 2. pants, 3. panta pirmā un ceturtā daļa, 4. pants, 6., 7., 8. un 9. pants, 10. panta pirmā, otrā, trešā un ceturtā daļa, 11. panta 3., 6., 10. un 11. punkts, 12., 13. un 14. pants, 15. panta pirmā un otrā daļa, trešās daļas 1., 2., 3., 4. un 6. punkts, ceturtā un piektā daļa, 16. un 20. pants, 21.1 panta pirmā, trešā un ceturtā daļa, 21.2 panta pirmā daļa, 25. panta pirmā daļa, 27. pants, 28. panta pirmā daļa, otrās daļas 3. un 4. punkts, 29. panta pirmā daļa, trešās daļas 1., 2. un 4. punkts, ceturtās daļas 1., 2., 3., 6., 7. un 8. punkts, 30. panta pirmā daļa un 31. pants).

Tā kā likumprojekts "Tiesībaizsardzībai paredzētās fizisko personu datu apstrādes likums", kas ir izstrādāts, lai pilnībā transponētu Policijas direktīvu, šobrīd tiek izskatīts Komisijā pirms pirmā lasījuma un vēl prasa pilnvērtīgu tā izskatīšanu trijos lasījumos, pastāv acīmredzams risks, ka līdz 2019. gada 1. jūlijam regulējums attiecībā uz fizisko personu datu apstrādi tiesībaizsardzības nolūkiem netiks pieņemts.

 Līdz ar to ir nepieciešams pagarināt Fizisko personu datu aizsardzības likuma atsevišķu normu darbību, lai izvairītos no situācijas, kad trūkst nacionālais regulējums un tiek izveidota tiesiskās nenoteiktības situācija.

 

2. Kāda var būt likuma ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

 

Gadījumā, ja netiks pagarināta atsevišķu fizisko personu datu aizsardzības likuma normu darbība attiecībā uz attiecībā uz fizisko personu datu apstrādi, ko veic kompetentās iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, radīsies tiesiskā nenoteiktības situācija, kas sarežģīs personu tiesības aizsargāt savus personas datus.

Turklāt 2019. gada 2. jūlijā varēs uzskatīt, ka Latvija nav transponējusi Policijas direktīvu pat daļēji, kas radīs nepārprotamu pamatu Eiropas Komisijai vērsties Eiropas Savienības tiesā pret Latviju, lūdzot piemērot monetārās sankcijas.

 

3. Kāda var būt likuma ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

 

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

4. Kāda var būt likuma ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

 

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

5. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts?

 

Likumprojekts nodrošinās daļēju Policijas direktīvas normu pārņemšanu un darbību Latvijas Republikā.

 

6. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu?

 

Konsultācijas notikušas ar Tieslietu ministriju, Datu valsts inspekciju.

 

7. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?

 

Likuma izpilde tiks nodrošināta saskaņā ar likumā un normatīvajos aktos noteikto kārtību.

Normatīvā akta projekts pēc izsludināšanas tiks publicēts oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”.

Jaunu institūciju izveide nav nepieciešama.