2019. gada ­­27. martā

Nr. 111.9/3-19-13/19

SAEIMAS PREZIDIJAM

Juridiskā komisija lūdz grozīt 2019. gada 28. marta Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā Juridiskās komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījums Zemesgrāmatu likumā”.

Komisija lūdz nodot minēto likumprojektu tikai Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 86. pantu komisija lūdz minēto likumprojektu izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā.

Pielikumā:    1. Likumprojekts “Grozījums Zemesgrāmatu likumā” uz 1 lapas.

    2. Likumprojekta anotācija uz 2 lapām.

Komisijas priekšsēdētāja                                                         J. Strīķe

Projekts

Grozījums Zemesgrāmatu likumā

Izdarīt Zemesgrāmatu likumā (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 14./15. nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 5. nr.; 1998, 23. nr.; 1999, 23. nr.; 2003, 9. nr.; 2004, 10. nr.; 2006, 6., 14. nr.; 2009, 10. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 206. nr.; 2011, 93. nr.; 2013, 188. nr.; 2014, 216., 228. nr.; 2016, 31., 230. nr.; 2018, 210., 220. nr.) šādu grozījumu:

Izteikt 56.¹ panta otro daļu šādā redakcijā:

"Nostiprinājuma lūgumu normatīvajos aktos par elektroniskajiem dokumentiem noteiktajā kārtībā:

1) var iesniegt šā likuma 60. panta otrajā daļā minētās personas, ja izpildīti šā likuma 60.panta otrajā daļā minētie nosacījumi;

2) iesniedz zvērināts notārs, ja privātpersonas paraksts uz nostiprinājuma lūguma apliecināts Notariāta likuma E¹ sadaļā noteiktajā kārtībā."

Likumprojekta

„Grozījums Zemesgrāmatu likumā”

ANOTĀCIJA

 1. Kādēļ likums ir vajadzīgs?

Spēkā esošais regulējums vispārīgi neliedz privātpersonas parakstu uz nostiprinājuma lūguma notariāli apliecināt elektroniski, vienīgi nenodrošina iespēju to iesniegt zemesgrāmatā. Līdz ar to Zemesgrāmatu likumā nebūtu īpaši atrunājams, ka privātpersonas parakstu uz nostiprinājuma lūguma zvērināts notārs ir tiesīgs elektroniski apliecināt, bet tajā paredzams, ka nostiprinājuma lūgumu normatīvajos aktos par elektroniskajiem dokumentiem noteiktajā kārtībā iesniedz zvērināts notārs, ja privātpersonas paraksts uz nostiprinājuma lūguma apliecināts Notariāta likuma E¹ sadaļā noteiktajā kārtībā. Šobrīd tiesību normas skaidri nodala nostiprinājuma lūguma iesniegšanas kārtību atkarībā no dokumenta formas, nepieļaujot interpretācijas iespējas.

Darījumus privātā kārtā var taisīt arī elektroniskā veidā ar drošu elektronisko parakstu. Tomēr nav regulēta kārtība, kādā tos kopā ar zvērināta notāra elektroniski apliecinātu nostiprinājuma lūgumu varētu drošā, skaidrā un vienveidīgā dokumentu iesniegšanas kārtībā iesniegt zemesgrāmatā. Tādēļ likumprojekts nosaka, ja darījums elektroniski slēgts privātā kārtā un privātpersonas paraksts uz nostiprinājuma lūguma apliecināts Notariāta likuma E¹ sadaļā noteiktajā kārtībā, tad atbilstoši vienas pieturas aģentūras principam pēc privātpersonas lūguma zvērinātam notāram ir pienākums nostiprinājuma lūgumu un tam pievienotos dokumentus elektroniskā veidā iesniegt zemesgrāmatā.

Likumprojekts nepieciešams, lai darījumu nostiprināšanas procesu zemesgrāmatā turpinātu attīstīt kā maksimāli efektīvu un modernu, kā arī pilnveidotu saimnieciskās darbības vidi, būtiski pēc iespējas samazināt papīra formas izmantošanu tajā. Ir būtiski rast risinājumu, kas procesu atvieglotu saimnieciskās darbības subjektu un ikviena iedzīvotāja – pakalpojumu saņēmēja interesēs. Dokumentu iesniegšana zemesgrāmatā notiktu zvērināta notāra uzraudzībā, tādā veidā samazinot privātpersonu veicamo darbību skaitu un patērēto laiku, kā arī stiprinot valsts kontroli pār nostiprinājuma lūgumu plūsmu un veicinot personu pamattiesības uz īpašumu.

Līdz ar to likumprojekts paredz, ka nostiprinājuma lūgumu var iesniegt zemesgrāmatā arī elektroniskā formā, ja privātpersona elektroniski parakstījusi un zvērināts notārs elektroniski apliecinājis tās parakstu uz nostiprinājuma lūguma. Zvērinātam notāram ir identiski amata pienākumi, apliecinot parakstu uz nostiprinājuma lūguma elektroniskā un papīra formā. Apliecinot parakstu, zvērināts notārs pārbauda šo personu rīcībspēju un pilnvarnieka vai pārstāvja pilnvaru apjomu gan elektroniska, gan papīra formas nostiprinājumu lūgumu gadījumā, lai nodrošinātu publiski ticamas un faktiski pārbaudītas ziņas zemesgrāmatu nodaļai. Likumprojekts neliedz personām turpināt izmantot papīra formu.

2. Kāda var būt likuma ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

Lai arī grozījums ir tikai tehniska rakstura, tā ietekme ir pozitīva. Tiks mazināts administratīvais slogs fiziskām un juridiskām personām. Netiek samazināts drošības līmenis darījumu nostiprināšanai zemesgrāmatās.

3. Kāda var būt likuma ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Kāda var būt likuma ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

Likumprojekts šo jomu neskar.

5. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts?

Likumprojekts šo jomu neskar.

6. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu?

Konsultācijas notikušas ar Tieslietu ministriju, Finanšu nozares asociāciju, zemesgrāmatu tiesnešiem, Latvijas Zvērinātu notāru padomi, kas atbalsta projekta iesniegšanu un virzību.

7. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?

Sabiedrība tiks informēta ar oficiālā izdevuma “Latvijas Vēstnesis” starpniecību. Likuma izpilde tiks nodrošināta likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.