Datums skatāms laika zīmogā

Nr. 90/TA-422 (2019)

Ministru prezidents

(paraksts*)

A.K.Kariņš

Tiesību akta projekta anotācijas kopsavilkums

Mērķis, risinājums un projekta spēkā stāšanās laiks (500 zīmes bez atstarpēm)

Mērķis: turpināt 1998. gadā iesākto administratīvi teritoriālo reformu (turpmāk – ATR), un līdz 2021. gadam izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām pašvaldībām, kas spēj nodrošināt likumos tām noteikto autonomo funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā, sniedzot kvalitatīvus pakalpojumus iedzīvotājiem par samērīgām izmaksām.

Likumprojekts nosaka kārtību, kādā tiek turpināta teritoriālā reforma un kā tiek pieņemti un īstenoti konceptuālie lēmumi reformas gaitā.

Pēc konceptuāla ziņojuma par administratīvi teritoriālā iedalījuma izstrādes un konsultācijām ar pašvaldībām, Ministru kabinets līdz 2019. gada 1. decembrim izstrādā un iesniedz Saeimā likumprojektu par jaunajām administratīvām teritorijām un kārtību kādā pabeidzama teritoriālā reforma.

Vienlaikus likumprojekts uzdod Ministru kabinetam līdz 2020. gada 31. decembrim iesniegt Saeimā ziņojumu, kur izvērtēts valsts reģionālā administratīvi teritoriālā iedalījuma (apriņķu) izveidošanas pamatojums.

Spēkā stāšanās laiks – likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

I. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.

Pamatojums

Likumprojekts sagatavots, pamatojoties uz deklarācijā par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā MK iecerēto darbību noteikto valdības darba prioritāti - ATR īstenošanu.  Deklarācijas 223. punktā norādīts, ka līdz 2021. gadam tiks īstenota vietējo pašvaldību reforma, apvienojot pašvaldības ilgtspējīgākās un ekonomiski spēcīgākās vienībās, kas spēj nodrošināt likumā minēto pašvaldību autonomo funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā.

Ministru kabinets 2019. gada 5. februāra sēdē pieņēma zināšanai arī VARAM iesniegto informatīvo ziņojumu “Par turpmāko rīcību administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanai”.^[1] Minētais ziņojums paredz konceptuālu ATR realizācijas plānu, tai skaitā izstrādājot “uzsākšanas” un “pabeigšanas” likumprojektus.

Nacionālā attīstības plāna 2014.-2020. gadam 391. paragrāfā VARAM noteikts uzdevums pilnveidot valsts administratīvi teritoriālo iedalījumu, balstoties uz administratīvi teritoriālās reformas rezultātu novērtējumu.  Administratīvi teritoriālās reformas novērtējums tika veikts 2013. gadā.^[2]

Vērtējot ATR, Ministru kabinetā 2013. gada 23. martā izskatītajā informatīvajā ziņojumā “Administratīvi teritoriālās reformas izvērtējums” secināts sekojošais:

1) izskatīt iespēja veidot lielus novadus ap reģionālās un nacionālās nozīmes attīstības centriem;

2) izstrādāt sistēmu, kā virzīt pašvaldību apvienošanos, lai nodrošinātu reģionālās un nacionālās nozīmes attīstības centru administratīvu sasaisti (centrs un lauku teritorija vienā novadā) ar visām lauku teritorijām;

3) aktualizēt Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu, lai rastu risinājumu ATR neatrisināto jautājumu īstenošanai, t.sk., paredzēt mehānismu pašvaldību brīvprātīgas apvienošanās procesam.

Ministru kabinetā 2017. gada 3. maijā izskatītajā informatīvajā ziņojumā “Par valsts administratīvi teritoriālo iedalījumu un valsts pārvaldes institūciju sadarbības teritoriju izveidi” (protokols Nr. 22, 37.§) izdarīti šādi secinājumi:

1) pēc reformas ir daudzi novadi, kuri neatbilst likumā noteiktajiem novadu veidošanas nosacījumiem;

2) vairākos novados nav spēcīgu attīstības centru, kas būtiski apgrūtina līdzsvarotu reģionālās attīstības politikas realizāciju;

3) novadu pašvaldību sistēma iedzīvotāju skaita ziņā ir ļoti neviendabīga, tas apgrūtina tālāko publiskās pārvaldes pilnveides procesu;

4) pašvaldību sistēma iedzīvotāju skaita neviendabīguma dēļ kopumā nespēj pārņemt nākotnē decentralizējamās valsts pārvaldes funkcijas;

5) samērā liels novadu pašvaldību skaits, kurām ir nepietiekoša nodokļu ieņēmumu bāze un kuras nespēj patstāvīgi, bez deleģēšanas vai kopīgu pašvaldību iestāžu veidošanas realizēt savas autonomās funkcijas, koncentrēt finanšu līdzekļus, veikt racionālu, efektīvu pārvaldi.

2.

Pašreizējā situācija un problēmas, kuru risināšanai tiesību akta projekts izstrādāts, tiesiskā regulējuma mērķis un būtība

ATR Latvijā faktiski risinās jau kopš 1992. gada, kad Augstākā Padome izveidoja pirmo teritoriālās reformas sagatavošanas komisiju. ATR likums tika pieņemts 1998. gadā, bet Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums, ar kuru tika noteikts jaunais vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālais iedalījums – 2008. gadā.

Administratīvi teritoriālās reformas likuma pēdējā redakcijā noteica, ka “administratīvi teritoriālās reformas mērķis ir izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām pašvaldībām, kas nodrošinātu kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem”.  Šī mērķa sasniegšanai Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā 2008. gadā tika noteikti šādi kritēriji administratīvo teritoriju izveidei:

• republikas pilsētām:

1) pilsētai ir attīstīta komercdarbība, transporta un komunālā saimniecība, kā arī sociālā infrastruktūra;

2) pilsētai ir nozīmīgs kultūras iestāžu komplekss;

3) pilsētā ir ne mazāk par 25 tūkstošiem pastāvīgo iedzīvotāju;

• novadiem:

1) novada teritorija ir ģeogrāfiski vienota, un tajā ir lauku teritorijas un apdzīvotās vietas;

2) novada pašvaldība nodrošina likumā noteikto funkciju izpildi;

3) novada teritorijā ir ne mazāk par 4000 pastāvīgo iedzīvotāju;

4) novada teritorijā ir ciems, kurā ir vairāk par 2000 pastāvīgo iedzīvotāju, vai pilsēta;

5) attālums no ikvienas apdzīvotās vietas novadā līdz novada administratīvajam centram nepārsniedz 50 kilometrus, un ceļa infrastruktūra ir piemērota nokļūšanai līdz novada administratīvajam centram;

6) ir nodrošināta optimāla novada teritorijas izveidošana, ņemot vērā blakusesošo pašvaldību intereses un vēsturiskos sakarus.

Pieņemot Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu, Latvijas Republikas Saeima jau 2008. gadā 50 novadu teritorijām pieļāva atkāpi no likumā noteiktajiem kritērijiem. Tika izveidoti 20 novadi, kuros bija mazāk, nekā 4000 iedzīvotāju un 28 novadi ar likuma kritērijiem neatbilstošu novada attīstības centru ar iedzīvotāju skaitu mazāku nekā 2000. Norādāms, ka 13 novadi neatbilda vienlaikus abiem šiem kritērijiem. Tika izveidoti arī divi novadi, kuru teritorija nav ģeogrāfiski vienota. ^[3]

2018. gadā kritērijam par iedzīvotāju skaitu neatbilst jau 39 no 110 novadiem, divas republikas pilsētas^[4], un kritērijiem atbilstoša attīstības centra nav 52 novados.

Kritērijiem neatbilstošu teritoriju skaita pieaugums pierāda, ka apvienošanas virziens neveicot citus pasākumus, ir neveiksmīgs. Reformas gaitā jāpieņem konceptuāli lēmumi, kādus attīstības pasākumus jānodrošina apvienotajās teritorijās, lai samazinātu gaidāmo emigrāciju.

2009. gadā īstenotās ATR rezultātā būtiski pieauga vietējo pašvaldību atbildība. Jau reformas sākumposmā kopš 1990. gadu vidus vietējām pašvaldībām pakāpeniski tika nodotas kādreizējās otrā līmeņa pašvaldības – rajonu – funkcijas. Pēc 2008. gadā pieņemtā Rajonu pašvaldību reorganizācijas likuma^[5] rajonu padomes rajonu reorganizācijas plānos lēma vietējām pašvaldībām nodot arī rajonu pašvaldību institūcijas, mantu, finanšu līdzekļus, tiesības un saistības (izņemot sabiedriskā transporta organizēšanas funkciju, kas ar likumu tika nodota plānošanas reģioniem). Tādejādi netika nostiprināti pieci plānošanas reģioni, kuri ir atvasinātas publiskas personas, un kuru padomi saskaņā ar likumu veido vietējo pašvaldību pārstāvēti deputāti. Līdz ar to ATR gaitā funkcionāli tikušas stiprinātas tieši vietējās pašvaldības, tām pārņemot iepriekš 26 rajonos īstenotās rajonu pašvaldību funkcijas.

Pašreizējā administratīvi teritoriālā iedalījuma trūkumus un tā ietekmi uz iedzīvotāju nodrošinājumu ar kvalitatīviem un efektīvi organizētiem pakalpojumiem apliecina arī, piemēram, 2015. gadā VARAM pasūtījumā veiktais pētījums par publiskajiem individuālajiem pakalpojumiem, tajā norādīts, ka esošais novadu dalījums vairumā gadījumu teritoriālā izvietojuma un saimnieciskajā ziņā ir neloģisks, un nav saistīts ar faktiskajiem ekonomiskās attīstības un pakalpojumu centriem.

Valsts kontroles 2017. gada revīzijas ziņojumā “Vai novadu pašvaldības nodrošina pakalpojumus iedzīvotājiem par samērīgām izmaksām?”^[6] secināts, ka mazai pašvaldībai atsevišķas iestādes veidošana izmaksā vismaz trīs reizes vairāk, nekā vairākiem novadiem veidojot kopīgu iestādi.^[7] Vienlaikus Valsts kontrole VARAM devusi arī šādu ieteikumu: “Lai nodrošinātu iespēju pašvaldībām pašām rast iespējami optimālāku risinājumu savas pašvaldības pārvaldei, tajā skaitā sabalansēt pakalpojumu pieprasījumu un izmaksas, VARAM izvērtēt nepieciešamību izdarīt grozījumus normatīvajos aktos, kas reglamentē pašvaldības administratīvo un teritoriālo struktūru.”.

Daudzas pašvaldības racionālu apsvērumu dēļ patstāvīgi nepilda tām likumos noteiktās funkcijas un to izpildē cenšas sadarboties ar citām pašvaldībām.

ATR turpināšana ir nepieciešama, lai visas pašvaldības spētu pilnvērtīgi un patstāvīgi, vai, sadarbojoties likumā noteiktās jomās, veikt savas autonomās funkcijas. Iedzīvotājiem nodrošinātu kvalitatīvus un izmaksu ziņā efektīvus pakalpojumus, kas veicinātu reģionālās un nacionālās nozīmes attīstības centru administratīvu sasaisti ar apkārtējām funkcionālajām teritorijām. Būtu iespēja turpināt decentralizāciju, nododot pašvaldībām atsevišķas valsts pārvaldes funkcijas un palielinot pašvaldību atbildību par savas teritorijas pārvaldīšanu.

Likumprojekta mērķis ir turpināt 1998. gadā uzsākto ATR un izveidot vienmērīgu pašvaldības darbības sistēmu, kurā pašvaldības spētu pilnvērtīgi un patstāvīgi veikt savas autonomās funkcijas, kā arī spētu nodrošināt iedzīvotājiem kvalitatīvus un augsti profesionālus pakalpojumus par samērīgām izmaksām. Vienlaikus šādi tiktu radīti priekšnosacījumi pašvaldības autonomijas, kapacitātes un atbildības nostiprināšanai, kā arī radītas iespējas decentralizācijai, teritorijas ekonomiskai attīstībai un valsts pārvaldes darbības pilnveidei kopumā.

Likumprojektā paredzētie risinājumi:

Likumprojekts nosaka kārtību, kādā tiek turpināta teritoriālā reforma un kā tiek pieņemti un īstenoti konceptuālie lēmumi reformas gaitā līdz 2021. gada pašvaldību vēlēšanām.

Likumprojekts paredz izstrādāt konceptuālu ziņojumu un veikt konsultācijas ar pašvaldībām par perspektīvo administratīvi teritoriālo iedalījumu.

Nākamajā solī, pēc konceptuālā ziņojuma izstrādes un konsultācijām ar pašvaldībām Ministru kabinetam līdz 2019. gada 1. decembrim jāizstrādā un jāiesniedz Saeimā likumprojekts, kur nosaka:

1)      jauno valsts administratīvi teritoriālo iedalījumu, nosakot to veidus un teritoriju izveidošanas kritērijus; 

2)      administratīvo teritoriju un novadu teritoriālā iedalījuma vienību izveidošanas, uzskaites, robežu grozīšanas, administratīvā centra noteikšanas nosacījumus un kārtību;

3)      apdzīvoto vietu statusa noteikšanas, to uzskaites kārtību un institūciju kompetenci;

4)      kārtību, kādā tiek pabeigta teritoriālā reforma un sagatavotas 2021. gada pašvaldību vēlēšanas;

5)      kārtību, kādā tiek piešķirti valsts finanšu līdzekļi pašvaldībām teritoriālās reformas īstenošanai;

6)      nosacījumus pašvaldības budžeta apstiprināšanai un saistību pārņemšanai, kā arī rīcībai ar pašvaldību finanšu līdzekļiem un mantu administratīvi teritoriālās reformas ietvaros;

7)      citus jautājumus, kas izriet no konceptuālā ziņojuma.

Ņemot vērā, ka Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā ir noteikts valsts administratīvais iedalījums apriņķos un apriņķu pašvaldību izveides jautājums kopš 1998. gada tā arī nav ticis atrisināts, likumprojekts uzdod Ministru kabinetam līdz 2020. gada 31. decembrim iesniegt Saeimā ziņojumu, kur izvērtēts valsts reģionālā administratīvi teritoriālā iedalījuma (apriņķu) izveidošanas pamatojums. Apriņķu pašvaldību izveidi būtiski ietekmēja apstāklis, ka 2009. gadā reģionālo pašvaldību (rajona pašvaldību) kompetenci pārņēma vietējās pašvaldības. Savukārt 2019. gadā turpināmā ATR neparedz pārdalīt pašvaldību funkcijas, tāpēc jāvērtē, cik lietderīgi, pašlaik, jau pie 2009. gadā notikušas funkcionālās pārdales, ir veidot valstī jaunu otro pašvaldību pārvaldes līmeni.

Jānorāda, ka Lietuvā un Igaunijā arī nav izveidotas un netiek plānots veidot otrā līmeņa (reģionālās) pašvaldības. Daudzus reģionāla rakstura jautājumus, tai skatā institūciju sadarbību un to darbības koordināciju citās ES valstīs risina noteiktos teritoriālos ietvaros – apriņķos, apgabalos, plānošanas reģionos vai tml. 

3.

Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un publiskas personas kapitālsabiedrības

VARAM.

4.

Cita informācija

Likumprojektu plānots virzīt steidzamības kārtībā, lai nodrošinātu, ka pēc iespējas ātrāk tiek uzsāktas sarunas ar sabiedrību un pašvaldībām par veicamo ATR. Steidzamības kārtības piemērošana likumprojektam ir vērsta uz to, lai līdz 2021. gada pašvaldību vēlēšanām paspētu noteikt jaunu pilnveidotu valsts administratīvo iedalījumu un sagatavotu attiecīgus grozījumus likumos.

II. Tiesību akta projekta ietekme uz sabiedrību, tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu

1.

Sabiedrības mērķgrupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē vai varētu ietekmēt

Ietekmēs daļu pašvaldību iedzīvotāju, tāpēc konsultācijas ar pašvaldībām un sabiedrību par administratīvi teritoriālo iedalījumu tiks organizētas uzreiz pēc šī likumprojekta pieņemšanas, tādejādi veidojot leģitīmu pamatu šāda veida konsultāciju uzsākšanai par pašvaldību apvienošanu.

2.

Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību un administratīvo slogu

Konkrētais likumprojekts administratīvo slogu neietekmē, kā arī neietekmē tautsaimniecību, jo nosaka tikai kārtību, kādā tiek turpināta ATR un kā tiek pieņemti un īstenoti konceptuālie lēmumi.

3.

Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Nav attiecināms.

4.

Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Nav attiecināms.

5.

Cita informācija

Nav.

III. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

Rādītāji

2019. gads

Turpmākie trīs gadi (euro)

2020. gads

2021. gads

2022. gads

saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam

izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam

saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru

izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020. gadam

saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru

izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru 2021. gadam

izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru 2021. gadam

1

2

3

4

5

6

7

8

1. Budžeta ieņēmumi

 0

 0

0 

0 

0 

0 

0 

1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi

 0

 0

0 

0 

0 

0 

0 

1.2. valsts speciālais budžets

 0

 0

0 

0 

0 

0 

0 

1.3. pašvaldību budžets

 0

 0

0 

0 

0 

0 

0 

2. Budžeta izdevumi

 0

 500000

0 

300000 

0 

300000 

0 

2.1. valsts pamatbudžets

 0

 500000

0 

300000 

0 

300000  

0 

2.2. valsts speciālais budžets

 0

 0

0 

0 

0 

0 

0 

2.3. pašvaldību budžets

 0

 0

0 

0 

0 

0 

0 

3. Finansiālā ietekme

 0

 -500000

0 

-300000 

0 

-300000  

0 

3.1. valsts pamatbudžets

 0

 -500000

0 

-300000 

0 

-300000  

0 

3.2. speciālais budžets

 0

 0

0 

0 

0 

0 

0 

3.3. pašvaldību budžets

 0

 0

0 

0 

0 

0 

0 

4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu samazinājumu norāda ar "+" zīmi)

X

0 

X 

0  

X 

0  

0 

5. Precizēta finansiālā ietekme

X

-500000

X 

-300000 

X 

-300000 

0 

5.1. valsts pamatbudžets

-500000

-300000 

-300000 

0 

5.2. speciālais budžets

 0

0 

0 

0 

5.3. pašvaldību budžets

 0

0 

0 

0 

6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas pielikumā)

Finansējums ATR turpināšanas organizēšanai un informatīvai kampaņai un komunikācijai nepieciešams VARAM budžeta programmā 30.00.00 “Attīstības nacionālie atbalsta instrumenti” šādiem izdevumiem, ņemot vērā indikatīvus aprēķinus:

2019. gadam kopā 500 000 euro, tai skaitā 120 000 euro (preces un pakalpojumi) semināru – diskusiju ar 119 pašvaldībām tehniskai nodrošināšanai (vidēji 1008 euro x 119); 220 000 euro (preces un pakalpojumi) informatīvai kampaņai un komunikācijai par ATR un Zvanu centram, tai skaitā, lai nodrošinātu iedzīvotāju dalību sabiedriskā apspriešanā; 93 800 euro (preces un pakalpojumi) socioloģiskiem pētījumiem un ekspertu atzinumiem; 66 200 euro (61 056 euro atlīdzībai un 5 144 euro kapitāliem izdevumiem datortehnikas un darba vietas aprīkojuma iegādei) divu amata vietu finansēšanai, nepalielinot amata vietu skaitu VARAM resorā, izbraukumu konsultāciju ar pašvaldībām organizēšanai un tml.

2020. gadam kopā 300 000 euro, tai skaitā 269 472 euro preces un pakalpojumi, 30 528 euro vienas amata vietas atlīdzībai, lai turpinātu informatīvo kampaņu, Zvanu centra darbību, ekspertu piesaisti jauna likumprojekta “Par pašvaldībām” izstrādē.

2021. gadam kopā 300 000 euro (preces un pakalpojumi), lai turpinātu Zvanu centra darbību un komunikāciju ar pašvaldībām un iedzīvotājiem.

Valsts budžeta finansējums, kas nepieciešams pašvaldībām teritoriālās reformas īstenošanai, tiks norādīts, izstrādājot šī likumprojekta 3. pantā minēto likumprojektu. Būtu jāvērtē pašvaldībām nepieciešamie finanšu resursi, lai segtu ATR administratīvos izdevumus un jaunveidojamās novada pašvaldības administratīvās struktūras izveidošanas projekta izmaksas, šo projektu pašvaldībām sagatavojot, pirms jaunievēlētās domes 2021. gadā uzsāk savu darbu.

6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins

6.2. detalizēts izdevumu aprēķins

7. Amata vietu skaita izmaiņas

Nav.

8. Cita informācija

Ministru kabinets 2019. gada 8. februāra ārkārtas sēdē ir atbalstījis finansējumu VARAM prioritārajam pasākumam “Administratīvi teritoriālās reformas īstenošana” 2019. gadam 500 000 euro. Jautājumu par 2020. gadā un 2021. gadā VARAM nepieciešamo finansējumu ATR turpināšanas un pabeigšanas organizēšanai un informatīvai kampaņai un komunikācijai paredzēts skatīt Ministru kabinetā likumprojekta “Par valsts budžetu 2020. gadam” un likumprojekta “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020., 2021. un 2022. gadam” sagatavošanas procesā, ievērojot valsts budžeta finansiālās iespējas.

IV. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1.

Saistītie tiesību aktu projekti

Likumprojekts uzdod izstrādāt konceptuālo ziņojumu par administratīvi teritoriālo iedalījumu.

Savukārt gala lēmumu administratīvi teritoriālo iedalījuma jautājumā Ministru kabinets pieņems, izpildot šajā likumprojektā Ministru kabinetam doto uzdevumu, līdz 2019. gada 1. decembrim izstrādāt un iesniegt Saeimai attiecīgu likumprojektu (3. pants).

Vienlaikus informējam, ka spēkā esošais Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums 2008. gadā tika izstrādāts ļoti īsā laika termiņā, lai steidzami nodrošinātu ATR turpināšanu.  Esošais Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums plaši regulē arī 2008. un 2009. gada ATR noslēgumu, tāpēc būtiski ir 2021. gada teritoriālās reformas noslēgumu ietvert jaunā likumā, lai likums būti viegli uztverams un neradītu pārpratumus starp abu reformu noslēguma tiesiskajiem regulējumiem. Tādēļ līdz 2019. gada 1. decembrim Ministru kabinetam izstrādājamais likumprojekts varētu būt kā jauna redakcija Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumam.

Izstrādājāt minēto likumprojektu, būs jāvērtē jaunā administratīvā teritoriālā iedalījuma ietekme uz citiem normatīvajiem aktiem un valsts pārvaldes institūciju darbību, uzdodot Ministru kabinetam saprātīgā termiņā izvērtēt likumprojektus par nepieciešamajiem grozījumiem citos likumos, lai tos paspētu savlaicīgi izskatīt arī Saeimā. Tāpat būs jāvērtē pašvaldībām nepieciešamie finanšu resursi, lai segtu teritoriālās reformas administratīvos izdevumus, un jaunveidojamās novada pašvaldības administratīvās struktūras izveidošanas projekta izmaksas, šādus projektus pašvaldībām sagatavojot, pirms jaunievēlētās domes 2021. gadā uzsāk savu darbu.

2.

Atbildīgā institūcija

VARAM.

3.

Cita informācija

Nav.

V. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām

Likumprojekts šo jomu neskar.

VI. Sabiedrības līdzdalība un komunikācijas aktivitātes

1.

Plānotās sabiedrības līdzdalības un komunikācijas aktivitātes saistībā ar projektu

Sabiedrības līdzdalība tiks nodrošināta teritoriālās reformas tālākos posmos, sagatavojot noslēguma likumprojektu un attiecībā uz konceptuālā ziņojuma par administratīvi teritoriālo iedalījumu izstrādi (3. pants).

2.

Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē

Sabiedrības līdzdalība nav nodrošināta, jo likumprojekts nosaka tikai procedūru, kas īstenojama ATR turpināšanas ietvaros.

3.

Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Nav.

4.

Cita informācija

Nav.

VII. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām

1.

Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

VARAM.

2.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru.
Jaunu institūciju izveide, esošu institūciju likvidācija vai reorganizācija, to ietekme uz institūcijas cilvēkresursiem

Likumprojekts neparedz jaunu institūciju izveidi, jo likumprojekts nosaka tikai kārtību, kādā tiek turpināta ATR un kā tiek pieņemti un īstenoti konceptuālie lēmumi reformas gaitā.

Veicot pašvaldību apvienošanu, pēc 2021. gada jaunievēlētām pašvaldību domēm, saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību, lai nodrošinātu kvalitatīvus pakalpojumus iedzīvotājiem par samērīgām izmaksām, ir izlemjams jautājums par  pašvaldību iestāžu darbības optimizāciju. Izstrādājot konceptuālo ziņojumu, tajā detalizēti būtu jānorāda, kādas pašvaldību iestāžu kategorijas saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto būtu optimizējamas jaunizveidojamās administratīvajās  teritorijās (piemēram: būvvaldes, dzimtsaraksti, bāriņtiesas, izglītības pārvaldes u.tml.). 

3.

Cita informācija

Likumprojekts nosaka konkrētus pienākumus Ministru kabinetam.

Rīgā

Nr.13

2019.gada 12.martā

Ministru prezidents

A.K.Kariņš

Valsts kancelejas direktora vietā -
direktora vietniece valsts pārvaldes jautājumos, Valsts pārvaldes politikas departamenta vadītāja

B.Medvecka