Rīga,

2019. gada 20. februārī

Nr.142.9/1- 20- 13/19

 

 

Saeimas Prezidijam

 

 

Ārlietu komisija šā gada 14. februāra sēdē skatīja likumprojektu “Likums par tiesiskā regulējuma piemērošanu pēc Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības “ ( Nr.239/Lp13)( Dok.Nr.520).

Komisija nolēma minēto likumprojektu neatbalstīt un iesniegt izskatīšanai Saeimas sēdē Ārlietu komisijas atbalstīto alternatīvo likumprojektu “ Par tiesisko sadarbību un personu tiesību aizsardzību pārejas periodā pēc Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības “.

 

Ārlietu komisija lūdz izdarīt grozījumus 21. februāra Saeimas sēdes darba kārtībā un iekļaut likumprojektu “Likums par tiesiskā regulējuma piemērošanu pēc Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības “ ( Nr.239/Lp13) un komisijas alternatīvo likumprojektu “Par tiesisko sadarbību un personu tiesību aizsardzību pārejas periodā pēc Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības “ izskatīšanai pirmajā lasījumā.

 

Ārlietu komisija lūdz atzīt alternatīvo likumprojektu “Par tiesisko sadarbību un personu tiesību aizsardzību pārejas periodā pēc Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības “ par steidzamu.

 

Pielikumā:

1) alternatīvas likumprojektu “Par tiesisko sadarbību un personu tiesību aizsardzību pārejas periodā pēc Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības “ uz 7 lpp.

2) alternatīvā likumprojekta anotācija uz 14 lpp.

 

 

 

Cieņā,

 

 

 

Inese Voika

Ārlietu komisijas sekretāre

 

Likumprojekts

 

Par tiesisko sadarbību un personu tiesību aizsardzību pārejas periodā pēc Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības

 

 

1. pants. Likuma mērķis

(1) Likuma mērķis ir nodrošināt tiesisko sadarbību un personu tiesību aizsardzību šajā likumā noteiktajā pārejas periodā pēc Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes (turpmāk ­­–– Apvienotā Karaliste) izstāšanās no Eiropas Savienības.

(2) Šis likums ir piemērojams sākot ar dienu, kad Apvienotā Karaliste izstājas no Eiropas Savienības saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 50. pantu.

 

2. pants. Tiesības uzturēties Latvijas Republikā

(1) Apvienotās Karalistes pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem līdz 2019. gada 29. martam Latvijas Republikā (turpmāk – Latvija) izsniegtās Savienības pilsoņa reģistrācijas apliecības, Savienības pilsoņa pastāvīgās uzturēšanās apliecības un Savienības pilsoņa ģimenes locekļa uzturēšanās atļaujas ir derīgas līdz tajās norādītā derīguma termiņa beigām, bet ne ilgāk kā līdz 2020. gada 31. decembrim.

(2) Līdz 2020. gada 31. decembrim Apvienotās Karalistes pilsoņi, kas likumīgi uzturējušies Latvijā līdz 2019. gada 29. martam (personai izsniegts šā panta pirmajā daļā minētais dokuments vai persona vismaz no 2018. gada 1. oktobra bijusi likumīgi nodarbināta, studējusi vai veikusi pašnodarbinātas personas aktivitātes Latvijas Republikā) un kas vēlas turpināt uzturēties Latvijā, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē iesniedz pieteikumu jauna uzturēšanās tiesības apliecinoša dokumenta pieprasīšanai. Apvienotās Karalistes pilsoņi, kuru rīcībā ir šā panta pirmajā daļā minētais dokuments, pieteikumu iesniedz personīgi, elektroniski vai pa pastu brīvas formas iesnieguma veidā, tam pievienojot derīga ceļošanas dokumenta kopiju. Apvienotās Karalistes pilsoņi, kuriem nav līdz 2019. gada 29. martam izsniegta šā panta pirmajā daļā minētā dokumenta, pieteikumu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē iesniedz saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības pilsoņi un viņu ģimenes locekļi ieceļo un uzturas Latvijā, pieteikumam pievienojot dokumentus, kas apliecina viņu likumīgo uzturēšanos Latvijā pirms 2019. gada 29. marta.

(3) Šā panta otrajā daļā minēto Apvienotās Karalistes pilsoņu ģimenes locekļi, kas vēlas turpināt uzturēties Latvijā un kuriem izsniegts šā panta pirmajā daļā minētais dokuments, līdz 2020. gada 31. decembrim personīgi, elektroniski vai pa pastu iesniedz pieteikumu jauna uzturēšanās tiesības apliecinoša dokumenta pieprasīšanai brīvas formas iesnieguma veidā, tam pievienojot derīga ceļošanas dokumenta kopiju. Ģimenes locekļi, kuriem nav šā panta pirmajā daļā minētā dokumenta un kas vēlas ieceļot  Latvijas Republikā  kā šā panta otrajā daļā minēto Apvienotās Karalistes pilsoņu ģimenes locekļi pēc 2019. gada 29. marta, pieteikumu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē iesniedz saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības pilsoņi un viņu ģimenes locekļi ieceļo un uzturas Latvijā.

(4) Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde šā panta otrajā un trešajā daļā minēto pieteikumu izskata un jaunu uzturēšanās tiesības apliecinošu dokumentu Apvienotās Karalistes pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem izsniedz saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības pilsoņi un viņu ģimenes locekļi ieceļo un uzturas Latvijā, un atbilstoši Padomes 2002. gada 13. jūnija regulai (EK) Nr. 1030/2002, ar ko nosaka vienotu uzturēšanās atļauju formu trešo valstu pilsoņiem, dokumentā iekļaujot norādi "Bijušais ES pilsonis" vai "Bijušā ES pilsoņa ģimenes loceklis". Termiņuzturēšanās atļauju ar norādi "Bijušais ES pilsonis" un pastāvīgās uzturēšanās atļauju izsniedz uz desmit gadiem. Termiņuzturēšanās atļauju ar norādi "Bijušā ES pilsoņa ģimenes loceklis" izsniedz uz pieciem gadiem.

(5) Apvienotās Karalistes pilsoņi un viņu ģimenes locekļi, kas saņēmuši šā panta ceturtajā daļā minēto dokumentu, turpina uzturēties Latvijā atbilstoši Imigrācijas likuma 2.¹ panta nosacījumiem.

 

3. pants. Tiesības uz valsts sociālās apdrošināšanas pensiju un piemaksu pie pensijas

(1) Piešķirot valsts pensiju (vecuma, izdienas, apgādnieka zaudējuma un invaliditātes pensiju saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām") personām, kuras līdz 2019. gada 29. martam bija sociāli apdrošinātas Apvienotajā Karalistē un kuras pēc 2019. gada 29. marta dzīvo Latvijā vai Apvienotajā Karalistē, ievēro šādus nosacījumus:

1) tiesības uz valsts pensiju nosaka un to aprēķina par Latvijas apdrošināšanas stāžu saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām";

2) tiesības uz invaliditātes pensiju ir personām, kurām Latvijā ir noteikta invaliditāte saskaņā ar Invaliditātes likumu;

3) ja Latvijas apdrošināšanas stāžs ir nepietiekams valsts pensijas piešķiršanai, tiesību noteikšanai ņem vērā līdz 2019. gada 29. martam Apvienotajā Karalistē uzkrātos apdrošināšanas periodus, kurus ir apstiprinājusi Apvienotās Karalistes kompetentā iestāde;

4) ja tiesības uz pensiju rodas, summējot Latvijā un Apvienotajā Karalistē uzkrātos apdrošināšanas periodus:

a) vecuma, izdienas un apgādnieka zaudējuma pensiju aprēķina tikai par Latvijas apdrošināšanas stāžu saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām",

b) I un II grupas invaliditātes pensiju aprēķina tikai par Latvijas apdrošināšanas stāžu, ja persona bija pakļauta invaliditātes apdrošināšanai Latvijā piecu gadu periodā pirms invaliditātes pensijas piešķiršanas. Ja persona dzīvo Latvijā, pie invaliditātes pensijas nosaka piemaksu līdz likuma "Par valsts pensijām" 16. panta otrajā daļā noteiktajam apmēram, ņemot vērā piešķirto invaliditātes pensijas apmēru, tajā skaitā citas valsts pensijas apmēru,

c) I un II grupas invaliditātes pensiju aprēķina proporcionālā apmērā no likuma "Par valsts pensijām" 16. panta trešajā daļā noteiktā apmēra, attiecinot Latvijas apdrošināšanas stāžu pret kopējo Latvijas un Apvienotās Karalistes apdrošināšanas stāžu, ja persona nebija pakļauta invaliditātes apdrošināšanai Latvijā piecu gadu periodā pirms invaliditātes pensijas piešķiršanas. Ja persona dzīvo Latvijā, pie invaliditātes pensijas nosaka piemaksu līdz likuma "Par valsts pensijām" 16. panta trešajā daļā noteiktajam apmēram, ņemot vērā piešķirto invaliditātes pensijas apmēru, tajā skaitā citas valsts pensijas apmēru,

d) III grupas invaliditātes pensiju aprēķina proporcionālā apmērā no likuma "Par valsts pensijām" 16. panta pirmās daļas 2. punktā noteiktā apmēra, attiecinot Latvijas apdrošināšanas stāžu pret kopējo Latvijas un Apvienotās Karalistes apdrošināšanas stāžu. Ja persona dzīvo Latvijā, pie invaliditātes pensijas nosaka piemaksu līdz likuma "Par valsts pensijām" 16. panta pirmās daļas 2. punktā noteiktajam apmēram, ņemot vērā piešķirto invaliditātes pensijas apmēru, tajā skaitā citas valsts pensijas apmēru.

(2) No 2019. gada 30. marta personām, kuras dzīvo Apvienotajā Karalistē, piešķir priekšlaicīgi Latvijas vecuma pensiju līdz likumā "Par valsts pensijām" noteiktā vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamā vecuma sasniegšanai un izmaksā, ja no Apvienotās Karalistes kompetentās iestādes saņemta informācija par to, ka persona nav obligāti sociāli apdrošināta (kā darba ņēmējs vai pašnodarbinātais) un nesaņem bezdarbnieka pabalstu. Šo informāciju Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (turpmāk – Aģentūra) pārbauda vienu reizi gadā.

(3) Personām, kuras dzīvo Latvijā un kurām līdz 2019. gada 29. martam Latvijas valsts pensija ir piešķirta, summējot Latvijā un Apvienotajā Karalistē uzkrātos apdrošināšanas periodus, Aģentūra turpina izmaksāt piemaksu līdz minimālajam pensijas apmēram, ja tāda ir noteikta saskaņā ar Padomes 1971. gada 14. jūnija regulu (EEK) Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem, pašnodarbinātām personām un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā, un Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa regulu (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (turpmāk – Regula Nr. 883/2004).

(4) No 2019. gada 30. marta personām, kuras dzīvo Apvienotajā Karalistē, piešķir un izmaksā piemaksu pie vecuma un invaliditātes pensijas par apdrošināšanas stāžu līdz 1995. gada 31. decembrim saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām".

 

4. pants. Tiesības uz valsts fondēto pensijas kapitālu

Valsts fondēto pensijas kapitālu personas, kuras dzīvo Apvienotajā Karalistē, izmanto atbilstoši Valsts fondēto pensiju likumam.

 

5. pants. Tiesības uz pabalstiem saistībā ar valsts pensijas saņēmēja nāvi

Valsts pensijas saņēmēja nāves gadījumā personām, kuras dzīvo Apvienotajā Karalistē, ir tiesības pieprasīt un saņemt apbedīšanas pabalstu un pabalstu laulātajam pensijas saņēmēja nāves gadījumā saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām".

 

6. pants. Tiesības uz atlīdzību saistībā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību

(1) Personām, kuras dzīvo Apvienotajā Karalistē un kuras Latvijā cietušas nelaimes gadījumā darbā vai kurām konstatēta arodslimība, ir tiesības uz atlīdzību par darbspēju zaudējumu saskaņā ar likumu "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām".

(2) Ja personas nāves cēlonis ir Latvijā noticis nelaimes gadījums darbā vai konstatētā arodslimība, tad saskaņā ar likumu "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām" personai, kura dzīvo Apvienotajā Karalistē un ir uzņēmusies apbedīšanu, ir tiesības uz apbedīšanas pabalstu, bet mirušās personas darbnespējīgajiem ģimenes locekļiem – uz atlīdzību par apgādnieka zaudējumu.

 

7. pants. Tiesības uz valsts sociālajiem pabalstiem

(1) Apvienotās Karalistes pilsoņiem ir tiesības līdz 2020. gada 31. decembrim pieprasīt un saņemt valsts sociālos pabalstus saskaņā ar Valsts sociālo pabalstu likumu, ja viņu rīcībā ir derīgs šā likuma 2. panta pirmajā vai ceturtajā daļā minētais dokuments. Ja pabalstu piešķir par bērnu, tad bērna dzīvesvietai jābūt Latvijā.

(2) Personām, kuras dzīvo Apvienotajā Karalistē vai izceļo no Latvijas uz Apvienoto Karalisti pēc 2019. gada 29. marta, ģimenes valsts pabalstu (piemaksas pie ģimenes valsts pabalsta), bērna kopšanas pabalstu, bērna ar invaliditāti kopšanas pabalstu un pabalstu personai ar invaliditāti, kurai nepieciešama kopšana, izmaksā, ievērojot Regulā Nr. 883/2004 noteiktos nosacījumus.

 

8. pants. Tiesības uz valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu

Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem, kuri no 2019. gada 30. marta līdz 2020. gada 31. decembrim pārceļas no Apvienotās Karalistes uz dzīvi Latvijā, tiesības uz valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu nosaka saskaņā ar Valsts sociālo pabalstu likumu, ja viņi Latvijā ir nodzīvojuši kopumā ne mazāk kā 60 mēnešus, no tiem pēdējos 12 mēnešus – Latvijā vai Apvienotajā Karalistē.

 

9. pants. Tiesības uz bezdarbnieka pabalstu

(1) Personām, kuras dzīvo Latvijā, bezdarbnieka pabalsta piešķiršanai saskaņā ar likumu "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam" ņem vērā līdz 2019. gada 29. martam Apvienotajā Karalistē uzkrātos apdrošināšanas periodus, kurus ir apstiprinājusi Apvienotās Karalistes kompetentā iestāde.

(2) Personām, kuras dzīvo Apvienotajā Karalistē vai izceļo no Latvijas uz Apvienoto Karalisti pēc 2019. gada 29. marta, izmaksā bezdarbnieka pabalstu, kas piešķirts saskaņā ar likumu "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam".

 

10. pants. Tiesības uz slimības pabalstu

(1) Personām, kuras dzīvo Latvijā, tiesību noteikšanai uz slimības pabalstu saskaņā ar likumu "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" ņem vērā līdz 2019. gada 29. martam Apvienotajā Karalistē uzkrātos apdrošināšanas periodus, kurus ir apstiprinājusi Apvienotās Karalistes kompetentā iestāde.

(2) Personām, kuras dzīvo Apvienotajā Karalistē vai izceļo no Latvijas uz Apvienoto Karalisti pēc 2019. gada 29. marta, izmaksā slimības pabalstu, kas piešķirts saskaņā ar likumu "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu".

 

11. pants. Sociālā apdrošināšanas pakalpojumu un valsts sociālo pabalstu pieprasīšanas un saņemšanas kārtība

(1) Personas, kuras dzīvo Apvienotajā Karalistē, iesniegumu sociālās apdrošināšanas pakalpojumu un valsts sociālo pabalstu piešķiršanai iesniedz Aģentūrā ar Apvienotās Karalistes kompetentās iestādes starpniecību vai personīgi, vai arī nosūta elektroniski, parakstītu ar drošu elektronisko parakstu. Vienotajā valsts un pašvaldību pakalpojumu portālā www.latvija.lv pieejamos Aģentūras administrētos pakalpojumus personas var pieprasīt, izmantojot portāla piedāvātos autentifikācijas līdzekļus.

(2) Ja Aģentūras rīcībā nav sociālās apdrošināšanas pakalpojumu un valsts sociālo pabalstu piešķiršanai nepieciešamo dokumentu, persona tos iesniedz Aģentūrā ar Apvienotās Karalistes kompetentās iestādes starpniecību vai personīgi, vai arī nosūta Aģentūrai pa pastu notariāli apstiprinātas kopijas, vai nosūta elektroniski atbilstoši elektronisko dokumentu apriti regulējošiem normatīvajiem aktiem.

(3) Personām, kuras dzīvo Apvienotajā Karalistē, sociālās apdrošināšanas pakalpojumu un valsts sociālo pabalstu pēc personas pieprasījuma pārskaita uz viņas Latvijas vai Apvienotās Karalistes kredītiestādes kontu.

(4) Personām, kuras dzīvo Apvienotajā Karalistē, piešķirto valsts pensiju, pabalstu laulātajam pensijas saņēmēja nāves gadījumā, atlīdzību par darbspēju zaudējumu un atlīdzību par apgādnieka zaudējumu Aģentūra izmaksā kārtībā, kāda noteikta likumā "Par valsts pensijām" par pensiju izmaksu personām, kuras izbrauc uz dzīvi ārvalstīs, ievērojot šā panta trešajā daļā noteikto.

(5) Valsts pensijas izmaksu personām, kuras dzīvo Apvienotajā Karalistē, atjauno likumā "Par valsts pensijām" noteiktajā kārtībā.

 

12. pants. Pārmaksu atgūšana

Izveidojušās pārmaksas Aģentūra atgūst likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" noteiktajā kārtībā.

 

13. pants. Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veikšana

(1) Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas no 2019. gada 30. marta veic saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu", jo īpaši piemērojot šajā daļā minētā likuma 1. panta 1. punktā un 4. punkta "b" apakšpunktā, 6. panta septiņpadsmitajā daļā noteikto.

(2) Ja Aģentūrā tiek saņemts Apvienotās Karalistes kompetentās iestādes izsniegts dokuments, kas apliecina, ka persona ir sociāli apdrošināta Apvienotajā Karalistē, tad personai (par personu) valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas Latvijā nav jāveic.

(3) Aģentūra, saņemot personas vai darba devēja pieprasījumu, izsniedz dokumentu, kas apliecina, ka Latvijā par personu tiek veiktas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas kā par darba ņēmēju vai pati persona veic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas kā pašnodarbinātais.

(4) Aģentūra informē Valsts ieņēmumu dienestu par saņemto Apvienotās Karalistes kompetentās iestādes izsniegto dokumentu, kas apliecina, ka persona ir sociāli apdrošināta Apvienotajā Karalistē.

 

14. pants. Tiesības saņemt sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību

Apvienotās Karalistes pilsoņiem ir tiesības līdz 2020. gada 31. decembrim saņemt Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā noteiktos sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību, pamatojoties uz kādu no Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 3. panta pirmās daļas 3. punkta noteikumiem, ja viņi tiesības uzturēties Latvijā ieguvuši līdz 2019. gada 29. martam un pēc 2019. gada 29. marta turpina dzīvot (uzturēties) Latvijā. Šis noteikums attiecas arī uz minēto pilsoņu ģimenes locekļiem.

 

15. pants. Tiesības uz prognozējamas invaliditātes un invaliditātes ekspertīzi

(1) Apvienotās Karalistes pilsoņiem līdz 2020. gada 31. decembrim ir tiesības veikt Invaliditātes likuma 7. panta pirmajā daļā noteikto prognozējamas invaliditātes un invaliditātes ekspertīzi, ja viņi tiesības uzturēties Latvijā ieguvuši līdz 2019. gada 29. martam un pēc 2019. gada 29. marta turpina dzīvot (uzturēties) Latvijā. Šis noteikums attiecas arī uz minēto pilsoņu ģimenes locekļiem.

(2) Apvienotās Karalistes pilsoņiem, kas dzīvo Apvienotajā Karalistē un kuriem ir tiesības uz sociālās apdrošināšanas pakalpojumiem Latvijā, ir tiesības veikt Invaliditātes likuma 7. panta pirmajā daļā noteikto invaliditātes ekspertīzi līdz 2020. gada 31. decembrim.

 

16. pants. Tiesības uz bezdarbnieku un darba meklētāju atbalstu

Apvienotās Karalistes pilsoņiem ir tiesības saņemt Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā noteikto atbalstu bezdarbniekiem, darba meklētājiem un bezdarba riskam pakļautām personām līdz 2020. gada 31. decembrim, ja tiesības uzturēties Latvijā viņi ieguvuši līdz 2019. gada 29. martam un pēc 2019. gada 29. marta turpina dzīvot (uzturēties) Latvijā. Šis noteikums attiecas arī uz minēto pilsoņu ģimenes locekļiem.

 

17. pants. Tiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumus valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros

Veselības aprūpes finansēšanas likuma 11. panta trešās daļas 4. punktu līdz 2020. gada 31. decembrim piemēro arī tiem Apvienotās Karalistes pilsoņiem, kuri pēc 2019. gada 29. marta turpina uzturēties Latvijā sakarā ar nodarbinātību vai kā pašnodarbinātas personas, kā arī viņu ģimenes locekļiem.

 

18. pants. Tiesības studēt augstskolā un koledžā

Tiesības studēt augstskolā vai koledžā Apvienotās Karalistes pilsonim un Latvijas pilsonim ir vienādas, ja Apvienotās Karalistes pilsonis līdz 2020. gada 31. decembrim ir noslēdzis studiju līgumu ar augstskolu vai koledžu saskaņā ar Augstskolu likumu. Tiesības studēt augstskolā un koledžā Apvienotās Karalistes pilsonim, kurš noslēdz studiju  līgumu ar augstskolu vai koledžu pēc 2020. gada 31. decembra, nosaka Augstskolu likuma normas par ārzemnieku studijām Latvijā.

 

19. pants. Tiesības uz profesionālās kvalifikācijas atzīšanu reglamentētajās profesijās

(1) Ja iesniegums par Apvienotajā Karalistē iegūtas profesionālās kvalifikācijas atzīšanu reglamentētajā profesijā ir iesniegts līdz 2019. gada 29. martam, piemēro likuma "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu" tiesību normas, kas attiecas uz Eiropas Savienības dalībvalstī iegūtas profesionālās kvalifikācijas atzīšanu.

(2) Ja Apvienotajā Karalistē iegūtie izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošie dokumenti izdoti pēc 2019. gada 29. marta, piemēro vispārējo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu, izņemot šā panta trešajā un ceturtajā daļā noteiktajos gadījumos.

(3) Ja Apvienotajā Karalistē iegūtie ārsta un ārsta profesijas pamatspecialitāšu, apakšspecialitāšu vai papildspecialitāšu, māsas, vecmātes, zobārsta un zobārsta apakšspecialitāšu, farmaceita, veterinārārsta un arhitekta profesionālo nosaukumu, izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošie dokumenti ir izdoti līdz 2019. gada 29. martam, piemēro speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu, ievērojot likumā "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu" noteiktās prasības.

(4) Speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu piemēro advokāta praktizēšanas tiesību atzīšanā, ja advokāts Apvienotās Karalistes advokāta profesionālo nosaukumu ir ieguvis līdz 2019. gada 29. martam un vēlas praktizēt Latvijā.

(5) Ja persona Apvienotajā Karalistē veic profesionālo darbību profesijā, kas Latvijā ir reglamentēta, un līdz 2019. gada 29. martam ir iesniegusi likuma "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu" 42. panta otrajā daļā minēto deklarāciju un likumā noteiktajos gadījumos saņēmusi minētā panta piektajā daļā paredzēto atļauju, tā var turpināt sniegt īslaicīgus profesionālos pakalpojumus Latvijā reglamentētajā profesijā vienu gadu pēc deklarācijas iesniegšanas vai atļaujas saņemšanas. Šīs daļas pirmajā teikumā minēto deklarāciju nevar iesniegt vai pagarināt pēc 2019. gada 29. marta.

 

20. pants. Tiesības praktizēt kā zvērinātam advokātam

Ja Apvienotās Karalistes advokāts līdz 2019. gada 29. martam ir ieguvis tiesības praktizēt Latvijā saskaņā ar Latvijas Republikas Advokatūras likuma septītās daļas "Eiropas Savienības dalībvalstu advokātu darbība Latvijā" 11. sadaļu, viņam ir atļauts veikt profesionālo darbību ar savas mītnes valsts profesijas nosaukumu Latvijā arī pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības.

 

21. pants. Tiesiskā sadarbība pārrobežu civillietās, kas saistītas ar Apvienoto Karalisti

(1) Ja Latvijā vai Apvienotajā Karalistē tiesvedība vai lieta pie zvērināta notāra uzsākta vai pieteikums vai tiesiskās palīdzības lūgums kompetentajās iestādēs iesniegts līdz 2019. gada 29. martam, Latvijā šajās lietās (tajā skaitā Latvijā no tām izrietošajās izpildu lietvedībās) pēc minētā datuma turpina piemērot šādus Eiropas Savienības tiesību aktus:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 12. decembra regulu (ES) Nr. 1215/2012 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās;

2) Padomes 2008. gada 18. decembra regulu (EK) Nr. 4/2009 par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi un sadarbību uzturēšanas saistību lietās;

3) Padomes 2003. gada 27. novembra regulu (EK) Nr. 2201/2003 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par regulas (EK) Nr. 1347/2000 atcelšanu;

4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 20. maija regulu (ES) Nr. 2015/848 par maksātnespējas procedūrām;

5) Padomes 2000. gada 22. decembra regulu (EK) Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās;

6) Padomes 2000. gada 29. maija regulu (EK) Nr. 1346/2000 par maksātnespējas procedūrām;

7) Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 13. novembra regulu (EK) Nr. 1393/2007 par tiesas un ārpustiesas civillietu vai komerclietu dokumentu izsniegšanu dalībvalstīs ("dokumentu izsniegšana"), un ar ko atceļ Padomes regulu (EK) Nr. 1348/2000;

8) Padomes 2001. gada 28. maija regulu (EK) Nr. 1206/2001 par sadarbību starp dalībvalstu tiesām pierādījumu iegūšanā civillietās un krimināllietās.

(2) Ja Latvijā tiesvedība vai lieta pie zvērināta notāra uzsākta līdz 2019. gada 29. martam, Latvijā šajās lietās (tajā skaitā Latvijā no tām izrietošajās izpildu lietvedībās) pēc minētā datuma turpina piemērot šādus Eiropas Savienības tiesību aktus:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra regulu (EK) Nr. 1896/2006, ar ko izveido Eiropas maksājuma rīkojuma procedūru;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 11. jūlija regulu (EK) Nr. 861/2007, ar ko izveido Eiropas procedūru maza apmēra prasībām;

3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 12. jūnija regulu (ES) Nr. 606/2013 par aizsardzības pasākumu savstarpēju atzīšanu civillietās;

4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa regulu (EK) Nr. 805/2004, ar ko izveido Eiropas izpildes rīkojumu neapstrīdētiem prasījumiem, ar nosacījumu, ka pieteikums Eiropas izpildes rīkojumam iesniegts līdz 2019. gada 29. martam.

(3) Ja saskaņā ar šā panta otrajā daļā minētajiem Eiropas Savienības tiesību aktiem Apvienotajā Karalistē pieņemtos spriedumus un publiskos aktus lūdz izpildīt Latvijā, to izpilde Latvijā ir pieļaujama tikai tad, ja Apvienotā Karaliste ir apliecinājusi, ka tā piemēros šajos Eiropas Savienības tiesību aktos noteiktās procesuālās garantijas attiecībā uz spriedumu pārskatīšanu arī pēc 2019. gada 29. marta.

 

22. pants. Tiesiskā sadarbība pārrobežu krimināllietās, kas saistītas ar Apvienoto Karalisti

Eiropas apcietinājuma lēmums, nolēmums, ar kuru piespriests brīvības atņemšanas sods, nolēmums par mantiska rakstura piedziņu, nolēmums par mantas konfiskāciju, procesuāls nolēmums par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas nodrošināšanai, lēmums, kas nosaka ar brīvības atņemšanu saistīta drošības līdzekļa piemērošanu, Eiropas izmeklēšanas rīkojums un Eiropas aizsardzības rīkojums, kurš saņemts no Apvienotās Karalistes līdz 2019. gada 29. martam, izpildāms kārtībā, kas attiecināma uz Eiropas Savienības dalībvalstīm.

 

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

 

 

Likumprojekta " Par tiesisko sadarbību un personu tiesību aizsardzību pārejas periodā pēc Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanās no   Eiropas Savienības " anotācija

1.                     Kādēļ likums ir vajadzīgs

Atbilstoši 2017. gada 29. martā Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes (turpmāk – Apvienotā Karaliste) iesniegtajam paziņojumam par izstāšanos no Eiropas Savienības, 2019. gada 30. martā (plkst. 01:00 pēc Latvijas laika) noslēgsies Eiropas Savienības līgumos noteiktais divu gadu termiņš un Apvienotā Karaliste izstāsies no Eiropas Savienības.

Eiropas Savienība sarunās ar Apvienotās Karalistes valdību izstrādāja Līgumu par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas  (turpmāk – Izstāšanās līgums), kurā ir noteikts skaidrs juridiskais regulējums izstāšanās procedūrām un abu pušu saistībām. Izstāšanās līgums arī paredz gandrīz nemainīgu tiesību kopumu Eiropas Savienības teritorijā dzīvojošajiem Apvienotās Karalistes pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem, kā arī Apvienotās Karalistes teritorijā dzīvojošajiem Eiropas Savienības, ieskaitot Latvijas, pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem. 2019. gada 15. janvārī Apvienotās Karalistes parlaments noraidīja Izstāšanās līgumu, tāpēc saglabājas risks, ka Apvienotā Karaliste var izstāties no Eiropas Savienības bez skaidra tiesiskā regulējuma.

Izstāšanās līgums paredz noteikt pārejas periodu līdz 2020. gada 31. decembrim. Pārejas periods nodrošinātu laiku dažādu procedūru un saistību pielāgošanai situācijai, kad Apvienotā Karaliste vairs nav Eiropas Savienības dalībvalsts, kā arī veidotu pāreju uz Eiropas Savienības un Apvienotās Karalistes nākotnes attiecību modeli. Sarunas par jaunu Eiropas Savienības un Apvienotās Karalistes attiecību modeli sāksies pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības, bet plānots, ka tas varētu stāties spēkā 2021. gada 1. janvārī. Ja šajā datumā nebūs panākta vienošanās par jaunu Eiropas Savienības un Apvienotās Karalistes attiecību modeli, iespējams, ka attiecīgi būs jāpielāgo likumprojekts.

Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības procesā Latvijai īpaši svarīgs ir Apvienotajā Karalistē dzīvojošo Latvijas valstspiederīgo jautājums. Saeima 2019. gada 7. februāra sēdē pieņēma deklarāciju, ka Latvija Apvienotās Karalistes pilsoņiem, kuri likumīgi uzturas Latvijā, nodrošinās iespējami labvēlīgus uzturēšanās un darba nosacījumus arī tad, ja Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības 2019. gada 29. martā notiks bez vienošanās. Deklarācijā norādīts, ka vienlaikus Latvija sagaida līdzvērtīgi labvēlīgu Apvienotās Karalistes attieksmi pret Latvijas valstspiederīgajiem šajā valstī. Deklarācijā Saeima aicina Ministru kabinetu sagatavot nepieciešamos grozījumus Latvijas tiesību aktos, lai pielāgotos pārmaiņām, kas gaidāmas pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības. Atbilstoši deklarācijai tiem Apvienotās Karalistes pilsoņiem, kuri līdz 2019. gada 29. martam būs likumīgi uzturējušies Latvijā, tiesību aktos vajadzētu noteikt pārejas periodu uzturēšanās tiesību pārreģistrācijai līdz 2020. gada 31. decembrim arī tad, ja Apvienotā Karaliste izstājas no Eiropas Savienības 2019. gada 29. martā bez vienošanās. Atbilstoši deklarācijai Apvienotās Karalistes pilsoņiem, kuri līdz 2019. gada 29. martam būs likumīgi uzturējušies Latvijā, sociālās drošības jomā jāpiemēro labvēlīga attieksme attiecībā uz personu tiesībām un pienākumiem.

Atbilstoši ir sagatavots šis likumprojekts, lai noteiktu tiesiskā regulējuma piemērošanu pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības. Izstrādājot likumprojektu, ir ņemta vērā 2018. gada 6. decembrī Apvienotās Karalistes valdības publicētā politiskā apņemšanās par Eiropas Savienības pilsoņu (t.sk. Latvijas) tiesībām Apvienotajā Karalistē gadījumā, ja notiktu izstāšanās no Eiropas Savienības bez vienošanās.

            Likumprojekta 1. pants nosaka šā likumprojekta mērķi – nodrošināt tiesisko sadarbību un personu tiesību aizsardzību šajā likumā noteiktajā pārejas periodā pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības.

Likumprojekta 2. pants paredz, ka Apvienotās Karalistes pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem līdz 2019. gada 29. martam izsniegtie uzturēšanās tiesības apliecinošie dokumenti ir spēkā līdz to derīguma termiņa beigām, bet ne ilgāk kā līdz pārejas perioda beigām – 2020. gada 31. decembrim. Vienlaikus likumprojekta 2. pants nosaka kārtību, kādā tie Apvienotās Karalistes pilsoņi un viņu ģimenes locekļi, kas jau šobrīd likumīgi uzturas Latvijas Republikā, varēs saņemt jaunus uzturēšanās tiesības apliecinošus dokumentus. Likumprojekts paredz turpināt attiecināt brīvas personu kustības principu uz Latvijā līdz 2019. gada 29. martam dzīvojošajiem Apvienotās Karalistes pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem, ieskaitot tos ģimenes locekļus, kuri vēlēsies ieceļot Latvijā pēc 2019. gada 29. marta.

Likumprojekta 3.–13. pants

Šobrīd sociālo jautājumu koordinēšana ar Apvienoto Karalisti tiek veikta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa regulu (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (turpmāk – Regula Nr.883/2004).

Apvienotajai Karalistei izstājoties no Eiropas Savienības bez Izstāšanās līguma, Regulu Nr. 883/2004 vairs nevarēs piemērot. Lai risinātu situāciju, kad attiecībā uz Apvienoto Karalisti vairs nav spēkā minētā regula, ir izstrādāts likumprojekta 3.–13. pants par Latvijas valsts sociālās apdrošināšanas pensijas (turpmāk – valsts pensija), apdrošināšanas atlīdzības sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību (turpmāk – apdrošināšanas atlīdzība), valsts sociālo pabalstu un valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu nodrošināšanu, kā arī, lai noteiktu valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (turpmāk - sociālās iemaksas) turpmāko veikšanu, tām personām, kuras dzīvojušas vai bijušas sociāli apdrošinātas Latvijā vai Apvienotajā Karalistē līdz 2019. gada 29. martam un pēc 2019. gada 29. marta dzīvo Latvijā vai Apvienotajā Karalistē.

Ar vārdu "personas" likumprojekta 3.-13. pantā saprot Apvienotās Karalistes pilsoņus, Latvijas pilsoņus un nepilsoņus, Eiropas Savienības dalībvalstu piederīgos, trešās valsts pilsoņus, bezvalstniekus un bēgļus, kā arī viņu ģimenes locekļus. Likumprojekts attiecībā uz iepriekš minētajām personām nosaka kārtību, kā piešķirt un izmaksāt Latvijas valsts pensijas (vecuma, izdienas, apgādnieka zaudējuma un invaliditātes pensija saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām"), ņemot vērā jau esošos Regulā Nr. 883/2004 noteiktos pamatprincipus. Likumprojekts attiecas uz izdienas pensijām, kuras piešķir saskaņā ar Latvijas Republikas Ministru Padomes lēmuma Nr. 104 nolikumu "Par izdienas pensijām" un jau šobrīd tiek koordinētas saskaņā ar Regulu Nr. 883/2004.

     Likumprojekts paredz piemērot Latvijas un Apvienotās Karalistes apdrošināšanas periodu summēšanas nosacījumus, nosakot tiesības uz valsts pensiju, kā arī valsts pensiju eksportu uz Apvienoto Karalisti.  Ja personām, kuras dzīvo Latvijā un kurām tiesības uz I, II, III grupas invaliditātes pensiju rodas, summējot Latvijas un Apvienotās Karalistes apdrošināšanas periodus, aprēķinātā invaliditātes pensija ir mazāka par likumā "Par valsts pensijām" noteikto minimālo invaliditātes pensijas apmēru atbilstoši invaliditātes grupai, tad līdz šim apmēram nosaka piemaksu, ņemot vērā piešķirto invaliditātes pensijas apmēru, tajā skaitā citas valsts pensijas apmēru.

Indeksācijas gadījumā tiek pārskatīts piešķirtais invaliditātes pensijas apmērs, attiecīgi piemaksas daļa samazinās. Minētās piemaksas apmērs samazinās vai tās izmaksu pārtrauc, ja piešķir citas valsts pensiju vai mainās tās apmērs un kopējais piešķirto pensiju apmērs ir lielāks par likuma "Par valsts pensijām" minimālo invaliditātes pensijas apmēru  atbilstoši invaliditātes grupai.

Personām, kuras dzīvo Apvienotajā Karalistē, izmaksā līdz 2019. gada 29. martam piešķirto piemaksu pie vecuma un invaliditātes pensijas par apdrošināšanas stāžu līdz 1995. gada 31.decembrim, kā arī pēc 2019. gada 29. marta piešķir piemaksu pie vecuma pensijas par apdrošināšanas stāžu līdz 1995. gada 31. decembrim likumā "Par valsts pensijām" paredzētajos gadījumos.

     Tāpat personām, kuras dzīvo Apvienotajā Karalistē, izmaksā līdz 2019. gada 29. martam priekšlaicīgi piešķirto vecuma pensiju, kā arī pēc 2019. gada 29. marta priekšlaicīgi piešķir vecuma pensiju ar nosacījumu, ka Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (turpmāk – VSAA) rīcībā ir informācija par to, ka persona nav obligāti sociāli apdrošināta (kā darba ņēmējs vai pašnodarbināts) un nesaņem bezdarbnieka pabalstu Apvienotajā Karalistē. Šo informāciju, pieprasot Apvienotās Karalistes kompetentajai iestādei, VSAA pārbauda vienu reizi gadā.

Apvienotās Karalistes pilsoņiem ir tiesības līdz 2020. gada 31. decembrim pieprasīt un saņemt valsts sociālos pabalstus saskaņā ar Valsts sociālo pabalstu likumu, ja viņi ieguvuši tiesības uzturēties un dzīvojuši Latvijā līdz 2019. gada 29. martam un pēc 2019. gada 29. marta turpina dzīvot Latvijā. Šī likumprojekta norma minētajiem Apvienotās Karalistes pilsoņiem, kuriem būs termiņuzturēšanās atļauja, atvieglos tiesības saņemt valsts sociālos pabalstus, jo saskaņā ar Valsts sociālo pabalstu likuma 4. panta otro daļu tiesību uz šiem pabalstiem nav personām, kuras Latvijā saņēmušas termiņuzturēšanās atļauju.

Personām, kuras dzīvo Latvijā, bezdarbnieka pabalsta piešķiršanai saskaņā ar likumu "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam" ņem vērā līdz 2019. gada 29. martam Apvienotajā Karalistē uzkrātos apdrošināšanas periodus, kurus ir apstiprinājusi Apvienotās Karalistes kompetentā iestāde.  Apdrošināšanas stāža summēšanas nosacījumus piemēro arī, lai noteiktu tiesības uz slimības pabalstu saskaņā ar likumu "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu".

Personām, kuras dzīvo Apvienotajā Karalistē vai izceļo no Latvijas uz Apvienoto Karalisti pēc 2019. gada 29. marta, turpina izmaksāt piešķirto ģimenes valsts pabalstu (piemaksas pie ģimenes valsts pabalsta), bērna kopšanas pabalstu, bērna ar invaliditāti kopšanas pabalstu un pabalstu personai ar invaliditāti, kurai nepieciešama kopšana, ievērojot Regulā Nr.883/2004 noteiktos nosacījumus, proti, nosakot atbildīgo valsti ģimenes pabalstu izmaksā, primārās un sekundārās kompetences valsti u.c.

Personām, kuras dzīvo Apvienotajā Karalistē vai izceļo no Latvijas uz Apvienoto Karalisti pēc 2019. gada 29. marta, kamēr tiek saglabāts bezdarbnieka statuss saskaņā ar Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumu, izmaksā bezdarbnieka pabalstu, kas piešķirts saskaņā ar likumu "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam".

Likumprojekts paredz no 2019. gada 30. marta sociālo iemaksu veikšanu vienā no valstīm – Latvijā vai Apvienotajā Karalistē.

Likumprojekta 14. pants

Likumprojekta 14. pants nodrošina, ka pārejas periodā no 2019. gada 30. marta līdz 2020. gada 31. decembrim Apvienotās Karalistes pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem, kas tiesības uzturēties Latvijā ir ieguvuši līdz 2019. gada 29. martam un kas turpina pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās bez Izstāšanās līguma dzīvot (uzturēties) Latvijas Republikā, tiek saglabātas tiesības saņemt Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā noteiktos sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību līdzšinējā kārtībā, ja tie atbilst kādam no Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 3.panta pirmās daļas 3.punktā noteiktajām prasībām (ieguvuši pastāvīgās uzturēšanās tiesības Latvijā, ir tiesīgi uzturēties Latvijā un ir uzturējušies Latvijā vismaz trīs mēnešus vai arī uzturējušies Latvijā vismaz sešus mēnešus, ja uzturēšanās mērķis ir bijis darba tiesisko attiecību nodibināšana Latvijā un ir pierādījumi, ka viņi turpina meklēt darbu, ko apliecina viņu reģistrācija Nodarbinātības valsts aģentūrā).

Likumprojekta 15. pants

Saskaņā ar Invaliditātes likumu 7. panta pirmo daļu prognozējamas invaliditātes un invaliditātes ekspertīzi veic Latvijas pilsonim, Latvijas nepilsonim, Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas pilsonim vai viņa ģimenes loceklim, kas legāli uzturas Latvijā, ārzemniekam, kas ir saņēmis pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijā, personai, kas ir saņēmusi pastāvīgās uzturēšanās atļauju sakarā ar bēgļa statusa piešķiršanu Latvijā, vai minētās personas ģimenes loceklim, kuram ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja Latvijā. Atbilstoši minētā panta otrās daļas 1. punktam personai, kurai izsniegta termiņuzturēšanās atļauja Latvijā, ir tiesības uz prognozējamas invaliditātes un invaliditātes ekspertīzi, ja tai kā sociāli apdrošinātai personai ir tiesības uz sociālās apdrošināšanas pakalpojumiem.

Sociālo jautājumu koordinēšana ar Apvienoto Karalisti līdz 2019. gada 29. martam tiek veikta saskaņā ar Regulu Nr. 883/2004 un Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra regulu (EK) Nr. 987/2009, ar ko nosaka īstenošanas kārtību Regulai (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu. Tādējādi patlaban Apvienotās Karalistes pilsoņi, kas dzīvo Apvienotajā Karalistē un kuri ir sociāli apdrošināti Latvijā darba nespējas gadījumā, kas beidzas ar invaliditāti, ir tiesīgi uz Latvijas pabalstiem, piemēram, invaliditātes pensiju.  Invaliditātes ekspertīzi Latvijā veic Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija (turpmāk – VDEĀVK), pamatojoties uz personas iesniegto pieprasījumu un tam pievienotajiem dokumentiem VDEĀVK vai Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentās iestādes (šajā gadījumā – Apvienotās Karalistes kompetentās iestādes) pārsūtītajiem dokumentiem.

 Ņemot vēra paredzamo izstāšanos no Eiropas Savienības, Apvienotā Karaliste vairs nebūs Eiropas Savienības dalībvalsts, tādējādi tās pilsoņi un viņu ģimenes locekļi zaudēs tiesības Latvijā saņemt Invaliditātes likumā noteikto prognozējamās invaliditātes un invaliditātes ekspertīzi, kas var ietekmēt viņu tiesības saņemt sociālos pakalpojumus, pabalstus, atlīdzības vai valsts pensiju.

Lai nodrošinātu, ka pārejas periodā no 2019. gada 30. marta līdz 2020. gada 31. decembrim Apvienotās Karalistes pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem, kas pēc 2019. gada 29. marta turpina dzīvot (uzturēties) Latvijā, kā arī Apvienotās Karalistes pilsoņiem, kas dzīvo Apvienotajā Karalistē, bet ir bijuši sociāli apdrošināti Latvijā,   saglabātos tiesības saņemt likumā noteikto prognozējamās invaliditātes vai invaliditātes ekspertīzi, likumprojekta 15. pantā ir ietverts atbilstošs regulējums.

Likumprojekta 16. pants

Likumprojekta 16. pants nodrošina, ka pārejas periodā no 2019. gada 30. marta līdz 2020. gada 31. decembrim Apvienotās Karalistes pilsoņiem, kas tiesības uzturēties Latvijā ir ieguvuši līdz 2019. gada 29. martam un kas turpina pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās bez Izstāšanās līguma dzīvot (uzturēties) Latvijas Republikā, tiek saglabātas tiesības saņemt Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā noteikto atbalstu bezdarbniekiem, darba meklētājiem un bezdarba riskam pakļautām personām līdzšinējā kārtībā.

Likumprojekta 17. pants

Šobrīd Veselības aprūpes finansēšanas likuma 11. panta trešās daļas 4. punkts dod Eiropas Savienības pilsonim, kurš uzturas Latvijā sakarā ar nodarbinātību vai kā pašnodarbināta persona, kā arī viņa ģimenes locekļiem tiesības saņemt no valsts budžeta līdzekļiem apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus. Tas nozīmē, ka pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības no valsts budžeta apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus saņems tikai Apvienotās Karalistes pilsonis, kurš Latvijā uzturas sakarā ar nodarbinātību saskaņā ar Veselības aprūpes finansēšanas likuma 11. panta pirmās daļas 1. punktu, bet no valsts budžeta apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus vairs nesaņems viņa ģimenes locekļi.

Ņemot vērā minēto, lai Apvienotās Karalistes pilsoņiem, kuri likumīgi uzturējušies Latvijā līdz 2019. gada 29. martam, tiktu nodrošināti iespējami labvēlīgāki nosacījumi, ir nepieciešams paredzēt, ka līdz 2020. gada 31. decembrim Apvienotās Karalistes pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem, kuri ir likumīgi uzturējušies Latvijā līdz 2019. gada 29. martam, ir piemērojams Veselības aprūpes finansēšanas likuma 11. panta trešās daļas 4. punkts.

Likumprojekta 18. pants

Augstskolu likuma 45. panta pirmā daļa nosaka vispārīgo tiesību, ka studēt augstskolā un koledžā ir katram Latvijas pilsonim un Latvijas nepilsonim, kā arī ārzemniekam un tam ir nepieciešama dokumentāri apliecināta un Latvijā atzīta studiju programmas prasībām atbilstoša iepriekšēja izglītība. Savukārt Augstskolu likuma 45. panta otrā daļa nosaka, ka tiesības studēt augstskolā vai koledžā ir vienādas Latvijas pilsonim, Latvijas nepilsonim, Eiropas Savienības pilsonim, Eiropas Ekonomikas zonas pilsonim vai Šveices Konfederācijas pilsonim un Eiropas Kopienas pastāvīgajam iedzīvotājam, kuram ir derīga uzturēšanās atļauja. Attiecīgi šā likuma 83. panta pirmā daļa nosaka, ka ārzemniekus, kuri nav minēti šā likuma 45.panta otrajā daļā, var uzņemt Latvijas augstskolās un koledžās par pilnā laika studējošajiem saskaņā ar Izglītības likumu un šo likumu uz vispārējo noteikumu pamata.

Atbilstoši Augstskolu likuma 46. panta otrajai daļai studējošais ar augstskolu vai koledžu rakstveidā slēdz studiju līgumu uz visu studiju programmas apguves laiku, ievērojot studiju līgumā obligāti ietveramos noteikumus, ko nosaka Ministru kabinets. Apvienotajai Karalistei izstājoties no Eiropas Savienības, tā kļūst par trešo valsti. Tādēļ, lai īstenotu Saeimas deklarācijā paredzēto iespējami labvēlīgāku attieksmi pret Apvienotās Karalistes pilsoņiem, kas noslēguši studiju līgumus laikā līdz 2020. gada 31. decembrim, likumprojekta 18. pants paredz Apvienotās Karalistes pilsoņiem, tādas pašas tiesības studēt augstskolā vai koledžā, kā Latvijas pilsoņiem.

Ar "vienādām tiesībām kā Latvijas pilsonim" saprot, ka Apvienotās Karalistes pilsonis, kurš ir noslēdzis studiju līgumu laikā līdz 2020. gada 31. decembrim, bauda tādas pašas tiesības kā Latvijas pilsonis, tas ir, vienlīdzīga studiju maksa, vienlīdzīgas tiesības studēt par valsts budžeta līdzekļiem, vienlīdzīgas tiesības uz stipendiju u.c..

Savukārt tiem Apvienotās Karalistes pilsoņiem, kuri slēdz studiju līgumus pēc 2020. gada 31. decembra, viņu tiesības uz studijām augstskolā vai koledžā ir skatāmas atbilstoši Augstskolu likuma 83. pantam, kas nosaka ārzemnieku (tie, kas nav minēti Augstskolu likuma 45. panta otrajā daļā) uzņemšanas nosacījumus Latvijas augstskolās un koledžās.

Apvienotajai Karalistei izstājoties no Eiropas Savienības, netiek skarta diploma atzīšanas joma, jo to regulē Eiropas reģiona konvencija par to kvalifikāciju atzīšanu^[1] (Lisabonas konvencija), kas saistītas ar augstāko izglītību, kuras dalībvalstis ir Latvija un Apvienotā Karaliste. Papildinot minēto, Latvija un Apvienotā Karaliste ir arī Eiropas vienotās augstākās izglītības telpas veidošanas procesa ^[2](Boloņas procesa) dalībvalstis.

Apvienotajai Karalistei izstājoties no Eiropas Savienības, netiek skarti Eiropas kvalifikācijas ietvarstruktūru un Eiropas kvalifikācijas ietvarstruktūru līmeņi, jo Latvija un Apvienotā Karaliste (Anglija, Skotija un Velsa) uz 2018. gada aprīli ir to 35 valstu skaitā, kuras ir oficiāli sasaistītas ar Eiropas kvalifikācijas ietvarstruktūru (The European Qualifications Framework (EQF))^[3].

Likumprojekta 18. pantā ietvertais regulējums ietilpst Latvijas kā Eiropas Savienības dalībvalsts kompetencē attiecībā uz darbībām izglītībā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 6. panta e) punktu.

Likumprojekta 18. pants neskar Eiropas Savienības ekskluzīvo kompetenci un Eiropas Savienības kopīgo jeb dalīto kompetenci ar dalībvalstīm Līguma par Eiropas Savienības darbību 3. un 4. panta ietvaros.

Likumprojekta 19. pants

Likums "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu" (turpmāk – reglamentēto profesiju likums) nosaka ārvalstīs iegūtas profesionālās kvalifikācijas atzīšanā reglamentētajās profesijās piemērojamās tiesību normas. Ar reglamentēto profesiju likumu ir pārņemta Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 7. septembra direktīva 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu (turpmāk – direktīva 2005/36/EK). Daļa no reglamentēto profesiju likumā noteiktajām profesionālo kvalifikāciju atzīšanu regulējošām tiesību normām atšķiras atkarībā no tā, vai pretendents uz profesionālās kvalifikācijas atzīšanu savu kvalifikāciju ir ieguvis Eiropas Savienības dalībvalstī vai trešajā valstī.

Saistībā ar paredzamo Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības Eiropas Komisijas 2018. gada 21. jūnijā izdotais skaidrojums^[4] vērš uzmanību uz to, ka Apvienotajā Karalistē iegūto profesionālo kvalifikāciju atzīšanai jāpiemēro Eiropas Savienības dalībvalstu normatīvajos aktos noteiktās tiesību normas. Skaidrojumā arī nav noteikts aizliegums Apvienotajā Karalistē kvalifikāciju ieguvušām personām sniegt īslaicīgus pakalpojumus Eiropas Savienības valstīs, bet akcentēta pieeja šo pakalpojumu sniegšanas regulējumam piemērot valsts normatīvo regulējumu.

Eiropas Komisija 2018. gada 27. novembrī Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības gatavības seminārā aicināja Eiropas Savienības valstis, atzīstot Apvienotajā Karalistē iegūtās profesionālās kvalifikācijas, rīkoties samērīgi un praktiski, ņemot vērā, ka Apvienotajā Karalistē kvalifikācija bija iegūta līdz izstāšanās brīdim.^[5]

Ievērojot minēto, ir jārada tiesiskais pamats turpmākai Apvienotajā Karalistē iegūto profesionālo kvalifikāciju reglamentētajās profesijās atzīšanai Latvijā, ņemot vērā, ka no 2019. gada 30. marta Apvienotajā Karalistē iegūtās profesionālās kvalifikācijas būs uzskatāmas par trešajās valstīs iegūtām profesionālām kvalifikācijām, kuru atzīšanai nav jāpiemēro direktīva 2005/36/EK. Tādēļ likumprojekta 19. pants paredz, ka tie iesniegumi, kas ir saņemti līdz Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības, tiks izskatīti un lēmumi par tiem tiks pieņemti saskaņā ar kārtību, kāda reglamentēto profesiju likumā noteikta attiecībā uz Eiropas Savienības valstīs iegūtu profesionālo kvalifikāciju atzīšanu.

Reglamentēto profesiju likumā noteiktais paredz jebkuras profesionālās kvalifikācijas – vai tā būtu iegūta Eiropas Savienības dalībvalstī, vai trešajā valstī – pilnīgu izvērtēšanu, pieļaujot profesionālās kvalifikācijas atzīšanu tikai tādā gadījumā, ja tā atbilst Latvijā izvirzītajām prasībām reglamentētajai profesijai. Līdz ar to nepastāv riski Latvijas sabiedrības veselībai un drošībai, dodot piekļuvi darbam reglamentētā profesijā personām ar Latvijas prasībām neatbilstošu kvalifikāciju. Ņemot vērā, ka Apvienotajā Karalistē iegūtās profesionālās kvalifikācijas no 2019. gada 29. marta būs uzskatāmas par trešajās valstīs iegūtām kvalifikācijām, saskaņā ar direktīvas 2005/36/EK 3. panta 3. punktu Latvijā atzītās Apvienotajā Karalistē iegūtās profesionālās kvalifikācijas nevar apdraudēt citas Eiropas Savienības valstis, jo citās Eiropas Savienības valstīs tās varēs atzīt tikai pēc personas trīs gadus ilgas profesionālās pieredzes iegūšanas darbā attiecīgā profesijā Latvijā. 

Nepastāv saprātīgs un objektīvs pamats Apvienotajā Karalistē iegūto profesionālo kvalifikāciju atzīšanā, piemērojot speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu Ministru kabineta noteiktiem Eiropas Savienības dalībvalstīs noteiktajām vienotajām minimālajām prasībām atbilstošiem Apvienotajā Karalistē iegūtiem ārsta un ārsta profesijas pamatspecialitāšu, apakšspecialitāšu vai papildspecialitāšu, māsas, vecmātes, zobārsta un zobārsta apakšspecialitāšu, farmaceita, veterinārārsta un arhitekta (t.s. sektoriālās profesijas) profesionālo kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem, sākot no 2019. gada 30. marta, nekavējoši piemērot tās tiesību normas, kas tiek attiecinātas uz trešajās valstīs iegūto profesionālo kvalifikāciju atzīšanu. Tādēļ likumprojekts paredz, ka, ja minētie dokumenti iegūti līdz Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības, tos varēs atzīt, piemērojot speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu. Ja šāda norma netiktu paredzēta, minēto profesionālo kvalifikāciju atzīšanai būtu jāpiemēro vispārējā sistēma, kas palielina atzīšanas institūcijām administratīvo slogu (jo būtu jāpiemēro vispārējā profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēma), kaut arī nav šaubu, ka kvalifikāciju apliecinošie dokumenti atbilst reglamentētai profesijai izvirzītām prasībām. Šādas tiesību normas pastāvēšana ir pamatota līdz laikam, kamēr ir spēkā šobrīd noteiktās minimālās izglītības un profesionālās kvalifikācijas iegūšanas prasības sektoriālajās profesijās direktīvā 2005/36/EK, jo Apvienotajā Karalistē iegūtā profesionālā kvalifikācija atbilst direktīvas 005/36/EK prasībām.

Likumprojekta 19. pants paredz, ka līdz 2019. gada 29. martam saņemto iesniegumu par profesionālās kvalifikācijas atzīšanu izskatīšanā jāpiemēro tiesību normas, kas attiecas uz Eiropas Savienības valstīs iegūtu profesionālo kvalifikāciju atzīšanu. Praksē tas nozīmē, ka lēmums par profesionālās kvalifikācijas atzīšanu ir jāpieņem ne vēlāk kā triju mēnešu laikā attiecībā uz profesijām, kurām piemēro speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu, un ne vēlāk kā četru mēnešu laikā attiecībā uz profesijām, kurās piemēro vispārējo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu.

No likumprojekta 19. panta izriet, ka personas ar Apvienotajā Karalistē iegūtu vai atzītu profesionālo kvalifikāciju pēc 2019. gada 30. martu nevarēs uzsākt īslaicīgu pakalpojumu sniegšanu reglamentētajās profesijās un nevarēs atjaunot iepriekš iesniegtās deklarācijas par īslaicīgu pakalpojumu sniegšanu. Tomēr tās personas, kas īslaicīgu pakalpojumu sniegšanu ir uzsākušas pirms Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības, tos varēs pabeigt sniegt. Praksē tas nozīmē, ka profesionāļi, kuriem šobrīd ir tiesības strādāt reglamentētajā profesijā Apvienotajā Karalistē un kuri vēlas sniegt īslaicīgus pakalpojumus šajā profesijā Latvijā, varēs to darīt ne ilgāk kā vienu gadu no pakalpojuma sniegšanas uzsākšanas. t.i., vēlākais laiks, ko likumprojekts pieļauj īslaicīgā pakalpojuma uzsākšanai, ir 2019. gada 29. marts un profesionālis tos varēs sniegt ne ilgāk kā līdz 2020. gada 29. martam. Ja profesionālis vēlēsies turpināt strādāt reglamentētā profesijā Latvijā, viņām būs jāveic profesionālās kvalifikācijas atzīšana. Tikšanās laikā ar Apvienotās Karalistes vēstniecību Ārlietu ministrijā 2019. gada 7. februārī no Apvienotās Karalistes puses tika sniegta informācija par to, ka Apvienotā Karaliste paredz ļaut noslēgt īslaicīgu pakalpojumu sniegšanu tiem profesionāļiem, kuri pakalpojumu sniegšanu uzsākuši līdz Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības.

 Īslaicīgu pakalpojumu sniegšanu reglamentētajās profesijās saskaņā ar reglamentēto profesiju likumu var sniegt personas, kuru mītnes valsts ir Eiropas Savienībā, proti, tikai tie profesionāļi, kuri veic pastāvīgu profesionālo darbību attiecīgajā reglamentētajā profesijā kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm. Praksē visbiežāk šīs personas ir saņēmušas sertifikātus vai licences, tās ir reģistrētas īpašos reģistros un viņu profesionālo darbību uzrauga attiecīgās valsts norīkotās kompetentās institūcijas. Šīs institūcijas seko, lai profesionālis savā valstī ievērotu visus profesionālās darbības noteikumus, piemēram, regulāri saņem tālākizglītību, ievēro ētikas noteikumus, u.c. Īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniegšanas gadījumos var būt svarīgi operatīvi sazināties ar pakalpojumu sniedzēja mītnes valsts kompetentajām institūcijām. Ņemot vērā, ka pēc izstāšanās no Eiropas Savienības Apvienotajai Karalistei vairs nebūs pieejama iekšējā tirgus informācijas sistēma (IMI sistēma), tad informācijas iegūšana varētu būt apgrūtinoša. Likumprojekta ierobežojums īslaicīgu pakalpojumu sniegšanā personām, kuru mītnes valsts ir Apvienotā Karaliste, ir noteikts, lai Latvijas pakalpojumu saņēmējiem neradītu riskus pakalpojumu sniedzēja nepietiekamas kvalifikācijas dēļ.

Apvienotajā Karalistē iegūto profesionālo kvalifikāciju atzīšanā Latvijā dominējošais vairākums ir Latvijas pilsoņi, kuri Latvijā atzīst Apvienotajā Karalistē iegūto kvalifikāciju (28  gadījumi no 40 laika posmā no 2010. līdz 2019. gadam)^[6]. Latvijā iegūto profesionālo kvalifikāciju atzīšana Apvienotajā Karalistē ir skaitliski daudz lielākā apjomā, piemēram, pēc Reglamentēto profesiju datu bāzē^[7] iekļautās informācijas kopš 2005. gada Apvienotajā Karalistē savu kvalifikāciju ir atzinuši Latvijā kvalifikāciju ieguvušie 217 ārsti, 205 māsas, 4 arhitekti, 22 veterinārārsti, 56 zobārsti, 4 vecmātes u.c. profesiju pārstāvji. Līdz ar to labvēlīgāks režīms attiecībā uz Apvienotajā Karalistē iegūto profesionālo kvalifikāciju atzīšanu galvenos ieguvumus dos Latvijas iedzīvotājiem, kuri būs mudināti atgriezties Latvijā, atzīt savu Apvienotajā Karalistē iegūto kvalifikāciju un veidot karjeru reglamentētā profesijā Latvijā, kā arī, iespējams, rosinās Apvienotās Karalistes iestādes piemērot labvēlīgāku režīmu Latvijā iegūto profesionālo kvalifikāciju atzīšanā Apvienotajā Karalistē.

Līdzvērtīgs Apvienotajā Karalistē noteikts pārejas periods būtu izdevīgs tiem Latvijas iedzīvotājiem, kas vēlas Latvijā iegūto profesionālo kvalifikāciju atzīt Apvienotajā Karalistē. Pārejas perioda piemērošanu apsver arī citas valstis, piemēram, Austrija, attiecībā uz advokātu darbību.

Ja likumprojekts netiks pieņemts, Izstāšanās līguma spēkā stāšanās gadījumā pastāv draudi, ka Latvijas normatīvais regulējums būs neatbilstošs Eiropas Savienības tiesību normām, bet izstāšanās bez vienošanās gadījumā – pilsoņu tiesības uz profesionālo kvalifikāciju atzīšanu tiks nesamērīgi un nepamatoti ierobežotas.

Likumprojekta 19. pants noteiks tiesību normas Apvienotajā Karalistē iegūtas profesionālās kvalifikācijas atzīšanai reglamentētajās profesijās, kas būs izdevīgas profesionālās kvalifikācijas atzīšanas pretendentiem, veicinās viņu iespējas strādāt reglamentētās profesijās Latvijā, kur vairākās jomās trūkst darbaspēka, tādēļ likumprojekts labvēlīgi ietekmēs tautsaimniecības attīstību. Ja likumprojekts netiks pieņemts, sākot no 2019. gada 29. marta (ja netiks noslēgta vienošanās starp Apvienoto Karalisti un Eiropas Savienību), Apvienotajā Karalistē iegūto profesionālo kvalifikāciju atzīšanā ir jāpiemēro tās reglamentēto profesiju likumā noteiktās tiesību normas, kas attiecas uz trešajām valstīm, kas profesionālās kvalifikācijas atzīšanas pretendentiem procesu padara sarežģītāku, laikietilpīgāku un arī iespēju ir mazāk, piemēram ir liegta īslaicīgu pakalpojumu sniegšana. Tas nav pamatoti, īpaši sektoriālajās profesijās, jo šobrīd Apvienotajā Karalistē iegūtās kvalifikācijas atbilst direktīvas 2005/36/EK un Latvijā izvirzītajām prasībām. Ņemot vērā, ka vairums no iesniegumiem par Apvienotajā Karalistē iegūto profesionālo kvalifikāciju atzīšanu Latvijā ir no Latvijas iedzīvotājiem, likumprojekts veicinās reemigrāciju.

Likumprojekta 20. pants

Saskaņā ar Latvijas zvērinātu advokātu padomes sniegto informāciju Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijā uz 2019. gada sākumu ir reģistrēti un praktizē divi Apvienotās Karalistes zvērināti advokāti (ar savas mītnes valsts profesijas nosaukumu atbilstoši Latvijas Republikas Advokatūras likuma 7. daļas 11. sadaļā noteiktajam).

Eiropas Savienības dalībvalstu advokāti, tostarp Apvienotās Karalistes advokāti, savas tiesības praktizēt citā dalībvalstī advokāta profesijā ir ieguvuši, pamatojoties uz Padomes 1977. gada 22. marta direktīvā 77/249/EEK par pasākumiem, kas palīdz advokātiem sekmīgi īstenot brīvību sniegt pakalpojumus un Eiropas Parlamenta un padomes 1998. gada 16. februāra Direktīvā 98/5/EK par pasākumiem, lai atvieglotu advokāta profesijas pastāvīgu praktizēšanu dalībvalstī, kas nav tā dalībvalsts, kurā iegūta kvalifikācija, ietvertajiem nosacījumiem.

Lai pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības Latvijā praktizējoši Apvienotās Karalistes advokāti saglabātu iegūtās tiesības praktizēt Latvijā, likumprojektā iekļauts 20. pants.

Arī Latvijas Zvērinātu advokātu padome ir norādījusi, ka, vadoties no kopējās nostājas, kāda ir Eiropas Savienībai attiecībā uz Apvienotās Karalistes izstāšanos, kas paredz nepasliktināt to Latvijas pilsoņu, kā arī Apvienotās Karalistes pilsoņu stāvokli un statusu, kas ir iegūts līdz Apvienotās Karalistes izstāšanās brīdim, risinājums, kad līdz izstāšanās brīdim Latvijā praktizējošu Apvienotās Karalistes advokātu esošais stāvoklis (tiesības strādāt advokāta profesijā) tiktu saglabāts, būtu vispiemērotākais.

Likumprojekta 21. pants

Pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības tiesiskā sadarbība pārrobežu civillietās vairumā gadījumu varēs tikt turpināta, pamatojoties uz Latvijai un Apvienotajai Karalistei saistošajām starptautiskajām konvencijām. Tomēr, Apvienotajai Karalistei izstājoties no Eiropas Savienības bez vienošanās, nebūs vienotu un savstarpēji saistošu pārejas noteikumu attiecībā uz vienā vai otrā valstī pēc Eiropas Savienības regulējuma uzsāktajām un nepabeigtajām pārrobežu tiesvedībām civillietās, izpildu lietvedībām un saņemtajiem tiesiskās palīdzības pieteikumiem vai lūgumiem. Ar Eiropas Savienības regulām ieviestie mehānismi ir smalka un uz pēctecīgu normu piemērošanu balstīta sistēma, tāpēc krasa pāreja uz cita starptautiskā privāttiesību regulējuma piemērošanu lietā, kas uzsākta, bet nepabeigta līdz 2019. gada 29. martam, varētu pasliktināt lietā iesaistīto pušu tiesisko situāciju vai pat rezultēties lietā iesaistīto pušu aizskarto tiesību un interešu aizsardzības vai sprieduma izpildes neiespējamībā. Turklāt attiecībā uz jurisdikciju, spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (ko regulē Briseles Ibis regula) šobrīd vēl nav Latvijai un Apvienotajai Karalistei saistošas starptautiskās konvencijas, kas nozīmē, ka šādās lietās nāktos piemērot starp valstīm nesaskaņotu un, iespējams, pretrunīgu nacionālo regulējumu. Tādēļ likumprojekta 21. pants paredz Eiropas Savienības regulu piemērošanas turpināšanu attiecībā uz Latvijā vai Apvienotajā Karalistē uzsāktajām un līdz 2019. gada 29. martam nepabeigtām pārrobežu civillietām.

Šāda pieeja izvēlēta, lai pēc iespējas mazinātu tiesiskās nenoteiktības risku un nodrošinātu atbilstošu tiesisko pēctecību. Attiecīgi likumprojekta 21. pants nosauc tos Eiropas Savienības tiesību aktus, kuru piemērošana Latvijā situācijās, kurās ir iesaistīta Apvienotā Karaliste, ir turpināma arī pēc 2019. gada 29. marta, ja Latvijā vai Apvienotajā Karalistē tiesvedība vai lieta pie zvērināta notāra uzsākta vai pieteikums, vai tiesiskās palīdzības lūgums kompetentajās iestādēs iesniegts līdz minētajam datumam. Lai gan šādi noteikumi rada iespējamību, ka tiesību piemērotājiem Latvijā situācijās, kurās ir iesaistīta Apvienotā Karaliste, varētu nākties vēl vairākus gadus pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības piemērot Eiropas Savienības regulas, tomēr šāda pieeja tiecas novērst tiesiskā situācijas pasliktināšanos attiecībā uz pārrobežu lietās iesaistītajām pusēm un mazināt risku, ka pušu tiesību aizsardzības realizācija varētu kļūst neiespējama. Turklāt līdzīgai pieejai plāno sekot arī Apvienotā Karaliste, un savstarpēji saskaņota pieeja ir viens no būtiskākajiem efektīvas starptautiskās pārrobežu sadarbības elementiem.

Lai nodrošinātu nepārtrauktību un tiesisko noteiktību, likumprojekta 21. pants aptver visas tiesvedības stadijas, izpildes procesu un centrālo iestāžu sadarbību. Piemēram, Latvijas tiesas un iestādes starptautisko jurisdikciju attiecībā uz pirms 2019. gada 29. marta un arī vēl 2019. gada 29. martā saskaņā ar 21. pantā minētajām regulām celtajām prasībām noteiks pēc šīm regulām. Arī turpmāki jautājumi, kas varētu rasties minētajos datumos uzsāktajās tiesvedībās un ietilps regulu darbības jomā, tostarp jautājumi par lietas nodošanu tiesai citā dalībvalstī, lis pendens u.c., jārisina saskaņā ar attiecīgajām regulām, neraugoties uz to, ka jautājums radies pēc 2019. gada 29. marta. Attiecībā uz spriedumiem un publiskiem aktiem, kas pieņemti tiesvedībās, kurās prasības celtas līdz 2019. gada 29. martam (tostarp šajā datumā), ir izdodamas 21. pantā minēto regulu apliecības pat tad, ja spriedums pieņemts vai publiskais akts sastādīts pēc 2019. gada 29. marta. Turklāt neatņemami ir tas, ka attiecībā uz šādām apliecībām turpina darboties arī 21. pantā minēto regulu normas, piemēram, par to koriģēšanu. Padomes 2003. gada 27. novembra Regula (EK) Nr. 2201/2003 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par Regulas (EK) Nr. 1347/2000 atcelšanu (turpmāk – Regula Nr. 2201/2003) citastarp satur 1980. gada 25. oktobra Hāgas konvenciju par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem papildinošos noteikumus, kurus kā neatņemamu ar Regulu Nr. 2201/2003 ieviestās sistēmas sastāvdaļu, līdztekus Regulai Nr. 2201/2003 arī ir jāturpina piemērot, lietās, kas saistītas ar bērnu civiltiesiskās nolaupīšanu, ja pieteikums par bērna atpakaļatgriešanu Latvijā vai Apvienotajā Karalistē iesniegts līdz 2019. gada 29. martam. Lietās par vecāku atbildību un bērnu aizsardzības pasākumiem, kurās prasība iesniegta pēc 2019. gada 29. marta, piemēro 1996. gada 19. oktobra Hāgas konvenciju par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, atzīšanu, izpildi un sadarbību attiecībā uz vecāku atbildību un bērnu aizsardzības pasākumiem.

Izpildes procesa kontekstā likumprojekta 21. pants attiecas ne vien uz izpildes lietvedību, kas uzsākta pirms 2019. gada 29. marta, bet arī tādu izpildes lietvedību, kas uzsākta vēlāk, ja vien tā izriet no pirms 2019. gada 29. marta Latvijā vai Apvienotajā Karalistē uzsāktas tiesvedības. Piemēram, arī pēc 2019. gada 29. marta Apvienotajā Karalistē izsniegta 2019. gada 29. marta Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 12. decembra Regulas (ES) Nr. 1215/2012 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās 53. un 60. panta apliecība ir uzskatāma par izpildu dokumentu Civilprocesa likuma 540. panta izpratnē, ja tā izsniegta par spriedumu lietā, kas ierosināta un izskatīta līdz 2019. gada 29. martam vai ierosināta pirms 2019. gada 29. martam, bet izskatīta vēlāk. Turklāt būtiski, lai arī turpmākās tiesu izpildītāja darbības (piemēram, izpildu darbības atlikšana, izpildu lietvedības izbeigšana) tiktu veiktas un turpinātas atbilstoši speciālajām normām, kuras regulē attiecīgās likumprojekta 21. pantā minētās regulas noteikumi par sprieduma izpildi.

Dokumentu izsniegšanas un pierādījumu iegūšanas gadījumā par atskaites punktu likumprojekta 21. panta pirmās daļas 7. un 8. punktā minēto Eiropas Savienības regulu piemērošanai kalpo brīdis, kurā lūgums par dokumentu izsniegšanu vai pierādījumu iegūšanu nosūtīts (nevis tiesvedības, kuras ietvaros dokumenti nosūtāmi, uzsākšanas brīdis). Attiecīgi, ja pārsūtītāja struktūra Apvienotājā Karalistē dokumentus pārsūta līdz 2019. gada 29. martam, bet Latvijā tie saņemti pēc minētā datuma, Eiropas Savienības regulu turpina piemērot attiecībā uz šo lūgumu un arī no tā izrietošajām tālākām darbībām. Tikai attiecībā uz lūgumiem, kas Latvijā vai Apvienotajā Karalistē nosūtīti pēc 2019. gada 29. marta un ir ar kādu iepriekšēju lūgumu nesaistīti, ir piemērojama Hāgas 1965. gada 15. novembra Konvencija par tiesas un ārpustiesas dokumentu izsniegšanu civillietās vai komerclietās un Hāgas 1970. gada 18. marta konvencija par pierādījumu iegūšanu ārvalstīs civillietās vai komerclietās.

Atšķirībā no likumprojekta 21. panta pirmajā daļā paredzētā, tā otrā daļa attiecas tikai uz tiesvedību vai izpildu lietvedību Latvijā. Šādu izņēmumu pamato tas, ka būtiskas tiesību aizsardzības garantijas attiecībā uz 21. panta otrajā daļā minēto Eiropas Savienības procedūru ietvaros pieņemtajām automātiski atzīstamajām, un izpildāmajām apliecībām/spriedumiem atbildētājs var īstenot tikai izcelsmes valstī. Piemēram, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Regulu (EK) Nr. 1896/2006, ar ko izveido Eiropas maksājuma rīkojuma procedūru, pieņemtais Eiropas maksājuma rīkojums (turpmāk – EMR) ir automātiski izpildāms visās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Ja atbildētāju no iebilšanas pret EMR ir atturējusi, piemēram, nepārvarama vara vai no viņa neatkarīgi ārkārtas apstākļi, izpildes apturēšana vai ierobežošana iespējama vien tad, ja atbildētājs lūdzis sprieduma pārskatīšanu izcelsmes valstī. Līdz ar to, ja Latvija pieļautu saskaņā ar likumprojekta 21. panta otrajā daļā minēto regulu spriedumu/apliecību, kas pieņemtas Apvienotajā Karalistē, beznosacījumu automātisku izpildi Latvijā arī pēc 2019. gada 29. marta, bet Apvienotā Karaliste negarantētu iespēju atbildētājam lūgt EMR pārskatīšanu, pat objektīvu apstākļu gadījumā, izpildes apturēšana vai ierobežošana Latvijā saskaņā ar attiecīgo regulu nebūtu iespējama. Līdz ar to, lai samērotu piedzinēja tiesību aizsardzības un atbildētāju tiesību aizsardzības iespējas, likumprojekta 21. panta trešā daļa paredz, ka šo apliecību izpilde Latvijā ir pieļaujama tikai tad, ja Apvienotā Karaliste ir apliecinājusi, ka tā piemēros attiecīgajos Eiropas Savienības tiesību aktos noteiktās procesuālās garantijas attiecībā uz spriedumu/apliecību/rīkojumu pārskatīšanu arī pēc 2019. gada 29. marta. Kā atbilstošs apliecinājums tam varētu kalpot Apvienotās Karalistes normatīvie akti vai oficiāls Apvienotās Karalistes paziņojums, ka tā apņemas garantēt iespēju īstenot Eiropas Savienības tiesību aktos noteiktās procesuālās garantijas attiecībā uz spriedumu/apliecību/rīkojumu pārskatīšanu arī pēc 2019. gada 29. marta.

Likumprojekta 22. pants

Lai pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības atvieglotu uzsākto tiesisko sadarbību starp Apvienoto Karalisti un Latviju, nepieciešams noteikt kārtību, kādā Latvijā tiks izpildīti tie tiesiskās palīdzības lūgumi, kas izdoti, pamatojoties uz Eiropas Savienības tiesību aktiem, un kas saņemti no Apvienotās Karalistes līdz 2019. gada 29. martam.

Ievērojot minēto, likumprojekta 22. pants paredz, ka noteikti lēmumi, kas saņemti no Apvienotās Karalistes līdz 2019. gada 29. martam, ir izpildāmi kārtībā, kas attiecināma uz Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Šāds regulējums atvieglos darbu Latvijas iestādēm, kuras ir atbildīgas par šādu lēmumu izpildi, jo būs skaidrs, kāda ir nepieciešamā rīcība pēc 2019. gada 29. marta, kad Apvienotā Karaliste vairs nebūs Eiropas Savienības dalībvalsts.

 

2.                     Kāda var būt likuma ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

Tiesiskais regulējums atvieglos administratīvo slogu tiem Apvienotās Karalistes pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem, kas līdz 2019. gada 29. martam likumīgi uzturējušies Latvijas Republikā, kā arī Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem, kuri dzīvo Apvienotajā Karalistē.

Attiecībā uz likumprojekta 3.-13. punktu piemērošanu jābūt nodrošinātai administratīvajai sadarbībai ar Apvienotās Karalistes kompetento iestādi. Pretējā gadījumā pēc 2019. gada 29. marta būs apgrūtināts VSAA darbs un VSAA pakalpojumu nodrošināšana personām, uz kurām minētais likumprojekts attiecas.

 

3.                     Kāda var būt likuma ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

Saistībā ar likumprojektā paredzēto VSAA izmaiņu realizācijai nepieciešamas 375 c/d un papildu līdzekļi IS izstrādes apmaksai 2019. gadā 135 000 EUR apmērā: 360 euro*375 cilvēkdienas=135 000 EUR, kas ietver VSAA klasifikatoru papildināšanu un pārskatīšanu; ierobežojumu iestrādāšanu tiesību noteikšanai; jaunas piemaksas izveidošanu, tiesību noteikšanu un izmaksu nodrošināšanu; precizējumu veikšanu tiesībām uz piemaksu; precizējumu veikšanu pensijas izmaksas atjaunošanas tiesībām; precizējumu veikšanu priekšlaicīgo pensiju izmaksas nodrošināšanai; precizējumu veikšanu divu pabalstu noteikšanas funkcionalitāti; precizējumu veikšanu tiesību noteikšanai atlīdzībām; precizējumu veikšanu sociālā nodrošinājuma pabalsta tiesību noteikšanai; precizējumu veikšanu tiesību noteikšanai VSAA pabalstiem; tiesību uz pabalstiem un izmaksas ierobežojumu izstrādi. Tā kā izmaiņas stājas spēkā salīdzinoši īsā termiņā, lai likuma normas izpildītu līdz pastāvīgas funkcionalitātes izstrādei, nepieciešami īstermiņa risinājumi, piemēram, nepieciešams veikt dažādu datu atlasi, analīzi, īstermiņa specifisku aprēķinu un izmaksu nodrošināšanu. Lai nodrošinātu likumprojektā paredzēto pasākumu īstenošanu, atbilstoši faktiskajai situācijai nepieciešamības gadījumā Labklājības ministrija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā virzīs jautājumu izskatīšanai Ministru kabinetā par papildu nepieciešamo finansējumu likumprojektā paredzēto pasākumu īstenošanai.

Šajā sadaļā sniegtā informācija attiecas uz likumprojekta 3.–13. pantu.

 

4.                     Kāda var būt likuma ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

Lai pielāgotu spēkā esošo tiesību normu sistēmu Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības, papildus jāizstrādā grozījumi šādos normatīvajos aktos, no tiem svītrojot Apvienotajā Karalistē izdotos izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošos dokumentus, paredzot, ka tie stāsies spēkā 2020. gada 31. decembrī:

1.1.                  Ministru kabineta 2017. gada 21. marta noteikumi Nr. 164 "Noteikumi par arhitekta profesionāliem nosaukumiem un izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem, kurus atzīst, piemērojot speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu";

1.2.                  Ministru kabineta 2009. gada 30. novembra noteikumi Nr. 1365 "Noteikumi par Eiropas Savienības dalībvalstu un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstu profesionālajām organizācijām, kuru izsniegtos profesionālās izglītības un kvalifikācijas dokumentus atzīst Latvijas Republikā".

1.3.                  Ministru kabineta 2005. gada 28. jūnija noteikumi Nr. 475 "Noteikumi par ārvalstīs iegūtajiem advokātu profesionālajiem nosaukumiem, kurus atzīst Latvijas Republikā".

1.4.                  Ministru kabineta 2005. gada 24. maija noteikumi Nr. 351 "Noteikumi par vispārējās aprūpes māsas izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem, kurus atzīst, piemērojot speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu".

1.5.                  Ministru kabineta 2005. gada 10. maija noteikumi Nr. 320 "Noteikumi par veterinārārsta izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem, kurus atzīst, piemērojot speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu".

1.6.                  Ministru kabineta 2005. gada 29. marta noteikumi Nr. 207 "Noteikumi par ārsta izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem, kurus atzīst, piemērojot speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu".

1.7.                  Ministru kabineta 2005. gada 1. marta noteikumi Nr. 149 "Noteikumi par vecmātes izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem, kurus atzīst, piemērojot speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu".

1.8.                  Ministru kabineta 2005. gada 15. februāra noteikumi Nr. 124 "Noteikumi par farmaceita izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem, kurus atzīst, piemērojot speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu".

1.9.                  Ministru kabineta 2005. gada 15. februāra noteikumi Nr. 125 "Noteikumi par zobārsta izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem, kurus atzīst, piemērojot speciālo profesionālās".

2. Papildus jāizvērtē grozījumu nepieciešamība Ministru kabineta 2001. gada 29. maija noteikumos Nr. 220 "Kārtība, kādā tiek piešķirts, atmaksāts un dzēsts studiju kredīts un studējošā kredīts no kredītiestādes līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu".

3. Papildus likumprojektam izskatīšanai Saeimā Ministru kabinets iesniedza šādus ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības saistītos grozījumus likumos, kuri izskatīti Ministru kabineta 2019. gada 12. februāra sēdē:

3.1. likumprojekts "Grozījumi Dokumentu legalizācijas likumā" (234/Lp13), kas izstrādāts ar mērķi saglabāt esošo tiesisko regulējumu, novēršot Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības radītās sekas attiecībā uz publisku dokumentu legalizācijas prasību;

3.2. likumprojekts "Grozījums Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā" (235/Lp13), kas izstrādāts, lai nodrošinātu atvieglojumus arī divējāda lietojuma preču tranzītam uz un no Apvienotās Karalistes;

3.3. likumprojekts "Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā" (236/Lp13), kas izstrādāts ar mērķi tehniski precizēt šo likumu, izslēdzot no tā atsauces uz Apvienoto Karalisti kā Eiropas Savienības dalībvalsti.

Papildus minētajam Ministru kabineta 2019. gada 12. februāra sēdē ir izskatīti šādi grozījumi Ministru kabineta noteikumos:

4.1. grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 3. augusta noteikumos Nr. 721 "Kārtība, kādā bērni šķērso valsts robežu" (TA-208), kas izstrādāti, lai pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības Latvijas Republikas valstpiederīgajiem izceļošanai uz Apvienoto Karalisti netiktu noteikts pienākums uzrādīt papildu dokumentus bez Latvijas Republikas valsts robežas likumā minētajiem dokumentiem. Vienlaikus, lai atvieglotu Latvijas Republikas valstspiederīgo (bērnu) izceļošanu uz valsti, kas nav Eiropas Savienības, Šengenas līguma dalībvalsts vai Apvienotā Karaliste, minētie grozījumi paredz, ka atvieglojumi, kas attiecināmi uz Latvijas Republikas valstspiederīgā (bērna) vecāku, kas pats ir Latvijas pilsonis, Latvijas nepilsonis, Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas pilsonis vai bezvalstnieks, kam piešķirts bezvalstnieka statuss Latvijas Republikā, Eiropas Savienības dalībvalstī, Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai Šveices Konfederācijā, ir vienlīdz attiecināmi arī uz Apvienotās Karalistes pilsoni vai bezvalstnieku, kam piešķirts bezvalstnieka statuss Apvienotajā Karalistē;

4.2. grozījums Ministru kabineta 2015. gada 1. decembra noteikumos Nr. 678 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 3.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt augstas pievienotās vērtības produktu un pakalpojumu eksporta proporciju" 3.2.1.2. pasākuma "Starptautiskās konkurētspējas veicināšana" īstenošanas noteikumi"" (TA-236). Šis grozījums izstrādāts, ņemot vērā komersantu lielo interesi par Apvienoto Karalisti kā par prioritāro eksporta tirgu. Tādēļ minēto Ministru kabineta noteikumu 38.1. apakšpunktā noteiktās eksporta mērķa valstis tiek papildinātas ar Apvienoto Karalisti.

 

5.                     Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts

Likumprojekta 3.-13. pants izstrādāts, lai turpinātu Regulas Nr. 883/2004 piemērošanu, nosakot tiesības uz Latvijas valsts pensiju, apdrošināšanas atlīdzību, valsts sociālo pabalstu, valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu , kā arī, lai noteiktu sociālo iemaksu turpmāko veikšanu, personām, kuras atbilst Regulas Nr. 883/2004 tvērumam, atbilstoši Eiropas Komisijas 2019. gada 30. janvāra priekšlikumam Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par ārkārtas pasākumu noteikšanu sociālā nodrošinājuma koordinācijas jomā pēc Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienība (COM(2019)53). Likumprojektā tiek noteikts ierobežots laika periods (izņemot attiecībā uz valsts pensiju), kurā tiek saglabāta esošā pieeja attiecībā uz Apvienotās Karalistes pilsoņiem (proti, līdz 2020. gada 31. decembrim), ņemot vērā, ka Eiropas Savienības un Apvienotās Karalistes nākotnes attiecību ietvarā sagaidāms pastāvīgs risinājums pilsoņu tiesību jautājumā.

Trešo valstu pilsoņiem sniedzamo sociālo palīdzību un sociālos pakalpojumus Eiropas Savienības tiesību akti neregulē, kā arī tie neietilpst Eiropas Savienības ekskluzīvās un dalītās kompetences jautājumu lokā. 2019. gada 30. janvārī Eiropas Komisija ir nākusi klajā ar priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par ārkārtas pasākumu noteikšanu sociālā nodrošinājuma koordinācijas jomā pēc Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienība (COM(2019)53). Ievērojot, ka no Eiropas Komisijas puses nav paredzēti ārkārtas pasākumi sociālās palīdzības jautājumos, var secināt, ka Eiropas Savienības dalībvalstis nav ierobežotas noteikt nacionālu regulējumu minētajā jomā. Vienlaikus likumprojekta 14. pantā tiek noteikts ierobežots laika periods, kurā tiek saglabāta esošā pieeja attiecībā uz Apvienotās Karalistes pilsoņiem sniedzamo atbalstu (proti, līdz 2020. gada 31. decembrim), ņemot vērā, ka Apvienotās Karalistes nākotnes attiecību ietvarā sagaidāms pastāvīgs risinājums pilsoņu tiesību jautājumā.

Eiropas Savienības tiesību akti neregulē arī trešo valstu pilsoņiem sniedzamos invaliditātes ekspertīzes pakalpojumus, taču Latvijā invaliditātes ekspertīze ir saistīta ar invaliditātes un vecuma pensijas noteikšanu. Līdz ar to likumprojekta 15. pants izstrādāts, lai turpinātu Regulas (EK) Nr. 883/2004 piemērošanu, nosakot prognozējamo invaliditāti un veicot invaliditātes ekspertīzi Apvienotās Karalistes pilsoņiem, kuri atbilst Regulas Nr. 883/2004 tvērumam, atbilstoši Eiropas Komisijas 2019. gada 30. janvāra priekšlikumam Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par ārkārtas pasākumu noteikšanu sociālā nodrošinājuma koordinācijas jomā pēc Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienība (COM(2019)53). Likumprojekta 15. pantā tiek noteikts ierobežots laika periods, kurā tiek saglabāta esošā pieeja attiecībā uz Apvienotās Karalistes pilsoņiem (proti, līdz 2020. gada 31. decembrim), ņemot vērā, ka Eiropas Savienības un Apvienotās Karalistes nākotnes attiecību ietvarā sagaidāms pastāvīgs risinājums pilsoņu tiesību jautājumā.

Tāpat Eiropas Savienības tiesību akti neregulē arī trešo valstu pilsoņiem nodrošināmos atbalsta pakalpojumus bezdarba gadījumā, kā arī tie neietilpst Eiropas Savienības ekskluzīvās un dalītās kompetences jautājumu lokā. 2019. gada 30. janvārī Eiropas Komisija ir nākusi klajā ar priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par ārkārtas pasākumu noteikšanu sociālā nodrošinājuma koordinācijas jomā pēc Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības (COM(2019)53). Ievērojot, ka no Eiropas Komisijas puses nav paredzēti ārkārtas pasākumi bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta jomā, var secināt, ka Eiropas Savienības dalībvalstis nav ierobežotas noteikt nacionālu regulējumu minētajā jomā. Vienlaikus likumprojekta 16. pantā tiek noteikts ierobežots laika periods, kurā tiek saglabāta esošā pieeja attiecībā uz Apvienotās Karalistes pilsoņiem sniedzamo atbalstu (proti, līdz 2020. gada 31. decembrim), ņemot vērā, ka Eiropas Savienības un Apvienotās Karalistes nākotnes attiecību ietvarā sagaidāms pastāvīgs risinājums pilsoņu tiesību jautājumā.

Tās starptautisko privāttiesību jomas, kurās pieņemtas Eiropas Savienības regulas, ir Eiropas Savienības ekskluzīvajā kompetencē. Līdz likumprojekta izstrādāšana brīdim Eiropas Komisija nav nākusi klajā ar normatīva akta vai kāda citu veida saistošu priekšlikumu.  2019. gada 18. janvāra vadlīnijās "Apvienotās Karalistes izstāšanās un Eiropas Savienības noteikumi civiltiesību un starptautisko privāttiesību jomā" ir dotas vien vispārīgas norādes. 2019. gada 1. februāra sanāksmē par civiltiesībām saistībā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības, Eiropas Komisija apstiprināja, ka dalībvalstis attiecībās ar Apvienoto Karalisti var vienpusēji turpināt piemērot arī Eiropas Savienības starptautisko privāttiesību regulas.

 

6.                     Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu

Likumprojekta 2. panta izstrādē bija iesaistīta Iekšlietu ministrija un Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.

Likumprojekta 3.-16. panta izstrādē bija iesaistīta, Labklājības ministrija. Šā regulējuma izstrādē tika ņemts vērā VSAA viedoklis, jo VSAA nodrošina valsts pensijas, apdrošināšanas atlīdzības, valsts sociālo pabalstu, valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu piešķiršanu un izmaksu, kā arī reģistrē sociāli apdrošinātās personas un sociālās iemaksas.

Likumprojekta 17. panta izstrādē bija iesaistīta Veselības ministrija un Nacionālais veselības dienests.

Likumprojekta 18. un 19. panta izstrādē bija iesaistīta Izglītības un zinātnes ministrija.

Likumprojekta 20. panta izstrādē tika iesaistīta Tieslietu ministrija un ņemta vērā Latvijas Zvērinātu advokātu padomes 2019. gada 4. februāra vēstule.

Likumprojekta 21. panta izstrādē tika iesaistīta Tieslietu ministrija un Pastāvīgā darba grupa Civilprocesa likuma grozījumu izstrādei.

Likumprojekta 22. panta izstrādē tika iesaistīta Tieslietu ministrija un minētajā pantā ietvertais regulējums ir saskaņots ar Kriminālprocesa likuma grozījumu izstrādes darba grupu un Ģenerālprokuratūras Starptautiskās sadarbības nodaļu.

 

7.                     Kā tiks nodrošināta likuma izpilde

Projekta izpildes rezultātā nav paredzēta esošu institūciju likvidācija vai reorganizācija. Likumprojektu plānots īstenot esošo cilvēkresursu ietvaros.

Likumprojekta 2. panta izpildē būs iesaistīta Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.

Likumprojekta 3.–13. panta izpildē būs iesaistīta VSAA un 13. panta izpildē – arī Valsts ieņēmumu dienests.

Likumprojekta 14. panta izpildē būs iesaistīta Labklājības ministrija, pašvaldības, Sociālās integrācijas valsts aģentūra un citi sociālo pakalpojumu sniedzēji.

Likumprojekta 15. panta izpildē būs iesaistīta Labklājības ministrija un VDEĀVK.

Likumprojekta 16. panta izpildē būs iesaistīta Nodarbinātības valsts aģentūra.

Likumprojekta 17. panta izpildē būs iesaistīts Nacionālais veselības dienests.

Likumprojekta 18. panta izpildē būs iesaistītas augstskolas un koledžas.

Likumprojekta 19. panta izpildē būs iesaistītas profesionālo kvalifikāciju atzīšanā iesaistītās informēšanas un atzīšanas institūcijas.

Likumprojekta 20. panta izpildē būs iesaistīta Latvijas Zvērinātu advokātu padome.

Likumprojekta 21. un 22. panta izpildē būs iesaistītas tiesiskajā sadarbībā pārrobežu civillietās un krimināllietās kompetentās institūcijas.