2019.gada 13.februārī Nr.

 

 

 Saeimas Prezidijam

 

 

 

 

 

Sociālo un darba lietu komisija lūdz Saeimas Prezidiju grozīt š.g. 14.februāra Saeimas sēdes darba  kārtību  un iekļaut tajā  Sociālo un darba lietu komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā”.

 

Komisija lūdz minēto likumprojektu nodot tikai Sociālo un darba lietu komisijai.

 

Komisija lūdz minēto likumprojektu virzīt izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā un iekļaut to š.g. 14.februāra Saeimas sēdes darba kārtībā.

 

Komisija ierosina minēto likumprojektu atzīt par steidzamu.

 

 

Pielikumā:

1) likumprojekta teksts uz 1 lapas

2) likumprojekta anotācija uz 3 lapām.

 

 

priekšsēdētājs                                                             A.Skride

 

Likumprojekts

 

Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā

 

Izdarīt Valsts sociālo pabalstu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 23. nr.; 2003, 2. nr.; 2004, 5., 24. nr.; 2005, 22., 24. nr.; 2006, 7. nr.; 2007, 22., 24. nr.; 2009, 15., 23. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 47. nr.; 2012, 190. nr.; 2013, 217., 228. nr.; 2014, 183. nr.; 2015, 127. nr.; 2016, 241. nr.; 2017, 242. nr.) šādus grozījumus:

 

1.        Izteikt 3. panta pirmās daļas 3. punktu šādā redakcijā:

 

"3) pabalsts aizbildnībā esoša bērna uzturēšanai;".

 

2.        Izteikt 4. panta ceturto daļu šādā redakcijā:

 

"(4) Tiesības uz pabalstu aizbildnībā esoša bērna uzturēšanai ir visām šā panta pirmajā daļā minētajām personām, ja to aizbildnībā esošajam bērnam piešķirts personas kods. Tiesības uz atlīdzību par aizbildņa pienākumu pildīšanu ir Latvijas pilsoņiem, nepilsoņiem, ārvalstniekiem un bezvalstniekiem, kuriem piešķirts personas kods, ja to aizbildnībā esošajam bērnam arī piešķirts personas kods. Šie noteikumi neattiecas uz personu, kuras aizbildnībā ir bērns, kas Latvijā saņēmis termiņuzturēšanās atļauju, izņemot bērnu, par kuru atbilstoši Patvēruma likumam ir iesniegts iesniegums par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu (patvēruma iesnieguma izskatīšanas laikā) vai kuram Latvijā ir piešķirts alternatīvais statuss."

 

3.        Izteikt 9. panta nosaukumu šādā redakcijā:

 

"9. pants. Pabalsts aizbildnībā esoša bērna uzturēšanai".

 

4.        Izteikt 20. panta pirmās daļas 2. punktu šādā redakcijā:

 

"2) ja pabalsta saņēmējs vai bērns, par kuru tiek maksāts pabalsts, izbrauc no Latvijas Republikas uz pastāvīgu dzīvi ārvalstī. Šis nosacījums neattiecas uz šā likuma 10. pantā minētā pabalsta izmaksu, ja aizbildnis un bērns, par kuru tiek maksāts pabalsts, izbrauc no Latvijas Republikas uz pastāvīgu dzīvi ārvalstī."

 

 

 

 

 

Likumprojekta „Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā”

 anotācija

 

1. Kādēļ likums vajadzīgs?

Likumprojekts “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā” (turpmāk – likumprojekts) ir izstrādāts saistībā ar 2018.gada 16.oktobrī Satversmes tiesā ierosināto lietu Nr.2018-21-01 “Par Valsts sociālo pabalstu likuma 4. panta pirmās daļas un 20. panta pirmās daļas 2. punkta, ciktāl tas attiecas uz atlīdzību par aizbildņa pienākumu pildīšanu, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. un 109. pantam”.

 

Valsts sociālie pabalsti ir valsts atbalsts naudas izmaksu veidā, kuru saņem pie noteiktām iedzīvotāju grupām piederīgas personas situācijās, kad ir nepieciešami papildu izdevumi vai kad šīs personas nespēj gūt ienākumus. Valsts sociālie pabalsti tiek finansēti no valsts pamatbudžeta, t.i., no vispārējiem nodokļiem, un to apmērs ir atkarīgs no valsts finansiālajām iespējām. Valsts sociālos pabalstus izmaksā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (turpmāk – VSAA).

Valsts sociālo pabalstu veidus, to personu loku, kurām ir tiesības uz valsts sociālajiem pabalstiem, šo pabalstu piešķiršanas nosacījumus, piešķiršanas un izmaksas kārtību, kā arī ar šiem pabalstiem saistīto lēmumu pārsūdzēšanas kārtību nosaka Valsts sociālo pabalstu likums (turpmāk – Likums).

 

Atbilstoši Civillikumam tēvs un māte uz aizgādības tiesību pamata ir sava nepilngadīgā bērna dabiskie aizbildņi. Brīdī, kad bērna vecāki vairs nevar turpināt realizēt savas aizgādības tiesības attiecībā pret bērnu (piemēram, bērna vecāki ir miruši, pazuduši, pārtrauktas vai atņemtas aizgādības tiesības, ilgstošas slimības dēļ vecāki nespēj uzņemties rūpes par bērnu), jāmeklē persona, kura varētu kļūt par bērna aizbildni. Aizbildnis ir persona, kas iecelta vai apstiprināta Civillikumā noteiktajā kārtībā, lai nodrošinātu bērna tiesību un interešu aizsardzību. Aizbildnis aizvieto saviem aizbilstamajam vecākus, kā arī pārstāv bērnu personiskajās un mantiskajās attiecībās. Atbilstoši Likuma 10.pantam personai, kura likumā noteiktajā kārtībā iecelta par aizbildni, ir tiesības saņemt atlīdzību par aizbildņa pienākumu pildīšanu. Atbilstoši Likuma 4.pantam un 20.pantam izmaksa tiek pārtraukta, ja pabalsta saņēmējs vai bērns izbrauc uz pastāvīgu dzīvi ārvalstī. Tādējādi šobrīd ir konstatējamas situācijas, kad pēc aizbildnības nodibināšanas un aizbildņa iecelšanas bērnam aizbildnis kopā ar aizbilstamo pārceļas uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs, taču vienlaikus aizbildnis turpina pildīt savus aizbildņa pienākumus attiecībā pret bērnu, jo Civillikuma 339.pants paredz, ka aizbildnība izbeidzas aizbilstamajam:

1)   ar viņa nāvi;

2)   ar viņa pilngadību;

3)   viņu adoptējot;

4)   ja vecākiem atjaunotas aizgādības tiesības.

Līdz ar to secināms, ka gadījumos, ja nemainās bērna juridiskais statuss, aizbildnis turpina pildīt aizbildņa pienākumus līdz pat bērna pilngadības sasniegšanai, turklāt šajā laika periodā atbilstoši Civillikuma 255.pantam aizbildnim sevišķi jāgādā par sava aizbilstamā audzināšanu ar tādu pašu rūpību, ar kādu apzinīgi vecāki gādātu par savu bērnu audzināšanu. Ņemot vērā minēto, kā arī lai uzlabotu ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem lielāku atbalstu un veicinātu iespējamību augt ģimeniskā vidē, likumprojektā paredzēti grozījumi Likuma 4.panta ceturtajā daļā un 20.panta pirmās daļas 2.punktā, nosakot, ka aizbildnim turpmāk būs iespēja saņemt atlīdzību par aizbildņa pienākumu pildīšanu arī gadījumos, ja viņš ar aizbilstamo pastāvīgi dzīvos ārvalstī.

 

Ņemot vērā, ka Likuma 4.panta ceturtās daļas noteiktā pabalsta mērķis ir paredzēts aizbildnībā esoša bērna uzturēšanai, tad likumprojekta grozījumi paredz precizēt Likumā izmantoto terminoloģiju attiecībā pret pabalsta nosaukumu, proti, visā Likumā aizstāt vārdus “pabalsts aizbildnim par bērna uzturēšanu" ar vārdiem “pabalsts aizbildnībā esoša bērna uzturēšanai”, vienlaikus nodrošinot pabalsta nosaukuma labskanību un atbilstību tā izmaksas mērķim.

 

2. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

Likumprojekts attiecas uz aizbildņiem ar aizbildnībā esošām personām.

 

Pēc VSAA statistikas datiem 2018.gada septembrī aizbildņu skaits, kuri ir saņēmuši atlīdzību par aizbildņa pienākumu pildīšanu – 3185, savukārt ik gadu aptuveni 5 aizbildņiem šī atlīdzības izmaksa tiek pārtraukta saistībā ar pastāvīgu dzīvošanu ārvalstīs.

Likumprojekta tiesiskais regulējums nemaina sabiedrības tiesības un pienākumus. Likumprojektā ietverti grozījumi neietekmē administratīvo slogu.

Tiesiskais regulējums nerada ietekmi uz tautsaimniecību.

3. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

Aizbildņa atlīdzības apmērs ir 54,07 euro neatkarīgi no bērnu skaita aizbildnībā. VSAA dati liecina, ka ik gadu aptuveni 5 aizbildņiem tiek pārtraukta atlīdzības izmaksa par aizbildņa pienākumu pildīšanu saistībā ar pārcelšanos uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs. Ņemot vērā, ka bērnu skaits, kuri varētu ar aizbildni doties uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs ir mainīgs, tai skaitā daļa bērnu sasniedz pilngadību, tiek atgriezti bioloģiskajā ģimenē u.c., tiek pieņemts, ka vidēji gadā atlīdzība par aizbildņa pienākumu pildīšanu būtu izmaksājama 10 aizbildņiem. Atbilstoši Likumprojektam, aizbildņa atlīdzības izmaksai prognozējamie izdevumi gadā: 54,07 x 12 x 10 = 6 488,40 euro.

Ņemot vērā prognozējamo iespējamo papildu izdevumu nelielo apmēru, kā arī to, ka atlīdzības saņēmēju skaits noteikts, ņemot vērā iepriekšējo gadu izpildes datus (turpmāk saņēmēju skaits var būt arī mazāks), izmaksas, kas varētu rasties saistībā ar atlīdzības izmaksu aizbildnim izbraucot no valsts, plānots segt LM pamatbudžeta apakšprogrammai 20.01.00 “Valsts sociālie pabalsti” piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.

4. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

Pēc likumprojekta pieņemšanas Saeimā būs nepieciešami grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumos Nr.1643 “Kārtība, kādā piešķir un izmaksā pabalstu aizbildnim par bērna uzturēšanu”, bet ņemot vērā, ka Ministru kabineta grozījumi ir tikai tehniska rakstura, jo saistīti ar pabalsta nosaukuma maiņu, tie tiks sagatavoti vienlaikus ar citiem būtiskiem grozījumiem attiecīgajos Ministru kabineta noteikumos.

5. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts?

Likumprojekts šo jomu neskar

6. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu?

Konsultācijas notikušas ar Labklājības ministrijas amatpersonām un Saeimas Juridisko biroju.