2019. gada 6. februārī

 

Nr.

Saeimas Prezidijam

 

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas šā gada 7.februāra kārtējās Saeimas sēdes darba kārtībā – iekļaut Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz nodot minēto likumprojektu tikai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 86.pantu komisija lūdz virzīt minēto likumprojektu izskatīšanai 1.lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā šā gada 7.februāra kārtējā Saeimas sēdē.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz atzīt minēto likumprojektu par steidzamu.

 

Pielikumā:    1. Likumprojekts “Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību” uz 1 lpp.

2. Likumprojekta “Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību” anotācija uz 2 lpp.

                     

                     

Cieņā

komisijas priekšsēdētājs                                                          M.Bondars

 

Iesniedz Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

 

 

Likumprojekts

 

 

 

Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību

 

 

Izdarīt Likumā par budžetu un finanšu vadību (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 8. nr.; 1996, 24. nr.; 1997, 21. nr.; 1998, 9. nr.; 1999, 24. nr.; 2001, 1. nr.; 2002, 23. nr.; 2003, 2., 23. nr.; 2005, 2., 24. nr.; 2007, 3. nr.; 2008, 1., 24. nr.; 2009, 13., 15., 20. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 200. nr.; 2010, 178., 206. nr.; 2011, 103., 117., 184., 204. nr.; 2012, 190. nr.; 2013, 80., 193., 232. nr.; 2014, 32., 228. nr.; 2015, 248. nr.; 2016, 17., 81., 241.nr.; 2017, 242. nr.; 2018, 244. nr.) šādu grozījumu:

 

Papildināt Pārejas noteikumus ar 82.punktu šādā redakcijā:

“82. Noteikt, ka 2019.gadā vidēja termiņa budžeta ietvara likuma projekts tiek sagatavots tikai 2020., 2021. un 2022.gadiem un Ministru kabinets to iesniedz Saeimā vienlaikus ar likumprojektu par valsts budžetu 2020.gadam.”

 

 

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

 

 

 

 

 

Likumprojekta

„Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību”

anotācija

 

1. Kādēļ likums ir vajadzīgs?

Likums nepieciešams tādēļ, ka sākoties 2019.gadam, nestājās spēkā gadskārtējais valsts budžeta likums un tika apstiprināts valsts pagaidu budžets 2019.gadam. Plānots, ka likumprojekts “Par valsts budžetu 2019. gadam” tiks iesniegts Saeimā marta sākumā un tas varētu stāsies spēkā aprīļa otrajā pusē. Šobrīd spēkā esošais Likuma par budžetu un finanšu vadību regulējums paredz, ka Ministru kabinetam vienlaikus ar gadskārtējo valsts budžeta likuma projektu ir Saeimā jāiesniedz arī vidējā termiņa budžeta ietvara likuma projekts, t.i., 2019.-2021.gada periodam. Savukārt, 2019. gada rudenī ir jāiesniedz jau nākamais vidējā termiņa budžeta ietvara likums 2020.-2022.gadam. Bez tam, līdz aprīļa vidum iesniegšanai Eiropas Komisijā valdībai ir jāizstrādā Latvijas Stabilitātes programma. Visi šie trīs augšminētie vidēja termiņa budžeta plānošanas dokumenti balstītos uz dažādām valsts makroekonomiskām attīstības prognozēm. Tādēļ šobrīd izstrādāt un Saeimā apstiprināt vidēja termiņa budžeta ietvaru 2019.-2021.gadam ir nelietderīgi. Šobrīd vēl darbojas un ir spēkā likums “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020.gadam”, kas bija par pamatu valsts pagaidu budžeta sagatavošanai 2019.gadam un būs arī par pamatu likumprojekta “Par valsts budžetu 2019.gadam” sagatavošanai. Vienlaikus jāņem vērā spēkā esošais pārejas posma regulējums attiecībā uz vidējā termiņa budžeta ietvara likumprojekta sagatavošanu un nepieciešamību tuvākajā laikā pilnveidot valsts budžeta plānošanas procesu kārtējam saimnieciskajam gadam un vidējam termiņam, veicot attiecīgas izmaiņas budžeta procesā.

Ņemot vērā šī gada praksi tehniskā pagaidu valsts budžeta sagatavošanā, kā arī mazinot administratīvo slogu un efektivizējot resursu patēriņu, nepieciešams papildināt Likumā par budžetu un finanšu vadību noteikto par rīcību 2019. gadā ar vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojekta sagatavošanu. Ar grozījumiem nepieciešams paredzēt jaunu pārejas punktu, kas nosaka to, ka 2019.gadā vidēja termiņa budžeta ietvara likuma projekts tiek sagatavots tikai 2020., 2021. un 2022.gadiem un Ministru kabinets to iesniedz Saeimā vienlaikus ar likumprojektu par valsts budžetu 2020.gadam. 

Nostiprinot Likumā par budžetu un finanšu vadību augstāk minēto regulējumu, tiktu mazināts administratīvais slogs, efektīvāk resursus novirzot analītiskajam darbam uz likumprojekta “Par valsts budžetu 2019.gadam”, likumprojekta “Par valsts budžetu 2020.gadam” un vidēja termiņa budžeta ietvara 2020. – 2022.gadam sagatavošanu.

 

2. Kāda var būt likuma ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

Likumprojekts nodrošinās valsts pārvaldes resursu taupošu un racionālu vidēja termiņa budžeta ietvara sagatavošanu šī gada rudenī vienlaikus ar gadskārtējā valsts budžeta likuma sagatavošanu 2020.gadam.

 

3. Kāda var būt likuma ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

Likumprojektam nav finansiālas ietekmes uz valsts un pašvaldību budžetiem. Tas paredz izmaiņas vidēja termiņa budžeta ietvara sagatavošanā 2019.gadā, vienlaikus saskaņojot to ar vidēja termiņa budžeta ietvara sagatavošanu rudenī kopā ar gadskārtējo valsts budžeta likumu.

 

4. Kāda var būt likuma ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

5. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts?

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

6. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu?

Par likumprojektu notikušas konsultācijas ar Saeimas Juridisko biroju un Finanšu ministriju. Tas ir tehniska rakstura likumprojekts, kas tiešu ietekmi uz sabiedrību neatstāj, jo skar valsts pārvaldē un pašvaldībās strādājošos no budžeta sagatavošanas un izpildes uzskaites aspekta.

 

7. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?

Likumprojekta izpildē iesaistītās institūcijas - Finanšu ministrija, nozaru ministrijas ar padotības iestādēm, citas centrālās valsts iestādes. Likumprojekta izpilde neietekmē pārvaldes institucionālo struktūru, kā arī nav paredzēta jaunu institūciju izveide, esošo institūciju likvidācija vai reorganizācija. Likumprojekts tiks realizēts esošo cilvēkresursu un finanšu ietvaros.

 

 

 

 

 

Komisijas priekšsēdētājs                                                           M.Bondars