2019.gada  16.janvārī

 Nr.___________________

 Saeimas Prezidijam

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 79. pantu Sociālo un darba lietu komisija iesniedz un lūdz iekļaut Saeimas 2019.gada 17.janvāra  sēdes darba kārtībā komisijas izstrādāto likumprojektu ''Grozījums Veselības aprūpes finansēšanas likumā''.

Komisija lūdz minēto likumprojektu nodot tikai Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Komisija lūdz likumprojektu virzīt izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā.

Komisija lūdz atzīt minēto likumprojektu par steidzamu.

Pielikumā: likumprojekts un anotācija uz  4 lapām.

Patiesā cieņā,

priekšsēdētājs                                                                                 A.Skride

Grozījumi Veselības aprūpes finansēšanas likumā

Izdarīt Veselības aprūpes finansēšanas likumā (Latvijas Vēstnesis, 2017, 259. nr.; 2018, 249. nr.) šādus grozījumus:

Pārejas noteikumos:

papildināt 5. punktu pēc skaitļa un vārda “2018.  gadā” ar vārdiem un skaitļiem “un laika periodā no 2019. gada 1. janvāra līdz 2019. gada 30.jūnijam”;

aizstāt 6. punktā skaitli un vārdu “2019. gadā” ar vārdiem un skaitļiem “No 2019. gada 1. jūlija” un vārdus un skaitļus “par 2019.gadu, ja personas 2018.gadā piederējusi” ar vārdiem un skaitļiem “par 2019.gadu sākot no 1.jūlija, ja persona 2018.gadā vai 2019.gadā līdz 30.jūnijam piederējusi”.

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Likumprojekta “Grozījumi Veselības aprūpes finansēšanas likumā” anotācija

1. Kādēļ likums vajadzīgs?

Saskaņā ar valdības rīcības plāna Deklarācijas par Māra Kučinska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai 128.1. un 129.1.pasākumu tika uzsāktas veselības nozares reformas, lai nodrošinātu veselības aprūpes sistēmas ilgtspēju un veselības nozares finansējuma stabilitāti, kā ietvaros tika izstrādāts obligātās veselības apdrošināšanas sistēmas modelis, nosakot veselības obligāto iemaksu bāzes avotu un likmes apmēru. Saskaņā ar Ministru kabineta 2017.gada 25.jūlija sēdes protokolu Nr.37, 34.§, ar kuru tika apstiprināts konceptuālais ziņojums “Par veselības aprūpes sistēmas reformu” un minētā konceptuālā ziņojuma 279.punktā noteikto – Veselības nozares finansēšanas likumā, kuru 2017.gada 14.decembrī Saeima pieņēma un, kas ir stājies spēkā 2018.gada janvārī, tika  noteikti valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu finansēšanas un saņemšanas principi un nosacījumi, tai skaitā, veselības nozares finansējuma avoti, veselības aprūpes pakalpojumu klāsts un apjoms, kādā minētajā likuma noteiktās iedzīvotāju grupas un personas ir tiesīgas saņemt valsts finansētos veselības aprūpes pakalpojumus.

Līdz likuma spēkā stāšanās brīdim veselības aprūpes budžets nebija sasaistīts ar nodokļu ieņēmumiem un ieņēmumi netika personificēti un iedzīvotāji saņēma veselības aprūpes pakalpojumus bez tiešu, uz veselības aprūpi vērstu nodokļu maksāšanas Latvijā.

Lai nodrošinātu sniegto veselības aprūpes pakalpojumu ilgtspējību un stabilitāti samazinātā finansējuma apstākļos tika pieņemts lēmums, ka valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas likme tika palielināta par 1% (0,5% darba devējam un 0,5% darba ņēmējam) un iepriekš minētais palielinājums tiek novirzīts nevis speciālajā budžetā, bet pamatbudžetā veselības aprūpes nodrošināšanai, nodrošinot personām, kas būs pakļautas veselības apdrošināšanai no valsts budžeta līdzekļiem apmaksājamus veselības aprūpes pakalpojumus vienlaikus paredzot, ka personām, kuras nav darba ņēmēji vai pašnodarbinātie, var veikt likumā noteiktā apjomā veselības apdrošināšanas iemaksas (brīvprātīgus maksājums), attiecīgi paredzot, ka šie maksājumi ar katru gadu pieaugs kalendārā gada ietvaros, t.i. no 2018.gadā - 1% apmērā no divpadsmit kārtīgas minimālās mēneša darba algas, 2019.gadā – 3% no minimālās mēneša darba algas un  2020.gada - 5% no divpadsmit kārtīgas  minimālās mēneša darba algas.

Likumā noteikts, ka 2018.gads bija kā kvalifikācijas periods, kurā personām saglabājas līdzšinējās tiesības uz valsts apmaksātiem veselības aprūpes pakalpojumiem, savukārt no 2019.gada 1.janvāra tiesības uz veselības aprūpes pakalpojumiem valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros ir tikai likuma 11.pantā minētajām personu kategorijām.

            2019.gada 1.janvārī faktiski veselības aprūpes iestādēm nav nodrošinātas iespējas pārliecināties par personu tiesību apjomu uz valsts apmaksātiem veselības aprūpes pakalpojumiem, jo sistēma nav pilnībā sagatavota veicamajam uzdevumam. Līdz ar to ārstniecības iestādes visām personām, kurām ir tiesības uz valsts apmaksātiem pakalpojumiem, nodrošina pilnu to apjomu nedalot pakalpojumus atbilstoši likumā noteiktajam.

Pieņemot, ka līdz 2019.gada janvāra mēneša beigām Nacionālais veselības dienests būs novērsis tehniskās problēmas un nodrošinājis iespēju noteikt apdrošinātās personas statusu gan iedzīvotājiem, gan ārstniecības iestādēm, lai gūtu pārliecību par to, ka sistēma strādās bez pārtraukumiem un tehniskām problēmām, nepieciešams noteikt pārejas periodu, kura laikā tiks nodrošināta sistēmas darbības monitorēšana un ieviešanas kļūdu novēršana.  Savukārt,  ārstniecības iestādēm tiks nodrošināta iespēja pilnvērtīgi integrēt un pārbaudīt statusa noteikšanu, pieslēdzoties e-veselības sistēmai.

Pamatojoties uz visu iepriekš pausto, ir nepieciešams veikt grozījumus likumā attiecīgi nosakot, ka personām ir tiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumus valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros neatkarīgi no veselības apdrošināšanas iemaksu veikšanas līdz 2019.gada 30.jūnijam.

2. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

Līdz 2019.gada 30.jūnijam tiks saglabāta līdz šim spēkā esošā veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība.

3. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

Likumprojekts šo jomu neskar

4. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

Likumprojekts šo jomu neskar

5. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts?

Likumprojekts šo jomu neskar

6. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu?

Konsultācijas notikušas ar Latvijas Ārstu biedrību.

7. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?

Likumprojekts pēc izsludināšanas tiks publicēts oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”