2019. gada 9. janvārī

Nr. 

Saeimas Prezidijam

            Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz izdarīt izmaiņas 2019. gada 10. janvāra Saeimas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījums likumā “Par Latvijas valsts ģerboni””.

Komisija lūdz nodot minēto likumprojektu tikai Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz minēto likumprojektu izskatīt pirmajā lasījumā 2019. gada 10. janvāra Saeimas sēdē bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz atzīt minēto likumprojektu par steidzamu.

Pielikumā: 1. Likumprojekts „ Grozījums likumā “Par Latvijas valsts ģerboni”” uz 1 lpp.

                  2. Likumprojekta „ Grozījums likumā “Par Latvijas valsts ģerboni”” anotācija

          uz 1 lpp.

Ar cieņu

Komisijas priekšsēdētājs                                                                              A.Ašeradens

Iesniedz Izglītības, kultūras un zinātnes komisija

                                                  Likumprojekts

Grozījums likumā “Par Latvijas valsts ģerboni”

Izdarīt likumā “Par Latvijas valsts ģerboni” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 7. nr.; 2002, 23. nr.; 2003, 8. nr.; 2006, 15. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2012, 104. nr.; 2013, 119. nr.; 2014, 247. nr.) šādu grozījumu:

Aizstāt 8.² panta pirmās daļas 1. punktā vārdus “Satversmes aizsardzības biroju, Militārās izlūkošanas un drošības dienestu” ar vārdiem “valsts drošības iestādes”.

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Likumprojekta “Grozījums likumā “Par Latvijas valsts ģerboni”” anotācija

1. Kādēļ likums ir vajadzīgs?

Likuma “Par Latvijas valsts ģerboni” 8.² pants nosaka izņēmumu – kuras institūcijas vizuālajā identitātē un grafiskajā standartā (piemēram, pie institūcijas ēkas, dienesta telpās, uz institūcijas transportlīdzekļiem, iespieddarbos, goda rakstos, mājaslapā internetā, rīkotajos pasākumos, vizītkartēs, spiedogos, zīmogos, reprezentācijas materiālos) drīkst lietot gan attiecīgo valsts ģerboni, gan lietot citu ģerboni, kas nav valsts ģerbonis, zīmi, emblēmu vai logo.

Šobrīd atbilstoši likuma “Par Latvijas valsts ģerboni” 8.² panta pirmās daļas 1. punktā noteiktajam to drīkst darīt patstāvīgās iestādes, publisko tiesību pašpārvaldes autonomie subjekti un to iestādes, muzeji, bibliotēkas, zinātniskie institūti, ārstniecības iestādes, izglītības iestādes, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes un Ieslodzījuma vietu pārvalde, Ģenerālprokuratūra, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, Satversmes aizsardzības birojs, Militārās izlūkošanas un drošības dienests, Nacionālie bruņotie spēki, kā arī Aizsardzības ministrija, kad tā reprezentē sevi kopā vai saistībā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.

Likums “Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā”, kas stājās spēkā 2019. gada 1. janvārī, paredz no Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma tiesiskā regulējuma loka izslēgt Drošības policiju (no 2019. gada 1. janvāra – Valsts drošības dienests) (turpmāk – Dienests). Līdz ar to Dienests, lai gan arī turpmāk būs iekšlietu ministra padotībā esoša iestāde, tomēr vairs nebūs uzskatāma par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādi, un līdz ar to uz Dienestu tieši nebūs attiecināms likuma “Par Latvijas valsts ģerboni” 8.² panta pirmās daļas 1. punktā noteiktais izņēmums.

Neskatoties uz minēto, arī turpmāk uz Dienestu nepieciešams attiecināt likuma “Par Latvijas valsts ģerboni” 8.² panta pirmās daļas 1. punktā noteikto izņēmumu, jo Dienests atbilst tiem nosacījumiem, kādēļ šāds izņēmums ir izveidots.

Jāuzsver, ka izņēmums jau šobrīd ir attiecināms uz Satversmes aizsardzības biroju un Militārās izlūkošanas un drošības dienestu, kas, tāpat kā Dienests, ir valsts drošības iestāde. Šobrīd nav rodams pamatojums, kāpēc valsts ģerboņa lietošanā uz Dienestu būtu attiecināms no pārējām valsts drošības iestādēm atšķirīgs regulējums.

2. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

Likumprojekts nerada ietekmi uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību.

3. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

Likumprojekts nerada ietekmi uz valsts vai pašvaldību budžetiem.

4. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

Nav nepieciešamas papildu izmaiņas spēkā esošajā tiesību normu sistēmā.

5. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts?

Likumprojekts nav saistīts ar Latvijas starptautiskajām saistībām.

6. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu?

Konsultācijas nav notikušas.

7. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?

Likuma izpildi nodrošinās attiecīgās valsts institūcijas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Jaunas institūcijas radītas netiek.