LP teksts

2019. gada . janvārī

Nr.

Saeimas Prezidijam

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas šā gada 10. janvāra kārtējās Saeimas sēdes darba kārtībā – iekļaut Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām””.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz nodot minēto likumprojektu tikai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 86.pantu komisija lūdz virzīt minēto likumprojektu izskatīšanai 1.lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā šā gada 10.janvāra kārtējā Saeimas sēdē.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz atzīt minēto likumprojektu par steidzamu.

Pielikumā: 1. Likumprojekts “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām”” uz __ lpp.

2. Likumprojekta “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām”” anotācija uz __ lpp.

Cieņā

komisijas priekšsēdētājs M.Bondars

Iesniedz Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Likumprojekts

Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām”

Izdarīt likumā “Par nodokļiem un nodevām” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 7.nr.; 1996, 15.nr.; 1997, 24.nr.; 1998, 2., 18., 22., 24.nr.; 1999, 24.nr.; 2000, 11.nr.; 2001, 3., 8., 12.nr.; 2002, 2., 22.nr.; 2003, 2., 6., 8., 15., 22.nr.; 2004, 9.nr.; 2005, 2., 11.nr.; 2006, 1., 9., 13., 20., 24.nr.; 2007, 3., 7., 12.nr.; 2008, 1., 6., 13.nr.; 2009, 2., 11., 13., 15.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 200., 205. nr.; 2010, 91., 101., 131., 151., 157., 178., 183., 206.nr.; 2011, 68., 80., 85., 169.nr.; 2012, 24., 50., 56., 109., 157., 186., 199., 203.nr.; 2013, 61., 92., 187., 194., 232.nr.; 2014, 6., 51., 119., 189., 204., 214., 220., 257.nr.; 2015, 29., 68., 118., 190., 208., 230., 245., 248., 251.nr.; 2016, 2., 91., 241., 254.nr.; 2017, 5., 75., 124., 128., 156., 236., 242.nr.; 2018, 36., 197., 225.nr.) šādu grozījumu:

Aizstāt pārejas noteikumu 196. punktā skaitli un vārdu “1. janvāri” ar skaitli un vārdu “1. septembri”.

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Likumprojekta

“Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””

sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija)

1) Kādēļ likums ir vajadzīgs?

Saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 112.panta piekto daļu vienotās elektroniskās darba laika uzskaites datubāzes (turpmāk – VEDLUDB) izveide un uzturēšana var tikt deleģēta privātpersonai, noslēdzot deleģēšanas līgumu atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajai kārtībai. 2018.gada 7.augustā Ministru kabinetā (protokols Nr.37 73.§) tika izskatīs Ekonomikas ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums “Par Ministru kabineta 2017.gada 22.augusta protokola Nr.40 40.§ 4.punkta atzīšanu par spēku zaudējušu”. Ievērojot minētā protokollēmuma 2. un 3.punktu, Būvniecības valsts kontroles birojs (turpmāk – BVKB) noteikts par VEDLUDB pārzini un turētāju, kā arī Ministru kabineta 2017.gada 22.augusta protokollēmuma (prot. Nr.40 40.§) 4.punkts (kas paredzēja Ekonomikas ministrijai ne vēlāk kā līdz 2018.gada 1.februārim sagatavot un iesniegt Ministru kabinetā rīkojuma projektu “Par uzdevuma - izveidot un uzturēt vienoto elektroniskās darba laika uzskaites datu bāzi - deleģēšanu biedrībai “Latvijas Būvuzņēmēju partnerība””, kurā iekļaujams uzdevums Ekonomikas ministrijai noslēgt valsts pārvaldes uzdevuma deleģēšanas līgumu ar biedrību “Latvijas Būvuzņēmēju partnerība” un kurā norādāmi galvenie uzdevuma deleģēšanas noteikumi un termiņš) atzīts par aktualitāti zaudējušu.

Ņemot vērā to, ka ir mainīts atbildīgais par VEDLUDB izveidi un uzturēšanu, proti, BVKB ir noteikts par VEDLUDB pārzini un turētāju, tam ir nepieciešams laiks, lai varētu iestrādāt jaunu moduli esošajā sistēmā (Būvniecības informācijas sistēmā) un uzsāktu VEDLUDB darbību, nodrošinot datu saņemšanu no elektroniskās darba laika uzskaites sistēmām (turpmāk – EDLUS).

Tādējādi likumprojekts paredz pārcelt datumu, ar kuru uzsākama datu nodošana no EDLUS uz VEDLUDB, proti, ar 2019.gada 1.septembri.

2) Kāda var būt likuma ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

Likumprojektā ietvertais tiesiskais regulējums attiecas uz galveno būvdarbu veicēju, apakšuzņēmēju un personām, kas nodarbinātas jaunas trešās grupas būves būvniecībā vai būvdarbos, kuru izmaksas veido 1 miljonu euro vai vairāk.

Likumprojekts paredz pārcelt datumu (proti, no 2019.gada 1.janvāra uz 2019.gada 1.septembri), ar kuru galvenajam būvdarbu veicējam jāuzsāk datu nodošana no EDLUS uz VEDLUDB.

3) Kāda var būt likuma ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

1. Atbilstoši Ekonomikas ministrijas sniegtajai informācijai VEDLUDB izstrādei 2019.gadā BVKB Būvniecības informācijas sistēmas (turpmāk – BIS) ietvaros nepieciešamas 275,5 cilvēkdienas, vienas cilvēkdienas izmaksas ir 363 euro.

VEDLUDB izveides izdevumu novērtējums:

Nr.		Cilvēkdienas	Izmaksas euro
1	Prasības kodolam(lietotāji, tiesības, auditi, drošība)	85,5	31037
	Ārējo saskarņu lietotāju uzturēšana	30
	Elektroniskā līgumu slēgšana, par sistēmas lietošanu portālā	15
	Publiskās darba vietas izveide	15
	Apziņojumi publiskajā portālā	10,5
	Eazy BI atskaites	15
2	Prasības darbībām sistēmā	75	27225
	Objektu reģistrācija/ielāde no BIS	15
	Pakalpojumu līgumu reģistrēšana/ielāde	15
	Darba uzskaites laika reģistrēšana/ielāde	30
	Datu izgūšana/lejupielāde	15
3	Integrācija - ārējās saskarnes	15	5445
	VID (tikai BIS pusē)
4	Publicējamās saskarnes	100	36300
	Līgumu reģistrēšana	30
	Darba uzskaites reģistrēšana	30
	Datu publicēšana iesaistītajām iestādēm	40
	Kopā	275,5	100 007

2. VEDLUDB pielāgošanas un uzturēšanas izdevumi gadā ir 15 001 euro. VEDLUDB uzturēšanai un nepieciešamo pielāgojumu veikšanai nepieciešami 15% no izveidošanas izmaksām ik gadu. Pēc BVKB pieredzes viena reģistra vidējās uzturēšanas izmaksas gadā ir 15% no izstrādes izmaksām, kas ietver tehniskās infrastruktūras uzturēšanas izmaksas un funkcionalitātes pielāgošanas izmaksas atbilstoši citu sistēmas daļu izmaiņām. Ievērojot to, ka EDLUS dati uz VEDLUDB ir jāsāk nodot ar 2019.gada 1.septembri, t.i., VEDLUDB ir jābūt izstrādātam līdz 2019.gada 1.septembrim, izdevumi VEDLUDB uzturēšanai 2019.gadā rēķināmi četriem mēnešiem no plānotajiem VEDLUDB pielāgošanas un uzturēšanai izdevumiem gadā, t.i., 5000 euro ((15 001 / 12)*4=5000).

3. VEDLUDB klientu apkalpošanai nepieciešams izveidot pakalpojumu vadītāja amata vietu BVKB, pakalpojumu vadītājam būs jānodrošina arī VEDLUDB izstrādes atbalsts, t.sk., dalība VEDLUDB izstrādes intervijās un prasību definēšanā. VEDLUDB klienti būs gan visi būvlaukumā nodarbinātie, kas varēs iegūt datus par savu būvlaukumā nostrādāto laiku, ģenerāluzņēmēji un apakšuzņēmēji, kam būs jāziņo par nodarbināto būvlaukumā pavadīto laiku vai noslēgtajiem līgumiem atbilstoši likuma “Par nodokļiem un nodevām” prasībām. Tāpat VEDLUDB klienti būs valsts institūcijas, kurām būs jānodrošina datus. Pakalpojumu vadītāja mēnešalga (11.mēnešalgas grupa) plānota 25 723 euro ik gadu, sākot no 2019.gada:

1.1.	Atalgojums 11.mēnešalgas grupa (amata saime/līmenis 19.3./II A)	1382 x 12 = gadā 16 584;
1.2.	10% vispārējās piemaksas	16 584 x 0,1 = 1658
1.3.	10% prēmijas un naudas balvas	16 584 x 0,1 = 1658
1.4.	5% sociālās garantijas	16 584 x 0,05= 829
1.5.	Darba devēja soc. nodoklis	4 994
	Kopā	25723

2019.gada valsts budžeta sagatavošanas procesā atbilstoši Ekonomikas ministrijas iesniegtajām prognozēm tiks precizēti un palielināti ieņēmumi no valsts nodevas par reģistrācijas darbībām būvkomersantu reģistrā un attiecīgi arī palielināti izdevumi Ekonomikas ministrijas budžeta programmā 20.00.00 “Būvniecība”, tajā skaitā 2019.gadam 130 730 euro apmērā, 2020. un 2021.gadam 40 724 euro apmērā ik gadu, lai nodrošinātu VEDLUDB izstrādi un uzturēšanu.

4) Kāda var būt likuma ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

Likumprojekts šo jomu neietekmē.

5) Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts?

Likumprojekts šo jomu neietekmē.

6) Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu?

Likumprojekta izstrādes gaitā notika konsultācijas ar Finanšu ministriju, Ekonomikas ministriju un biedrību “Latvijas Būvuzņēmēju partnerība”.

7) Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?

Likuma izpildes rezultātā nav paredzēta esošo institūciju likvidācija vai reorganizācija, struktūra netiek ietekmēta. Likuma izpilde tiks nodrošināta esošo cilvēkresursu ietvaros.

Komisijas priekšsēdētājs M.Bondars